«Pasēdēju 30 min. un uzrakstīju programmatūru, kas ļauj nodrošināt datu apmaiņu starp iecirkņiem vēlēšanu laikā. Kad palaidu, izrādījās, ka nestrādā. Rezultāts tāds pats, kā IT speciālistiem, tikai lētāk un ātrāk»; «Latvija – valsts IT projektu meka.
Cilvēki, kuri vēlas nobalsot ne savā iecirknī, to vismaz šobrīd nevar izdarīt, jo attiecīgā CVK sistēma «uzkārusies», nostrādājot knapi stundu»; «no Latvijas var mācīties, kā nevajag organizēt vēlēšanas, kā neiepirkt vilcienus, kā nebūvēt ceļus un kā jebkuru IT projektu var novest līdz bezjēdzībai,» – šādas un līdzīgas zobgalības nedēļas nogalē klejoja tvitertelpā par īstenībā traģisku neveiksmi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu organizēšanā. Proti, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sistēmas kļūmes dēļ iepriekšējā balsošanā nevarēja nobalsot jebkurā iecirknī, kā sākotnēji bija noteikts.
Tādēļ Valsts prezidents steidzamības kārtā izsludināja grozījumus Vēlēšanu likumā, kuri noteica, ka aizvadītajā piektdienā ir pagarināts iecirkņu darba laiks. Tam sekoja Saeimas Juridiskā biroja paziņojums, ka izmaiņas likumā, kas veiktas vēlēšanu laikā, var radīt situāciju, ka aizvadītās EP vēlēšanas var tikt apstrīdētas Satversmes tiesā. Šis haoss un bardaks nav smieklīgs, tas ir traģisks. CVK atbildība noteikti vēl tiks vērtēta, taču šis gadījums liek domāt arī par to, cik atbilstošas realitātei ir Latvijas pretenzijas uz viedvalsts statusu.
Gadu mijā un gada sākumā visi «cepāmies» par digitālo risinājumu «šedevru» – e-receptēm un e-slimības lapām. Tagad izgāšanās ar vēlēšanām. Protams, katrs no šiem gadījumiem ir atšķirīgs un atšķirīgi ir neveiksmju iemesli. Kopējs gan ir tas, ka ar digitāliem projektiem mums nevedas. Jo skumjāk tas ir tādēļ, ka mums ir tiešām izcila IT infrastruktūra un viens no ātrākajiem internetiem pasaulē. IT infrastruktūras ziņā mēs esam tālu priekšā vairumam Eiropas valstu. Taču to visu mēs, saskaņā ar LIKTA prezidentes Signes Bāliņas teikto, izmantojam izklaidei un atpūtai, nevis inovatīvu risinājumu izstrādei un iedzīvināšanai.
Arī ārvalstu investori ir norādījuši, ka mēs savas izcilās priekšrocības ļoti nepilnīgi izmantojam savas konkurētspējas stiprināšanai un aprobežojamies ar YouTube klipu un Instagram bilžu skatīšanu. Lai gan iespējas ir krietni lielākas. S. Bāliņa teic, ka diemžēl arī uzņēmēji, īpaši mazie un vidējie, ļoti nepilnīgi izmanto IT sniegtās iespējas. Tā stulbi sanāk – mums ir, līdzībās runājot, viens no jaudīgākajiem darba rīkiem, kuram mēs neatrodam labāku pielietojumu kā smilšu piļu būvēšana. Diemžēl gribas teikt «paldies Dievam», ka mums nav e-vēlēšanu kā Igaunijā. Bail pat iedomāties, kā mēs to mācētu sačakarēt.
