A/s Rīgas Piena kombināts plāno audzēt ražošanas jaudu un dubultot piena iepirkumu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ar premium saldējumu Ekselence dubultais cer iekarot Ķīnas patērētāju uzticību un par spīti embargo vēl neatmet ar roku Krievijas tirgum.

Kopš Rīgas Piena kombināta apvienošanas ar Valmieras pienu, startējot ar vienotu zīmolu Food Union 2011.gadā, katrai ražotnei ir sava specializācija, ir pārskatīts produktu portfelis. Patlaban Rīgas Piena kombināts specializējas augsta olbaltumvielu un taukvielu saturošu piena produktu, piemēram, sviesta, krēmsiera un saldējuma ražošanā, bet Valmieras piens – pilnpiena un skābpiena produktos, piemēram, piena, kefīra, biezpiena izgatavošanā, stāsta a/s Rīgas Piena kombināts valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. Uzņēmumos tiek ražots arī piena pulveris, kas kā industriāls produkts veido būtisku daļu eksporta portfelī. Nākotnē ir iecerēts orientēties uz produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, tādēļ mazināts tradicionālās pilnpiena produkcijas īpatsvars portfelī, vietu atvēlot inovatīviem un sarežģītākiem produktiem, stāsta N. Staņēvičs.

Noslēgts darījums par anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegādi – uzņēmuma vadības komanda Aleksandra Kelberga (Alexander Sasha Kelberg) vadībā, ar starptautiskā investora Kartesia atbalstu, ir izpirkusi GroGlass kapitāldaļas no investīciju fonda NCH Capital.

GroGlass izveidots 2004. gadā, un šajā laikā tas no jaunuzņēmuma pārtapis strauji augošā, augstas pievienotās vērtības ražošanas uzņēmumā, kas sekmīgi konkurē globālajā tirgū. GroGlass ražo t.s. «neredzamo stiklu» – stiklu ar anti–reflektīvu pārklājumu, kas piemērots arhitektūras un dizaina projektiem, elektroniskajiem displejiem, mākslas darbu ierāmēšanai un citām vajadzībām.

Pēdējo piecu gadu laikā uzņēmuma vidējais pārdošanas apjoma pieaugums bijis 17%, 2017. gadā sasniedzot 17 miljonu eiro apgrozījuma atzīmi.

GroGlass ir vienīgais uzņēmums pasaulē, kura ražošanas iekārtas ir īpaši pielāgotas stikla ar abpusēju anti–reflektīvu pārklājumu ražošanai, – tas ļauj uzņēmumam sekmīgi konkurēt globālajā tirgū. GroGlass vadības komanda darījuma ietvaros piesaistījusi investīciju kompāniju Kartesia, kas specializējas ieguldījumos Eiropas kompānijās.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Lai gan 99% SIA Tele Textile Latvia saražotā ģeotekstila tiek eksportēts, uzņēmums plāno iekarot arī vietējo patērētāju uzticību

Norvēģijas uzņēmums Tele Textile pirms trīs gadiem reorganizēja savu darbību un pārcēla savu ražošanu no Norvēģijas uz Latviju, nodibinot SIA Tele Textile Latvia. Uz Latviju tika pārvestas arī sešas iekārtas, lai varētu ražot ģeotekstilu. Šobrīd uzņēmums ir iegādājies klāt vēl divas jaunas iekārtas – stelles, kas ļauj saražot par 10% līdz 15% vairāk. Plānots, ka šogad uzņēmuma apgrozīums sasniegs 900 tūkst. eiro, bet nākamgad tas varētu augt vēl par aptuveni 20%.

Ģeotekstila ražotājs 99% no produkcijas eksportē uz Poliju, Zviedriju, Itāliju, Norvēģiju, Nīderlandi, Igauniju un citām Eiropas valstīm. Kopējais eksporta apjoms pagājušajā gadā sasniedza 795,11 tūkst. eiro, kas ir par 23% vairāk nekā 2015. gadā, kad eksporta apjoms bija 643 tūkst. eiro. Lielākais uzņēmuma saražotās produkcijas noieta tirgus ir Polija, jo tur notiek intensīva ceļu būve. Tomēr SIA Tele Textile Latvia met aci arī uz Krievijas tirgu.

Pašreizējā globālajā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmumi arvien vairāk vērš skatus Ķīnas virzienā, taču pirms sākt darbību šajā milzīgajā un daudzsološajā Āzijas tirgū, ir jāveic rūpīga izpēte, lai saprastu tā īpatnības, secina Otrā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) eksperti.

«Uzņēmējam, kas vēlas ieiet Ķīnas tirgū, jāveic tirgus pētījumi un personīgi jāapmeklē Ķīnu, lai saprastu, vai tur ir piemērots noieta tirgus viņa produktam vai pakalpojumam. Ķīna ir milzīgs tirgus, tāpēc ir jābūt izpratnei par konkrēto reģionu, pilsētu, pircēju un jāveic klientu segmentācija,» sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi, piektdien uzrunājot PLEIF dalībniekus.

Cenšoties iekarot Ķīnas tirgu, jāņem vērā civilizācijas un līdz ar to - arī biznesa atšķirības, tostarp attiecībā uz lietišķajām sarunām un etiķeti. Ķīnieši ir loti praktiski un pragmatiski, tāpēc pirms viņus uzrunāt, ir jāizvērtē savs biznesa piedāvājums un tā pievilcīgums ķīnietim no investīciju atdeves viedokļa. Ķīnas biznesā svarīga ir uzticamība - ķīnietis šo uzticamību pārbauda caur baijiu - stipru alkoholisko dzērienu, kas ļauj viņam novērtēt sadarbības partneri klātienē, stāstīja Jākobsone-Bellomi.

Kombučas ražotājs "Rudy"s Kombucha" ieguvis pirmo vietu starptautiskā kombučas konkursā "World Kombucha Awards 2023", kā arī plāno iekarot Āzijas tirgu.

Tējas sēnes dzērienu, kas pazīstams arī kā kombuča, gatavo jau izsenis visā pasaulē.

"Rudy"s Kombucha" ir ģimenes uzņēmums, kuru dibināja Darja un Egors Grabari, kā arī ģimenes mīlulis, suns - Rudys, kam par godu ir arī nosaukts uzņēmums. Uzņēmums darbība aizsākās 2019. gadā no tējas sēnes trīs litru burkā Ādažos uz palodzes, bet ar laiku Darja ar Egoru saprata, ka vēlas radīt unikālas garšas un piedāvāt kombučas cienītājiem garšas, kuras tirgū nemaz nav pieejamas. Tajā pašā laikā uzņēmums līdz pat šai dienai ir saglabājis savas pamatvērtības, izmantojot dabīgas izcelsmes produktus bez krāsvielām un citām pārtikas piedevām. Darjas pieredze mārketingā un sociālajā komunikācijā un Egora alus brūvēšanas zināšanas, ļāva uzņēmumam attīstīties diezgan ātri, kā arī atrast atbilstošu mērķauditoriju un produkta nišu.

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Taivānas ražotājs ASUS ar klēpjdatoru sēriju ExpertBook īsā laikā iekarojis korporatīvo klientu segmentu Latvijā un turpina paplašināt savu biznesa klientu loku.

Neraugoties uz to, ka Latvijā ir daudz ražotāju, kas strādā ar korporatīvajiem klientiem un konkurence šajā segmentā ir ļoti sīva, ASUS veiksmīgi izdevies ienākt šajā tirgū, pierādot sevi kā uzticamu un kvalitatīvu partneri, atzīmē Jānis Šmits, SIA Biroja Tehnikas Eksperts valdes priekšsēdētājs. ASUS ExpertBook sērijas klēpjdatorus izmantojam gan savām vajadzībām, gan tos pārdodam arī uzņēmuma klientiem - citiem komersantiem, stāsta J.Šmits, piebilstot, ka galvenās šo datoru priekšrocības ir premium garantijas serviss un pieejamā cena.

Lietuvas ceļu un tiltu būvniecības kompānija Kauno tiltai kļuvusi par pirmo šī sektora uzņēmumu no Lietuvas, kurš iegājis Zviedrijas tirgū un nākamajā mēnesī tas sāks savu pirmo projektu šajā valstī - trīs miljonus eiro vērtu ceļa izbūvi Gēteborgas apkaimē, ko īstenos kopā ar vietējiem partneriem, otrdien vēstīja biznesa laikraksts Verslo žinios.

Kauno tiltai attīstības direktors Vitolds Sapožņikovs laikrakstam sacīja, ka kompānija īsteno projektu kā būvuzņēmējs saskaņā ar partnerības līgumu, tomēr tā veiks 75% darbu.

Kompānijas ģenerāldirektors Ģiedris Cviliks norādīja, ka Kauno tiltai sagaida, ka divu līdz trīs gadu laikā izdosies iekarot Zviedrijas tirgu un pēc tam tā plāno paplašināties uz Norvēģiju, kur konkurence nav tik spēcīga kā Zviedrijas tirgū.

Kauno tiltai ir īstenojis un īsteno vairākus lielus projektus Lietuvā, kā arī Latvijā un plāno iekarot Baltkrievijas tirgu.

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Februārī SIA «Lat Eko Food» jeb zīmols «Rūdolfs» piedalījās izstādē Nirnbergā «BIOFACH», savukārt marta sākumā pirmo reizi apmeklēja izstādi «Foodex 2018», kas norisinājās Japānā. «Foodex 2018» piedalījās vairāki simti pasaules uzņēmumu un daži arī no Latvijas, tajā skaitā arī «Rūdolfs».

Uzņēmums skaidro, ka brauciens uz Japānu kopumā vērtējams pozitīvi, viss notiek apspriešanas līmenī, taču tiek tēmēts iekarot šo tirgu.

Zīmols «Rūdolfs» plāno piedalīties arī citās izstādēs, piemēram, «FHA 2018», kas norisināsies Singapūrā no 24. - 27. aprīlim. Septembrī ir plānots braukt arī uz Francijas izstādi «SIAL 2018».

Šobrīd «Rūdolfs» zīmola produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Zviedriju, Poliju, Somiju, Izraēlu, Ukrainu, Čehiju, Spāniju, Horvātiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru, Saūda Arābiju, Taivānu un Honkongu, taču eksporta valstu skaits palielinās.

«Eksporta tirgu nav viegli iekarot – priekšā garas sarunas, jo ar Latvijas vārdu nepietiek,» biznesa portālam db.lv skaidro Egija Martinsone, SIA «Lat Eko Food» vadītāja.

Ekskluzīvu saldumu ražotājs TasteCaps! pamazām iekaro Baltijas valstu tirgu un plāno virzīties uz Vāciju, saka uzņēmuma saimniece Ilze Garanča.

2010.gadā dibinātais uzņēmums TasteCaps! no dabīgām izejvielām ražo trifeles un cepumus. Līdz šim uzņēmumam izdevies izcīnīt vietu Latvijas tirgū, bet paralēli norit darbs pie pozīciju stiprināšanas Lietuvā un Igaunijā.

Latvijā TasteCaps! saldumi lielākoties nopērkami specializētos Latvijas ražotāju veikalos un dažādos tirdziņos, taču liela daļa produkcijas tiek saražota arī korporatīvajiem klientiem.

Darbojoties vietējā tirgū, Garanča vēlējusies apgūt arī ārvalstu tirgus, sākotnēji mēģinot iekarot Zviedriju. Uzņēmēja pāris reizes viesojusies Zviedrijā un atskārta, ka priekšstats par preces pārdošanu dārgāk eksporta tirgos bijis maldinošs, jo ārvalstīs tomēr esot jāpārdod lētāk. Pērn par TasteCaps! ieinteresējās kāds Zviedrijas investors, kas izteica vēlmi iegādāties uzņēmumu, tomēr piedāvājums tika noraidīts, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un eksporta konsultāciju uzņēmumu GatewayBaltic rīkotajā pasākumu ciklā Eksporta rīti stāstīja Garanča.

Ieguldot 28,5 miljonus eiro iepakojuma ražotnē, Polipaks palielinās ražošanas jaudu par 75%, turpinot ekspansiju Skandināvijas tirgū un cenšoties iekarot Lielbritāniju

Lai varētu iekarot citu Eiropas valstu elastīgā iepakojuma tirgu, garantējot atbilstību specifiskām sertifikācijas prasībām, SIA Polipaks decembrī plāno sākt pārvākšanos uz savu jauno ražošanas, loģistikas un administratīvo kompleksu Mārupē, sarunā ar Dienas Biznesu stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrejs Kologrejevs. Pēc viņa teiktā, 28,5 milj. eiro vērtajam projektam 18,5 milj. eiro finansējums ņemts Danske Bank, 4,27 milj. eiro ERAF līdzfinansējums iegūts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrēto aktivitāšu Augstas pievienotās vērtības investīcijas ietvaros, bet 5,5 milj. ir paša uzņēmuma līdzekļi.

No šodienas apmeklētājiem ir atvērts jauns Aerodium vēja tunelis Siguldā, kura izveidē investēti 500 000 eiro, informēja Aerodium pārstāvji.

SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns stāsta, ka uzņēmums šā gada janvārī izīrēja iepriekšējo Siguldas Aerodium vēja tuneli Bahreinas avio šovam, kur to noskatīja un iegādājās Dubaijas šeihs Mohameds bin Rašids al Maktūms. Patlaban šis vēja tunelis tiek izmantots izpletņlēcēju bāzē Skydive Dubai.

«Kopš brīža, kad vēja tunelis tika pārdots, uzsākām jaunā vēja tuneļa modeļa izstrādi un ražošanu. Jaunais vēja tunelis O2 Silence ir pasaulē pirmais šāda veida tunelis, un tas ir ievērojams ar to, ka ir klusāks, ātrāks un drošāks, salīdzinot ar citiem atvērtā tipa tuneļiem. Šāda vēja tuneļa izveidē mēs investējām ap 500 000 eiro,» atzina Beitāns.

Trīs veidu šokolādes krēmi Magmum, kurus šogad tirgū laidis Saldus novada uzņēmums SIA Vajars, var iekarot jebkuras valsts tirgu, uzskata uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rolands Mockevičs

Šā gada starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 šokolādes krēmi Magmum Šoko, Magmum Šoko dark un Magmum Šoko light izcīnīja bronzas medaļu iepakojuma konkursā. Jau drīzumā uzņēmums paredz noslēgt līgumu ar Latvijas un Lietuvas izplatītāju – uzņēmumu Osama distributors. Savukārt galvenā vēsts visiem klientiem par Šoko līnijas gardumiem ir – tie ir dabīgi produkti, kuru sastāvā nav e-vielu, emulgatoru, stabilizatoru un citu veselībai kaitīgu vielu.

Āķis – tehnoloģija

Jautāts, kas ir realizācijas termiņa – 12 mēneši – noslēpums, nelietojot konservantus, Rolands Mockevičs (Rolandas Mockevičius) uzsver, ka āķis ir tehnoloģija. Pavisam šokolādes krēmu ražošanai ar šādu uzglabāšanas termiņu izstrādātas astoņas tehnoloģijas. Veselu gadu ilguši ražošanas eksperimenti, pārbaudot, kurš no variantiem ir visveiksmīgākais katrā komponentu gadījumā.

Jaunizveidotās Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas mērķis ir kopīgiem spēkiem iekarot Eiropas kosmētikas tirgu

Db.lv šopavasar ziņoja, ka Latvijas kosmētikas nozares uzņēmumi – Madara Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju.

Lielākais izaicinājums, vēloties iekarot jaunus tirgus, ir pārliecināt pircēju, ka tik mazā valstī šāda industrija var pastāvēt. «Mums ir stabila bāze, kāpēc attīstījās kosmētikas ražošana. 90. gadu sākumā, sabrūkot Padomju Savienībai, diezgan ievērojama liela daļa no medicīnas vidējā personāla Latvijā pārkvalificējās uz skaistumkopšanu, un pašlaik Latvijas skaistumkopšanas pakalpojumu kvalitāte ir viena no labākajām Eiropā. Es nesaku, ka Francijā vai Londonā nevar dabūt tikpat labus pakalpojumus, bet tā ir ļoti šaura niša, pakalpojumi ir dārgi. Latvijā ir spēcīga skaistumkopšanas pakalpojumu nozare un tas ir pamats tam, ka kosmētikas ražotāji savus produktus var uzreiz pamēģināt pie nozares speciālistiem. Otrs iemesls ir uzņēmums Dzintars. Tā bija PSRS nozīmīgākā fabrika, kas ir atstājusi savu nospiedumu Latvijas ķīmijas nozarē. Mēs gribētu atkārtot to, kas Dzintaram izdevās Padomju Savienībā – mēs to ambiciozi gribētu atkārtot Eiropas Savienībā,» saka I. Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja. Vaicāta, kuram no uzņēmumiem tas varētu izdoties, viņa norāda, ka katram no asociācijas esošajiem biedriem ir liels potenciāls, turklāt katram tas ir iespējams savā nišā. «Eiropa ir tirgus ar 510 milj. iedzīvotāju. Jāizmanto tas, ka iekšējā Eiropas tirgū nav muitas barjeru, var reģistrēt filiāles un vienotu zīmolu – tas viss ietaupa finanses un dod iespējas tādas valsts uzņēmumiem kā Latvija,» viņa spriež.

Šogad vasara Latvijā iesākusies ar vēsiem laikapstākļiem, tomēr saldējuma ražotāji ir optimistiski, tostarp meklējot arī jaunus eksporta ceļus

Jau pirms pāris gadiem Latvijā saražotā saldējuma eksports bija noķēris valstī ievestā saldējuma apjomus, liecina oficiālie statistikas dati.

Pašmāju patērētāji biežāk izvēlas tepat Latvijā ražoto auksto kārumu, no vietējām izejvielām, tai pat laikā paralēli jau klasiskajām vērtībām pieprasa arī inovatīvus un nebijušus produktus. Tomēr, lai saldējuma ražotāji spētu strādāt, visu darbību nevar balstīt uz Latvijas tirgu, līdz ar to jau vairākus gadus lielie ražotāji cenšas iekarot jaunus eksporta tirgus, un Latvijas saldējums tiek novērtēts arī citās valstīs. Lai gan šis aukstais našķis tiek uzskatīts par sezonālu produktu, tomēr tas tiek ēsts visu gadu, mainās tikai apjomi un tilpumi.

Rīgas piena kombināta un AS Valmieras piens apvienotais koncerns Food Union atjaunoto produktu grupā Rasa ieguldījis 11,2 miljonus latu un plāno iekarot 5% siera, 8% sviesta un 20 % krēmsiera tirgus daļas Krievijā.

Paredzēts, ka Rasa produktu grupas apjoms sasniegs 20 % no kopējā Rīgas piena kombināta produktu portfeļa Latvijas tirgū. Šobrīd tas veido 15 % apjomu. Food Union uzskata, ka mērķis ir ambiciozs, ņemot vērā, ka šie produkti startē vidējā cenu segmentā. Rasa krēmsieru un sviestu ražos pilnīgi jaunas iekārtas – vācu Westfalia un amerikāņu SPX. Savukārt pienu kefīru, paniņas un saldo krējumu, jogurtu un sierus ražos jau esošās ražošanas iekārtas. Food Union plāno ražot sviestu dažādos iepakojumos – arī hokeja ripas izskatā, kā ovālu, cilindrveida un citas formas, Db uzzināja uzņēmumā.

Tuvākajos mēnešos plānots sākt Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču kompānijas IKEA preču tirdzniecību internetā arī Latvijā un Lietuvā, atklāj IKEA Rīgas veikala pārvaldītāja SIA «Paul Mason Properties» valdes loceklis Hanspeters Cīrhers (Hanspeter Zuercher).

Viņš norādīja, ka šobrīd mazumtirdzniecības sektorā visā pasaulē var novērot digitālo transformāciju. «Dažādās sektoros var novērot dažādas tendences, kā arī dažādu sektoru brieduma līmeni, taču vienojošais faktors ir digitālā transformācija, kas ietekmē visu mazumtirdzniecību. Tāpēc mums jābūt gataviem digitālajai transformācijai arī Baltijas valstīs,» sacīja Cīrhers.

Vienlaikus viņš pavēstīja, ka tuvākajos mēnešos paredzēts sākt IKEA preču tirdzniecību internetā arī Latvijā un Lietuvā. «Mēs Baltijas valstīs vēl neesam uzsākuši tirdzniecību internetā, bet plānojam to uzsākt jau šā finanšu gada ietvaros. Diemžēl šajā ziņā mazliet atpaliekam no plāna, bet noteikti centīsimies atgūt nokavēto. Mūsu vīzija ir skaidra – vēlamies būt digitālie līderi savā tirgū,» atzīmēja «Paul Mason Properties» valdes loceklis.

Gan globāli, gan Latvijas ekonomikā investīcijām pieejamās naudas ir ļoti daudz, taču pašlaik galvenais jautājums ir, vai nauda tiek tērēta virzienos, kas palīdzēs ekonomikai augt turpmāk, un par to ir bažas.

Tā intervijā pauda konsultāciju un auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Viņš uzsvēra, ka gan Latvija, gan citas valstis ir īstenojušas ļoti drosmīgus pasākumus, lai pandēmijas izraisītās krīzes laikā sildītu ekonomiku un dotu laiku uzņēmumiem pārkārtot darbību. Tomēr pārsvarā tas ir noticis ar aizņemtu naudu, kura vēlāk būs jāatdod un tādēļ ir svarīga izaugsme nākotnē.

"Mēs varam neiedziļināties jautājumā par to, vai valsts parāds konkrētā līmenī ir laba vai slikta lieta, bet galvenais jautājums pašlaik ir, vai šī nauda tiek iztērēta virzienos, kas palīdzēs ekonomikai augt turpmāk. Man ir bažas, ka ne visas investīcijas ir tajos virzienos, kas radīs tālāku ekonomikas izaugsmi," sacīja Krols.

Metālapstrādes uzņēmums Dīlers pērn strādāja ar apgrozījumu 14,5 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 3,9% mazāk. Savukārt uzņēmuma neauditētā peļņa 2014.gadā veidoja 947,3 tūkstošus eiro.

Aizvadīto gadu uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Deniss Zaicevs vērtēja kā veiksmīgu, jo Dīlers sāka ražot jaunus produktus un pasaules tirgū gada otrajā pusē atgriezās rosība un palielinājās pieprasījums pēc gatavās produkcijas.

«Nelielu iespaidu uz 2014. gada kopējiem finanšu rezultātiem atstāja Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju, kā rezultātā klienti sāka kļūt piesardzīgāki, veicot pasūtījumus, tai skaitā 2015. gadam,» atzina D.Zaicevs, piebilstot, ka sankciju radītais efekts lika mainīt prognozes arī šim gadam. Iepriekš varēja izdarīt ļoti optimistiskas apgrozījuma pieauguma prognozes 2015. gadam, jo tirgus tendences liecināja, ka gatavās produkcijas cenas turpinās augt un ražošanas izmaksas samazināsies, bet tagad, redzot ekonomikas izaugsmes kritumu Eiropā, prognozes ir piesardzīgas, turklāt klienti pasūtījumus izdara ļoti uzmanīgi, jo nākotnē ir pārāk daudz nezināmo.

Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču kompānija Ikea no tirdzniecības atsauc daļu Glivarp galdu, informē uzņēmumā.

No tirdzniecības tiek atsaukti tikai baltie matēta stikla Glivarp galdi, kas ir bijuši pārdošanā kopš 2017. gada februāra. Ikea ir saņēmis sūdzības par to, ka galda izvelkamās daļas ir nestabilas, un tās var nokrist. Ņemot vērā pircēju sūdzības, drošības dēļ tika lemts atsaukt Glivarp galdus no tirdzniecības visā pasaulē.

Ikea aicina pircējus, kas ir iegādājušies minēto galdu, atdot to Ikea veikalā Rīgā un saņemt atlīdzību preces pilnas cenas apmērā vai samainīt to pret citu galdu. Atdodot preci, nav jāuzrāda pirkuma čeks.

Ikea ir starptautisks mājokļa labiekārtošanas preču mazumtirdzniecības uzņēmums, kas darbojas vairāk nekā 50 valstīs ar vairāk nekā 400 veikaliem. Ikea Rīga veikals tika atklāts 2018. gada 30. augustā.

Valkas padomju laika armijas bunkuri šobrīd ir izdemolēti, izdedzināti un piegružoti ar atkritumiem. Valkas novada dome informē, ka jau vairākus gadus norisinās investora meklējumi, bet bunkuri nevienam nav vajadzīgi.

Pirms pāris gadiem izskanēja informācija, ka Valkā tiks atjaunoti pazemes bunkuri. Ieceres bija lielas. Tika minēts, ka tajos varētu ierīkot lāzeršaušanas vietu, boulingu, peintbolu, mūzikas klubu ar skatuvi, kafejnīcu, vēsturisku ekspozīciju. «Mums ir bijušas visādas idejas par to, kā mēs varētu atjaunot šo vietu, taču diemžēl viss ir bijis neveiksmīgi, jo ir nepieciešami lieli līdzekļi un bagāti investori. Es ticu, ka Valkas centrā esošie pazemes bunkuri nākotnē varētu kļūt par ievērojamu tūrisma objektu pilsētā,» biznesa portālam db.lv stāsta Dainis Čapiņš, Valkas tūrisma biroja vadītājs.

Valkas novada dome bija izsludinājusi skiču konkursu un secināts, ka bunkuru atjaunošanai nepieciešami no diviem līdz trīs miljoniem eiro. Bija pieteicies viens investors, kurš tomēr nozuda.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.