Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Šā gada ziemas sezonā būtiski pieaudzis KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par automašīnu bojājumiem, kas gūti pēc iebraukšanas bedrēs, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO apkopotie dati.

ERGO atlīdzību pieteikumu skaits palielinājies par 54%, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn. Aptuveni puse jeb 50% no pieteiktajiem KASKO apdrošināšanas gadījumiem ir notikuši Rīgas pilsētā un tās apkārtnē.

Ritvars Heniņš, ERGO Riska parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors, skaidro: «Lai gan sākusies auto ceļu remontdarbu sezona un bedres tiek «lāpītas», autovadītājiem joprojām jābūt uzmanīgiem, jo darbi nenorisinās tik ātri kā autovadītājiem gribētos. Turklāt līdz ar pāreju uz vasaras sezonas riepām, iebraucot bedrē, bojājumi var būt vēl lielāki. Tieši bedru radītie bojājumi automašīnām ir viens no šosezon visbiežāk pieteiktajiem KASKO apdrošināšanas negadījumu iemesliem. Šā gada sākumā pieteikumu skaits ir audzis pat par 54%, un pirmajā ceturksnī saņemto pieteikumu skaits sasniedz pērn kopumā saņemto atlīdzību skaitu par attiecīgajiem bojājumiem. Turklāt šogad bedru radītie bojājumi ir daudz lielāki, nekā tas bija novērots pērn, līdz ar to audzis ne tikai pieteikumu skaits, bet arī vidējais atlīdzības apmērs. Vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs ir 400 eiro, neskaitot tādus gadījumus, kad automašīnu bojājumi bijuši tik lieli, ka automašīnu pat nācies norakstīt un izmaksāt klientam atlīdzību apdrošinājuma summas apmērā, kas sasniedz jau vairākus tūkstošus eiro. Galvenokārt izmaksāto atlīdzību summas palielināšanos ietekmē ceļu seguma kvalitātes pasliktināšanās, kā rezultātā bojājumi automašīnām ir daudz lielāki, kā arī fakts, ka riepu, disku, rezerves daļu un autoservisu pakalpojumu cenas arī ir pieaugušas.»

Bedres uz ceļiem iespaidīgus zaudējumus rada ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta māsas kompāniju dati kaimiņvalstīs. Lietuvā iebraukšana kādā bedrē izmaksājusi pat 3,5 tūkstošus latu.

Šā gada trijos mēnešos Igaunijā par iebraukšanu bedrēs Balta māsas kompānija klientiem atlīdzinājusi zaudējumus 36,3 tūkstošu latu apmērā, bet pieteikto gadījumu skaits bijis divas reizes lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt Lietuvā apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka pēc iebraukšanas bedrēs šogad līdz maijam cietušas 300 automašīnas, kas ir par 60% vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn. Balta māsas kompānija prognozē, ka šogad Lietuvā kopējais atlīdzību apmērs par zaudējumiem, kas radušies bedru uz ceļiem dēļ, sasniegs 81,6 tūkstošus latu.

Pēc tam, kad optikas salonu «Metropole» tradicionāli rīkotajā akcijā vairāku pilsētu bedrēs tika sastādītas atraitnītes un izliktas norādes «Redzi? Bedre!», Jelgavas pašvaldība operatīvi reaģējusi, un, piemēram, Svētes ielā ap pulksten 18 vakarā izrotātā bedre aizdarīta.

Par to informē reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

«Metropoles» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Kristīne Gruznova portālam zz.lv sacījusi, ka puķes bija iedēstītas piecās bedrēs dažādās Jelgavas vietās. Viņa zinājusi teikt, ka līdzīgi kā Jelgavā arī Cēsīs par «iezīmētajām» bedrēm drīz vien gādājis pilsētas saimnieciskais dienests – tur puķes no bedrēm izceltas, tās bijis ļauts paņemt garāmgājējiem, bet pēc tam ielas bedru vietās salabotas.

Dramatiskā situācija uz Latvijas ceļiem turpina negatīvi pārsteigt autovadītājus ar dažāda apmēra auto bojājumiem, kas radušies nekvalitatīvā ceļu seguma un bedru dēļ. Laika posmā no 1. janvāra līdz 19. martam jeb vien 78 dienās apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) saņēmusi jau 248 atlīdzību pieteikumus.

Apdrošinātājs prognozē, ka gada pirmajos trīs mēnešos spēkratiem nodarīto bojājumu apmērs finansiālā izteiksmē pārsniegs 100 000 eiro, kas ir teju tikpat daudz, cik vidēji gadā, raugoties uz iepriekšējo piecu gadu statistiku.

«Latvijas autovadītāji jau pieraduši, ka ziema un pavasaris ierasti saistās ar «bedru sezonu», tomēr šogad situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Pēc saņemtā atlīdzību pieteikumu skaita var secināt, ka tik sliktā stāvoklī ceļi nav bijuši pēdējos piecus, pat desmit gadus. Attiecīgi jūtami pieaudzis kopējais KASKO atlīdzību pieteikumu skaits, sevišķi par galvaspilsētā sabojātiem automobiļiem. Gads sācies ar jauniem rekordiem negatīvā nozīmē, un, turpinoties šādai situācijai, gada pirmajā ceturksnī var tikt pārsniegti vidējie atlīdzību rādītāji, kādi tie ir bijuši iepriekš 12 mēnešu laikā,» stāsta Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors.

Gada pirmie mēneši līdz ar straujajām temperatūras maiņām tradicionāli saistās ar bedru un bedrīšu parādīšanos uz Latvijas autoceļiem, kas savukārt draud nodarīt dažāda apmēra bojājumus spēkratiem. Tomēr šis gads autovadītājiem izrādījies īpaši bīstams.

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati, februāra pirmajās desmit dienās, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, pat četras reizes palielinājies to atlīdzību pieteikumu skaits, kas saistīti ar automašīnu bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ. Lielākais skaits pieteikumu saņemts Rīgā.

«Lai gan arī vasarā Latvijas autoceļu segums mēdz būt nelīdzens, ziemā tā kvalitāte būtiski pasliktinās – sals, lietus un atkusnis, kā arī straujas temperatūras svārstības veicina arvien jaunu bedru veidošanos. Latvijas autovadītāji jau pieraduši, ka ziema un pavasaris ierasti saistās ar «bedru sezonu», tomēr šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Attiecīgi jūtami pieaudzis kopējais atlīdzību pieteikumu skaits, sevišķi galvaspilsētā. Jau janvārī novērojām par 40% lielāku atlīdzību pieteikumu apjomu nekā pērn, tomēr februāris sācies ar jauniem rekordiem negatīvā nozīmē,» stāsta Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors, norādot, ka februāra pirmajās desmit dienās par bedru dēļ automašīnām nodarītiem bojājumiem apdrošinātājs saņēmis četras reizes lielāku atlīdzību pieteikumu skaitu nekā pērn visā mēnesī kopā.

Jau vairāk nekā desmit gadus Ķīna ir viena no pirmajām pasaules mēroga sacensībās par debesskrāpju radīšanu, taču tagad valsts ķērusies pie zemesskrāpjiem, ziņo CNN.

Saskaņā ar plāniem augstas klases viesnīca šajā valstī tiks būvēta 100 metrus dziļā, 240 metrus garā un 160 metrus platā bedrē. Turklāt apakšējos 20 metrus aizņem stāvošs lietusūdens, kas tiks saglabāts.

Projekta attīstītājs ir Šanhajas Shimao Property Group, pārvaldītājs - InterContinental Hotels Group. No tā izriet arī viesnīcas nosaukums - InterContinental Shimao Shanghai Wonderland.

Ekskluzīvā viesnīca durvis varētu vērt 2014. gada beigās vai 2015. gada sākumā. Tā atradīsies apmēram 45 kilometrus uz dienvidrietumiem no Šanhajas pilsētas centra.

Lidsabiedrības Singapore Airlines lidojuma no Singapūras uz Londonu pasažieri piedzīvoja nepatīkamu pārsteigumu, kad lidmašīna negaidīti ielidoja gaisa bedrē un strauji zaudēja augstumu.

Lidaparātam strauji nokrītot par divdesmit metriem, ievainojumus guva 11 pasažieri un viens apkalpes loceklis. Gaisa bedrē lidmašīna ielidoja uzreiz pēc tam, kad bija pasniegtas brokastis, kas kritiena laikā tika izmētātas pa visu salonu.

Kāds pasažieris sarunā ar ABC News pastāstīja, ka īsi pirms gaisa bedres lidmašīnas kapteinis paziņojis, ka brokastis uz laiku tiek pārtrauktas un visiem ir jāpiesprādzējas. Nākamajā mirklī sekojis straujš kritiens un viss, kas neesot bijis piesiets, ieskaitot cilvēkus, triecies pret lidmašīnas griestiem.

Lidsabiedrība Singapore Airlines norāda, ka pasažieri cietuši nelielus ievainojumus un tiem sniegta medicīniskā palīdzība uzreiz pēc ierašanās Hītrovas lidostā Londonā.

«Finanšu ministrijas rosinātais, valdības, koalīcijas un nu jau arī Saeimas apstiprinātais priekšlikums komercsabiedrības valdes locekļiem noteikt personisku materiālu atbildību par uzņēmuma nodokļu saistībām, sagaidāmās tautsaimniecības attīstības kontekstā liek vilkt paralēles ar Imanta Ziedoņa epifānijas vārdiem «Lēksim bedrē, lēksim bedrē, redzēs, kas mūs ārā vilks»,» sašutumu biedru vārdā pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

«Neskatoties uz Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja atzinumiem, ka priekšlikums noteikt uzņēmumu valdes locekļu materiālo atbildību par uzņēmuma nodokļu saistībām ir pretrunā sabiedrības ar ierobežotu atbildību jēdzienam, politiķi neieklausās un šo, iespējams, pretrunā Satversmei esošo normu apstiprina,» neizpratnē ir LTRK vadītājs.

Viņš informē, ka LTRK vērsīsies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa ar aicinājumu šo normu neizsludināt.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz personīgās atbildības pieprasīšanu no uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumiem.

Pieteikto atlīdzību skaits par auto īpašnieku zaudējumiem, kas radušies bedru dēļ, strauji pieaudzis, novērojuši apdrošinātāji.

[Papildināts viss teksts]

Apdrošināšanas kompānija BTA Insurance Company (BTA) novērojusi, ka pēdējo divu nedēļu laikā pieteikto atlīdzību skaits ir divkāršojies, savukārt BALTA februārī saņēmusi jau 25 reizes vairāk pieteikumu.

Kopš februāra sākuma BTA jau saņēmusi trīsdesmit atlīdzību pieteikumus par transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies, iebraucot uz braucamās daļas esošās bedrēs. Kompānijas eksperti atzīst - parasti šādu pieteikumu daudzumu uzņēmums saņem aptuveni trīs mēnešu laikā. BTA norāda, ka saņemto pieteikumu skaits ir daudz lielāks, salīdzinot ar vidējiem ziemas rādītājiem iepriekšējos gados.

Izveidojoties ielas seguma iegruvumam, Rīgā, Ziepniekkalnā bedrē iebraukusi automašīna, noskaidroja aģentūra LETA.

Ap plkst.12.51 saņemts izsaukums uz Ēbeļmuižas ielu, kur iebrukušā asfaltā atrodas vieglā automašīna, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts policijā.

Negadījums notika brīdī, kad daudzdzīvokļu mājas pagalmā automašīna izbraukusi no stāvlaukuma.

Transportlīdzeklī sēdošie pašu spēkiem izkāpa un negadījumā neviens necieta. Glābēji auto no bedres izvilka.

Kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domē, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāvji ieradušies notikuma vietā un to norobežojuši.

"Bedre ir dziļa, taču pagaidām nav zināms tās izveidošanās iemesls. Rīt, 13.jūnijā, notiks inspekcija," pauda pašvaldības pārstāve Aira Šmelde.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(438).jpg

^{Karikatūra: Agris Liepiņš, Dienas Bizness}

Uz pavasara pusi, nokūstot sniegam, parasti atklājas kailā Latvijas dzīves patiesība – ceļu bedres, suņu kakas, kā arī ne viens vien jau ilgāku laiku atdzisis cilvēka ķermenis.

Principā šis ir brīdis, kad visā savā krāšņumā atklājas mūsu valsts neizdarība, nolaidība un nespēja loģiski plānot būtiskus jautājumus. Bet nu par visu pēc kārtas...

Līdz ar sniega nokušanu būtiski ir pieaudzis sūdzību skaits par sabojātajiem automobiļiem, iebraucot svaigi izdangātā ceļa bedrē. Statistika ir nepielūdzama un nežēlīga, taču pats absurdākais ir apstāklis, ka tā ir tradicionāla. Jau daudzus gadus pavasarī, kūstot sniegam un ledus kārtai, notiek viens un tas pats – nebūtībā aiziet arī iepriekšējos mēnešos pavirši meistarotie ceļu bedrīšu ielāpi. Pareizāk gan droši vien būtu teikt – ceļu bedru ielāpi, jo bedrītē automašīnas riteni diez vai ir iespējams nolauzt. Turklāt nu jau ir nonākts līdz tādam absurdam, ka, samaksājot Rīgā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) paprāvo transportlīdzekļu nodevu, izejot auto tehnisko apskati un pēc tam, meģinot izbraukt no CSDD teritorijas, jārēķinās ar trāpīšanu pamatīgā bedrē. Tajā brīdī rodas pamatots jautājums – par ko īsti tika maksāta tā nodeva?! Vienkārši sakot, nauda no auto īpašniekiem tiek paņemta gan minētās nodevas, gan degvielas akcīzes nodokļa veidā, taču tiek iztērēta kaut kā, nevis tur, kur vajag – ceļu seguma normālai sakārtošanai valstī.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinājumā ar aizvadīto gadu, negadījumu kuros automašīnas cietušas iebraucot bedrēs, bijis par 89% vairāk, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta apkopotie dati.

Apdrošinātājs norāda, ka ievērojamā skaitā nekvalitatīva ceļu seguma izraisītie bojājumi pieteikti arī maijā un jūnijā, kas liek domāt, ka bīstamas bedres uz Latvijas ceļiem vairs nav tikai ikgadējs pavasara fenomens.

Salīdzinot ar 2012. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šogad attiecīgajā periodā Balta reģistrējusi 264 negadījumus (pērn 140), kad iebraukšana bedrē radījusi zaudējumus automašīnai. Lielākā bedru nelaimes gadījumu intensitāte bijusi februārī, kad saņemti 69 atlīdzību pieteikumi. Tāpat liels negadījumu skaits (65 negadījumi) reģistrēts aprīlī.

«Lai arī bedres un to radītos bojājumus auto parasti saistām ar pavasari, šogad maijā un jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, varēja novērot atlīdzību skaita pieaugumu. Ja pērn attiecīgajā laika periodā reģistrējām 44 gadījumus, tad šogad tie bija jau 69 gadījumi. Šī tendence, kuru pēdējos gados novērojam aizvien izteiktāk, visticamāk, ir saistīta ar Latvijas ceļu kritisko stāvokli, par ko īpaši aktīvi šogad runā gan paši autovadītāji, gan valdība, gan ceļu remontētāji un būvētāji, tāpēc ceram, ka ar laiku šī situācija uzlabosies,» atzina Balta atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Sašutuma pilni stāsti par ceļu stāvokli Latvijā jau ir dzirdēti neskaitāmas reizes, un par to, ka mūsu ceļi drīz atgādinās dekorācijas filmām par karu, var pārliecināties katrs, kurš kaut reizi pa tiem ir meģinājis pārvietoties kādā motorizētā transporta līdzeklī. Taču nupat savu negatīvo attieksmi pret situāciju šajā jomā ir pauduši arī motobraucēji, un to var saprast.

Paši motociklisti lielāko nepatiku gan pauž par faktu, ka ir kauns no citu valstu motobraucējiem, kuri atbraukuši līdz Latvijai, jo citās Eiropas valstīs tādu ceļu traģiku, kāda ir pie mums, sameklēt grūti. Taču šajā kontekstā būtu jārunā par kādu daudz skaudrāku problēmu, kas ir būtiskāka nekā sarkšana ārzemju draugu priekšā. Redz, iebraucot palielākā asfalta bedrē ar automašīnu, nereti ir jārēķinās, piemēram, ar nolauztu riteni un pamatīgi pabojātu auto ritošo daļu kopumā. Savukārt, iebraucot nelielā bedrē ar motociklu, bieži vien jārēķinās ar pamatīgiem miesas bojājumiem un pat letālām sekām. Ir asprāši, kas apgalvo, ka no bedrēm, vadot jebkuru transporta līdzekli, vajag izvairīties – tā jau ir, taču daudzviet ceļa seguma bojājums ir visā brauktuves platumā un no tā izvairīties principā nav iespējams.

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" ir tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt esošo valsts budžetu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS).

Viņš piekrita, ka "Rail Baltica" ir gadsimta un Latvijas vēsturē lielākais projekts, kam ir potenciāls izgāzties kā gadsimta lielākajai problēmai, ietekmējot ikvienu cilvēku Latvijā.

"Ugunsgrēks ir diezgan milzīgs, un tas ir jādzēš. Te nav politiskas cīņas, ir jāsaprot, kā uzlikt uz sliedēm vilcienu, kas no tām nogājis. Komisijai jāsaprot, kā vilciens tik fundamentāli nogājis no sliedēm, kāpēc nenostrādāja neviena no drošības lampiņām nevienā līmenī," pauda opozīcijas deputāts.

Kulberga ieskatā projekts esot tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt pilnīgi visu Latvijas budžetu, tostarp pašreizējo. Apdraudējums saistīts nevis ar to, kur ņemt naudu atlikušajiem projekta posmiem, bet par to, ka var nesaņemt jau piešķirto naudu, nepildot līgumā noteikto.

Pirmdienas pēcpusdienā notikušajā liela diametra (800 mm) maģistrālā ūdensvada avārijas darbu likvidācijā Berģos tika iesaistīti ap 30 speciālistu, kuri veikuši priekšdarbus bojāta ūdensvada posma nomaiņai. Viena no versijām, kāpēc notikusi šī ūdensvada avārija ir tāda, kā bojātās caurtekas dēļ zem ūdensvada veidojies grunts izskalojums, kā rezultāta ūdensvads sācis sēsties, līdz pārlūzis, informē SIA Rīgas ūdens.

Vispirms bija nepieciešams izslēgt bojāto ūdensvada posmu, noslēdzot desmit ūdensvada aizbīdņu. Divu stundu laikā šo darbu izdevās paveikt, līdz ar to tika atjaunota ūdensapgāde Rīgas pilsētas Labā krasta patērētājiem.

Ātru ūdensapgādes atjaunošanu lielā mērā sekmēja apstāklis, ka lielāka daļa no šiem aizbīdņiem tika nomainīti pēdējos gados. Pēc aizbīdņu noslēgšanas tika pārtraukta izplūde no bojātā ūdensvada, kas deva iespēju uzsākt bojātā ūdensvada posma atsegšanu. Tomēr, lai atsegtu bojāto ūdensvada posmu, bija nepieciešams atsūknēt aptuveni 4000 m3 ūdens, kas atradās izslēgtajā cauruļvada posmā un izskalojuma bedrē. Tika uzstādīti jaudīgi ūdenssūkņi, ar kuriem tika uzsākta intensīva ūdens atsūknēšana. Paralēli šim darbam, tika veikti saskaņojumi ar apakšzemes komunikāciju turētāju organizāciju pārstāvjiem.

Darbaspēks pārtikas nozarē nākamgad būs izaicinājums, tā intervijā DB atzīst Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure; viņa uzskata, ka, līdzīgi kā Igaunijā, pārtikas nozarē jāatvieglo darbaspēka ievešanas nosacījumi

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar darbaspēku?

Darbaspēks nākamgad noteikti būs izaicinājums. Mēs atpaliekam no Baltijas kaimiņiem, jo ievestā darbaspēka trūkst, gaidāma demogrāfiskā bedre. Jautājums – kā nodrošināsim darbaspēku operatoru, strādnieku, ne tikai direktoru līmenī. Reāla ir situācija, ka lielie uzņēmumi, kam ir meitasuzņēmumi vai māsasuzņēmumi Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs, izvērtē, kur investēt. Ja Latvijā būs darbaspēka bedre un nebūs, kas saražo apjomu vai to ražos dārgi, tad investīcijas var izvietot Igaunijā vai Lietuvā. Ievedot viesstrādniekus, Latvijā jāņem vērā vidējā alga, ir jāpierāda daudz birokrātisku lēmumu, bet pārtikas nozare nav bagātākā, algas nav tik augstas kā IT nozarē un maksāt vidējo algu ar visiem nodokļiem ir dārgi. Kā rīkojās igauņi? Viņi likumā iestrādāja normu, ka pārtikas nozarē var strādāt ar minimālo algu un ievest darbiniekus. Viņi saprot, ka pārtikas nozarē nevar būt tik augstas algas kā nozarēs ar pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka pārtikas nozarē var ievest ukraiņus, baltkrievus par minimālo algu, kas ir nedaudz augstāka nekā Latvijā. Jau pašlaik tur daudzos uzņēmumos strādā desmitiem, simtiem ievesto darbinieku.

Pašreizējos laika apstākļos, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres.

Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, jo bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību, informē uzņēmums.

Šogad satiksmei bīstamās bedres ir saremontētas gandrīz 4000 m2 platībā no tām 83% saremontētas februārī. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, no 8901 km melnā seguma valsts autoceļiem tādi ir 48%. Līdz ar atkušņa iestāšos un gaisa temperatūras svārstībām ap nulli satiksmes intensitātes rezultātā veidojas neprognozējams bedru apjoms. Bedru remontu visā valsts teritorijā veic 60 ceļu uzturētāju remontbrigādes, skaidro LAU.

Latvijas iedzīvotāju pensija veidojas no veiktajām sociālajām iemaksām, tāpēc, ja visi maksātu normālu sociālo nodokli, tad spētu uzturēt gan vecākus, gan arī paši saņemtu pensiju tad, kad kļūs par pensionāriem, šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam 900 sekundes sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Viņš skaidroja, ka pensiju fonds veidojas no sociālajām iemaksām un tagad strādājošie maksā pensijas saviem vecākiem, bet pašlaik strādājošiem pensijas maksās viņu bērni. Tāpēc jāmaksā sociālais nodoklis, jo tas aiziet pensijās, skaidroja ministrs. Ja sociālais nodoklis maksāts netiek, tad neveidojas uzkrājums un pensijas vecumā var nonākt pie sasistas siles, brīdināja Reirs.

Politiķis vērsa uzmanību, ka Latvijas pensiju sistēma no ilgtspējas viedokļa novērtēta kā devītā labākā sistēma, tā izveidota pamatīga un laba. Sistēma spēs nodrošināt pensijas arī pēc desmit un 20 gadiem, taču jāmaksā sociālais nodoklis.

Arvien vairāk sniedzoties pāri budžeta pārkarei, valsts parāds signalizē par potenciālām nepatikšanām nebaltā dienā

DB iepriekš (26.10.15. DB) visai precīzi prognozēja scenāriju, pēc kāda pašlaik attīstās valsts parāds. Pērn tas atkārtojis 2010. gada rādītājus, sasniedzot vēsturiski augtāko punktu pret IKP, savukārt naudas izteiksmē pieaudzis kā nekad – pietuvojoties turpat 10 mljrd. eiro un gandrīz 40% no IKP. Tikmēr valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi šogad – 8,1 mljrd. eiro, bet izdevumi – 8,4 mljrd. eiro apmērā. Lēciens noticis, pateicoties tam, ka pērn Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmusies 1,3 mljrd. eiro, kā šonedēļ, atsaucoties uz Valsts kases datiem, ziņoja Latvijas Radio. Valsts parāds, no šodienas viedokļa raugoties, bijis neliels un līdz pat 2007. gadam pat nav pārsniedzis pusotru miljardu eiro jeb septiņus procentus no IKP. Desmit gadu laikā tas ir ievērojami uzpumpēts, tostarp līdz ar krīzes bedrē ņemtajiem aizņēmumiem. Tolaik Ministru kabinetu stūrēja Ivars Godmanis un pēcāk arī valsts parāda vēsturiski lielākais pieaudzētājs Valdis Dombrovskis. Katram aizņemšanās manevram ir bijis konteksts un arī zemteksts, bet tie, kopā ņemti, valsti noveduši situācijā, kad parāds sācis audzēt sevi pats. Valsts spiesta aizņemties, lai atdotu, jo budžets no reizes uz reizi tiek plānots ar iztrūkumu. Kamēr ejam šo ceļu, aizņemšanās neaprims, turklāt parāds ir jāapsaimnieko, un tas neprasa maz, bet gan pāris simtus miljonu eiro ik gadu. Aizņemšanās nav ibumetīns, kas, ja ne ārstē, tad vismaz uz pieklusina zobu sāpes. Valsts parādam ir spēcīgākas atkarību izraisošas vielas pazīmes, turklāt, kā rāda parāda apmēra dinamika, atkarība pieņemas spēkā. Tā kā ne tikai parādu atdošanai, bet arī valsts budžeta apetītes apmierināšanai ar valsts iekšējiem līdzekļiem vairs nepietiek, no jauna aizņemamies tirgos, kuri tiek plosīti tādos globālos vējos kā Brexit vai Trampa ievēlēšana. Kas to zina, kādas brāzmas nesīs nule iesāktais gads.

Ja ekonomikā nosacījumi uzlabojās, tad labāka oma mēdz būt arī cilvēkiem. Tā nav nekāda augstākā matemātika. Un, ja labāka oma ir cilvēkiem, tad tiem mazākā mērā ir iegansts paļauties kādiem protesta balsojumiem.

Pašlaik tendences globālajā tautsaimniecībā liecina par spēcīgāku izaugsmi gandrīz visos pasaules reģionos, un arī Latvijas iekšzemes kopprodukts gada izteiksmē aug ar cienīgāku ātrumu (virs 4%). Šogad uz IKP pieauguma takas, visticamāk, atradīsies pilnīgi visas 45 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis, liecina šīs iestādes aplēses. Līdz ar šādām tendencēm mazumā var iet dažādu valstu iedzīvotāju vēlme kaut ko mainīt un ieklausīties dažādos alternatīvos politiskajos spēkos. Iespējams, gada pirmās puses notikumi Nīderlandē un Francijā šajā ziņā būs iezīmējuši kādu kritisko punktu. Abos šajos balsojumos vairāk vai mazāk tomēr izdevās varu saglabāt daudzmaz tradicionālajiem politiskajiem spēkiem, lai gan tobrīd pārliecība par to bija visai ierobežota. Tas ir, ņemot vērā pagājušo gadu, kad negaidīti piepildījās gan Brexit, gan Donalda Trampa ievēlēšanas scenārijs. Septembra beigās gaidāmas vēlēšanas Vācijā – pagaidām izskatās, ka šīs valsts kursā krasi pēc tam nekas nemainīsies. Dažu sabiedrības aptauju dati rāda, ka dažkārt, piemēram, ar krietni labējākām idejām saistītās Alternative für Deutschland partijas popularitātes reitings kopš gada sākuma sarucis par 7 līdz 8 procentpunktiem līdz 8%. Tuvākais risks Eiropas ierastajam kursam no vēlēšanām, šķiet, saistīts ar Itāliju, kur nākamgad arī tiks skaitītas parlamenta sastāvu noteicošās balsis. Tomēr, ekonomikai augot straujāk un bēgļu plūsmai daudzmaz apsīkstot, to rezultāts var būt ierastā saglabāšana. Dati liecina, ka otrajā ceturksnī Itālijas IKP auga par 1,5%. Tas nav daudz, lai gan tas tāpat ir ātrākais pieauguma temps kopš 2011. gada vidus.

Viena no nozarēm, kas skaļi atgādina, ka darbaspēka problēma ir tiktāl uzrūgusi, ka nupat kāpj pāri bļodas malām, ir pārtikas rūpniecība.

Nozare ir būtiska Latvijas tautsaimniecības daļa, nekautrējoties var teikt, ka pat viens no tās pīlāriem, turklāt tā ir ar tradīcijām bagātu vēsturi un milzīgu attīstības potenciālu. Sevišķi, ja ņem vērā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas, pārstrādes un eksportēšanas neizmantotās iespējas. Šajā jomā joprojām faktiski esam tikai kautrīgi iesācēji. Tajā pašā laikā pārtikas rūpnieki kopumā pēdējos gados ir palīdzējuši audzēt valsts eksporta panākumus. Domājams, tā notiks arī šogad, pārtikai dodot ievērojamu pozitīvu artavu ārējo tirgu iekarošanas kopējo rādītāju dinamikā. Tajā pašā laikā nozare joprojām ir vairāk orientēta uz iekšējo tirgu, aptuveni 67% no pārtikas un dzērienu nozarē saražotā paliek mūsu zemē. Pērn pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā paši apēdām pārtiku par 0,96 miljardiem eiro, kamēr eksportējām – par 0,47 miljardiem eiro. Eksporta karaļi tradicionāli ar lielu pārsvaru ir zivju konservi, kam seko augļu un dārzeņu pārstrādes produkti un dzērieni. Jāpiebilst, ka arī valsts ir krietni tērējusies, lai aktivizētu interesi iziet ārējos tirgos.

Viens no karstākajiem topikiem publiskajā telpā pirms vēlēšanām ir pensijas – kam tās pienākas, cik lielā apjomā, vai tās jāsaista ar bērnu skaitu, vai 2. līmeņa pensijas ir mantojamas utt. Diemžēl šajās visnotaļ vērtīgajās diskusijās mēdz iezagties arī pa kādam mītam, kas neatbilst patiesībai.

Viens no tādiem ir šad tad sastopamais apgalvojums, ka šodienas bezbērnu strādājošie attiecībā uz pensijām tādi dienaszagļi vien ir un viņiem pensijas pelnīs šodienas jaunā paaudze, kas vēl sēž skolas solā. Un vecākiem, kas šos bērnus audzina, pienākas īpaši bonusi klāt pie pensijas. Un vispār nav īsti godīgi, ka šodienas bezbērnu strādājošie dzīvos uz citu vecāku bērnu sarūpētām pensijām. Te būtu nepieciešams ieviest skaidrību.

Katrs strādājošais, kas veic sociālās iemaksas, neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav bērni, savu paaudžu solidaritātes pienākumu ir izpildījis.

Naudas avots, no kura tiek izmaksātas pensijas, tiešām ir aktuālie nodokļu maksātāji. Taču tas ir tikai naudas avots, bet savu pensiju katrs nopelna sev pats ar savām darba mūžā veiktajām sociālajām iemaksām un darba stāžu. Ikviena pensija ir atkarīga tikai no cilvēka paša darba mūža ieguldījuma, un tai nav nekāda sakara ar to, ko pelnīs vai nepelnīs šodienas bērni. Katrā ziņā ir aplami teikt, ka kāds pelna pensiju kādam citam. Jo pensiju katrs pelna sev pats.

Biznesa klienti diezgan labi pazīst dažādus telemātikas risinājumus, bet SIA SizzApp vēlas šīs jomas priekšrocības piedāvāt arī privātpersonām

Iekārta un mobilā aplikācija iegūst datus no auto par to, kur tas atrodas, ar kādu ātrumu kustas, cik daudz degvielas atlicis bākā, palīdz atvērt garāžas vārtus utt. «Visu, ko spēj jaunās 2019. gada automašīnas, varam ielikt arī vecākās mašīnās. Varam padarīt auto par 10 līdz 15 gadiem jaunāku. Ja mašīnai datorā ir tādas iespējas, mēs to visu varam padarīt pieejamu telefonā,» saka Vjačeslavs Gorbačovs, SIA SizzApp dibinātājs. Viņš vairāk nekā desmit gadus ir strādājis telemātikas jomā un novērojis, ka biznesa klientiem veidotie telemātikas risinājumi privātpersonām nav pieejami. «Pie mums cilvēki brauc ar diezgan labām automašīnām, bet kāpēc gan nevarētu savienot auto ar mobilo telefonu? Tas ir iespējams, pašlaik ir dažādas iespējas ierīces savienot ar mašīnu un telefonu. Principā vajadzēja vien izgudrot piemērotu programmnodrošinājumu, lai jebkuram cilvēkam būtu ērti un vienkārši to lietot,» teic V. Gorbačovs.

Izveidojoties ielas seguma iegruvumam, Ģertrūdes ielā bedrē iebraukušas divas automašīnas, informē Valsts policijā.

Ap plkst.10.32 saņemts izsaukums uz Ģetrūdes ielu 14, kur iebrukušā bruģī iebraukušas divas automašīnas - BMW un "Mercedes Benz".

"Mercedes Benz" no bedres izkļuvis saviem spēkiem, bet otrs spēkrats gaida speciālās tehnikas palīdzību. Negadījumā cietušo nav.

Patlaban slēgta transportlīdzekļu kustība Ģertrūdes ielas posmā starp Brīvības ielu un Tērbatas ielu.

Iegruvums izveidojies hidraulisko pārbaužu laikā, kuras šodien notiek visā Daugavas labajā krastā.

"Pārbaužu laikā siltumtīkli tiek testēti ar paaugstinātu spiedienu un šoreiz siltumtīkls ir plīsis, kā rezultātā izveidojies izskalojums.

Konkrētie tīkli gan ir izbūvēti 1963.gadā un savu laiku nokalpojuši," pastāstīja AS "Rīgas siltums" pārstāve Linda Rence.