Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Šā gada ziemas sezonā būtiski pieaudzis KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par automašīnu bojājumiem, kas gūti pēc iebraukšanas bedrēs, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO apkopotie dati.

ERGO atlīdzību pieteikumu skaits palielinājies par 54%, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn. Aptuveni puse jeb 50% no pieteiktajiem KASKO apdrošināšanas gadījumiem ir notikuši Rīgas pilsētā un tās apkārtnē.

Ritvars Heniņš, ERGO Riska parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors, skaidro: «Lai gan sākusies auto ceļu remontdarbu sezona un bedres tiek «lāpītas», autovadītājiem joprojām jābūt uzmanīgiem, jo darbi nenorisinās tik ātri kā autovadītājiem gribētos. Turklāt līdz ar pāreju uz vasaras sezonas riepām, iebraucot bedrē, bojājumi var būt vēl lielāki. Tieši bedru radītie bojājumi automašīnām ir viens no šosezon visbiežāk pieteiktajiem KASKO apdrošināšanas negadījumu iemesliem. Šā gada sākumā pieteikumu skaits ir audzis pat par 54%, un pirmajā ceturksnī saņemto pieteikumu skaits sasniedz pērn kopumā saņemto atlīdzību skaitu par attiecīgajiem bojājumiem. Turklāt šogad bedru radītie bojājumi ir daudz lielāki, nekā tas bija novērots pērn, līdz ar to audzis ne tikai pieteikumu skaits, bet arī vidējais atlīdzības apmērs. Vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs ir 400 eiro, neskaitot tādus gadījumus, kad automašīnu bojājumi bijuši tik lieli, ka automašīnu pat nācies norakstīt un izmaksāt klientam atlīdzību apdrošinājuma summas apmērā, kas sasniedz jau vairākus tūkstošus eiro. Galvenokārt izmaksāto atlīdzību summas palielināšanos ietekmē ceļu seguma kvalitātes pasliktināšanās, kā rezultātā bojājumi automašīnām ir daudz lielāki, kā arī fakts, ka riepu, disku, rezerves daļu un autoservisu pakalpojumu cenas arī ir pieaugušas.»

Bedres uz ceļiem iespaidīgus zaudējumus rada ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta māsas kompāniju dati kaimiņvalstīs. Lietuvā iebraukšana kādā bedrē izmaksājusi pat 3,5 tūkstošus latu.

Šā gada trijos mēnešos Igaunijā par iebraukšanu bedrēs Balta māsas kompānija klientiem atlīdzinājusi zaudējumus 36,3 tūkstošu latu apmērā, bet pieteikto gadījumu skaits bijis divas reizes lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt Lietuvā apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka pēc iebraukšanas bedrēs šogad līdz maijam cietušas 300 automašīnas, kas ir par 60% vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn. Balta māsas kompānija prognozē, ka šogad Lietuvā kopējais atlīdzību apmērs par zaudējumiem, kas radušies bedru uz ceļiem dēļ, sasniegs 81,6 tūkstošus latu.

Dramatiskā situācija uz Latvijas ceļiem turpina negatīvi pārsteigt autovadītājus ar dažāda apmēra auto bojājumiem, kas radušies nekvalitatīvā ceļu seguma un bedru dēļ. Laika posmā no 1. janvāra līdz 19. martam jeb vien 78 dienās apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) saņēmusi jau 248 atlīdzību pieteikumus.

Apdrošinātājs prognozē, ka gada pirmajos trīs mēnešos spēkratiem nodarīto bojājumu apmērs finansiālā izteiksmē pārsniegs 100 000 eiro, kas ir teju tikpat daudz, cik vidēji gadā, raugoties uz iepriekšējo piecu gadu statistiku.

«Latvijas autovadītāji jau pieraduši, ka ziema un pavasaris ierasti saistās ar «bedru sezonu», tomēr šogad situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Pēc saņemtā atlīdzību pieteikumu skaita var secināt, ka tik sliktā stāvoklī ceļi nav bijuši pēdējos piecus, pat desmit gadus. Attiecīgi jūtami pieaudzis kopējais KASKO atlīdzību pieteikumu skaits, sevišķi par galvaspilsētā sabojātiem automobiļiem. Gads sācies ar jauniem rekordiem negatīvā nozīmē, un, turpinoties šādai situācijai, gada pirmajā ceturksnī var tikt pārsniegti vidējie atlīdzību rādītāji, kādi tie ir bijuši iepriekš 12 mēnešu laikā,» stāsta Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors.

Jau vairāk nekā desmit gadus Ķīna ir viena no pirmajām pasaules mēroga sacensībās par debesskrāpju radīšanu, taču tagad valsts ķērusies pie zemesskrāpjiem, ziņo CNN.

Saskaņā ar plāniem augstas klases viesnīca šajā valstī tiks būvēta 100 metrus dziļā, 240 metrus garā un 160 metrus platā bedrē. Turklāt apakšējos 20 metrus aizņem stāvošs lietusūdens, kas tiks saglabāts.

Projekta attīstītājs ir Šanhajas Shimao Property Group, pārvaldītājs - InterContinental Hotels Group. No tā izriet arī viesnīcas nosaukums - InterContinental Shimao Shanghai Wonderland.

Ekskluzīvā viesnīca durvis varētu vērt 2014. gada beigās vai 2015. gada sākumā. Tā atradīsies apmēram 45 kilometrus uz dienvidrietumiem no Šanhajas pilsētas centra.

Gada pirmie mēneši līdz ar straujajām temperatūras maiņām tradicionāli saistās ar bedru un bedrīšu parādīšanos uz Latvijas autoceļiem, kas savukārt draud nodarīt dažāda apmēra bojājumus spēkratiem. Tomēr šis gads autovadītājiem izrādījies īpaši bīstams.

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati, februāra pirmajās desmit dienās, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, pat četras reizes palielinājies to atlīdzību pieteikumu skaits, kas saistīti ar automašīnu bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ. Lielākais skaits pieteikumu saņemts Rīgā.

«Lai gan arī vasarā Latvijas autoceļu segums mēdz būt nelīdzens, ziemā tā kvalitāte būtiski pasliktinās – sals, lietus un atkusnis, kā arī straujas temperatūras svārstības veicina arvien jaunu bedru veidošanos. Latvijas autovadītāji jau pieraduši, ka ziema un pavasaris ierasti saistās ar «bedru sezonu», tomēr šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Attiecīgi jūtami pieaudzis kopējais atlīdzību pieteikumu skaits, sevišķi galvaspilsētā. Jau janvārī novērojām par 40% lielāku atlīdzību pieteikumu apjomu nekā pērn, tomēr februāris sācies ar jauniem rekordiem negatīvā nozīmē,» stāsta Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors, norādot, ka februāra pirmajās desmit dienās par bedru dēļ automašīnām nodarītiem bojājumiem apdrošinātājs saņēmis četras reizes lielāku atlīdzību pieteikumu skaitu nekā pērn visā mēnesī kopā.

Pēc tam, kad optikas salonu «Metropole» tradicionāli rīkotajā akcijā vairāku pilsētu bedrēs tika sastādītas atraitnītes un izliktas norādes «Redzi? Bedre!», Jelgavas pašvaldība operatīvi reaģējusi, un, piemēram, Svētes ielā ap pulksten 18 vakarā izrotātā bedre aizdarīta.

Par to informē reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

«Metropoles» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Kristīne Gruznova portālam zz.lv sacījusi, ka puķes bija iedēstītas piecās bedrēs dažādās Jelgavas vietās. Viņa zinājusi teikt, ka līdzīgi kā Jelgavā arī Cēsīs par «iezīmētajām» bedrēm drīz vien gādājis pilsētas saimnieciskais dienests – tur puķes no bedrēm izceltas, tās bijis ļauts paņemt garāmgājējiem, bet pēc tam ielas bedru vietās salabotas.

Izveidojoties ielas seguma iegruvumam, Rīgā, Ziepniekkalnā bedrē iebraukusi automašīna, noskaidroja aģentūra LETA.

Ap plkst.12.51 saņemts izsaukums uz Ēbeļmuižas ielu, kur iebrukušā asfaltā atrodas vieglā automašīna, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts policijā.

Negadījums notika brīdī, kad daudzdzīvokļu mājas pagalmā automašīna izbraukusi no stāvlaukuma.

Transportlīdzeklī sēdošie pašu spēkiem izkāpa un negadījumā neviens necieta. Glābēji auto no bedres izvilka.

Kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domē, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāvji ieradušies notikuma vietā un to norobežojuši.

"Bedre ir dziļa, taču pagaidām nav zināms tās izveidošanās iemesls. Rīt, 13.jūnijā, notiks inspekcija," pauda pašvaldības pārstāve Aira Šmelde.

Pieteikto atlīdzību skaits par auto īpašnieku zaudējumiem, kas radušies bedru dēļ, strauji pieaudzis, novērojuši apdrošinātāji.

[Papildināts viss teksts]

Apdrošināšanas kompānija BTA Insurance Company (BTA) novērojusi, ka pēdējo divu nedēļu laikā pieteikto atlīdzību skaits ir divkāršojies, savukārt BALTA februārī saņēmusi jau 25 reizes vairāk pieteikumu.

Kopš februāra sākuma BTA jau saņēmusi trīsdesmit atlīdzību pieteikumus par transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies, iebraucot uz braucamās daļas esošās bedrēs. Kompānijas eksperti atzīst - parasti šādu pieteikumu daudzumu uzņēmums saņem aptuveni trīs mēnešu laikā. BTA norāda, ka saņemto pieteikumu skaits ir daudz lielāks, salīdzinot ar vidējiem ziemas rādītājiem iepriekšējos gados.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinājumā ar aizvadīto gadu, negadījumu kuros automašīnas cietušas iebraucot bedrēs, bijis par 89% vairāk, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta apkopotie dati.

Apdrošinātājs norāda, ka ievērojamā skaitā nekvalitatīva ceļu seguma izraisītie bojājumi pieteikti arī maijā un jūnijā, kas liek domāt, ka bīstamas bedres uz Latvijas ceļiem vairs nav tikai ikgadējs pavasara fenomens.

Salīdzinot ar 2012. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šogad attiecīgajā periodā Balta reģistrējusi 264 negadījumus (pērn 140), kad iebraukšana bedrē radījusi zaudējumus automašīnai. Lielākā bedru nelaimes gadījumu intensitāte bijusi februārī, kad saņemti 69 atlīdzību pieteikumi. Tāpat liels negadījumu skaits (65 negadījumi) reģistrēts aprīlī.

«Lai arī bedres un to radītos bojājumus auto parasti saistām ar pavasari, šogad maijā un jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, varēja novērot atlīdzību skaita pieaugumu. Ja pērn attiecīgajā laika periodā reģistrējām 44 gadījumus, tad šogad tie bija jau 69 gadījumi. Šī tendence, kuru pēdējos gados novērojam aizvien izteiktāk, visticamāk, ir saistīta ar Latvijas ceļu kritisko stāvokli, par ko īpaši aktīvi šogad runā gan paši autovadītāji, gan valdība, gan ceļu remontētāji un būvētāji, tāpēc ceram, ka ar laiku šī situācija uzlabosies,» atzina Balta atlīdzību direktors Ingus Savickis.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(438).jpg

^{Karikatūra: Agris Liepiņš, Dienas Bizness}

Uz pavasara pusi, nokūstot sniegam, parasti atklājas kailā Latvijas dzīves patiesība – ceļu bedres, suņu kakas, kā arī ne viens vien jau ilgāku laiku atdzisis cilvēka ķermenis.

Principā šis ir brīdis, kad visā savā krāšņumā atklājas mūsu valsts neizdarība, nolaidība un nespēja loģiski plānot būtiskus jautājumus. Bet nu par visu pēc kārtas...

Līdz ar sniega nokušanu būtiski ir pieaudzis sūdzību skaits par sabojātajiem automobiļiem, iebraucot svaigi izdangātā ceļa bedrē. Statistika ir nepielūdzama un nežēlīga, taču pats absurdākais ir apstāklis, ka tā ir tradicionāla. Jau daudzus gadus pavasarī, kūstot sniegam un ledus kārtai, notiek viens un tas pats – nebūtībā aiziet arī iepriekšējos mēnešos pavirši meistarotie ceļu bedrīšu ielāpi. Pareizāk gan droši vien būtu teikt – ceļu bedru ielāpi, jo bedrītē automašīnas riteni diez vai ir iespējams nolauzt. Turklāt nu jau ir nonākts līdz tādam absurdam, ka, samaksājot Rīgā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) paprāvo transportlīdzekļu nodevu, izejot auto tehnisko apskati un pēc tam, meģinot izbraukt no CSDD teritorijas, jārēķinās ar trāpīšanu pamatīgā bedrē. Tajā brīdī rodas pamatots jautājums – par ko īsti tika maksāta tā nodeva?! Vienkārši sakot, nauda no auto īpašniekiem tiek paņemta gan minētās nodevas, gan degvielas akcīzes nodokļa veidā, taču tiek iztērēta kaut kā, nevis tur, kur vajag – ceļu seguma normālai sakārtošanai valstī.

Sašutuma pilni stāsti par ceļu stāvokli Latvijā jau ir dzirdēti neskaitāmas reizes, un par to, ka mūsu ceļi drīz atgādinās dekorācijas filmām par karu, var pārliecināties katrs, kurš kaut reizi pa tiem ir meģinājis pārvietoties kādā motorizētā transporta līdzeklī. Taču nupat savu negatīvo attieksmi pret situāciju šajā jomā ir pauduši arī motobraucēji, un to var saprast.

Paši motociklisti lielāko nepatiku gan pauž par faktu, ka ir kauns no citu valstu motobraucējiem, kuri atbraukuši līdz Latvijai, jo citās Eiropas valstīs tādu ceļu traģiku, kāda ir pie mums, sameklēt grūti. Taču šajā kontekstā būtu jārunā par kādu daudz skaudrāku problēmu, kas ir būtiskāka nekā sarkšana ārzemju draugu priekšā. Redz, iebraucot palielākā asfalta bedrē ar automašīnu, nereti ir jārēķinās, piemēram, ar nolauztu riteni un pamatīgi pabojātu auto ritošo daļu kopumā. Savukārt, iebraucot nelielā bedrē ar motociklu, bieži vien jārēķinās ar pamatīgiem miesas bojājumiem un pat letālām sekām. Ir asprāši, kas apgalvo, ka no bedrēm, vadot jebkuru transporta līdzekli, vajag izvairīties – tā jau ir, taču daudzviet ceļa seguma bojājums ir visā brauktuves platumā un no tā izvairīties principā nav iespējams.

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" ir tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt esošo valsts budžetu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS).

Viņš piekrita, ka "Rail Baltica" ir gadsimta un Latvijas vēsturē lielākais projekts, kam ir potenciāls izgāzties kā gadsimta lielākajai problēmai, ietekmējot ikvienu cilvēku Latvijā.

"Ugunsgrēks ir diezgan milzīgs, un tas ir jādzēš. Te nav politiskas cīņas, ir jāsaprot, kā uzlikt uz sliedēm vilcienu, kas no tām nogājis. Komisijai jāsaprot, kā vilciens tik fundamentāli nogājis no sliedēm, kāpēc nenostrādāja neviena no drošības lampiņām nevienā līmenī," pauda opozīcijas deputāts.

Kulberga ieskatā projekts esot tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt pilnīgi visu Latvijas budžetu, tostarp pašreizējo. Apdraudējums saistīts nevis ar to, kur ņemt naudu atlikušajiem projekta posmiem, bet par to, ka var nesaņemt jau piešķirto naudu, nepildot līgumā noteikto.

Pirmdienas pēcpusdienā notikušajā liela diametra (800 mm) maģistrālā ūdensvada avārijas darbu likvidācijā Berģos tika iesaistīti ap 30 speciālistu, kuri veikuši priekšdarbus bojāta ūdensvada posma nomaiņai. Viena no versijām, kāpēc notikusi šī ūdensvada avārija ir tāda, kā bojātās caurtekas dēļ zem ūdensvada veidojies grunts izskalojums, kā rezultāta ūdensvads sācis sēsties, līdz pārlūzis, informē SIA Rīgas ūdens.

Vispirms bija nepieciešams izslēgt bojāto ūdensvada posmu, noslēdzot desmit ūdensvada aizbīdņu. Divu stundu laikā šo darbu izdevās paveikt, līdz ar to tika atjaunota ūdensapgāde Rīgas pilsētas Labā krasta patērētājiem.

Ātru ūdensapgādes atjaunošanu lielā mērā sekmēja apstāklis, ka lielāka daļa no šiem aizbīdņiem tika nomainīti pēdējos gados. Pēc aizbīdņu noslēgšanas tika pārtraukta izplūde no bojātā ūdensvada, kas deva iespēju uzsākt bojātā ūdensvada posma atsegšanu. Tomēr, lai atsegtu bojāto ūdensvada posmu, bija nepieciešams atsūknēt aptuveni 4000 m3 ūdens, kas atradās izslēgtajā cauruļvada posmā un izskalojuma bedrē. Tika uzstādīti jaudīgi ūdenssūkņi, ar kuriem tika uzsākta intensīva ūdens atsūknēšana. Paralēli šim darbam, tika veikti saskaņojumi ar apakšzemes komunikāciju turētāju organizāciju pārstāvjiem.

Darbaspēks pārtikas nozarē nākamgad būs izaicinājums, tā intervijā DB atzīst Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure; viņa uzskata, ka, līdzīgi kā Igaunijā, pārtikas nozarē jāatvieglo darbaspēka ievešanas nosacījumi

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar darbaspēku?

Darbaspēks nākamgad noteikti būs izaicinājums. Mēs atpaliekam no Baltijas kaimiņiem, jo ievestā darbaspēka trūkst, gaidāma demogrāfiskā bedre. Jautājums – kā nodrošināsim darbaspēku operatoru, strādnieku, ne tikai direktoru līmenī. Reāla ir situācija, ka lielie uzņēmumi, kam ir meitasuzņēmumi vai māsasuzņēmumi Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs, izvērtē, kur investēt. Ja Latvijā būs darbaspēka bedre un nebūs, kas saražo apjomu vai to ražos dārgi, tad investīcijas var izvietot Igaunijā vai Lietuvā. Ievedot viesstrādniekus, Latvijā jāņem vērā vidējā alga, ir jāpierāda daudz birokrātisku lēmumu, bet pārtikas nozare nav bagātākā, algas nav tik augstas kā IT nozarē un maksāt vidējo algu ar visiem nodokļiem ir dārgi. Kā rīkojās igauņi? Viņi likumā iestrādāja normu, ka pārtikas nozarē var strādāt ar minimālo algu un ievest darbiniekus. Viņi saprot, ka pārtikas nozarē nevar būt tik augstas algas kā nozarēs ar pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka pārtikas nozarē var ievest ukraiņus, baltkrievus par minimālo algu, kas ir nedaudz augstāka nekā Latvijā. Jau pašlaik tur daudzos uzņēmumos strādā desmitiem, simtiem ievesto darbinieku.

Pašreizējos laika apstākļos, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres.

Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, jo bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību, informē uzņēmums.

Šogad satiksmei bīstamās bedres ir saremontētas gandrīz 4000 m2 platībā no tām 83% saremontētas februārī. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, no 8901 km melnā seguma valsts autoceļiem tādi ir 48%. Līdz ar atkušņa iestāšos un gaisa temperatūras svārstībām ap nulli satiksmes intensitātes rezultātā veidojas neprognozējams bedru apjoms. Bedru remontu visā valsts teritorijā veic 60 ceļu uzturētāju remontbrigādes, skaidro LAU.

Lidsabiedrības Singapore Airlines lidojuma no Singapūras uz Londonu pasažieri piedzīvoja nepatīkamu pārsteigumu, kad lidmašīna negaidīti ielidoja gaisa bedrē un strauji zaudēja augstumu.

Lidaparātam strauji nokrītot par divdesmit metriem, ievainojumus guva 11 pasažieri un viens apkalpes loceklis. Gaisa bedrē lidmašīna ielidoja uzreiz pēc tam, kad bija pasniegtas brokastis, kas kritiena laikā tika izmētātas pa visu salonu.

Kāds pasažieris sarunā ar ABC News pastāstīja, ka īsi pirms gaisa bedres lidmašīnas kapteinis paziņojis, ka brokastis uz laiku tiek pārtrauktas un visiem ir jāpiesprādzējas. Nākamajā mirklī sekojis straujš kritiens un viss, kas neesot bijis piesiets, ieskaitot cilvēkus, triecies pret lidmašīnas griestiem.

Lidsabiedrība Singapore Airlines norāda, ka pasažieri cietuši nelielus ievainojumus un tiem sniegta medicīniskā palīdzība uzreiz pēc ierašanās Hītrovas lidostā Londonā.

«Finanšu ministrijas rosinātais, valdības, koalīcijas un nu jau arī Saeimas apstiprinātais priekšlikums komercsabiedrības valdes locekļiem noteikt personisku materiālu atbildību par uzņēmuma nodokļu saistībām, sagaidāmās tautsaimniecības attīstības kontekstā liek vilkt paralēles ar Imanta Ziedoņa epifānijas vārdiem «Lēksim bedrē, lēksim bedrē, redzēs, kas mūs ārā vilks»,» sašutumu biedru vārdā pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

«Neskatoties uz Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja atzinumiem, ka priekšlikums noteikt uzņēmumu valdes locekļu materiālo atbildību par uzņēmuma nodokļu saistībām ir pretrunā sabiedrības ar ierobežotu atbildību jēdzienam, politiķi neieklausās un šo, iespējams, pretrunā Satversmei esošo normu apstiprina,» neizpratnē ir LTRK vadītājs.

Viņš informē, ka LTRK vērsīsies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa ar aicinājumu šo normu neizsludināt.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz personīgās atbildības pieprasīšanu no uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumiem.

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati, kas veltīti dziļākai iedzīvotāju ceļošanas paradumu izpētei, satur daudz interesantu un arī vērtīgu skaitļu. Taču manu izmanību īpaši piesaistīja divas lietas. Pirmkārt, tie ir rādītāji, kas liecina par nepārprotamu iedzīvotāju ceļošanas paradumu maiņu salīdzinājumā ar tā saucamo «trekno gadu» periodu. Otrkārt, - dati, kas vēsta, ka vēl aizvien apmēram katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atpūtas ceļojumos dodas uz parāda.

Pētījuma rezultāti liecina, ka patlaban salīdzinājumā ar to, kā mēdzām darīt vēl pirms 5-6 gadiem, mēs krietni biežāk dodam priekšroku iespējai atpūsties tepat Latvijā. Lai gan līdzīga rakstura iepriekšējā aptauja par tūrisma tēmu tika veikta brīdī, kad Latvija jau gandrīz divus gadus «gulēja» ekonomiskās krīzes bedrē (2010.gada septembris), ir pamats domāt, ka tolaik sniegtās atbildes, kurp respondenti dodas visbiežāk, ļoti lielā mērā vēl bija attiecināmas uz «trekno gadu» ieradumiem. Patlaban, kad kopš krīzes sākuma 2008.gada nogalē ir pagājuši jau četrarpus gadi, mūsu atmiņu priekšplānā neapšaubāmi vairāk ir tas, ko esam darījuši jau krīzes laikā.

Līdz ar pandēmijas krīzi savu ekonomisko ietekmi ievērojami audzējusi Ķīna. Šī valsts bija vienīgā lielā tautsaimniecība, kas 2020. gada iespēja augt (par 2,3%). Ja tic oficiālajiem datiem, tad Ķīnas cīņa ar pandēmiju bijusi visai efektīva.

Ķīnas tirdzniecībai katapultēties augstāk šajā periodā palīdzējis, piemēram, tas, ka daudzas pasaulē nepieciešamās lietas – sejas maskas, medicīniskais aprīkojums un mājsēdei nepieciešamie priekšmeti – nākušas tieši no tās. Arvien biezāk nomanāmas aplēses, ka Ķīna nākamajos dažos gados neizbēgami, aizsteidzoties priekšā ASV, kļūs par pasaules lielāko tautsaimniecību. Faktiski - ja vēl 2000. gadā Ķīna veidoja nepilnus 12% no ASV ekonomikas, tad tagad aiz kalniem vairs nav tas brīdis, šī valsts kļūs par pašu lielāko pasaules ekonomiku.

Ne viss gan šai Tālo Austrumu lielvalstij ir ideāli. Viens no galvenajiem faktoriem, kas Ķīnas ambīcijas var sabremzēt, ir šīs valsts demogrāfiskā bilde. Tiek gaidīts, ka Ķīna pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā gados – jeb kopš šīs valsts “Lielā bada” 60-to gadu beigās, kas noveda pie desmitiem miljoniem cilvēku nāves (“blakusefekts” Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna “Lielā lēciena” kursam) - varētu ziņot par savu iedzīvotāju skaita kritumu. Proti, 2019. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,4 miljardus.

Rīgas jūras līcī ieplūst kanalizācija. Tas notiek Mellužos – pāris kilometrus no Bulduru, Dzintaru un majoru pludmalēm, virs kurām pērn lepni plīvoja Zilais karogs, kas apliecina peldvietas ūdens kvalitāti, vēsta laikraksts Diena.

No vairākām ēkām līdz ceļmalu grāvjiem izbūvētas caurules, pa kurām plūst piesārņots ūdens, kas pretī Kanālu ielai ietek Rīgas jūras līcī, novēroja laikraksts Diena. Turpat SIA Jūrmalas ūdens uzstādīta zīme vēsta, ka tas esot nepiesārņots lietus ūdens un gruntsūdens, taču mellužnieki norāda, ka tas ir privātmāju ateju un cita veida kanalizāciju saturs.

«Mums nav izejas. Lai mazāk piesārņotu vidi, būtu jāizmanto sausā tualete, mājās nedrīkstētu būt vanna, izlietne un veļasmašīna. Pretējā gadījumā nieka tualetes bedre pārplūstu pāris dienās. Taču zināms, ka cilvēki tā dzīvot nespēj, tāpēc vairāk vai mazāk gruntsūdeņos nonāk tualetes slapjā daļa un mazgājamie līdzekļi, pēc tam grāvjos, tad uz jūru. Pavasaros pastaigājoties no Asariem līdz Dubultiem pārņem tualetes smārda mākonis,» stāsta Anita.

Ja kāds, pandēmijai sākoties, vēl cerēja, ka tās laikā cilvēki vairāk laika pavadīs mājās un tādējādi arī nodosies domām par lielākām ģimenēm, tas izrādījies velti. Šādiem apcerējumiem darbi sekojuši nav, un faktiski šis viss Rietumvalstīs tā arī ir palicis vien domu līmenī. Proti, viena no Covid-19 pašām būtiskākajām sekām ir izrādījusies pilnvērtīga demogrāfiskā bedre.

Jāņem vērā, ka vairākās Rietumvalstīs cilvēku skaits plaka un sabiedrības novecojās jau pirms šīs pandēmijas. Lielā daļā gadījumu šādām valstīm no dramatiska iedzīvotāju skaita krituma atļāvusi izvairīties vien imigrācija. Notiekošajam nenoliedzami būs liela ietekme uz nākotni. Ja sabiedrība kļūst arvien sirmāka, parasti veidojas ļoti labi apstākļi tam, lai arī ekonomiskā dinamika būtu vēsāka.

Sarūkošs cilvēku skaits valstī un sabiedrības novecošanās pamatā nozīmē lēnāku ekonomikas izaugsmi, zemāku produktivitāti un vidējo dzīves līmeni, un spiedienu arvien celt nodokļu nastu iedzīvotājiem. Jau ziņots, ka, sarūkot strādājošo skaitam, valstī var arī saražot mazāk produktu un pakalpojumu, un no ekonomiskās aktivitātes var tikt iekasēts mazāks nodokļu apjoms. Mazāki nodokļu ieņēmumi savukārt nozīmē valsts sniegto pakalpojumu un veikto investīciju apjoma kritumu. Turklāt tieši jauni cilvēki finansē arī, piemēram, veselības un pensiju sistēmas. Ja to nav, tad uz jautājuma zīmes nonāk arī šādi piedāvātie labumi.

Latvijā DPA tirgus daļu satvēris ciešā kampienā, bet filiālēm ārvalstīs nākas sīvi cīnīties par savu vietu zem saules, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš krīzes gadiem tirgus apjoms, publiskā un komercsektora uzņēmumu pirktspēja iegādāties IT risinājumus pakāpeniski pieaug. Latvijas lielākā IT uzņēmuma ar vietējo kapitālu SIA DPA apgrozījuma rādītājos starp 2008. un 2009. gadu bijusi milzīga bedre, kritums par 40%. «Krīzes laikā uz pusgadu programmatūras tirgus bija apstājies. Kopš 2009. gada apgrozījums pakāpeniski audzis, un 2013. gadā tas sasniedza pirmskrīzes līmeni, kādam tam būtu jābūt pēc tirgus brieduma pakāpes Latvijā. Mūsu bizness aug, un tas ir rādītājs, ka kopumā Latvijas tirgū iet labi. Ekonomika ir veselīga, un cilvēki domā ne tikai par vēderu, bet arī citām lietām,» stāsta SIA DPA valdes loceklis Juris Vilders. DPA pēdējos piecos gados spējis ievērojami palielināt apgrozījuma rādītājus, iekļūstot DB un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā.

Dauderu parka (iepriekš Aldara parka) pārbūves trešo noslēdzošo kārtu plānots pabeigt šajā būvniecības sezonā, informē Rīgas domē.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekta "Aldara parka pārbūve" trešā kārta tika sākta šā gada jūlijā. Viens no vērienīgākajiem trešās kārtas darbiem ir torņa jeb mākslīgo pilsdrupu atjaunošana. Akmens torņa sienas tiek atjaunotas tā, lai pēc darbu pabeigšanas, tās droši varētu izmantot alpīnisma treniņiem un vienlaikus veidotas tā, lai novērstu nedrošu spēlēšanās praksi bērniem. Torņa iekšpusē paredzēts izvietot Latvijas alpīnisma vēsturei veltītu ekspozīciju, savukārt torņa augšpusē veidos skatu laukumu.

Tāpat trešajā kārtā tiek veikta virkne citu darbu, piemēram, izbūvēts bērnu rotaļu laukums ar gumijas segumu, izgatavots un uzstādīts žogs un vārti, kas veidoti metāla konstrukcijās laikmetīgā stilā un norobežo parka teritoriju no Sliežu ielas puses, kā arī uzbūvēti jauni parka celiņi un veikta esošo celiņu pārbūve.

Daļa Nacionālā attīstības plāna 2020 izvirzīto rādītāju tiek sasniegti, savukārt 21 ir konstatēta būtiska atpalicība no vēlamā, bet 15 rāda diametrāli pretēju tendenci vēlamajam

Tādu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē iezīmēja Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks. Viņš norādīja, ka labi rezultāti ir sasniegti globālās konkurētspējas indeksā, jo Latvija tajā ieņem 42. vietu 144 pasaules valstu vidū, turpat līdzās ir arī Lietuva, savukārt Igaunija ir pirmajā trīsdesmitniekā. Nospraustais mērķis 2030. gadam ir 40. vieta, savukārt 2014. gada plāns bija 60. vieta un 2025. gadā – 45. Tāpat darbaspēka produktivitāte ir pieaugusi no 7,6 eiro stundā 2010. gadā līdz 8,4 eiro 2013. gadā. Mērķis līdz 2030. gadam ir sasniegt 95% no ES vidējā produktivitātes līmeņa. Pēc P. Vilka sacītā šo mērķi īstenot līdzējušas ES struktūrfondu investīcijas produktīvākai nodarbinātībai un pievienotās vērtības pieaugumam, kā arī efektīvākai dabas resursu izmantošanai. Tāpat pēc P. Vilka sacītā augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars ir nepilni 40%, kas arī ir uzstādīts kā mērķis 2030. gadam. Šo mērķi palīdzot īstenot efektīvas augstākās izglītības kvalitātes vadības sistēmas ieviešana, augstākās izglītības pieejamība un augstskolu konkurētspēja starptautiskā līmenī. Vienlaikus P. Vilks atgādināja, ka tuvojas demogrāfiskā bedre un Latvijā jau kopš 2007. gada ir vērojama studējošo skaita samazināšanās.