Ar šā gada 1.jūniju Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktores amatu atstāj Svetlana Mjakuškina, informē BVKB.

Šis lēmums ticis rūpīgi izvērtēts un pieņemts personisku apstākļu dēļ.

"Lēmums ir pārdomāts, nav sasteigts vai saistīts ar politisku vai cita veida spiedienu. Valsts pārvaldē esmu strādājusi jau septiņpadsmit gadus un pēdējos septiņus no tiem - Būvniecības valsts kontroles birojā. Šis laiks ir bijis ļoti dinamisks, kopā ar izcilu komandu daudz kas ir paveikts būvniecības un enerģētikas politikas administrēšanā, digitalizācijas jomā, bet nu ir pienācis laiks apstāties un nospraust jaunus mērķus," norāda S. Mjakuškina.

Atskatoties uz BVKB direktores amatā pavadīto laika posmu, S. Mjakuškina vislielāko gandarījumu pauž par paveikto būvniecības un enerģētikas jomu digitalizācijā, kā arī veiksmīgo enerģētikas politikas administrēšanas funkciju pārņemšanu 2020.gadā un to tālāko īstenošanu.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktores amatā plānots apstiprināt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāju Baibu Vītoliņu, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais rīkojuma projekts.

Rīkojuma projekta mērķis ir nodrošināt BVKB darbības nepārtrauktību un funkciju efektīvu izpildi.

BVKB direktores amatu no šā gada 1.jūnija atstāja tā līdzšinējā vadītāja Svetlana Mjakuškina. Attiecīgo lēmumu Mjakuškina pieņēmusi personisku apstākļu dēļ.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzdeva BVKB direktora vietniecei Kristīnei Upmiņai no 1.jūnija uz laiku līdz ierēdņa iecelšanai vakantajā BVKB direktora amatā papildu tiešajiem amata pienākumiem pildīt BVKB direktores amata pienākumus.

EM norāda, lai īstenotu BVKB turpmāko attīstību gan būvniecības, gan enerģētikas jomās un līdz ar to nodrošinātu efektīvu iestādes uzdevumu izpildi, svarīgi pēc iespējas ātrāk nodrošināt un darbam BVKB direktora amatā piesaistīt profesionāli ar iepriekšēju pieredzi gan iestādes vadībā, gan zināšanām iestādes darbības jomā.

Valdība otrdien Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktores amatā apstiprināja līdzšinējo Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāju Baibu Vītoliņu.

BVKB direktores amatu no šā gada 1.jūnija atstāja tā līdzšinējā vadītāja Svetlana Mjakuškina. Attiecīgo lēmumu Mjakuškina pieņēmusi personisku apstākļu dēļ.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka rīkojuma projekta "Par Baibas Vītoliņas pārcelšanu" mērķis ir nodrošināt BVKB darbības nepārtrauktību un funkciju efektīvu izpildi.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) valdības sēdē sacīja, ka Vītoliņa darbu BVKB sāks 1.augustā.

Vītoliņa valdības sēdē norādīja, ka būvniecība ir viena no nozarēm, kurā ir visvairāk administratīvie šķēršļi, un viena no prioritātēm būtu šī jautājuma sakārtošana. Tāpat arī prioritāte būtu ilgtspējīgas enerģētikas attīstība.

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" ir saņēmis Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vēstuli, kurā tas nekavējoties aizliedz ēkas Dzirciema ielā 42, Rīgā turpmāku ekspluatāciju.

BVKB lēmums apstiprinājis, ka "Lidl Latvija" pieņēmis vienīgo pareizo un atbildīgo lēmumu slēdzot šo ēku no 2021.gada 6.marta.

"Izvērtējot tehniskās apsekošanas atzinumos konstatēto kopsakarā ar Latvijas Būvinženieru savienības viedokli, kā arī ņemot vērā konstatētās atkāpes no prasībām, kas var ietekmēt ēkas drošumu, un vairāku būvspeciālistu viedokli par ēkas ekspluatācijas nepieļaujamību pašreizējā tehniskajā stāvokli, biroja ieskatā, ir pamatoti pieņemt lēmumu par visas ēkas ekspluatācijas aizliegumu. (…) Lai nodrošinātu, ka ekspluatācijā tiek izmantota ēka, kas atbilst Būvniecības likuma 9. pantā izvirzītajām prasībām, birojam ir tiesisks pamats pieņemt lēmumu par ēkas ekspluatācijas aizliegšanu līdz fiksētās bīstamības novēršanai," BVKB lēmumu citē "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) viena no galvenajām prioritātēm būs Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pilnveidošana, intervijā sacīja BVKB vadītāja Baiba Vītoliņa.

BIS izstrādē jau ir investēti 14 miljoni eiro, no kuriem lielākoties izmantots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, un arī pāris turpmākos gadus sistēmas pilnveidei paredzēts miljons eiro gadā.

Vītoliņa uzsvēra, ka BIS pilnveidošana būs BVKB ieguldījums birokrātijas novēršanā, attīstot sistēmas, lai procedūras būtu pēc iespējas vienkāršākas, ērtākas un ātrākas.

Sistēmas attīstīšana tika sākta Ekonomikas ministrijā, BVKB to pārņēma 2017.gadā. Vītoliņa stāstīja, ka sākotnēji sistēma bija vērsta uz būvniecības procesa dokumentācijas elektronisku apriti, taču faktiski tajā bija daži reģistri un iespēja atsevišķus procesus veikt elektroniski.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir saņēmusi Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izvērtējumu līdz šim paveiktajiem un nākotnē plānotajiem darbiem Tetera namā jeb "Stūra mājā" Brīvības ielā Rīgā, ar kuru atļauta nama turpmāka ekspluatācija un grozīts iepriekšējais lēmums.

Grozījumi veikti pamatojoties uz pausto apņemšanos iespējami īsā laikā novērst konstatētās bīstamības, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Iepriekš jau publiski izskanējis, ka Kultūras ministrija izstrādās un iesniegs valdībai ziņojumu par naudas līdzekļu piešķiršanu steidzamo remontdarbu īstenošanai un nama apsaimniekošanas izmaksu segšanai, kā arī izstrādās īpašu likumu Tetera nama aizsardzībai un atjaunošanai par ko kapitālsabiedrība ir saņēmusi arī oficiālu vēstuli no ministrijas.

Savukārt VNĪ vēl februārī vērsās pie BVKB ar lūgumu atlikt iepriekšējā biroja lēmuma piespiedu izpildi, norādot uz jau paveikto drošības uzlabošanai namā, kā arī plānu ar turpmāk veicamajām darbībām, lai pilnībā novērstu biroja konstatētās bīstamības ēkā, kas balstīts uz valdības un Kultūras ministrijas pausto informāciju. Pirms biroja lēmuma saņemšanas kapitālsabiedrība ir radusi risinājumu novērošanas kameru uzstādīšanai ap namu Brīvības ielā 61, tādējādi samazinot iespējamos nākotnes vandālisma draudus. BVKB atzinumā norādīts, līdz bīstamību pilnvērtīgai novēršanai, jāturpina 2022.gadā īstenotā bīstamo teritoriju – iekšpagalmu un caurbrauktuvi – norobežošana, nepieļaujot nepiederošu personu piekļuvi tām.

2022. gadā 81% valsts naftas produktu drošības rezervju tiks uzglabātas Latvijas teritorijā, kas ir par 18% vairāk nekā iepriekš un pārsniedz 2023. gadam nosprausto mērķi.

Šī gada 18. oktobrī noslēdzies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izsludinātais iepirkums par Latvijas Republikas valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu 2022. gadam.

Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, novembrī noslēgti līgumi ar 11 komersantiem par 304 400 tonnu naftas produktu uzglabāšanu. No kopējā apjoma 295 400 tonnas jeb 97,04% ir dīzeļdegviela, 7 000 tonnas jeb 2,3% mazuts, 1 000 tonnas jeb 0,33% benzīns, un 1 000 tonnas jeb 0,33% aviācijas degviela.

Attiecīgi Latvijā uzglabāsies 247 000 tonnu naftas produktu rezervju, no tām 99,2% dīzeļdegviela, 0,4% benzīns un 0,4% aviācijas degviela.

Savukārt, 57 400 tonnas jeb 19% naftas produktu rezervju tiks glabātas ārpus Latvijas teritorijas. BVKB iepirkumu procedūru organizēja divās kārtās. Galvenie iepirkuma kritēriji bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Tāpat pretendentu izvēlē tika ņemta vērā arī naftas produktu uzglabāšanas vieta – Latvijas Republikas teritorija vai citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Šodien darbu Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktores amatā sāk līdzšinējā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.

Vītoliņa iepriekš norādīja, ka būvniecība ir viena no nozarēm, kurā ir visvairāk administratīvie šķēršļi, un viena no prioritātēm būtu šī jautājuma sakārtošana. Tāpat arī prioritāte būtu ilgtspējīgas enerģētikas attīstība.

Vienlaikus Vītoliņa sacīja, ka būs nepieciešams Ministru kabineta atbalsts finansējumam turpmākai BVKB digitalizācijai - vai nu no Eiropas Savienības vai nacionālajiem fondiem.

Vītoliņa bija PTAC direktore kopš 2005.gada, savukārt iepriekš viņa bijusi EM Tūrisma departamenta direktore, kā arī EM Iekšējā tirgus departamenta direktore.

Jau ziņots, ka BVKB direktores amatu 1.jūnijā personisku iemeslu dēļ atstāja Svetlana Mjakuškina.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

No 1.marta būs jāpārtrauc Tetera nama jeb "Stūra mājas" ekspluatācija, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

Tetera nama Brīvības ielā 61, Rīgā, drošai ekspluatācijai un Latvijas Okupācijas muzeja darbības īslaicīgai saglabāšanai tajā līdz 2023.gada 27.janvārim ir jāpieņem lēmums par ēkas turpmāko nākotni un jārod vismaz 300 000 eiro Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) konstatētās lietošanas bīstamības novēršanai.

Piesaistītais finansējums ļaus saglabāt muzeja darbību Tetera namā aptuveni gadu, kura laikā jāpiesaista vēl vismaz 400 000 eiro, norāda Vārna.

VNĪ kopš 2021.gada aicina pieņemt lēmumu par visa Tetera nama saturisko piepildījumu, lai varētu saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja darbību namā. VNĪ kā valsts kapitālsabiedrība ir atbildīga par tās pārvaldībā esošo īpašumu ilgtspējīgu pārvaldību un attīstību, savukārt par īpašumu saturisko piepildījumu rūpējas tās lietotājs.

Aprīlī noslēdzās Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) uzticētā valsts atbalsta administrēšana centralizētās siltumapgādes, dabasgāzes un elektroapgādes pakalpojumiem, kā arī atbalsta administrēšana energoietilpīgajiem komersantiem, kurās kopumā valsts atbalsta veidā izmaksāti 465 miljoni eiro, informēja BVKB pārstāvji.

Valsts atbalsts par patērēto dabasgāzi tika piemērots mājsaimniecībām, kuru dabasgāzes vidējais patēriņš pārsniedza 221 kilovatstundu (kWh) mēnesī, kompensējot tarifa pieaugumu, kas pārsniedza 0,07875 eiro par kWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), neietverot maksu par sistēmas pakalpojumiem un citos normatīvos noteiktos maksājumus.

Atbalsts tika sniegts ar septiņu dabasgāzes tirgotāju starpniecību 11 mēnešus, kopumā izmaksājot 54,1 miljonu eiro.

Valsts atbalsts centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem tika piemērots mājsaimniecībām, kuras saņēma pakalpojumu par tarifu, kas pārsniedza 68 eiro par megavatstundu (MWh), kompensējot 50% no tarifa pieauguma, ja tas nepārsniedza 150 eiro par MWh. Ja tarifs pārsniedza 150 eiro par MWh, papildus tika kompensēti 90% no tarifa pieauguma, kas pārsniedza 150 eiro par MWh.

Lai samazinātu Covid-19 izraisītās krīzes finansiālo slogu uzņēmējiem un dotu iespēju izpildīt Energoefektivitātes likumā noteiktos pienākumus, Ekonomikas ministrija rosināja un finanšu ministra vadītā darba grupa atbalstīja pagarināt likuma 4.1 pantā noteikto pienākumu izpildes termiņus apmēram par pusgadu. '

Pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) rīcībā esošās informācijas, termiņa pagarinājums varētu būt nepieciešams 263 komersantiem.

“Covid-19 vīrusa izraisītās krīzes dēļ komersantiem būtiski mazinājusies uzņēmējdarbības aktivitāte un līdz ar to kritušies ieņēmumi. Uzņēmumam primāri ir izmaksāt algas darbiniekiem, norēķināties ar piegādātājiem un segt komunālo maksājumu izmaksas. Provizoriski viena energoaudita, vai sertificētas energopārvaldības vai vides pārvaldības sistēmas ieviešanas izmaksas ir sākot no 3 000 eiro. Dodot iespēju uzņēmumiem pagarināt izpildes termiņu Energoefektivitātes likumā noteikto pienākumu izpildei, valsts ne tikai atstāj šos līdzekļus uzņēmuma rīcībā akūtāku vajadzību segšanai, bet arī šobrīd atbrīvo no soda naudas maksāšanas,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Latvijā līdz šā gada 31.decembrim izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts Ministru kabineta rīkojums.

Ar rīkojumu noteikts, ka Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir atbildīgā institūcija darbības koordinācijai valsts enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu apgādē.

Tāpat rīkojumā noteikts, ka atļauta naftas produktu drošības rezervju izlaišanu tirgū un noteikts pienākums naftas produktu rezervju turētājiem Latvijā sagatavot naftas produktus izsniegšanai. Vienlaikus arī noteikts, ka licencētie naftas produktu mazumtirgotāji, kā arī kritisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) ar lūgumu atļaut iegādāties naftas produktus no naftas produktu drošības rezervēm, ja tiek konstatēts fakts par naftas produktu nepieejamību tirgū.

Lai rastu risinājumu Tetera nama ēkas, Rīgā, Brīvības ielā 61, turpmākajai attīstībai, nozarei ir jāpieņem skaidrs lēmums par ēkas turpmāko pielietojumu, kā arī jārod atbilstošs finansējums.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) saņēmusi vairāku atbildīgo institūciju ēkas tehniskā stāvokļa izvērtējumus, tajos konstatēti ēkas drošības, tajā skaitā potenciāli ugunsdrošības riski nākotnē, ja netiks rasts risinājums ēkas pielietojumam. Neveicot ieguldījumus un nerodot ēkai, kuras pirmajos stāvos šobrīd izvietots Latvijas Okupācijas muzejs (LOMB), kopēju pielietojumu līdz 2024.gada maijam, būs jāaptur tās turpmākā ekspluatācija, norāda VNĪ valdes loceklis Renārs Griškevičs.

Jau iepriekš ziņots, ka pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) veiktās ēkas tehniskās apsekošanas 2021. gada novembrī eksperti konstatēja vairākus ēkas drošas ekspluatācijas riskus, kuru novēršanai gada laikā jāveic neatliekami darbi vismaz 400 tūkstošu eiro (bez PVN) apmērā. Tika konstatēti ēkas pagalma pārseguma bojājumi, kas radušies nepietiekamas hidroizolācijas dēļ un izsauc neprognozējamus konstrukciju sabrukšanas riskus, apdraudot ēkas drošu ekspluatāciju. Tāpat rekomendēta kapitāla ēkas pārbūve trīs līdz piecu gadu periodā, kam provizoriski nepieciešami vismaz 13,83 miljoni eiro (bez PVN).

Ir pabeigts Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vēsturiskā Tetera nama, Brīvības ielā 61, Rīgā apsekojums un saņemtais atzinums apstiprinājis - ēkas pagalma pārsegums ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un ēkas pagalma ekspluatāciju līdz drošības risku novēršanai šobrīd jāpārtrauc.

Lai strādātu pie turpmākiem reāliem ēkas attīstības scenārijiem, nepieciešams lēmums par īpašuma tālāko pielietojumu un finansējuma avotu ēkas atjaunošanai, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Kopējā ēkas stāvokļa sakārtošanai pēc provizoriskajām aplēsēm nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Par ieguldījumu nepieciešamību Tetera namā VNĪ vērsis uzmanību jau iepriekš. Tā kā no ēkas kopējās platības – 8 552,80 m2, muzejam iznomāti tikai 690 m2 – gandrīz 92% ēkas platības ir neapdzīvota, ko VNĪ ilgstoši uztur namu ar nopietniem zaudējumiem. Kopš 2014. gada veikti ieguldījumi ēkas uzturēšanā, kārtējos remontdarbos un fasādes atjaunošanā 550 044.49 eiro apmērā.

Pēc vairākiem neveiksmīgiem būvkompānijas “Merks” mēģinājumiem atrisināt domstarpības ar Salaspils novada domi saistībā ar bērnudārza būvniecības līgumu būvkompānija iesniegusi prasību tiesā, informē uzņēmumā.

Salaspils bērnudārza būvniecību bija plānots pabeigt jau šī gada janvārī, tomēr būvdarbi ievilkušies pašvaldības pasūtītā būvprojekta nepilnību dēļ.

Tajā konstatēta virkne būtisku trūkumu, tajā skaitā atsevišķu būvprojekta sadaļu neatbilstība ugunsdrošības prasībām, ko ir apstiprinājušas atbildīgās valsts institūcijas. Šie trūkumi radījuši nobīdes būvniecības procesa izpildes laikā, neļaujot arī “Merks” iekļauties sākotnējā grafikā. Šīs laika nobīdes Salaspils dome izmantojusi kā argumentu, lai nenorēķinātos par jau paveiktajiem darbiem, kā arī patvaļīgi atkāptos no noslēgto saistību pildīšanas.

“Šobrīd atrodamies strupceļā, jo projektu spējām pabeigt jau 2022. gada pavasarī, tomēr atdūrāmies pret nekvalitatīvu būvprojektu, kurā neatbilstības joprojām netiek novērstas. Turklāt Salaspils dome ne vien nevēlas sadarboties, lai panāktu projekta realizāciju, bet arī neveic norēķinus par padarītajiem darbiem vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā un pieprasa līguma laušanu. Šajā laikā Salaspils domei esam nosūtījuši jau vairākus desmitus vēstuļu, aicinot rast risinājumu, esam iniciējuši vairākas tikšanās, bet joprojām neredzam nekādu pozitīvu reakciju un virzību. Gluži pretēji – esam spiesti strādāt pašvaldības neizlēmības un pretdarbības apstākļos. Ņemot vērā, ka viena no mūsu prioritātēm ir nākamās paaudzes, šim projektam piegājām ar īpašu rūpību. Skumji apzināties, ka arī šajā septembrī gandrīz 300 bērniem izpaliks iespēja apgūt pasauli jaunās, modernās un īpaši bērniem pielāgotās telpās,” atklāj “Merks” valdes loceklis Andris Bišmeistars.

Konkursā "Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā Baltijā 2024" "Grand Prix" balvu saņēmis jaunais biroju centrs "Artery" Viļņā, informē konkursa organizatori.

Minētā biroju centra pasūtītājs ir "Lords LB Asset Management", bet arhitektūras projektu izstrādāja "Studio Libeskind" un "Archinova".

Konkursa nominācijā "Ilgtspējīgākais projekts - jaunbūve 2024" pirmo vietu ieguva biroja un tirdzniecības centrs "Arcada" Rīgā, otro vietu - apartamentu ēka "Tekstiliana" Rīgā, bet trešo vietu - "Latvijas finiera" jaunā finiera ražotne "Kuldīgas fabrika".

Nominācijā "Ilgtspējīgākais projekts - pārbūve 2024" pirmo vietu ieguva Valmieras teātris, bet otro vietu - Taurupes muižas klēts.

Nominācijā "Ilgtspējīgākā ēka 2024" pirmo vietu ieguva Vilkavišķu autoosta Lietuvā, otro vietu - "Elemental Business Centre" Rīgā, bet trešo vietu - dzīvokļu māja "Silvas nami" Rīgā un optiskās šķiedras medicīnas instrumentu ražotne Līvānos.

Valdošās koalīcijas konceptuāli atbalstītais priekšlikums kompensēt sadales tarifu elektroenerģijai juridiskām personām nākamās apkures sezonas laikā valstij varētu izmaksāt apmēram 123,578 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Nepieciešamo budžeta līdzekļu aprēķins veikts, par pamatu ņemot sistēmas operatora, kam pieslēgti vairāk kā 100 000 lietotāju, sniegto informāciju par sistēmas pakalpojuma maksu juridiskajām personām.

Iepriekšējā gada griezumā par periodu oktobris - aprīlis sistēmas pakalpojuma maksa visām juridiskām personām ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) veidoja 142,212 eiro. Tā kā ar grozījumiem plānots izkļaut no atbalsta saņēmēju loka valsts un pašvaldību iestādes, laika periodam no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim nepieciešamas budžets, ņemot vidējo valsts un pašvaldību iestāžu elektroenerģijas patēriņu un attiecīgo sistēmas pakalpojuma maksu ir 123,5798 eiro.

Elektroenerģijas kompānija "Enefit" No 2023.gada janvāra pievienojies elektroenerģijas aizsargāto lietotāju valsts atbalsta programmai, nodrošinot valsts piešķirto atlaidi aizsargātajiem lietotājiem, informē "Enefit" pārstāvji.

"Enefit" kļuvis par vienu no trijiem elektroenerģijas tirgotājiem Latvijā, kas izstrādājis informācijas tehnoloģiju rīku, ar kura palīdzību iespējams nodrošināt valsts piešķirto atlaidi aizsargātajiem lietotājiem.

Aizsargāto lietotāju valsts atbalsta programma nodrošina atlaides daudzbērnu ģimenēm, trūcīgām vai maznodrošinātām personām, ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti un personām ar pirmās invaliditātes grupu vai tās aizgādnim dod iespēju saņemt valsts atlaidi elektroenerģijai. Informācijas tehnoloģiju rīks savieno "Enefit" klientu sistēmu ar Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) informācijas sistēmu, kas apstrādā saņemtos datus un nosaka, kuri no klientiem ir aizsargātie lietotāji.

Ugunsgrēkā cietušajam, nelikumīgajam hostelim Rīgā, Merķeļa ielā 8, pilnībā pārtraukta ekspluatācija, kā arī vēl 25 hosteļiem pilsētā pārbaudēs atklāti dažādi ekspluatācijas pārkāpumi, informē Rīgas dome.

Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Belkovskis norādīja, ka sākotnēji Merķeļa ielā 8 eksperti plānojuši pārtraukt ekspluatāciju tikai 5. un 6.stāvam, bet pēc detalizētas pārbaudes pieņemts lēmums ekspluatāciju pārtraukt pilnībā un īpašniekam uzdots ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā veikt bojāto konstrukciju konservēšanu un sniegt skaidru plānu par ēkas tālāko nākotni.

Tostarp, atkārtoti apsekojot ēku pēc norādījumu došanas, secināts, ka norādes netiek pildītas un ēkā atrodas cilvēki. Kā arī apsekošanas laikā īpašuma iekšpagalmā konstatēts vēl viens patvaļīgi iekārtots hostelis.

BVKB: Trūkst pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju 

Uzraugošajām iestādēm nav pietiekamu pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju, trešdien...

Kopumā Rīgā apzināti un apsekoti 53 hosteļi, 28 no tiem nekādi pārkāpumi nav konstatēti, bet pārējos eksperti uzdevuši vai nu pilnībā vai daļēji slēgt telpas, vai veikt patvaļīgas būvniecības seku novēršanu. Tostarp Būvvalde, sadarbojoties ar pašvaldības policiju, veic preventīvas pārbaudes, lai sekotu līdzi norādījumu izpildei. Paralēli tiek apsekotas arī citas ēkas, kurās iepriekš konstatēti līdzīgi pārkāpumi.

Lai spētu preventīvi novērst potenciālās bīstamības situācijas, Būvvalde aicinājusi Valsts Ugunsdzēsības un drošības dienestu parakstīt sadarbības memorandu, kurā vienotos par operatīvu informācijas apmaiņu un sadarbību turpmāk.

Tāpat Būvvalde ir vienojusies ar Rīgas pašvaldības policiju par piekļuvi policijas elektronisko notikumu žurnālam, lai varētu preventīvi sekot līdzi policijas pārbaudēm un pēc nepieciešamības sniegt palīdzību, lai apturētu kāda objekta darbību.

Saistībā ar normatīvo regulējumu un tā efektīvu piemērošanu, kas ļautu kontrolējošajām iestādēm piespiedu kārtā nekavējoties apturēt telpu ekspluatāciju, ir notikušas tikšanās ar Ekonomikas ministriju. Šajās tikšanās un darba grupas rezultātā sāktas sarunas gan par hosteļu definīcijas precizēšanu, gan par starpinstitucionālas sadarbības veicināšanu.

"Lai šajā situācijā mēs piedzīvotu pozitīvas pārmaiņas, pašvaldības iestādēm ir nepieciešams arī politiskais atbalsts, tāpēc Rīgas pašvaldības iestāžu apkopotos secinājumus un priekšlikumus no domes vadības puses virzīsim Saeimas darba dienaskārtībā. Tāpat arī nepieciešama politiska iniciatīva pašvaldības saimniecības iekšienē attiecībā uz dzīvojamā fonda kvalitātes un stāvokļa apzināšanu - te ir lieli izaicinājumi un ir jāsagatavo precīzs plāns, kā pakāpeniski sakārtot Rīgas dzīvojamo fondu un pilnvērtīgi attīstīt mājokļu tirgu," sacīja vicemēre Linda Ozola.

Jau ziņots, ka 28.aprīlī ugunsgrēkā nelikumīgajā hostelī Merķeļa ielā 8 gāja bojā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus. Kopš 29.aprīļa Rīgā ir notikuši reidi, kuru laikā apsekoti 34 hosteļi, no kuriem 14 telpās ir konstatēta patvaļīga ekspluatācija.

“Teātra telpās gandrīz burtiski ir jūtams tas, ka būvniecība tuvojas noslēgumam un līdz darbu pilnīgai pabeigšanai vairs nav atlicis daudz,” informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Kopumā viss notiek bez lielām novirzēm no nosacījumiem, par kuriem šā gada martā vienojāmies ar pilnsabiedrību “SBSC”. Mēs joprojām rūpīgi uzraugām kvalitāti, proti, pārbaudām paveikto, meklējam un fiksējam defektus, izvērtējam, kuri no tiem būtu jānovērš vēl līdz nodošanai ekspluatācijā, kurus var likvidēt mazliet vēlāk,” stāsta J.Gavrilova.

JRT kompleksā patlaban ir paveikti aptuveni 95% būvdarbu, tostarp uz ēkas fasādes un iekšpagalmā jau ir atgriezušies uzraksti “Jaunais Rīgas teātris”. Tāpat notiek gatavošanās noslēdzošajām ugunsdrošības pārbaudēm, ko veic VUGD, kā arī Veselības inspekcijas un Būvniecības valsts kontroles biroja BVKB pārbaudēm.

Latvijā kā vienīgajā no Baltijas valstīm tiek organizēts ilgtspējīgai būvniecībai, arhitektūrai un dizainam veltītais konkurss Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2020, kurā arī šogad ir pieteikti nozīmīgi objekti, projekti un dizaina idejas, kuras vērtē starptautiska žūrija.

Nākamgad konkurss tiks paplašināts un tajā tiks aicināti piedalīties Lietuvas un Igaunijas vērtīgākie objekti, tā popularizējot ilgtspējas ideju iemiesošanu objektos un dizainā Baltijas kontekstā.

Konkursam pieteiktos darbus skatiet galerijā!

Konkursa mērķis ir popularizēt esošus un nākotnes objektus un idejas, kuru sākotnējā vērtība ilgtermiņā nemazinās, kuru funkcionalitāte un struktūra ir vērsta uz nevainojamu kalpošanu sabiedrības labā desmitiem gadu vai arī ir veikta pārdomāta esošu objektu atjaunošana. Tāpat vērtīgas ir privātmājas, kuru projektu konceptā iestrādāti ne vien ilgtspējīgi materiāli, bet arī rūpīgi izkalkulēti kvalitatīvi risinājumi ēkas uzturēšanai, pietuvinot tos pēc iespējas zemām izmaksām ekspluatācijas laikā. Ilgtspējības principu ievērošana rada nozīmīgu ekonomisko izdevīgumu, ko atzinušas valsts institūcijas un vērienīgu objektu pasūtītāji visā pasaulē.