Šajā rakstā uzzināsiet visu par koka kopnēm - to veidus, priekšrocības, projekta izmaksas un pareizo veidu, kā pasūtīt koka kopnes.

Kas ir jumta kopnes?

Koka kopnes ir jumta konstrukcija, kas nosedz ēku no viena gala līdz otram un tiek izgatavotas pēc pasūtījuma katram projektam. Kopnes ir izgatavotas no augstas kvalitātes C24 kokmateriāliem, kas savstarpēji savienoti ar speciālām metāla plāksnēm, tādējādi iegūstot īpaši izturīgu konstrukciju.

Kopņu konstrukcijas ir veidotas, izmantojot gadsimtiem senus un pārbaudītus ģeometrijas principus, kas apvienojumā ar mūsdienīgu inženiertehniku nodrošina elastīgu, praktisku jumta konstrukciju vai starpstāvu risinājumu, kas ietaupa būvniecības izmaksas un montāžas laiku.

Kopņu specifikācija

Jumta kopnes sastāv no c24 kokmateriāla, kuru savienojuma punkti ir izvietoti tā, lai veidotu savstarpēji savienotu trīsstūrveida sistēmu, kas notur slodzi. Šie savienojumi ir savienoti ar metāla plāksnēm.

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

Par “Maxima Latvija” vadītāju un valdes locekli kļūs Karolina Zygmantaitė, vienlaikus pievienojoties arī “Maxima Grupe” valdei, informē uzņēmumā.

K.Zygmantaitė “Maxima Latvija” vadītājas amatā nomainīs Tomasu Rupši, kurš turpinās darbu “Maxima Grupe”, stājoties “Maxima LT” vadītāja amatā Lietuvā.

““Maxima Latvija” pēdējo gadu laikā ir kļuvusi vēl spēcīgāka nekā līdz šim. Tomas Rupšis, kopā ar profesionālu un mērķtiecīgu komandu, ir vēl vairāk nostiprinājis “Maxima Latvija” līdera pozīciju tirgū. Tieši šobrīd, šajos nemierīgajos laikos, cieša savstarpēja sadarbība ir svarīgāka kā jebkad. Esmu pārliecināta, ka mēs visi kopā augsim, veltot savu enerģiju un uzmanību mūsu biznesa pamatam - veikaliem, tā rezultātā vēl vairāk stiprinot uzņēmumu. Mēs turpināsim jauno, vienoto “Mans veikals” formātu ieviešanu, vēl vairāk rūpējoties par klientu ērtībām. Turpināsim rūpēties par mūsu kolēģu izaugsmi un iesaisti, tostarp talantu attīstības iniciatīvām, piemēram, programmai “Izrāviena komanda”, lai kopā augtu vēl straujāk. Vienlaikus uzskatu, ka ir svarīgi turpināt ciešu sadarbību ar piegādātājiem un saglabāt uz klientu orientētu skatījumu ikvienā darbības jomā,” uzsver jaunā “Maxima Latvija” vadītāja K.Zygmantaitė.

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Nekustamo īpašumu apsaimniekotājam SIA «Tineo» mainījies īpašnieku sastāvs un turpmāk to pārvaldīs SIA «Maxima Latvija». Šāds lēmums pieņemts, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku uzņēmuma administratīvo pārvaldību, informē «Maxima Latvija».

Pašlaik ir atrisināti administratīvie jautājumi, kas bija saistīti ar «Tineo» īpašuma Priedaines ielā 20 sakārtošanu, zemes īpašumtiesību atdāvināšanu Rīgas domei Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei, kā arī atbalsta sniegšanu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

«Maxima Latvija» norāda, ka ņemot vērā, ka pašlaik uzņēmums «Tineo» neveic saimniecisko darbību, noslēdzoties tiesvedībām, tā darbību plānots izbeigt atbilstoši spēkā esošajai kārtībai un uzņēmuma statūtiem.

Abiem uzņēmumiem ir saistīta īpašnieku struktūra, tādēļ uz pilnvaras pamata «Maxima Latvija» jau iepriekš darbojusies «Tineo» vārdā, jo tai ir lielāki administratīvie resursi. Līdz šim SIA «Tineo» administratīvās funkcijas pildīja amatpersonas no Lietuvas.

Veikalu tīkla Maxima Latvija mātes uzņēmums Maxima Grupe ir gatava ambiciozai kapitāla piesaistei, informē Maxima Grupe korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Ugne Bartašiūte.

Īrijas Centrālā banka ir apstiprinājusi Maxima Grupe obligāciju emisijas pamatprospektu, kas izziņots arī Dublinas fondu biržā. Tas nodrošina Maxima Grupe iespējas emitēt obligācijas kopējā apmērā līdz 1 miljardam eiro. Ja uzņēmums pieņems lēmumu par obligāciju emitēšanas sākšanu, tad pirmās emisijas apmērs sasniegs 300-400 miljonus eiro.

«Pēc Standard & Poor's piešķirtā BB+ kredītreitinga ar stabilu nākotnes vērtējumu, mēs turpinām izsvērt obligāciju emisijas iespējas. Paziņojums par prospekta apstiprināšanu sniedz mums iespēju aizņemties starptautiskajos kapitāla tirgos. Pašlaik mēs izvērtējam visas iespējamās finansēšanas iespējas, un, ja apstākļi būs tam piemēroti, mēs drīzumā varētu uzsākt obligāciju emisiju,» norāda Dalius Misiūnas, Maxima Grupe valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu tika atzīta viena persona.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka pret pārējiem lietā apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojošs spriedums, jo viņu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus, šodienas preses konferencē par Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tiesnesis uzsvēra, ka no deviņām fiziskām personām notiesāts tikai viens apsūdzētais, jo tiesa nevarēja izvērtēt, kuras normas pārējie apsūdzētie nevarēja ievērot vai izpildīt. "Vērtējot tiesā sniegtās ekspertīzes, izkristalizējas, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins, līdz ar to, prokuratūra nebija sniegusi pierādījumus, vai citas nu jau attaisnotās personas ir vainīgas pie šī cēloņa," sacīja Ernstsons.

2018.gadā «Maxima Grupe» apgrozījums ir pieaudzis par 22,1%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot 3,451 miljardus eiro. Operatīvais rezultāts (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas (EBITDA))sasniedza 223,6 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums pērn ir veicis vērienīgas investīcijas un atvēris vairāk nekā 100 jaunus veikalus visos darbības tirgos, kopumā ieguldot vairāk nekā 88 miljonus eiro.

Latvijā «Maxima» izaugsme 2018.gadā ir bijusi visstraujākā visā Baltijā, apgrozījumam pieaugot par 6,4%, līdz 776,6 miljoniem eiro.

«Uzņēmumam »Maxima Grupe« 2018. bija izaugsmes un integrācijas gads. Svarīgs solis uzņēmuma attīstībai bija Polijas mazumtirdzniecības ķēdes »Stokrotka« iegāde pagājušajā gada pavasarī. Līdz ar »Stokrotka« iegādi esam kļuvuši par lielāko Lietuvas kapitāla investoru Polijā. Vēl viens svarīgs sasniegums mūsu starptautiskajai izaugsmei bija kredītreitinga BB+ saņemšana un veiksmīga obligāciju emisija 300 miljonu apmērā ar 5 gadu obligāciju dzēšanas termiņu. Arī uzņēmuma ikdienas darbība 2018. gadā bija stabila. Pateicoties »Stokrotka« iegādei un apgrozījuma pieaugumam Baltijas valstīs un Bulgārijā, »Maxima Grupe« kopējais apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 22 procentiem. Pērn turpinājām veikalu tīkla izvēršanu un esošo veikalu rekonstrukciju, uzlabojot klientu apkalpošanu un ieviešot jaunus risinājumus,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Justas Riauba.

Nākamā gada otrajā pusē iecerēts atklāt «Maxima XXX» veikalu Rīgā, Grostonas ielā 1, investējot 1,32 miljonus eiro, informē «Maxima Latvija» Komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Jau pašlaik uzsākti visi nepieciešamie darbi veikala «Maxima XXX» atvēršanai nākamgad. Jaunā veikala «Maxima XXX» tirdzniecības zāles platība būs aptuveni 3000 kvadrātmetru, un veikalā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 60 tūkstošu dažādu pārtikas un rūpniecības preču. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, arī šajā veikalā iecerēts izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem.

«Skanstes rajons galvaspilsētā strauji attīstās, un šajā apkaimē ir maz pārtikas veikalu, tāpēc esam priecīgi, ka esam noslēguši nomas līgumu ar ēkas īpašniekiem SIA «Irbis A» par «Maxima XXX» veikala izveidi,» norāda «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

«Maxima Latvija» esot saņēmusi «neviennozīmīgi vērtējamus aicinājumus no skaistumkopšanas produktu ražotāja «Keune» un tā pārstāvja Latvijā pārtraukt «Keune» skaistumkopšanas produkcijas tirdzniecību par pircējiem draudzīgu cenu», pausts «Maxima Latvija» šodien izplatītā paziņojumā. «Maxima» ieskatā tas «apdraud pircēju iespējas izvēlēties produktus par labākām cenām», tādēļ «Maxima Latvija» izvērtē iespēju vērsties Konkurences padomē un tiesību sargājošās institūcijās.

««Maxima Latvija» rīkotajam «Skaistuma festivālam» izvēlējās «Keune» skaistumkopšanas produktus, kas tika iepirkti no «Keune» oficiālā izplatītāja Lietuvā, piedāvājot «Maxima Latvija» klientiem īpaši izdevīgu cenu. Zīmola «Keune» oficiālais izplatītājs Latvijā, kas nenodrošināja produktu piegādi, sociālajos tīklos izvērsa sabiedrību maldinošu kampaņu par «Maxima Latvija» piedāvājumu «Skaistuma festivālā», norādot, ka «Maxima Latvija» tirgo nezināmas izcelsmes skaistumkopšanas produkciju, izmantojot «Keune» preču zīmi – iespējams, viltojumu. Tā ir nepatiesas un maldinošas informācijas izplatīšana, diskreditējot «Maxima Latvija» labo vārdu klientu un partneru acīs. Norādot, ka tikai pie viena komersanta iegādāta produkcija ir atzīstama par oriģinālu un kvalitatīvu, tiek mēģināts ierobežot konkurenci, samazinot Latvijas patērētāju izvēles iespējas,» informē mazumtirgotājs. .

Gan SIA «Maxima Latvija», gan SIA «Re&Re» nepiekrīt valsts apsūdzības viedoklim par uzņēmumu atbildību Zolitūdes traģēdija, ceturtdien notikušajā tiesas sēdē liecināja abu uzņēmumu pārstāvji.

«Re&Re» vārdā liecības nolasīja Kaspars Krūmiņš, kurš skaidroja, ka valsts apsūdzība, nododot lietu tiesai, ir norādījusi, ka traģēdija ir saistīta ar nelikumībām, kas veiktas uzņēmuma interesēs. Krūmiņš tiesai norādīja, ka «absurdi būtu uzskatīt, ka būvkompānijas interesēs būtu ēkas sagrūšana».

Tāpat «Re&Re» pārstāvis uzsvēra, ka uzņēmums neuzskata, ka lietā apsūdzētais būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš būtu veicis viņam inkriminēto noziegumu jeb strādājis nolaidīgi.

Savukārt «Maxima Latvija» vārdā liecības tiesā nolasīja uzņēmuma pārstāve Elīna Stībele.

Savās liecības viņa lielākoties atkārtoja «Maxima Latvija» bijušās vecākās darba drošības speciālistes Innas Šuvajevas liecībās sacīto, uzsverot, ka sagruvušā veikala darbinieki rīkojušies atbilstoši spēkā esošajām instrukcijām. Stībele arī vairākkārt slavēja Šuvajevas kompetenci darba aizsardzības jomā.

Rīgas pašvaldība vienojusies virzīt priekšlikumu Rail Baltica projektā izbūvēt tuneļa šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī.

Pašvaldības priekšlikums tiks izskatīts Satiksmes ministrijas vadītajā “Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padome Rail Baltica projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā” sēdē.

Iepriekš diskusijās iedzīvotāji pauda bažas par Anniņmuižas bulvāra satiksmes pārvada vizuālo un autotransporta radīto trokšņu, izmešu un putekļu negatīvo ietekmi, kas var degradēt apkārtējo teritoriju. Lai arī tuneļa izbūve ir dārgāka, ar sarežģītāku būvniecības procesu un lielākām uzturēšanas izmaksām, tomēr tuneļa būve samazina ietekmi uz apkārtējo teritoriju, tāpēc Rīgas pašvaldība ņēmusi vērā iedzīvotāju bažas un vēlas šajā šķērsojumā izbūvēt tuneli.

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien, 19.oktobrī, pasludināja spriedumu, noraidot prasību pret uzņēmumu SIA Maxima Latvija civillietā, kurā tika izskatīta Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā ģimenes prasība par morālo kompensācijas piedziņu Zolitūdes traģēdijas lietā, informē Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris.

Prasība pret Maxima Latvija tika noraidīta, izskatot uzņēmuma iesniegto apelācijas sūdzību par spriedumu pirmajā instancē.

«Zolitūdes traģēdijas objektīva izvērtēšana tiesās ir ļoti svarīga, jo, mūsuprāt, tā neapšaubāmi atstās sekas uz Latvijas tiesību sistēmu kopumā un līdzīgām tiesvedībām Zolitūdes lietā. Uzskatām, ka, noraidot prasību, tiesa ir ņēmusi vērā lietas apstākļus, izvērtējot iesniegtos pierādījumus un prasības būtību,» norāda SIA Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš piebilst, ka, lai gan tiesa noraidījusi konkrēto prasību, visām traģēdijā bojāgājušo ģimenēm piedāvājums par Maxima Latvija finansiāla atbalsta saņemšanu 100 000 eiro apmērā ir joprojām spēkā. Uz šo brīdi vienošanās ir noslēgtas ar lielāko daļu ģimeņu.

#Mierizlīgums paredz, ka Ergo Insurance, neatzīstot nekādu savu atbildību, samaksās 1,037 miljonus eiro Tineo un 578 100 eiro Maxima Latvija.

Baltijas valstu apdrošināšanas kompānija ar Vācijas kapitālu Ergo Insurance, kas bija apdrošinājusi 2013.gadā sagruvušo Zolitūdes veikala Maxima ēku, samaksās Lietuvas mazumtirdzniecības veikalu operatora Maxima Grupe meitasuzņēmumam Maxima Latvija un ēkas īpašniecei SIA Tineo 1,615 miljonus eiro.

Tas paredzēts 8.janvārī noslēgtajā Ergo Insurance, Maxima Latvija un Tineo mierizlīgumā, ko 16.janvārī apstiprinājusi Viļņas apgabaltiesa, ziņu aģentūru BNS informējusi tiesas pārstāve Vaida Jurkevičūte.

Pēc viņas teiktā, tiesa atzinusi, ka mierizlīgums nav pretrunā likumu normām un sabiedrības interesēm un nepārkāpj pušu tiesības un likumīgās intereses, tādēļ prasība to apstiprināt un izbeigt lietu apmierināta.

Spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas 31. maija lēmums, noraidot Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā ģimenes prasību pret SIA «Maxima Latvija» par 70 miljonu eiro piedziņu, informē SIA «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš norāda, ka tiesa savā spriedumā ir attaisnojusi uzņēmumu, secinot, ka «Maxima Latvija» nevarēja konstatēt ēkas jumta sabrukšanas cēloni un ugunsgrēka viltus trauksmes atskanēšana neilgi pirms ēkas jumta sabrukuma ir sagadīšanās.

A. Vilcmeiers: «Saprotam, ka šis ir bijis smags process traģēdijā bojā gājušo tuviniekiem un, neskatoties uz tiesas lēmumu, mēs joprojām esam gatavi cietušo ģimenei sniegt atbalstu 100 000 EUR apmērā.»

Šī ir pēdējā civillieta, kas tika izskatīta Zolitūdes traģēdijas kontekstā saistībā ar bojā gājušo tuvinieku prasību pret uzņēmumu «Maxima Latvija». SIA «Maxima Latvija» atzīmē, ka konkrētajā tiesvedībā bojā gājušā ģimenes prasība par kompensācijas piedziņu no citiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem joprojām tiek uzturēta.

Uzsākot convenience store jeb mazā formāta veikalu tīkla izvēršanu visā Latvijā, uzņēmums «Maxima Latvija» šodien, 12. jūlijā, atklāj pirmo «Maxima Express» veikalu ārpus galvaspilsētas - Ventspilī, Saules ielā 46.

Jaunā «Maxima Express» veikala izveidē Ventspilī ir investēti aptuveni 220 000 eiro, veikala platība ir 143 m².

«Ar veikala atvēršanu Ventspilī »Maxima Latvija« uzsāk dinamisku mazā formāta »Maxima Express« veikalu tīkla attīstību visā Latvijā,» saka «Maxima Latvija» valdes loceklis Viktors Troicins.

Jaunatvērtais «Maxima Express» ir jau trešais uzņēmuma «Maxima Latvija» veikals Ventspilī un otrais jaunā «Maxima Express» formāta veikals visā «Maxima Grupe» veikalu tīklā Baltijā.

«Maxima Express» veikala izveide Ventspilī ir daļa no «Maxima Latvija» šī gada investīciju programmas. Programmas ietvaros līdz gada beigām kopumā tiks rekonstruēti 15 veikali visā Latvijā, kā arī atvērti vismaz 5 jauni dažāda formāta veikali, tostarp, «Maxima Express».

«Maxima Latvija» uzsāk izvēršanos jauna tipa piemājas veikalu segmentā, atverot «Maxima X» formāta veikalu Maskavas ielā 118, kura izveidē investēti vairāk nekā 203 tūkstoši eiro.

«Maxima X» veikala Maskavas ielā kopējā platībā ir 250 kvadrātmetri, no kuriem tirdzniecības zāle aizņem 152 kvadrātmetrus. Šajā veikalā strādās astoņi darbinieki.

«Maxima X» veikals Maskavas ielā 118 ir daļa no «Maxima Latvija» šī gada investīciju programmas ar mērķi uzlabot klientu iepirkšanās pieredzi, kopumā investējot vairāk nekā 23 miljonus eiro. Programmas ietvaros līdz gada beigām kopumā tiks rekonstruēti 15 veikali gan Rīgā, gan reģionos, kā arī atvērti vismaz 5 jauni dažāda formāta veikali visā Latvijā.

Tev varētu interesēt arī:

Tiesa atbalsta Maxima atvēršanu Rīga Plaza, noraidot Rimi prasību

«Maxima Latvija» veikalu tīkla paplašināšanā un rekonstrukcijās šogad iecerējusi investīcijas 22 miljonu eiro apmērā.

Vairāk nekā 1,3 miljoni eiro tiks novirzīti, attīstot pašapkalpošanās kasu tīklu, savukārt klientu apkalpošanas sistēmas pilnveidē tiks ieguldīti aptuveni 200 tūkstoši eiro.

Kopumā «Maxima Latvija» šogad plāno rekonstruēt 15 veikalus gan Rīgā, gan reģionos, kā arī atvērt vismaz piecus jaunus dažāda formāta veikalus visā Latvijā, tostarp «Maxima XXX» formāta veikalu modes un izklaides centrā «Riga Plaza», kas durvis pircējiem vērs šonedēļ - 7.jūnijā, kā arī virkni «Maxima Express» koncepta veikalu.

Pieaugot pārtikas produktu un ikdienas preču apjomam, kas tiek iegādāts internetā, šā gada pavasarī internetveikals «E-maxima.lv» pievienojās pārtikas e-tirdzniecības platformai «Barbora».

Sagruvušās «Maxima» ēkas būvinženieris Ivars Sergets šodien Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēdē liecināja, ka neatkarīgs rokrakstu eksperts no Lietuvas ir secinājis, ka uz SIA «Vikom industry» iesniegtajiem kopņu detālplānojumiem esošais paraksts nav nosakāms kā Sergeta paraksts.

Būvinženieris norādīja, ka minētos dokumentus, uz kuriem esot viņa paraksti, viņš pirmo reizi redzējis, kad ticis pratināts pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Viņš pauda pieņēmumu, ka šie materiāli dokumentiem pievienoti kaut kad vēlāk.

Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks aģentūrai LETA norādīja, ka Lietuvas eksperta atzinumi ir pretrunā ar Latvijas rokrakstu ekspertīzes atzinumu, taču piebilda, ka Latvijā ir tikai viens cilvēks, kas veic šāda veida ekspertīzi, tādēļ neatkarīgs viedoklis tika meklēts ārpus valsts robežām.

Aizstāvis arī sacīja, ka lietas iztiesāšanas gaitā jau ir pierādījies, ka «Vikom industry» ir viltojuši parakstus.

Patlaban tiesā pasludināts pārtraukums līdz plkst.12.50, lai procesa dalībnieki varētu iepazīties ar Lietuvas eksperta atzinumu.

Mazumtirdzniecības tīklam Maxima šis ir pagrieziena gads un tāds tas ir arī man - pievienoties šādā laikā uzņēmumam, kurš sagaida izaugsmi, intervijā DB teica bijušais Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic runasvīrs Jānis Vanags, kurš šogad janvārī pievienojies Maxima Latvija komandai, kļūstot par uzņēmuma valdes locekli un korporatīvo attiecību vadītāju.

J.Vanags atzina, ka aizejot no airBaltic, viņš izskatījis vairākus darba piedāvājumus, taču darba piedāvājumu Maxima Latvia viņu ieinteresējis visvairāk. «Es airBaltic nostrādāju 10 gadus un par šo laiku uzņēmums kļuva par vienu no labākajām reģionālajām lidsabiedrībām visā pasaulē. Tāpēc arī man pašam bija svarīgi turpināt izaugsmi un neapstāties. Karjeras attīstība man ir ļoti svarīga, desmit gadu laikā mani pakalpojumi kļuva vajadzīgi visa pasaulē – lielās globālās organizācijās, ar kurām es sadarbojos. Domāju, ka pašreizējais solis ir loģisks posms,» saka J.Vanags.

Viņš atzīst, ka gaidāmie pienākumi Maxima Latvija viņam ir jauna lieta un vienlaikus arī liela atbildība, bet viņš ir priecīgs, ka uzņēmums bija spējīgs konkurēt ar starptautiskiem piedāvājumiem. Jautāts, vai pēc aiziešanas no airBaltic nebija vēlme uzsākt pašam savu biznesu, J.Vanags atbild, ka savulaik viņš to sekmīgi izmēģinājis, bet pēdējā pusgada laikā viņš īstenojis dažus privātus projektus, kas bija svarīgi viņa ģimenei. Maxima Latvia vadītājs Andris Vilcmeiers to esot ņēmis vērā un bijis gatavs gaidīt šo pusgadu.

«Maxima» veikalā, kas atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Matīsa ielas stūrī, novērsti iekārto griestu bojājumi un veikals atsācis strādāt, pavēstīja mazumtirgotāja «Maxima Latvija» pārstāve Liene Dupate-Ugule.

Viņa norādīja, ka veikals darbu atsācis plkst.13.12.

Jau ziņots, ka pirmdienas rītā Rīgā, veikalā «Maxima», kas atrodas Krišjāņa Barona un Matīsa ielas stūrī, mitruma dēļ daļēji atdalījušies un nokrituši iekārto griestu fragmenti.

Dupate-Ugule skaidroja, ka iekārto griestu fragmentu daļējā nobrukšana konstatēta pirmdienas rītā, kad veikals vēl nebija atvērts pircējiem. Līdz atjaunošanas darbu pabeigšanai, veikals bija slēgts.

Dupate-Ugule sacīja, ka mitrums griestos radies mājas jumta nepilnības dēļ. Kā novēroja LETA, veikals «Maxima» izvietots divstāvu ēkas pirmajā stāvā, bet otrajā stāvā atrodas lietotu apģērbu veikals.

«Maxima Latvija» pārstāve norādīja, ka patlaban uzņēmumam radītie zaudējumi vēl neesot apzināti.

Mazumtirdzniecības veikalu tīkla SIA «Maxima Latvija» padomes priekšsēdētāja amatā iecelts lietuvietis Daļus Misjūns, informē LETA.

Iepriekš minēto amatu uzņēmuma padomē ieņēma Petrs Jašinsks. Tāpat padomē iecelts jauns loceklis Vitālijs Rakovskis. «Maxima Latvija» padomē turpina strādāt padomes priekšsēdētaja vietniece Jurgita Šlekīte un padomes loceklis Viļus Rimkus.

Šā gada sākumā tika veiktas izmaiņas arī «Maxima Latvija» valdē, kurā par valdes locekli tika iecelts kādreizējais «airBaltic» korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags. «Maxima Latvija» valdē strādā arī valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers, operacionālā vadītāja Kristīne Āboltiņa un komercdirektors Viktors Troicins.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «Maxima Latvija» apgrozījums 2016.gadā bija 694 miljoni eiro, kas ir par 0,7% vairāk nekā 2015.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 37,5% un bija 11,98 miljoni eiro. «Maxima Latvija» reģistrēta 2000.gada 29.novembrī. Kompānijas pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. «Maxima Latvija» pilnībā pieder Nīderlandē reģistrētajai kompānijai «Lincoln Land Erste B.V», liecina «Firmas.lv» informācija.

Turpinot pārmaiņu procesu un pilnveidojot korporatīvo pārvaldību, SIA Maxima Latvija ir paplašināta valde, kurā pienākumus pildīs uzņēmuma augstākā vadība, informē uzņēmumā.

Līdz šim Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers bija vienīgais uzņēmuma valdes loceklis. No šā gada 1.septembra Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs (CEO – Chief Executive Officier) būs uzņēmuma vadītājs Andris Vilcmeiers, bet uzņēmuma operacionālā vadītāja (COO – Chief Operating Officier) Kristīne Āboltiņa un komercdirektors (CCO – Chief Commercial Officier) Viktors Troicins būs valdes locekļi.

Šā gada sākumā Maxima Grupe uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija tika izveidota arī padome, bet šobrīd visos uzņēmumos paplašinātas arī valdes.

Andris Vilcmeiers uzņēmumu Maxima Latvija vada kopš 2015.gada septembra. Viņš iepriekš bijis AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs, kā arī lauksaimniecības uzņēmuma Lielzeltiņi vadītājs. Pirms tam viņš darbojies arī loģistikas un tranzīta nozarē, ieņemot vadošus amatus uzņēmumos – Venstpils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils naftas termināls, LatRosTrans, kā arī darbojoties investīciju pārvaldes biznesā. Pēc vadības zinību un finanšu izglītības grāda iegūšanas Latvijas Universitātē, karjeru sācis auditorkompānijā PricewaterhouseCoopers Latvia.

No 8. decembra par “Maxima Latvija” vadītāju un vienīgo valdes locekli kļūs Tomas Rupšys, informē uzņēmumā.

Līdztekus viņš pievienosies Maxima Grupė UAB valdei. Šajos amatos viņš nomainīs Viktoru Troicinu, kurš uzņēmumu grupu atstāj pēc abpusējas vienošanās.

Pirms pievienošanās Maxima Latvija, T. Rupšys vadīja Vilniaus prekyba grupas uzņēmuma Euroapotheca darbību Igaunijā. Pirms tam viņš bija vadītājs Lenus Trading Ltd., kas ir saistītais uzņēmums Apvienotajā Karalistē, kuram pieder pārtikas veikalu ķēde, kas strādā franšīzes ietvaros.

“Esmu priecīgs uzņemt Tomas Rupšys “Maxima” uzņēmumu grupā. Viņam ir plaša pieredze mazumtirdzniecības nozarē dažādos Eiropas tirgos. Esmu pārliecināts, ka ar Tomas Rupšys līderību “Maxima Latvija” sasniegs izcilus darbības rādītājus arvien dinamiskākā tirgus situācijā un piepildīs mūsu klientu ekspektācijas. Tāpat patiesi vēlos pateikties Viktoram Troicinam, kurš pārņēma “Maxima Latvija” vadību pandēmijas sākumā un kurš veiksmīgi tika galā ar šī sarežģītā perioda izaicinājumiem,” saka Mantas Kuncaitis, Maxima Grupė vadītājs un valdes priekšsēdētājs.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu aizliegt SIA «Maxima Latvija» izmantot tirdzniecības telpas Rīgā, Tērbatas ielā 33/35, informē KP.

KP konstatēja, ka plānotais darījums būtiski samazinātu konkurenci konkrētajā tirgū, ierobežotu patērētāju iespējas ikdienas patēriņa preces iegādāties plašāka skaita uzņēmumu veikalos un nostiprinātu esošo mazumtirgotāju tirgus varu.

Pašlaik tirdzniecības telpas Tērbatas ielā 33/35 izmanto SIA «Essa», kas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū darbojas ar zīmolu «top!». Saskaņā ar KP iesniegto ziņojumu plānots, ka konkrēto telpu nomas tiesības turpmāk iegūs Maxima. Tā kā abi uzņēmumi veic līdzīga rakstura saimniecisko darbību un darījuma rezultātā viens tirgus dalībnieks pārņemtu otra aktīvus – mazumtirdzniecības telpas –, Konkurences likuma izpratnē tā ir uzņēmumu apvienošanās, kas ir paziņojama KP.