Kokapstrādes uzņēmums SIA BSW Latvia turpina uzsākto daudzmiljonu vērto modernizāciju un tuvākajā laikā ieguldīs gandrīz 1,58 milj. Ls jaunas ēvelēšanas un šķirošanas līnijas ierīces iegādē, montāžā un darbinieku apmācībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) oficiālajā mājas lapā.

DB jau rakstīja, ka BSW Latvia iecerējis īstenot vērienīgu daudzus miljonus Ls vērtu investīciju projektu, un pērnā gada nogalē SIA BSW Latvia mātes kompānija BSW Timber izplatīja paziņojumu par apjomīgu investīciju plānu 50 milj. sterliņu mārciņu apmērā, kas paredz palielināt ražošanas jaudas Latvijas meitas kompānijā, kā arī uzņēmumam piederošajā Forstviljamsas kokzāģētvā.

Nupat kā noslēgtajā iepirkumu konkursā par ēvelēšanas un šķirošanas līnijas ar stingrības noteikšanas ierīci iegādē un uzstādīšanā uzvarējis vienīgais piedāvājumu iesniegušais pretendents Kallfass GmbH Maschinen plus Automation, kas piedāvāja līgumcenu 1,579 milj. Ls.

Kokapstrādes uzņēmums SIA «BSW Latvia» finanšu gadā no 2017.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 31.martam palielinājis apgrozījumu līdz 51,819 miljoniem eiro, kas bija par 12,2% jeb 5,638 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem sasniedza 3,570 miljonus eiro, kas bija par 68,4% jeb 1,451 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmums pamatā produkciju eksportē. Pagājušajā finanšu gadā 42% no saražotās produkcijas eksportēti uz Lielbritāniju, 45% pārdoti gan Eiropā, gan Tuvajos un Tālajos Austrumos, ASV un citos reģionos, savukārt vietējā tirgū pārdoti 13% no saražotās produkcijas, sacīts SIA «BSW Latvia» 2017./2018.gada pārskatā.

SIA «BSW Latvia» norāda, ka 2017.gadā pasaulē pieauga pieprasījums gan pēc zāģmateriāliem, gan zāģēšanas procesa blakus produktiem. Savukārt otrajā pusgadā strauji pieauga zāģbaļķu cenas, kas bija saistīts ar koksnes pieejamību, konkurenci un laikapstākļiem. Līdz ar to pieauga arī zāģmateriālu un pārējo blakus produktu cena.

Turpinot ilgtermiņa sadarbību, Nordea banka piešķīrusi sešus miljonus eiro SIA BSW Latvia jaunā investīciju projekta attīstībai, informē bankas pārstāvji.

Projekts paredz vērienīgas izmaiņas uzņēmuma kokapstrādes rūpnīcas modernizācijā, galvenokārt augtākas pievienotas vērtības produktu ražošanas jaudas un efektivitātes palielināšanu ilgtermiņā. Projektu līdzfinansējusi arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), piešķirot aptuveni četrus miljonus eiro.

Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks norāda, ka viens no kritērijiem, izvēloties savus sadarbības partnerus, ir to loma vietējā un ārvalstu tirgū. SIA BSW Latvia ir bankas uzticams ilgtermiņa partneris un arī viens no kokrūpniecības nozares līderiem Latvijā un Eiropas valstīs. Ņemot vērā eksporta nozīmi vispārējā tautsaimniecības izaugsmē, banka augstu vērtē centienus uzņēmuma resursus izmantot efektīvāk un savu saimniecisko darbību skatīt ilgtermiņā, kas saskan arī ar bankas īstenoto darbības politiku.

Zāģbaļķu pārstrādes un kokmateriālu ražotāja SIA BSW Latvia noslēdz vairākus iepirkumu konkursus ražošanas modernizācijai, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Šā gada pirmajās dienās lielākais no noslēgtajiem iepirkumiem ir vairāk nekā 654 tūkstošus eiro vērtais konkurss par ražošanas ēkas rekonstrukciju. Konkursā, kurā savus piedāvājumus iesniedza pieci komersanti, uzvarēja Rīgā, Krasta ielā 44, reģistrētā a/s LX Grupa. Tāpat savus piedāvājumus iesniedza arī četri citi galvaspilsētā reģistrēti uzņēmumi – SIA Bukoteks, SIA P.M.G., SIA Piche un SIA Kvadrum.

Tāpat šogad SIA BSW Latvia noslēgusi arī vairāk nekā 79 tūkst. eiro vērtu konkursu par ripzāģu asināšanas iekārtas piegādi, montāžu un darbinieku apmācību, kurā uzvarēja Šveices uzņēmums ISELI + Co. AG Maschinenfabrik. Kokapstrādes ražošanas ceha aspirācijas sistēmes piegāde, montāža un darbinieku instruktāža uzticēta britu uzņēmumam Air Plants Dust Extraction Limited, bet lietuviešu UAB Lintera piegādās aspirācijas sistēmas ēvelēšanas un šķirošanas līniju par 182 tūkst. eiro.

Zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas uzņēmums SIA BSW Latvia par 2,6 miljoniem eiro grasās iegādāties zāģēšanas līniju ar programmnodrošinājumu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Šī gan ir tikai daļa no 8,24 milj. Ls apjomīgajām investīcijām, ko uzņēmums apņēmies īstenot 36 mēnešu laikā. Uzņēmuma plānos ietilpst ražošanas ēkas rekonstrukcija, jaunu iekārtu iegāde trīs investīciju posmos. Tāpat ir paredzēta šķeldas katlumājas būvniecība, kur tiks uzstādīts 8MW šķeldas katlagregāts, kur siltumenerģijas izmaksas samazinās līdz 70%.

SIA BSW Latvia zāģēšanas līniju piegādās Vācijas kompānija Linck Holzverarbeitungstechnik GmbH, kas tāpat arī nodrošinās līnijas montēšanu un darbinieku instruktāžu. Vācijas uzņēmums bija arī vienīgais, kas SIA BSW Latvia izsludinātajā konkursā iesniedza savu piedāvājumu.

Ieguldot 14 milj. eiro, SIA BSW Latvia veikusi apjomīgu modernizāciju, kas ļāvusi ražot dārgākus produktus, radīt 10 jaunas darba vietas, vienlaikus efektivizēt ražošanu un paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Apjomīgais investīciju projekts, kas mainījis teju vai visus koksnes izstrādājumu ražošanas iecirkņus, ir pabeigts, un tā rezultātā pavērušās jaunas iespējas, kādu nebija agrāk,» situāciju skaidro viena no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem SIA BSW Latvia valdes loceklis Inesis Ārgalis.

ES atbalsts 4 milj. eiro

Trīs gadu laikā īstenotais 14 milj. eiro investīciju projekts ir lielākais kopš uzņēmuma izveides, turklāt tā ieguldījuma apmērs tikai pavisam nedaudz atpaliek no 1999. līdz 2001. gadā ieguldītajiem 17 milj. eiro. I. Ārgalis nenoliedz, ka pirms un pēc modernizācijas – tie būtībā ir divi dažādi uzņēmumi ar ļoti atšķirīgu konkurētspēju tirgū. Iespaidīgā SIA BSW Latvia pārmaiņu projekta īstenošanai piesaistīts arī augstas pievienotās vērtības investīciju programmas ES struktūrfondu finansējums, ko administrē LIAA. «Tā ietvaros bija pieteikta 11,7 milj. eiro vērta projekta īstenošana, un atbalsta apmērs sasniegs nedaudz vairāk par 4 milj. eiro, taču daļa no tā vēl nav saņemta,» tā uz jautājumu par ES struktūrfondu programmas izmantošanu atbild I. Ārgalis. Viņš uzsver, ka bez ES struktūrfondu atbalsta, šāds investīciju projekts tik ātros tempos nebūtu īstenots.

Dzelzceļš jau kopš tā pirmsākumiem ieņem vienu no vadošajām lomām starptautiskajā kravu un pasažieru loģistikas sistēmā, veidojot būtisku daļu ikvienas valsts iekšzemes kopproduktā.

Ikdienā cilvēki lielākoties redz braucošus kravas un pasažieru vilcienus, taču nozares mazāk redzamā puse ir dzelzceļa ritošā sastāva – lokomotīvju un vagonu – regulāra apkope, remonts, kā arī jaunu vilcienu būvniecība, tostarp radot jaunus, modernus un videi draudzīgākus vilcienus.

Remontē Azerbaidžānas ritošo sastāvu

Uzņēmums Baltic Loco Group (BLG) ir starptautiskos tirgos strādājoša Latvijas inženierkompānija, kas specializējusies dzelzceļa transporta remontā, tā modernizācijā, kā arī darbojas projektos, kuru mērķis ir izstrādāt lokomotīves ar samazinātu emisijas apjomu. Šos projektus BLG spēj īstenot, jo savulaik darbā piesaistīja kādreizējā vilcienu būvniecības uzņēmuma Rīgas Vagonu rūpnīca (RVR) vadošos konstruktorus, tādējādi saglabājot nozarē RVR intelektuālo potenciālu. Rezultātā BLG ir pierādījis sevi kā uzticamu partneri sadarbībā ar lieliem un maziem dzelzceļa nozares uzņēmumiem privātajā un valsts sektorā, tostarp ar Azerbaidžānas dzelzceļa uzņēmumu Azerbaycan Demir Yollari (ADY), uzsver BLG tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs, kurš iepriekš bija ilggadējs tehniskās nozares vadošais speciālists VAS Latvijas dzelzceļš koncernā, kā arī AS Pasažieru vilciens valdes loceklis.

83 gadu vecumā mūžībā devies piensaimnieks un autosportists Mārtiņš Sesks (27.11.1936.-08.07.2019.), informē tuvinieki.

Savu profesionālo dzīvi veltījis divām sfērām - piensaimniecības attīstībai un autorallijam. PSRS kausa autorallijā ieguvējs, dibinājis Liepājas piena kombināta autosporta sekciju, vairākkārt organizējis Latvijas un PSRS čempionātus, sporta meistars, Vissavienības kategorijas tiesnesis. Rallija Kurzeme organizators no 1965.gada, vēlāk organizatoriskos pienākumus nodeva dēla, Ulda Seska, un Dainara Damberga rokās, tieši pateicoties Mārtiņa Seska ieguldītajam darbam, daudzu gadu garumā tiek organizēts Eiropas rallija čempionāta posms Liepājā.

Dzimis Cēsīs, skolojies Siguldas 1.vidusskolā, beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas pārtikas rūpniecības tehnoloģiju fakultāti. Bijis Liepājas piena kombināta direktora vietnieks un galvenais inženieris, bijis Kurzemes piens komercdirektors, 11 gadus bijis AS Rīgas piensaimnieks padomnieks. Apkopojis piensaimniecības vēstures materiālus publicēšanai un rūpējies par pienrūpniecības muzeja pārprojektēšanu. Organizējis un vadījis celtniecību un rekonstrukciju Liepājā, Ventspilī, Priekulē, Talsos, Oktē, Ugālē, Aizputē un Saldū. Izveidojis atpūtas bāzi un piensaimniecības muzeju, otrreizēji atjaunojis Kalnamuižu.

AS "CleanR grupa" investējusi 1,2 miljonus eiro grupas uzņēmuma SIA "CleanR Verso" otrreizēji atgūstamu materiālu šķirošanas centrā, informē kompānijā.

Investīcijas centra modernizācijā īstenotas aizvadītā gada nogalē atbilstoši "CleanR grupas" stratēģiskajiem mērķiem, investējot videi draudzīgu risinājumu ieviešanā un ražošanas modernizācijā. Pēc modernizācijas otrreizēji atgūstamu materiālu kopējās šķirošanas jaudas ir dubultotas. Modernizācijā būtisks uzsvars likts uz iekārtu automatizāciju, kas palīdz efektīvāk plānot cilvēkresursus.

"CleanR grupas" valdes loceklis Guntars Levics norāda, ka 2022.gadā dalīti vāktu atkritumu jeb otrreizēji atgūstamu materiālu apjoms, kas ievests "CleanR Verso" šķirošanas centrā, ir būtiski palielinājies. Tostarp, stājoties spēkā Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, kas galvaspilsētā daudzdzīvokļu mājām un tirdzniecības objektiem atkritumu šķirošanu noteica kā obligātu, šķirotu materiālu apjoms, ko saņem "CleanR Verso", ir pieaudzis vairāk nekā par 30%.

Dīzeļvilcienu modernizācija ir ES projekts, kura termiņš nosaka, ka šogad, ne vēlāk, modernizācija jāpabeidz. Kas attiecas uz elektrovilcieniem, tad jūlijā jāizsludina konkurss jaunu elektrovilcienu iegādei. Nākamgad jauniem elektrovilcieniem Latvijā jābūt, un ceru, ka tad ar elektrovilcieniem pasažieriem būs daudz ērtāk pārvietoties, intervijā laikrakstam Diena norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Fragments no intervijas

Kā vērtējat situāciju ar pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu? Kā zinām, Pasažieru vilcienam (PV) bijis ne mazums problēmu.

Mani priecē tas, ka PV domā par dažādu jaunu pakalpojumu ieviešanu. PV jau ieviesis ekspresmaršrutus, ar tiem nokļūt no Latvijas reģiona galvaspilsētā var pat ātrāk nekā ar privāto autotransportu. Pasažieru apkalpošanas kvalitāte gan vēl jāattīsta. Ceru, ka šogad tiks pabeigta dīzeļvilcienu modernizācija, kas pasažieriem nodrošinās lielākas ērtības. Dīzeļvilcienu modernizācija ir ES projekts, kura termiņš nosaka, ka šogad, ne vēlāk, modernizācija jāpabeidz. Kas attiecas uz elektrovilcieniem, tad jūlijā jāizsludina konkurss jaunu elektrovilcienu iegādei. Nākamgad jauniem elektrovilcieniem Latvijā jābūt, un ceru, ka tad ar elektrovilcieniem pasažieriem būs daudz ērtāk pārvietoties. PV strādā arī pie ērtākas biļešu iegādes sistēmas izveides, un es ceru, ka arī šie darbi rezultēsies ar panākumiem.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Pasažieru vilciens velk uz sarunu procedūru ar ražotājiem jaunu vilcienu iegādei; nav izslēgta pašreizējo modernizācija

Līdz ar elektrovilcienu ilgtermiņa nomas iepirkuma procedūras pārtraukšanu jaunā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valde šobrīd cenšas tikt skaidrībā par tālāko rīcību: rīkot jaunu konkursu vai sarunu procedūru, liekot uzsvaru uz jauna ritošā sastāva iegādi. Taču pastāv iespēja vēl ilgu laiku braukt arī ar vecajiem vilcieniem, tos modernizējot, kā jau tiek darīts dīzeļvilcienu gadījumā, pieļauj eksperti.

Vēl braucami

«Tas ir izdarāms,» par iespēju modernizēt esošos elektrovilcienus saka motorvagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmuma VRC Zasulauks (51% akciju pieder PV un 49% – a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR)) tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Pēc viņa teiktā, šobrīd PV izmanto 1983./84. g. un 1988./89. g. RVR ražotos vilcienus, kuriem var veikt vai nu t.s. vidējo vai galveno kapitālo remontu. Pirmajā gadījumā ekspluatācijas laiks tiek pagarināts par sešiem, otrajā – par 15 gadiem. Viņš pieļauj, ka esošo vilcienu tālāka ekspluatācija varētu arī nebūt dārgāka par jaunu izmantošanu, ņemot vērā apkalpošanas izmaksas. Tā kā ražotāji cenšoties ar to pelnīt, tad īpaši dārgi izmaksā dažādu bojājumu novēršana. Piemēram, šobrīd kabīnes bojājuma gadījumā pēc sadursmes ar kādu dzīvnieku metāla daļas tiek noņemtas, taisnotas utt., bet ir ārvalstu ražotāji, kas paredz, ka šāda bojājuma gadījumā jāmaina visa kabīne, kam ir pavisam citas izmaksas. Ņemot vērā vilcienu tagadējo aizpildījumu, A. Vasiļjevs pieļauj, ka varētu iztikt arī ar esošā ritošā sastāva modernizāciju.

Peļņas nodokļa atlaide investīcijām ir bijis labs tramplīns konkurētspējas stiprināšanā, kuru varēs izmantot 25 uzņēmumi par ieguldītajiem 217,7 milj. Ls.

Tādi ir uzņēmēju secinājumi. Pozitīvi tiek vērtēts, ka šāda lielo investīciju atbalsta programma tiek saglabāta arī pēc 2014. gada, kaut arī vairāki uzņēmēji uzskata, ka lielo investīciju sliekšņa paaugstināšana no pašreizējiem 3 milj. līdz 7,1 milj. (10 milj. eiro) tomēr esot pārsteidzīga. Patlaban likums paredz piemērot 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. Ls) vai 15% atlaidi (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. Ls) par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. Ls. Lielākais pieteiktais investīciju projekts ir plātņu ražotājam SIA Kronospan Riga – 31,5 milj. Ls.

Lai modernizētu TEN-T dzelzceļa tīkla infrastruktūru un uzlabotu vilcienu satiksmes vadību, 2014.-2020.gada plānošanas periodā dzelzceļa tīkla infrastruktūras modernizēšanai no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) būs pieejami 107.3 miljoni eiro, informē Satiksmes ministrija.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība prioritārā virziena Ilgtspējīga transporta sistēma 6.2.1.specifiskā atbalsta mērķa Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti 6.2.1.2.pasākuma Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve īstenošanas noteikumi, ko ceturtdien, 25.februārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir Eiropas transporta tīklā esošas dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un jaunas izveide, tai skaitā nozīmīgāko dzelzceļa mezglu pārbūve un atjaunošana, satiksmes pārvaldības sistēmu ieviešana, dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, signalizācijas sistēmas modernizācija.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis 2 milj. eiro datu pamattīkla modernizācijā.

Datu pamattīkla modernizācija veikta, lai uzlabotu tīkla drošību un stabilitāti, palielinātu procesu automatizāciju, kā arī uzlabotu efektivitāti tīkla uzturēšanā un tālākā attīstībā. Modernizācijā tika izmantoti tehnoloģiju ražotāja “Nokia” risinājumi.

“Šis gads kopumā ir ļoti būtisks, jo mēs veicam vērienīgākos tīkla modernizācijas darbus kopš 2012. gada, lai stiprinātu tīkla kapacitāti un nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilajiem datiem. Datu pamattīkla modernizācija, kas ilga aptuveni vienu gadu, ir viena daļa no šī procesa, no kā ieguvēji esam gan mēs, “Tele2”, gan arī mūsu klienti, jo ieviestie drošības un stabilitātes risinājumi palīdzēs nodrošināt augstu mobilo sakaru kvalitāti,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Jaunajā plānošanas periodā Eiropas līdzekļi koncentrēti inovācijās, modernizācijā un konkurētspējas veicināšanā, uzņēmēji uzsver reālo atdevi.

Lai arī plānošanas dokumenti vēl tiek saskaņoti Eiropas Komisijā, arvien skaidrāk iezīmējas ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā gaidāmās aktivitātes. Kohēzijas politikas (KP) mērķu īstenošanai Latvijai jaunajā periodā būs pieejami 4,4 miljardi eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda līdzekļu. Papildus tam Latvija saņem atbalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības fondiem. Pašlaik atklātais naudas sadalījums liecina, ka lielāku daļu laukiem paredzētās naudas plānots ieguldīt saimniecību modernizācijā un vides pasākumos, bet transporta jomā – dzelzceļa modernizācijā un autoceļu pārbūvē. Uzņēmējdarbības veicināšanai līdzekļi koncentrēti inovācijās un mazo un vidējo uzņēmēju konkurētspējas veicināšanā, bet ievērojams atbalsts tiks arī energoefektivitātei.

2016.gadā AS RePharm valsts kopbudžetā kopā samaksājusi turpat 30 miljonus eiro. RePharm pārvaldīto uzņēmumu grupā kopā strādāja apmēram 3200 darbinieki.

RePharm pārvaldīto uzņēmumu kopējais apgrozījums 2016.gadā veidojis 229 miljonus (229 039 000) EUR. Salīdzinot ar 2015.gadu, RePharm kopējais apgrozījums pieaudzis par 15,6% jeb 31 miljonu (30 985 066) EUR.

RePharm EBITDA* rādītājs 2016.gadā sasniedzis 30,8 miljonus (30 841 322) eiro, tas ir par 3,36% vairāk, salīdzinot ar 2015.gadu.

RePharm lielākos nodokļu maksājumus veidoja darbaspēka nodokļi, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSOI), pievienotās vērtības (PVN) un uzņēmuma ienākuma nodokļi (UIN). RePharm pārvaldīto uzņēmumu nomaksātie nodokļi veido šādu ainu:

- AS Veselības Centru Apvienība kopā nodokļos ir samaksājusi 5 miljonus, no kuriem VSAOI veido 3 miljonus, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 1,68 miljonus eiro. Savukārt SIA Centrālā Laboratorija – 0,96 miljonus eiro, no kuriem VSAOI veido 0,63 miljonus, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 0,34 miljonus eiro. Veselības Centru Apvienības kopējais apgrozījums 2016.gadā bija 18,7 miljoni eiro, bet Centrālās Laboratorijas – 7,9 miljoni eiro.

Veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus un kāpinot ražosanas jaudas par 20%, a/s Olainfarm eksporta ienākumus kāpinās vismaz par 80%.

Tāds rezultāts tiks sasniegts, īstenojot a/s Olainfarm noslēgto līgumu ar a/s Attīstības finanšu institūciju Altum un a/s SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā «Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai», 31,75 milj. eiro apmērā no kura "Altum" aizdevums — 9,12 miljonus eiro, "SEB bankas" aizdevums - 9,12 miljoni eiro, lauvas tiesu 13,52 miljoni eiro ieguldīs pats Olainfarm. «Uzņēmuma mērķis kļūt par TOP 10 farmācijas ražošanas kompāniju Eiropā savās produktu grupās,» uzsvēra a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš uzsvēra, ka reģionāli Olainfarm pēc dažādiem jau ir desmitajā vietā, bet pēc citiem — 20 vietā. Izvirzītais mērķis ir sasniedzamas, vēl jo vairāk, ja Olainfarm ir kļuvis par lielas kompāniju grupas dalībnieku. Veselības aprūpe, tostarp farmācija ir nozare ar lielu izaugsmes potenciālu tāpēc, ka pieprasījums pēc dažādiem medikamentiem pieaug, jo pieaug ne tikai cilvēka dzīves ilgums, bet arī iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību pievērš savai veselībai. Jāņem vērā, ka uzņēmums paredzējis ieguldījumus arī citos projektos, piemēram, kvalitātes kontroles laboratoriju digitalizācijā, produktivitātē un attīstībā, produktu reģistrācijā jaunos tirgos un tam nepieciešamajos klīniskajos pētījumos, kā arī jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu izstrādes un ražošanas tehnoloģijās. Ieguldījumu apjoms jau apstiprinātājos vai izstrādes procesā esošajos investīciju projektos, ieskaitot ALTUM lielo investīciju programmu, sasniedz 40 miljonus eiro, bet kopumā a/s Olainfarm attīstībā tuvākajā piecgadē paredzēts ieguldīt vismaz 100 milj. eiro.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Valsts a/s Latvijas Gaisa satiksme investēs vairāk nekā 3,73 miljonus eiro sistēmas Atracc modernizācijā un paplašināšanā, Db.lv stāstīja uzņēmumā.

Modernizācija nepieciešama, lai izpildītu Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) un Eiropas Komisijas (EK) jaunās prasības. «Galvenās prasības, kas nosaka kārtējo plānoto gaisa satiksmes vadības sistēmas modernizācijas nepieciešamību, var iedalīt trīs grupās: obligātās prasībās, kuras nosaka ICAO un EK regulas; tehnoloģiski tehniskais bloks;. dispečeru darba apstākļu uzlabošana,» Db.lv plānotos modernizācijas plānus skaidro Kristaps Kārkliņš, LGS valdes sekretārs.

Obligātās prasības paredz, ka datu pārraide starp dispečeri un gaisa kuģa apkalpi (CPDLC) ir jāievieš

līdz 2015. gada februārim, savukārt līdz nākamā gada novembrim ir jānodrošina brīvie maršruti, skaidro K. Kārkliņš.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) un AS Daugavpils satiksme parakstījusi līgumu par četru četrasu tramvaju vagonu piegādi par kopējo summu 7,4 miljoni eiro atbilstoši Daugavpils pilsētas pašvaldības Centralizēto iepirkumu nodaļas Iepirkumu komisijas 27. septembra lēmumam.

Tramvaji tiks piegādāti iepirkumu procedūras “Videi draudzīgu tramvaju vagonu iegāde Daugavpils pilsētā” ietvaros.

DLRR iepirkumā piegādājamos tramvaju vagonus ražos uz vietas savā rūpnīcā Daugavpilī, tādējādi uzsākot jaunu darbības virzienu.

“Līdz ar šo pasūtījumu varam likt lietā rūpnīcas kompetenci un iespējas, kas, savukārt, ļaus parādīt mūsu priekšrocības pasūtītājiem arī ārpus Latvijas robežām. Eiropā, un it sevišķi Austrumeiropā, ir būtisks pieprasījums pēc tramvajiem tieši vidēju un mazu pilsētu segmentā, kas būs DLRR tramvaju vagonu ražošanas galvenais mērķa tirgus,” saka Anastasija Udalova, DLRR padomes priekšsēdētāja.

Tramvaju ražošana tiek uzsākta nekavējoties, bet to piegādes termiņš ir 2023. gada nogale.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno līdz 2022. gadam ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu (MAIS), kas nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu, informē VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

VID norāda, ka pašreizējā sistēma ir novecojusi gan tehniski, gan morāli, un sāk kļūt traucējoša uzņēmējdarbībai. Jaunajā sistēmā būs ietvertas visas nepieciešamās funkcijas, lai augstā kvalitātē varētu apstrādāt lielu datu apjomu.

Līdz ar MAIS ieviešanu būs iespējams realizēt valsts budžeta ieņēmumu uzskaiti atbilstoši uzkrāšanas principam, ieviest vienoto nodokļu kontu, maksimāli automatizēt VID iekšējos administrēšanas procesus un ieviest caurskatāmu, sabiedrībai saprotamu nodokļu nomaksas administrēšanu.

Veiksmīgi īstenojot iepirkuma procedūru, 2017. gada 24.novembrī VID noslēdza līgumu par MAIS izstrādi ar A/S Exigen Services Latvia, kura uzdevums turpmāko piecu gadu laikā būs nodrošināt modernas un visām nodokļu administrēšanas prasībām atbilstošas informācija sistēmas izstrādi.

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē līdz 2025.gadam plānots investēt 99,5 miljonus eiro četru projektu īstenošanai, piektdien žurnālistiem sacīja Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš.

Viņš norādīja, ka četru projektu īstenošanu aptuveni 50% apmērā finansē Eiropas Savienība.

Līdz 2025.gadam plānota 36 urbumu modernizācija - pašreiz modernizēta lielākā daļa urbumu un ir palikuši septiņi, kuriem vēl jāveic modernizācija. Tāpat plānota trešā jeb lielākā gāzes savākšanas punkta rekonstrukcija. Dimiņš sacīja, ka modernizācijas process jau ir sācies un tas sadalīts divos posmos, lai neietekmētu krātuves darbību. Pirmā posma darbus plānots pabeigt 2024.gada jūlijā, bet otrā posma - 2025.gada augustā.

Tāpat 2025.gada augustā plānots pabeigt jaunu gāzes pārsūknēšanas agregātu uzstādīšanu, ar mērķi nodrošināt lielāku iesūknēšanas jaudu rezervi. Savukārt ceturtā plānotā aktivitāte ir esošo gāzes kompresoru agregātu modernizācija. Dimiņš norādīja, ka galvenais izaicinājums ir bijis tas, ka šie agregāti strādā salīdzinoši ilgu laiku un tie bija jāpielāgo vides prasībām. Pašreiz ir samazināta ietekme uz vidi un pagarināts kompresoru darba mūžs.