Dīzeļvilcienu modernizācija ir ES projekts, kura termiņš nosaka, ka šogad, ne vēlāk, modernizācija jāpabeidz. Kas attiecas uz elektrovilcieniem, tad jūlijā jāizsludina konkurss jaunu elektrovilcienu iegādei. Nākamgad jauniem elektrovilcieniem Latvijā jābūt, un ceru, ka tad ar elektrovilcieniem pasažieriem būs daudz ērtāk pārvietoties, intervijā laikrakstam Diena norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).
Fragments no intervijas
Kā vērtējat situāciju ar pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu? Kā zinām, Pasažieru vilcienam (PV) bijis ne mazums problēmu.
Mani priecē tas, ka PV domā par dažādu jaunu pakalpojumu ieviešanu. PV jau ieviesis ekspresmaršrutus, ar tiem nokļūt no Latvijas reģiona galvaspilsētā var pat ātrāk nekā ar privāto autotransportu. Pasažieru apkalpošanas kvalitāte gan vēl jāattīsta. Ceru, ka šogad tiks pabeigta dīzeļvilcienu modernizācija, kas pasažieriem nodrošinās lielākas ērtības. Dīzeļvilcienu modernizācija ir ES projekts, kura termiņš nosaka, ka šogad, ne vēlāk, modernizācija jāpabeidz. Kas attiecas uz elektrovilcieniem, tad jūlijā jāizsludina konkurss jaunu elektrovilcienu iegādei. Nākamgad jauniem elektrovilcieniem Latvijā jābūt, un ceru, ka tad ar elektrovilcieniem pasažieriem būs daudz ērtāk pārvietoties. PV strādā arī pie ērtākas biļešu iegādes sistēmas izveides, un es ceru, ka arī šie darbi rezultēsies ar panākumiem.
Varam būtu droši, ka jaunu elektrovilcienu iegādes konkurss būs veiksmīgāks nekā iepriekšējie konkursi?
Mēs nevaram atļauties vēl vienu neveiksmīgu konkursu, tāpēc noteikumiem jābūt pēc iespējas vienkāršākiem, lai pieteiktos pēc iespējas vairāk pretendentu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir konkurss un finansēšanas modelis, jo lielāka interese no pretendentiem sagaidāma. Atcerēsimies – pirmajā konkursā bija viens pretendents, otrajā – divi pretendenti. Patlaban interese ir daudz lielāka un kompānijas, kuras nepiedalījās iepriekšējos konkursos, gatavas startēt ar saviem piedāvājumiem.
Esam piesaistījuši auditorus, kuri izvērtē finansiālo jautājumu. Iepriekš konkursā neveiksmes cēlonis bija neveiksmīgais finanšu piesaistes modelis, jo sanāca tā, ka mums Latvijā būtu tādi paši vilcieni kā Igaunijā, tikai divas ar pusi reizes dārgāki, ko mēs, protams, nevaram atļauties. Tagad mērķis ir nodrošināt tādu finansēšanas modeli, lai mēs nepārmaksātu.
Viena no šībrīža aktualitātēm saistīta ar Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic. Par iespējamo airBaltic akciju piedāvāšanu Lietuvai un Igaunijai jūs Dienai viedokli jau paudāt, bet sakiet, kas jums dod pārliecību, ka, iesaistot līdzīpašniekus no Lietuvas un Igaunijas, sadarbība noritēs veiksmīgi? Ir ne mazums projektu, kuros sadarbība Baltijas mērogā īpaši labi neveicas.
Protams, sadarboties nav viegli. Piemēram, saistībā ar Rail Baltica projektu publiskajā telpā izskanējis, ka par daudziem jautājumiem vienoties ir grūti. Tas, ko gribu uzsvērt – pašmērķis nav aviokompānijai airBaltic kā akcionārus piesaistīt Lietuvu un Igauniju. Mana ideja – airBaltic jākļūst par reģionālo aviokompāniju, kura apkalpo ne tikai aptuveni divus miljonus Latvijas iedzīvotāju, bet arī Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājus. Lai šo mērķi sasniegtu, esmu uzrunājis Igaunijas un Lietuvas valdības pārstāvjus, kā arī šo valstu uzņēmējus, un esmu aicinājis kopīgiem spēkiem attīstīt airBaltic. Latvija tikai ar saviem spēkiem nespēs nodrošināt airBaltic kļūšanu par reģionāla mēroga spēlētāju. Jau patlaban airBaltic piedāvā lidojumus no Viļņas un no Tallinas, turklāt ne vien uz Rīgu, bet arī uz citiem galamērķiem. Tomēr, lai arī mums airBaltic šķiet vērienīga aviokompānija, uz Eiropas aviopakalpojumu tirgus fona tā pagaidām nav uzskatāma par lielu lidsabiedrību.
Runājot par Lietuvas iesaisti airBaltic, akcents tiek likts uz sadarbību ar Lietuvas valsti vai ar Viļņas pašvaldību, kurai bijis savs aviokompānijas projekts, tiesa gan, problemātisks?
Ar Viļņas pašvaldības pārstāvjiem neesmu runājis, esmu runājis ar Lietuvas un Igaunijas atbilstošo nozaru ministriem. Jāpiebilst, ka gan Lietuva, gan Igaunija pēc saviem ieskatiem var izvēlēties, viņuprāt, labāko iesaistīšanās veidu. Sākotnējās sarunas ar Lietuvas un Igaunijas pārstāvjiem liecina, ka interese ir. Protams, viss slēpjas detaļās, un esam runājuši, ka augustā varētu organizēt tikšanos, kurā runātu jau par konkrētiem piedāvājumiem. Vēlreiz gribu uzsvērt – galvenais mērķis ir, lai airBaltic kļūtu par reģionālu visas Baltijas, nevis tikai Latvijas, aviokompāniju. Nākamajā solī vai arī paralēli ir svarīgi no kāda cita reģiona piesaistīt stratēģisko investoru, kurš spētu piedāvāt vēl vairāk iespēju.
Plašāk lasiet rakstā Modernus vilcienus vajag otrdienas, 7.jūlija laikrakstā Diena (8.lpp)!