Aktuālās kriptovalūtu tirgus tendences: ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus, NFT tirgus uzrāda dzīvības pazīmes un mēmu monētu bums izceļ jaunās platformas BASE potenciālu.

Kopš Bitcoin spot ETF apstiprināšanas šā gada sākumā investīciju ieplūšana tajos ir palielinājusies ar katru nākamo mēnesi. Janvārī vidējā dienas neto plūsma bija 98 miljoni ASV dolāru, februārī 287 miljoni ASV dolāru un martā jau 231 miljons ASV dolāru. Pie tam martā reģistrētas divas dienas ar rekordaugstiem ieguldījumu rezultātiem – 12. martā tika ieguldīts vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, bet 13. martā vairāk nekā 680 miljoni ASV dolāru. Līdz ar to kopējās investīcijas spot Bitcoin ETF pārsniedza 12 miljardus ASV dolāru.

Visveiksmīgākie fondi Bitcoin piesaistē ir BlackRock IBIT un Fidelity FBTC, kas uzkrājuši BTC attiecīgi 13 miljardu un 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Abiem līderiem ar visai lielu atrāvienu seko Ark Invest ARKB un Bitwise BITB, kas piesaistīja BTC attiecīgi 2,3 miljardu ASV dolāru un 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt citos jaunajos ETF fondos ieplūda noguldījumi no 60 miljoniem līdz vairāk nekā 450 miljoniem ASV dolāru apmērā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, atsākoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumam un tirgiem vāji reaģējot uz ASV prezidenta Džo Baidena izstāšanos no pārvēlēšanas kampaņas.

"Nvidia", "Broadcom" un "Texas Instruments" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 2%.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,6% - straujāk nekā pārējie ASV biržu indeksi. Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Baidena pārsteidzošais paziņojums, ka viņš izstājas no cīņas par pārvēlēšanu amatā, dominēja ziņu ciklā, bet analītiķi viņa izstāšanās un atbalsta viceprezidentei Kemalai Herisai ietekmi uz tirgiem raksturoja kā nelielu.

Pagājušās nedēļas beigās akciju cenas bija kritušās pēc tam, kad kompānijas visā pasaulē piedzīvoja IT darbības traucējumus.

Aviosabiedrības "Delta Air Lines" akcijas cena pirmdien saruka par 3,5%, jo IT darbības traucējumi turpināja ietekmēt kompānijas darbu. "Delta Air Lines" pirmdien atcēla vairāk nekā 820 reisus.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās, tirgiem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmēm, kamēr bažas par politiskajām krīzēm Eiropā un Ķīnas ekonomikas stāvokli radīja spiedienu uz akcijām.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, ko veicināja "Broadcom", "Alphabet" un citu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanās. Pieauga arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

Eiropas un Āzijas biržu indeksi samazinājās, tirgu dalībniekiem bažījoties par politisko nestabilitāti Francijā un Vācijā.

Kriptovalūtas "Bitcoin" cena pieauga līdz jaunam rekordam, sasniedzot 107 115,89 ASV dolārus, ko veicināja jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalsts kriptovalūtām.

Investori pievērš uzmanību trešdien gaidāmajam FRS lēmumam. Ir gaidāms, ka FRS pazeminās bāzes procentlikmi trešo reizi pēc kārtas, samazinot to par 0,25 procentpunktiem, par spīti nesenajam ASV inflācijas pieaugumam.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nolēma nemainīt bāzes procentlikmi ātrāk par septembri.

Volstrītas indeksi gandrīz visu dienu kāpa, sasniedzot maksimumu FRS vadītāja Džeroma Pauela preses konferences laikā.

"FRS deva to, ko tirgi gaidīja, paverot durvis uz procentlikmju samazināšanu septembrī bez pārliecīgas apņemšanās," sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Mikroshēmu ražotāja AMD akcijas cena pieauga par 4,4% pēc pozitīva ziņojuma par peļņu. Mākslīgā intelekta uzņēmuma "Nvidia" akcijas cena kāpa par 12,8%, un pieauga arī "Broadcom" un "Micron" akciju cenas.

Naftas cenas pieauga pēc kaujinieku grupējuma "Hamās" solījuma atriebt sava politiskā līdera Ismaila Hanijas nogalināšanu triecienā Teherānā, kurā tika vainota Izraēla.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,2% līdz 40 842,79 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,6% līdz 5522,30 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,6% līdz 17 599,40 punktiem.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Dogecoin ir meme kriptovalūta, kas 2013. gadā aizsākās kā joks, galu galā sasniedza kopējo novērtējumu vairāk nekā 80 miljardu ASV dolāru apmērā un visu laiku augstāko vērtību (ATH) 0,7376 ASV dolāru apmērā. Kopš tā laika monētas vērtība ir samazinājusies par 91%.

Pamatojoties uz pašreizējo Dogecoin cenu 0,064$ par vienu žetonu, hipotētiska 1$ mērķa cena nozīmē peļņu gandrīz 15 reižu apmērā. Vai tas vispār ir iespējams? Aplūkosim sīkāk, kāpēc Dogecoin turētājiem vajadzētu nopietni pārskatīt savas cerības. Tāpat pastāstīsim vairāk par labākajām jaunajām Dogecoin alternatīvām – Wall Street Memes un Chimpzee.

Dogecoin cenas vēsture

Pirms iedziļināties Dogecoin cenu prognozē, ir vērts ielūkoties galvenajos Dogecoin cenas vēstures punktos:

• Dogecoin sākotnēji tika izveidots kā joks, pamatojoties uz "doge meme”.

ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss pirmdien atguvis pasaulē turīgākā cilvēka statusu, ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" īpašnieku un vadītāju Īlonu Masku pasaules bagātāko cilvēku sarakstā "Bloomberg Billionaires Index" (""Bloomberg" miljardieru indekss") nobīdot uz otro vietu.

"Bloomberg" norāda, ka Bezosa bagātība veido 200 miljardus dolāru, pārsniedzot Maska bagātību 198 miljardu dolāru apmērā.

Maska bagātība pēdējos mēnešos samazinājusies par vairāk nekā 30 miljardiem dolāru, ņemot vērā "Tesla" akcijas cenas kritumu par 25%.

Turklāt tiesa janvārī apstiprināja, ka tiek anulēts viņa vērienīgais "Tesla" atlīdzības līgums 55,8 miljardu dolāru vērtībā, kas sākotnēji tika noslēgts 2018.gadā.

Savukārt Bezoss savu bagātību palielinājis, pateicoties "Amazon" akcijas cenas pieaugumam. Bezoss februārī pārdeva "Amazon" akcijas aptuveni divu miljardu dolāru apmērā, taču joprojām ir uzņēmuma lielākais akcionārs.

Tikmēr "Bloomberg Billionaires Index" sarakstā trešo vietu ar 197 miljardu dolāru bagātību ieņem Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Lētās naudas laiks ir beidzies, un turpmākajos gados gan valsts parāda apkalpošanas izmaksas, gan valsts aizņemšanās cena pieaugs, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs uzsvēra, ka Latvijas valsts parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalstu vidū.

Sagaidāms, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās būs 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nākamajos gados parāda līmenis stabilizēsies ap 41% no IKP. Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais parāda nosacījums (60% no IKP) vidējā termiņā tiks ievērots.

Nākamajos trijos gados Latvijai ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības 5,5 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka kopš 2022.gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi, informēja Ašeradens.

Baltais nams trešdien paziņoja par jaunu dotāciju un aizdevumu atvēlēšanu gandrīz 20 miljardu dolāru apmērā, lai palielinātu uzņēmuma "Intel" mikroshēmu ražošanas kapacitāti.

"Tirdzniecības ministrija panākusi sākotnēju vienošanos ar "Intel", lai uzņēmumam nodrošinātu tiešu finansējumu līdz pat 8,5 miljardiem dolāru, kā arī aizdevumus 11 miljardu dolāru apmērā," norāda Baltais nams.

Šie finanšu līdzekļi atbalstīs uzņēmuma iespējas uzbūvēt jaunas rūpnīcas un paplašināt jau esošās ražotnes Arizonas, Ohaio, Ņūmeksikas un Oregonas štatos, radot gandrīz 30 000 jaunu darbavietu un atbalstot desmitiem tūkstošu netiešu darbavietu, skaidro Baltais nams.

Tiešais finansējums līdz 8,5 miljardu dolāru apmērā ir līdz šim lielākā dotācija, kas piešķirta 52,7 miljardu dolāru vērtās mikroshēmu ražošanas un zinātnes atbalsta programmas ietvaros.

Šobrīd tirgū ir pieejamas gandrīz 25 000 kriptovalūtas, un katru dienu tiek laistas klajā arvien jaunas. Tas var kļūt par īstu mīnu lauku pat pieredzējušiem kriptovalūtu investoriem, mēģinot atšķirt labu projektu no slikta un zināt, kad pārdot un kad turēt.

Paturot to prātā, mēs esam izanalizējuši šī brīža tirgu un atlasījuši 5 labākās un populārākās kriptovalūtas, ko šobrīd iegādāties.

5 populārākās kriptovalūtas, ko iegādāties jūnijā

1. Wall Street Memes – Populāra meme platforma, kas izlaidusi savu žetonu $WSM un četru nedēļu laikā piesaistījusi vairāk nekā 10 miljonus dolāru

2. Chimpzee – Vides aizsardzības iniciatīva, kas ļauj dalībniekiem gūt pasīvus ienākumus, vienlaikus glābjot dzīvniekus un cīnoties pret klimata pārmaiņām

3. yPredict – Ar mākslīgo intelektu darbināms tirdzniecības rīks, kas palīdz tirgotājiem palielināt peļņas potenciālu, piedāvājot nākamās paaudzes tirdzniecības izpēti un analīzi

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Latvijā ar maksājumu kartēm 2023.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 9,391 miljarda eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2022.gadā, kad tika veikti norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2023.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,103 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 40,5%, bet skaidras naudas izņemšana - par 8,1%. 2021.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 6,683 miljardu eiro apmērā, bet skaidra nauda tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 35,4% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,2%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,5%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,4%, norēķini par izklaidi - 1,5%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1,2%, maksājumi aviokompānijām - 1,1%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Latvijā ir jāsāk strādāt pie 2025.gada valsts budžeta, veidojot to par izaugsmes budžetu, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

LDDK vadītājs norādīja, ka kopumā darba devēji atbalsta 2024.gada valsts budžeta prioritāti - drošību, jo esošajā ģeopolitiskajā situācijā tas ir saprotami un nepieciešami.

Vienlaikus Bite uzsvēra, ka 2024.gada budžets joprojām ir "dalīšanas budžets", tāpēc aicināja jau savlaicīgi sākt darbu pie 2025.gada valsts budžeta, lai beidzot varētu izveidot izaugsmes budžetu. "Arī šajos grūtajos globālās recesijas apstākļos ir jāatrod veidi, kā ekonomika var nopelnīt naudu," uzsvēra Bite.

Viņš arī pauda viedokli, ka valdībai kopā ar sociālajiem partneriem ir jāsāk diskusija, kā ekonomikai nopelnīt vairāk naudas, kuru pēc tam varētu sadalīt sociālajām un citām vajadzībām.

Eiropas Komisija (EK) ir izvērtējusi eirozonas valstu 2024.gada budžeta plānus un saistībā ar Latviju secinājusi, ka sagatavotais valsts budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs rekomendācijām, kas sniegtas par izdevumu pieaugumu - tas ir straujāks nekā rekomendēts, norādīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Kā informēja Dombrovska padomniece Maija Celmiņa, pēc EK priekšsēdētājas izpildvietnieka paustā, arī citām valstīm ir līdzīgs EK atzinums, ka budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs sniegtajām rekomendācijām. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks uzsvēra, ka Latvijai, tāpat kā virknei citu valstu, jāpievērš lielāka uzmanība fiskālās disciplīnas jautājumiem.

"Ja mēs paskatāmies uz EK rudens ekonomikas prognozi, tad redzams, ka Latvijā budžeta deficīts šogad un nākamgad tiek prognozēts nedaudz virs 3% no iekšzemes kopprodukta. Svarīgi turpmākajos gados budžeta deficītu pakāpeniski samazināt," akcentēja Dombrovskis.

Viņš skaidroja, ka līdzīga rekomendācija ir eirozonai kopumā, proti, virzīties un stingrāku fiskālo politiku, lai fiskālā politika un monetārā politika būtu saskaņotas. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks arī norādīja, ka Eiropas Centrālā banka patlaban īsteno striktāku monetāro politiku, lai samazinātu inflāciju, līdz ar to ir svarīgi, lai arī fiskālā politika palīdzētu inflāciju samazināt - patlaban papildus fiskālais stimuls stimulētu nevis ekonomiku, bet inflāciju.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) šodien no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) saņēma 2024.gada valsts budžeta projektu.

Budžeta portfeļa tradicionālajā iesniegšanas pasākumā piedalās arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) un Finanšu ministrijas vadības pārstāvji.

Pasniedzot budžeta portfeli Mieriņai, finanšu ministrs Ašeradens kā "ļoti labu" novērtēja Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības sagatavoto "drošības un ilgtspējas budžetu" 2024.gadam.

Finanšu ministrs akcentēja, ka "valdība ir turējusi vārdu", piešķirot līdzekļus arī valsts drošībai, kas ir fundamentāla prioritāte, un ilgtspējīgai izaugsmei veselībā un izglītībā.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka parlaments budžetu izskatīs pēc iespējas agrāk un ka 9.novembrī tiks lemts par tā nodošanu skatīšanai komisijās. Mieriņa apliecināja, ka atšķirībā no iepriekšējās valdības laika prakses šoreiz gan budžets netiks skatīts pa nakti.

Pēdējo 24 stundu laikā Ripple (XRP) cena ir pieaugusi par 8%, un, sasniedzot 0,811954 ASV dolāru atzīmi, tā ir kļuvusi par ceturto lielāko kriptovalūtu tirgū, apsteidzot BNB.

XRP pašreizējā cena nozīmē arī to, ka pēdējo septiņu dienu laikā tā vērtība ir pieaugusi par 71% un kopš gada sākuma – par aptuveni 138%, turklāt pagājušajā nedēļā pieņemtais lielā mērā pozitīvais lēmums Ripple-SEC lietā palīdzēja padarīt šo altkoinu par vienu no šobrīd perspektīvākajām kriptovalūtām. Tomēr tirgū parādījušās jaunas, pagaidām mazpazīstamas kriptovalūtas, kuras varētu pārsniegt Ripple sniegumu, piemēram, Evil Pepe Coin.

Ripple (XRP) cenas analīze

Ripple (XRP) uzvar līdz šim svarīgākajā juridiskajā cīņā kriptovalūtu vēsturē pret ASV Vērtspapīru un biržas komisiju (SEC), un tiesa ir atbalstījusi XRP. Rezultātā XRP netika klasificēts kā vērtspapīrs. Tas veicinājis kriptovalūtas cenas kāpumu un kopēju pozitīvu skatījumu uz XRP izaugsmi turpmāk.

Lielbritānijas uzņēmums “Harbour Energy” pagājušā gada nogalē piekritis noslēgt 11,2 miljardus ASV dolāru vērtu darījumu par “Wintershall Dea” naftas un gāzes aktīvus iegādi, ziņo aģentūra Reuters.

“Wintershall Dea” ir viena no lielākajām neatkarīgajām naftas un dabasgāzes kompānijām Eiropā, kuras 72,7% akcijas pieder vācu uzņēmumu grupai BASF, un daļa arī Pēterim Avenam daļēji piederošajai investīciju kompānijai “LetterOne”.

Lielākais Lielbritānijas Ziemeļjūras naftas un gāzes ražotājs “Harbour Energy” (“Harbour”) cenšas paplašināties ārpus Apvienotās Karalistes pēc tam, kad valdība pēc enerģijas cenu lēciena 2022. gadā noteica nozarei neplānotās peļņas nodokli, raksta Reuters .

Kā norādījusi “Harbour” izpilddirektore Linda Kuka, uzņēmums laika gaitā turpinās paplašināties. “Mūsu nozarē mērogs kļūst arvien svarīgāks. Ne tikai tāpēc, lai nodrošinātu nozīmīgumu investoru acīs, bet arī lai nodrošinātu piekļuvi dažādiem lēta kapitāla avotiem.”BASF, “LetterOne” un “Harbour Energy” līgums paredz “Wintershall Dea” ieguves un attīstības aktīvu, izpētes tiesību Norvēģijā, Argentīnā, Vācijā, Meksikā, Alžīrijā, Lībijā, Ēģiptē un Dānijā, kā arī Wintershall Dea oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) licences nodošanu “Harbour”.

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā¹.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā².

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Starp dažādām politiskajām grupām Eiropas Parlamentā atšķiras viedokļi, kā vislabāk padarīt Eiropas Savienības (ES) ekonomiku konkurētspējīgāku, lai gan deputāti atbalsta ieceri strādāt, lai tā būtu spēcīgāka un noturīgāka, ceturtdien žurnālistiem norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

EP deputāti varēja iztaujāt politiķi, kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam. Dombrovskis, kurš jaunajā Eiropas Komisijā (EK) būs atbildīgs arī par "ieviešanas un vienkāršošanas" jautājumiem, uzsvēra, ka daudzos jautājumos būs svarīgi atrast pareizo politisko balansu starp dažādām politiskajām grupām, lai priekšlikumi gūtu EP vairākuma atbalstu.

Savā ievadrunā politiķis akcentēja, ka ES jāpadara vieglāka uzņēmējdarbības sākšana un attīstība, jāpalīdz cilvēkiem attīstīt vajadzīgās prasmes un jāsamazina birokrātija, vienlaikus jāturpina uzlabot sociālo taisnīgumu un kohēziju. Taujāts, kur bloks visdrīzāk izjutīs birokrātijas samazināšanos, Dombrovskis skaidroja, ka EK kā prioritāru jautājumu izvirzījusi ES konkurētspēju un viens no darba virzieniem ir birokrātijas mazināšana.

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā 8.septembrī sešiem vīriešiem par 3,5 miljonu ASV dolāru viltošanu piesprieda reālus cietumsodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Lietā apsūdzēts Aleksandrs Fomičevs, Viktors Ždanovičs, Normunds Juška, Ilmārs Krieviņš, Māris Popovs un Sergejs Jakovļevs.

Fomičevam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem. Ždanovičam cietumsods uz pieciem gadiem. Juškam un Jakovļevam cietumsods uz četriem gadiem, bet Krieviņam un Popovam cietumsods uz trīs gadiem.

Visiem apsūdzētajiem piespriesta arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu.

Prokurors un apsūdzētie, kā arī cietušā pārstāvis desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas rakstveidā var iesniegt lūgumu par pilna sprieduma sastādīšanu. Ja tiek sastādīts pilns spriedums, to var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas.