No šā gada 1.septembra Rīgā daļai vecāku par bērna pusdienām izglītības iestādē var nākties piemaksāt 1-2 eiro dienā, kamēr daļai bērnu tiktu saglabātas brīvpusdienas, šodien preses brīfingā paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Lai pārtikas cenu un citu saistīto izmaksu straujā pieauguma apstākļos nodrošinātu prasībām atbilstoša ēdināšanas pakalpojuma nepārtrauktību Rīgas izglītības iestādēs, Rīgas pašvaldība no 1.septembra palielinās maksu par ēdināšanu galvaspilsētas izglītības iestādēs no 1,42 eiro līdz 2 eiro dienā skolās, kā arī no 2,77 eiro līdz 4 eiro dienā pirmsskolas izglītības iestādēs. Par to vienojušās Rīgas domes koalīciju veidojošās frakcijas "Par!/Progresīvie", "Jaunā vienotība", frakcija "Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, Latvijas Reģionu apvienība" un "Latvijas attīstībai".

Brīvpusdienas saglabāsies 1.-4.klašu skolēniem, daudzbērnu, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skolēniem. Savukārt 5.-12.klašu skolēnu vecākiem nāksies piemaksāt 50% līdzfinansējumu jeb 1 eiro. Savukārt bērnudārza bērniem par trīsreizēju - brokastis, pusdienas, launags - ēdināšanu pašvaldība un vecāki maksās solidāri pa 2 eiro dienā katrs.

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Valsts vēlas atvēlēt mazāk naudas, taču palielināt pašvaldības tēriņus, vienlaikus izslēdzot iespējas nākotnē saņemt ES līdzfinansējumu svarīgiem infrastruktūras projektiem, kuri ir būtiski ne tikai rīdziniekiem, bet visam reģionam un pat valstij.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kurš šajā amatā strādā no šā gada 19. augusta. Viņš atzīst, ka, strādājot īsu brīdi šajā amatā, jūtas kā ugunsdzēsējs, kuram nemitīgi ir jāslāpē «sarkanā gaiļa» kaitīgā darbība. Viņš gan neaicina rakt tranšejas, bet vēlas konstruktīvu sadarbību.

Atņems miljonus

Jaunais Rīgas mērs atzīst, ka pilsēta būs spiesta izjust valdības spiedīgo situāciju ar fiskālo telpu – naudu –, ko varētu novirzīt jauno politisko iniciatīvu realizācijai. «Proti, valdību veidojošo politiķu sabiedrībai skaidrotais, ka negatīvu (par teju 72 milj. eiro) fiskālo telpu padarot Rīgas satiksme, kaut arī uzņēmums par šo naudu bija paredzējis iegādāties pamatlīdzekļus – jaunus transportlīdzekļus, un tāpēc nebūšot iespēju atvēlēt naudu daudziem labiem un vajadzīgiem pasākumiem visā Latvijā. Vienlaikus tiek noklusēts, ka ES prasība par pašvaldību kapitālsabiedrību pamatlīdzekļu iegādes artimētisko attiecināšanu (ieskaitīšanu) uz valsts budžetu ir spēkā jau kopš 2013. gada, bet Finanšu ministrija šo prasību visus iepriekšējos gadus, maigi izsakoties, neredzēja, bet tagad pēc Eirostat atgādinājuma to «iekļāva» nākamā gada budžeta projekta sagatvošanā,» situāciju skaidro O. Burovs. Viņš uzsver, ka šim gadījumam nav nekāda sakara ar skandāliem saistībā ar kriminālizmeklēšanu Rīgas satiksmes nelikumību lietā. «Ir vēlme «sodīt» Rīgas domi un faktiski visus rīdziniekus, «izņemot» no pilsētas budžeta 72 milj. eiro. Protams, notiek diskusijas ar Finanšu ministriju un runājam par 38 milj. eiro «izņemšanu» no pilsētas nākamā gada maka, kas ir labāk nekā 72 milj. eiro, bet, ar ko tās noslēgsies, pašlaik ir grūti paredzēt,» tā O. Burovs. Viņaprāt, tikai uz Rīgas rēķina pašreizējā valdība nevarēs «atrast» tik daudz naudas, cik vajadzētu.

Digitalizācija Latvijā, līdzīgi kā tas ir citviet pasaulē, attīstās viļņveidīgi. Pēdējais straujais attīstības lēciens tika pieredzēts 2020. un 2021. gadā, kad visā pasaulē dzīvi uz brīdi paralizēja COVID pandēmija.

Tad visa pasaule bija spiesta ātri meklēt veidus kā veikt darbus attālināti un sprādzienveidīgu attīstību pieredzēja e-komercija vai attālinātās apmācības. Arī Latvija rekordīsā laikā ieviesa gan dažādus inovatīvus izglītības projektus, gan vakcinācijas reģistru manavakcina.lv un vakcinācijas QR sertifikātu, kurš funkcionāli darbojās visā ES teritorijā.

Tomēr, lai arī dažādu digitalizācijas projektu attīstība ir turpinājusies, tā ir bijusi ievērojami lēnāka. Jā, katru gadu arvien vairāk cilvēku izmanto e-parakstu vai saņem valsts un pašvaldību pakalpojumus elektroniski, tomēr mēs šajā gadījumā nevaram runāt par revolūciju, bet gan salīdzinoši lēnu evolūciju. Latvijas potenciāls ir ievērojami lielāks un, salīdzinot ar laiku pirms 5 gadiem, vajadzība pēc modernas e-pārvaldes nav samazinājusies, tā ir kļuvusi vēl aktuālāka.

Rīgas domes Budžeta komisija 14. janvārī izskatīja pilsētas 2020. gada budžeta projektu, kurā vairāki desmiti miljonu eiro plānoti pilsētvidei un ielu remontdarbiem.

2020.gadā plānots turpināt vairākus investīciju projektus: Austrumu maģistrāles 1. kārta būvniecību- 40 miljoni eiro (ES finansējums), Brasas stacijas satiksmes pārvada pārbūve - 10 miljoni eiro, Augusta Deglava ielas pārvada celtniecību - 5,5 miljoni eiro, Marijas un A. Čaka ielas seguma atjaunošanu - 5 miljoni eiro, Bruņinieku un Sporta ielas atjaunošanu - 3,2 miljoni eiro, Krasta ielas veloceliņu izbūvi no Salu tilta līdz Ogres ielai - 1,5 miljoni eiro.

Plānots izveidot jaunu programmu Rīgas parku un apstādījumu renovācijai, atvēlot tai kopumā divus miljonus eiro. Programmas ietvaros izveidota apakšprogramma, lai sāktu sakārtot nelegālās izgāztuves pašvaldības teritorijā. Pilsētas parkos plānots atjaunot gājēju celiņus, arī Esplanādē, Jaunatnes dārzā tiks rekonstruēts bērnu rotaļu laukums. Atrasts finansējums, lai sakoptu apstādījumus un atkal izvietotu puķu podus Krišjāņa Barona ielā - šim mērķim paredzēti 53 tūkst.eiro.

No šī gada Ogres novadnieka kartei ir piesaistīts jauns maksāšanas līdzeklis - "Mobilly" maciņš.

Pievienojot savu Ogres novada iedzīvotāja karti "Mobilly" kontam, iespējams apmaksāt pusdienas Ogres 1. vidusskolā un Jaunogres vidusskolā un iegādāties braukšanas biļeti pašvaldības sabiedriskajā transportā, maksājot ar līdzekļiem no sava virtuālā maciņa.

"Mobilly" lietotnē vai Ogres novada pašvaldības tīmekļvietnē jebkurš Ogres novada iedzīvotājs savam "Mobilly" kontam var pievienot pilsētnieka karti, un turpmāk, iegādājoties braukšanas biļeti pašvaldības sabiedriskajā transportā un maksājot par pusdienām skolā, pirkuma summas subsidētā daļa tiks segta automātiski, savukārt atlikusī daļa - ieturēta no "Mobilly" konta.

Izmantot karti kā maksājuma līdzekli īpaši ērti ir vecākiem, kuriem tagad ir iespējams nosūtīt naudu uz bērna "Mobilly" kontu, lai ikdienā bērns varētu norēķināties skolā vai sabiedriskajā transportā, neņemot līdzi skaidru naudu vai maksājumu karti.

Skolēni, kas izvairās no skolu pusdienām, un skolas, kas neievieš pārmaiņas. Vai šīm problēmām ir iespējami risinājumi un cik tas maksātu?

Par to tika diskutēts «Novada Garšas» noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!».

Tā, piemēram, «Pavāru kluba» biedre, pavāre Svetlana Riškova, pēc rūpīgas skolu pusdienu piedāvājuma izpētes, nonākusi pie vairākām atziņām. «Mūsuprāt, ēdienkartēm ir jābūt sezonālām, tad būs iespējams tās izveidot kvalitatīvas un veselīgas, ēdiens būs pilns ar vitamīniem, svaigs un apetīti rosinošs!» ir pārliecināta S.Riškova.

Jebkuras virtuves spēkos esot uzlabot ikdienas rezultātus, lai skolas pusdienas veicinātu bērniem prieku, neradot papildus tēriņu, uzskata S.Riškova. Piemēram, jāsāk ar to, ka jāpievērš uzmanība pasniegtā ēdiena temperatūrai - silts vienmēr būs gardāks, kā arī ar garšvielu palīdzību jārada «umami» efekts. Viņa arī iesaka biežāku veģetāru maltīšu ieviešanu.

Pirms trim mēnešiem uzņēmums Tele2 Latvijas jauniešiem izsludināja prestižu prakses programmu «Piestartē savu karjeru» (Management trainee), kas tiek īstenots jau citās uzņēmuma grupas darbības valstīs un pirmo reizi arī Latvijā.

Šī prakses vieta paredz apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie grupas augstākā līmeņa vadītāja, kļūstot par tā labo roku, un iesaistoties svarīgākajos uzņēmuma procesos kā vietējā, tā arī starptautiskā līmenī.

Latvijā šī iespēja tika piedāvāta erudītākajam finanšu jomas absolventam, kurš stažējas pie uzņēmuma finanšu direktora Arņa Priedīša. Atlases procesa laikā vislabāko spēju reaģēt uz izaicinājumiem un neapjukt dažādās situācijās parādīja Laura Salmiņa, kura gadu varēs strādāt blakus finanšu direktoram. L. Salmiņa stāsta, ka būtisku artavu devušas mācības ārvalstīs un viņas daudzpusīgā personība, spējot vienlaicīgi apvienot finanšu zināšanas ar iniciatīvu un spēju sadarboties ar cilvēkiem. Pēc viņas domām, veiksmes formula jauniešiem ir studijas ārzemēs apvienojumā ar darbu Latvijā.

Uzņēmumi, kuri nodrošina ēdināšanu mācību iestādēs, vērsīsies pie Ministru prezidenta un valdības ar aicinājumu sniegt atbalstu saistībā ar ārkārtas situāciju valstī un mācību iestāžu slēgšanu, informē Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija.

"Ja ēdināšanas uzņēmumi nesaņems reālu valsts atbalstu, beidzoties ārkārtas situācijai, mācību iestādēs, visticamāk, ilgāku laiku nebūs iespējams organizēt ēdināšanu, jo gluži vienkārši mēs visi būsim bankrotējuši," norāda Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle Silvija Miniča.

"Visus tos līdzekļus, kas valsts un pašvaldību budžetos bija plānoti izglītojamo ēdināšanai, patlaban vajadzētu novirzīt izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu glābšanai," pauž asociācijas vadītāja.

Patlaban visiem izglītības iestāžu ēdinātājiem uzņēmējdarbība ir apturēta par 80 līdz pat 100%. Uzņēmumi veic pārstrukturizēšanu, pārtrauc sadarbību ar piegādātājiem un uzsaka darbu saviem darbiniekiem.

Pieceļoties no rīta, cilvēkam vairs nav jāmēro ceļš līdz birojam, viņš var pagulēt ilgāk, uzvārīt rīta kafiju, atrast ērtāko vietu dzīvesvietā, ieslēgt datoru un strādāt, pagatavot pusdienas ģimenei un atvest bērnus no skolas, ja tas nepieciešams. Pirms 10 gadiem tā nebija ikdiena, iespējams, šādi strādāt varēja tikai neliela daļa cilvēku, bet šobrīd aizvien vairāk uzņēmumu piedāvā iespēju darbiniekiem strādāt attālināti. OWL Labs pētījums, kas veikts arī Eiropā, atklāj, ka šobrīd 56% uzņēmumu atļauj darbiniekiem strādāt attālināti, savukārt Amerikā attiecīgais rādītājs ir 85%.

Fleksibilitāte jeb attālinātais darbs nav brīnumu nūjiņa, kas palīdz visās situācijās un ir piemērots visiem darbiniekiem, tomēr Latvijas galvenā problēma joprojām ir tāda, ka daļa cilvēku uzskata: ja darbinieks ir mājās, tad viņš nestrādā. Darba devējiem, iespējams, ir bail pazaudēt kontroli pār darbinieku, lai pārliecinātos, vai tiešām viņš strādā astoņas stundas dienā. Protams, lai strādātu attālināti, ir nepieciešama liela pašdisciplīna, augsta atbildības sajūta, jo neviens cilvēku nekontrolē, tomēr darba pienākumiem ir jābūt izpildītiem pienācīgā kvalitātē un apjomā, kas vislabāk apliecina darbinieka sniegumu un attieksmi. Efektīvi izmantojot laiku, samazinot komunikāciju ar kolēģiem, darbinieks var strādāt produktīvāk un vairāk fokusēties tiešo darba pienākumu izpildei. Tāpat tiek ietaupīts laiks, kas jāpavada ceļā, ir mazāks stresa līmenis un līdzekļu ietaupījums. Vienlaikus ir jāatceras, ka cilvēki ir dažādi, daļai darbinieku ir nepieciešama biroja vide, kad ir iespēja aprunāties ar kolēģiem klātienē, vai arī mājās nav piemērotas vides darba pienākumu veikšanai.

Viesturs Deksnis, SIA Communications & Strategies īpašnieks un stratēģiskais konsultants

Vēderprieki

Esmu Vidusjūras reģiona gastronomijas cienītājs – itāļu un franču virtuve ir man tuvākā. Tas lielā mērā ir mana drauga un kaimiņa Jāņa Sokolovska dēļ, kam pieder restorāni Riviera un Italissimo, viņš mani ir uzsēdinājis uz Dienvideiropas virtuves kulinārijas delikatešu āķa. Pieminētie restorāni ir arī mani iecienītākie, tur var baudīt gan lietišķas biznesa pusdienas, gan vakarā svinēt jubilejas ģimenes un draugu lokā.

Pats neesmu liels ēdienu gatavotājs, pārsvarā uzticos savas burvīgās sievas talantam. Vienīgais, ko regulāri daru vasarās, ir – grilēju gaļu uz oglēm.

Dvēselei

Jau kopš bērnības pārsvarā klausos smago rokmūziku, tā man palīdzējusi mobilizēties gan skolas laikā, gatavojoties valsts olimpiādēm, gan darbā, izstrādājot sarežģītas stratēģijas un prezentācijas. Pieļauju, ka zelta medaļu valsts politikas olimpiādē ieguvu, jo pirms tam aktīvi klausījos Linkin Park. Vēl mani iedvesmas avoti ir Merilins Mensons, Godsmack, Nirvana un Metallica. Lai gan daudzus gadus apmeklēju ikgadējos Siguldas Opermūzikas svētkus, neesmu liels šī žanra cienītājs. Šajos pasākumos mani vairāk ir vilinājusi kopējā pacilājošā un gaišā atmosfēra, nevis pati mūzika. Nekad neatsakos apmeklēt operu Karmena un Parīzes Dievmātes katedrāle iestudējumus.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.