Skaidu plākšņu ražotājs «Kronospan Riga» (iepriekš «Bolderaja Ltd») plāno sākt pārstrādāt koksnes atkritumus, kas nav piesārņoti ar bīstamajām ķīmiskajām vielām, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas pārstāve Vivita Vāvere-Ozola.

Līdz šim uzņēmums ar koksnes atkritumu pārstrādi nenodarbojās. Koksnes atkritumus, kas nav piesārņoti ar bīstamajām ķīmiskajām vielām, plānots pārstrādāt, lai nodrošinātu materiālu atkārtoto izmantošanu un palielinātu resursu izmantošanas efektivitāti.

Pēc viņas teiktā, uzņēmums pārstrādei plāno pieņemt koksnes atkritumu klases: 020107 (meža izstrādes atkritumi), 030101 (mizu un korķa atkritumi), 030105 (zāģskaidas, koksnes atgriezumus, sabojātu koksni un koksnes daļiņas, kuras nesatur bīstamas vielas), 150103 (koka iepakojumu), 170201 (koku), 191207 un 200138 (koksni, kas nesatur bīstamas vielas). Kopumā plānots pārstrādāt līdz 200 400 tonnām koksnes atkritumu gadā.

Jūlija sākumā noslēdzies Rīgas ostas ceturtā lielākā kravu termināla - SIA KS Terminal iegādes darījums, kura rezultātā par uzņēmuma 100% daļu īpašnieku ir kļuvis koksnes plātņu ražotāja Kronospan grupas uzņēmums SIA Kronospan Riga.

Ar jauniegūto kontroli, starptautiskais koksnes produktu ražotājs un izplatītājs Kronospan, stiprinās grupas darbības Ziemeļeiropas reģionā, vienlaikus paverot jaunas stratēģiskās iespējas ostas termināļa tālākai izaugsmei.

Savukārt jau jūlija beigās pie KS Terminal piestātnes pienāca Kronospan grupai piederošais 199 metru garais un 30 metru platais ģenerālkravu kuģis “Spanaco Adventure”, lai “Kronospan Riga” ražotnē tapušās koka plātnes nogādātu ASV. Kuģis ar 40 000 m3 Latvijā ražotām skaidu plātnēm devās ceļā uz Baltimoras un Hjūstonas ostām.

Plānots, ka “Spanaco Adventure” turpmāk veiks regulārus kravu pārvadājumus no Rīgas ostas uz ASV, nogādājot “Kronospan Riga” produktus Amerikas tirgū.

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Kronospan Riga" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 30.septembrim, strādāja ar 177,803 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 44% un bija 27,226 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka "Kronospan Riga" pamatdarbība ir koksnes skaidu plātņu, orientēto skaidu plātņu un laminēto skaidu plātņu ražošana. Orientēto skaidru plātņu ražošanas jauda ir 800 000 kubikmetru gadā, savukārt koksnes skaidu plātņu ražošanas jauda ir 500 000 kubikmetru gadā.

Kompānijas vadība norāda, ka pagājušajā gadā "Kronospan Riga" finanšu rādītājus negatīvi ietekmēja sāktais investīciju projekts, kas izraisīja ražošanas traucējumus, tostarp uz diviem mēnešiem tika apstādināta orientēto skaidu plātņu ražošanas līnija.

Kokapstrādes uzņēmums Kronospan Riga, kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu Bolderaja Ltd, 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, uzaudzējusi kā apgrozījumu, tā peļņu, liecina Lursoft dati.

2013. gadā uzņēmuma apgrozījums pārsniedza 112,4 miljonus latu, savukārt peļņa – vairāk nekā 24,5 miljonus latu. Salīdzinājumam 2012. gadā Kronospan Riga apgrozīja 98,2 miljonus latu, noslēdzot gadu ar peļņu 18,6 miljonu latu apmērā.

Saskaņā ar Lursoft informāciju, Kronospan Riga 2013. gadā strādāja vidēji 279 darbinieki.

Uzņēmums reģistrēts 2005. gadā un nodarbojas ar koksnes pārstrādi. Kronospan Riga valdē darbojas divas amatpersonas – Čehijas pilsonis Jans Rūdolfs (Jan Rudolf) un Latvijas valstspiederīgā Janīna Mitrofanova. 2009. gadā prokūra izdota Ivaram Plaudim.

Jau ziņots, ka pērnā gada oktobrī Bolderāja Ltd mainījusi nosaukumu uz Kronospan Riga. Jaunais nosaukums atbilst uzņēmuma Austrijas mātes kompānijas vārdam – Kronospan Group.

Saistībā ar skaidu plākšņu ražotāja «Kronospan Rīga» plānoto modernizāciju un darbības paplašināšanu augusta beigās notiks ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana, liecina paziņojums medijos.

Tajā teikts, ka Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde 2018.gada 15.jūnijā pieņēma lēmumu par ietekmes uz visi novērtējuma procedūras piemērošanu izmaiņām uzņēmuma piesārņojošajā darbībā saistībā ar uzņēmuma saražotās produkcijas apmēra pieaugumu.

Plānots, ka «Kronospan Rīga» saražoto kokskaidu plātņu apmērs pieaugs līdz 650 000 kubikmetriem gadā, laminēto kokskaidu plātņu ražošana palielināsies līdz 26 miljoniem kvadrātmetru gadā, orientēto kokskaidu plātņu ražošanas apmēri sasniegs miljonu kubikmetru gadā, bet nebīstamo koksnes atkritumu reģenerācijas apmērs pieaugs līdz 900 400 tonnām gadā.

Ietekmes uz vidi sabiedriskā apspriešana notiks 2019.gada 26.augustā, plkst.18 «Kronospan Rīga» pirmā stāva zālē Daugavgrīvas šosejā 7b, Rīgā. Savukārt rakstiskus priekšlikumus par kompānijas paredzēto darbību var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā līdz šā gada 2.septembrim.

Konkurences padome (KP) sākusi vērtēt kokapstrādes uzņēmuma SIA "Kronospan Riga" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Rīgas ostā strādājošo kompāniju SIA "KS Terminal", informē KP.

"Kronospan Riga" nodarbojas ar dažādu kokskaidu plātņu un saistītu produktu ražošanu un izplatīšanu. "Kronospan" grupā ir liels skaits uzņēmumu, kas darbojas visā pasaulē. Uzņēmumam ir 39 rūpnīcas visā pasaulē.

Savukārt "KS Terminal" saimnieciskā darbība ir saistīta ar dažādu beramkravu un ģenerālkravu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostas teritorijā Krievu salā.

Apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas vertikāli saistītos tirgos, uzņēmumam "KS Terminal" nodrošinot uzņēmumam "Kronospan Riga" izejmateriālu piegādi un gatavās produkcijas eksportu.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut SIA "KRONOSPAN Riga" (Kronospan) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA "KS Terminal" (KS Terminal), informē KP.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

Kronospan ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas nodarbojas ar dažādu kokskaidu plātņu un saistītu produktu ražošanu un izplatīšanu. Kronospan grupā ietilpst vairāki uzņēmumi, kas savu darbību veic visā pasaulē, ierindojot to starp vadošajiem koka plātņu ražotājiem ar 39 rūpnīcām visā pasaulē.

Savukārt KS Terminal ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas nodarbojas ar dažādu beramkravu un ģenerālkravu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas Brīvostas teritorijā Krievu salā. KS Terminal kravu pārkraušanas pakalpojuma ietvaros tiek sniegti stividora pakalpojumi, ekspedīcijas pakalpojumi un noliktavas pakalpojumi īslaicīgai kravu uzglabāšanai. Pēc darījuma īstenošanas Kronospan iegūs vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār KS Terminal.

Teju 100 milj. eiro investīcijas OSB un kokskaidu plātņu ražošanas SIA Kronospan Riga ir pēdējos gados lielākais investīciju projekts ne tikai kokapstrādē, bet visā apstrādes rūpniecībā, laikrakstam Dienas Bizness norāda kokapstrādes eksperts Andris Plezers.

Kā vēstīts, SIA Kronospan Riga investēs teju 100 miljonus eiro, tādējādi paaugstinot savu konkurētspēju. Valsts to atbalstīs ar uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi nepilnu 20 milj. eiro apmērā.

A. Plezers atgādina, ka viena investīciju projekta ietvaros vēl apjomīgākas investīcijas ir veiktas AS Bolderāja, kas pašlaik ir SIA Kronospan Riga, kur par aptuveni 180 milj. eiro tika uzbūvēta Latvijā līdz tam nebijusi OSB plātņu ražotne, kā arī modernizēta kokskaidu plātņu rūpnīca, bet vēl lielākas bija Cemex investīcijas, izveidojot jauno cementa ražotni Brocēnos.

Finiera lokšņu un koka paneļu ražošanas uzņēmuma SIA Bolderāja pagājušajā finanšu gadā (no 2011.gada 1.oktobrim līdz 2012.gada 30.septembrim) apgrozījums palielinājies par 9,27% līdz 98,23 miljoniem latu, liecina Lursoft dati.

Pārskata periodā SIA Bolderāja Ltd ieņēmumi palielinājušies, pateicoties jaunās koksnes skaidu plātņu ražošanas līnijas darbu uzsākšanai 2011.gada 3.ceturksnī. Ieņēmumu palielinājumu veicinājis arī orientēto skaidu plātņu ražošanas apjomu pieaugums.

Aizvadīto pārskata gadu SIA Bolderāja Ltd noslēgusi ar 18,61 miljona latu peļņu, kas ir par 13,93% mazāka nekā iepriekšējā gadā.

Uzņēmuma īpašnieks ir Kipras Aureja Limited.

Uzņēmums iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā Latvijas veiksmīgāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2011.gada apgrozījuma ieņemot 30. vietu.

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Valdība šodien lēma piešķirt SIA Cross Timber Systems, SIA Livonia Print, SIA Plantos, SIA Kronospan Riga un AS Rīgas piena kombināts uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta gaitā veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem. Kopumā minētajiem uzņēmumiem UIN atlaide piešķirta 13,478 miljonu latu apmērā.

Būvmateriālu ražotājs Cross Timber Systems Ekonomikas ministrijā iesniedzis investīciju projektu, kurā kopējais plānotais ieguldījumu apjoms ir 4,61 miljons latu. Valdība atbalstīja ieceri piemērot uzņēmumam UIN atlaidi 930 000 latu apmērā.

Poligrāfijas uzņēmuma Livonia Print investīciju projekta gaitā plānoto ieguldījumu apjoms ir 3,74 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 935 000 latu apmērā.

Kokrūpniecības uzņēmuma Plantos investīciju projektā plānoto ieguldījumu apjoms ir 3,53 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 883 000 latu apmērā.

Plātņu ražotāja Kronospan Riga, kas agrāk darbojās ar nosaukumu SIA Bolderaja Ltd, investīciju projektā plānoto ilgtermiņa ieguldījumu apjoms ir 31,49 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 7,87 miljonu latu apmērā.

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport”, kas šogad svin desmit gadu jubileju, ir paspējis no neliela uzņēmuma kļūt par vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs un neslēpj savas ambīcijas kļūt par nozares līderi.

UAB „Linėja Transport”, kas atteicās pārvadāt tālsatiksmes kravas un nolēma koncentrēties uz pārvadājumiem Baltijas valstīs un Polijā, viegli atrod klientus, kurus apmierina ne tikai pārvadājumu cena, bet arī apkalpošanas kvalitāte.

Lietuvā dibinātajam uzņēmumam UAB „Linėja Transport” pirmajā pastāvēšanas gadā savas valsts tirgū kļuva par šauru, tāpēc sāka paplašināties kaimiņvalstu tirgos. Latvijā viņi drīz atrada klientus, kuri novērtēja viņu pakalpojumu cenas un kvalitāti.

Saņemiet atbildi vienā mirklī

SIA „Agrochema Latvia” loģistikas nodaļas vadītājs Jānis Skripčenoks stāsta, ka viņu uzņēmums katru gadu no Lietuvas ieved vairāk nekā 70 tūkst. tonnu kravas.

Agrāk veikto investīciju dēļ koksnes plātņu ražotāji savu neto apgrozījumu palielinājuši par vairāk nekā 10 milj. eiro, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina asociācijas Latvijas koks apkopotie dati par saimniecisko darbību šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laiku pērn.

Kopumā asociācijas uzņēmumu neto apgrozījums šogad pieaudzis par 4,3% jeb 13,3 milj. eiro salīdzinājumā ar analogu periodu 2013. gadā. Eksporta ienākumi šogad palielinājušies par 7 milj. eiro jeb 2,9%. Pēc asociācijas Latvijas koks izpilddirektora An- dra Plezera sacītā, apgrozījuma pieaugumu visvairāk ir cēluši bērza saplākšņa izstrādājumu ražotāji a/s Latvijas finieris – par 7,17 milj. eiro, SIA Troja – par 1,57 milj. eiro un SIA Verems – par 0,56 milj. eiro, kā arī kokskaidu un OSB plātņu ražotājs SIA Kronospan Riga (agrāk SIA Bolderaja Ltd) – par 0,78 milj. eiro. Lielu kāpumu uzrāda arī skujkoku zāģētās produkcijas izstrādājumu ražotājs SIA Timberex Group ar 3,62 milj. eiro. «Plātņu ražotāju neto apgrozījuma pieaugums nepārsteidz, jo šajās ražotnēs iepriekš veiktas būtiskas investīcijas augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanā, kā arī konkurētspējas paaugstināšanā,» situāciju vērtē A. Plezers.

Latvijā joprojām ir vieta papīrmalkas un mazvērtīgas koksnes pārstrādes, kā arī dziļākas pārstrādes koksnes izstrādājumu ražotnēm, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas radītu ne tikai jaunas darba vietas un papildu nodokļu maksājumus valsts un pašvaldību budžetos, bet arī lielākas iespējas mežu īpašniekiem. Raugoties no iegūstamajiem apaļkoksnes resursiem, daļai mazvērtīgās koksnes (papīrmalkai, dedzināmajai koksnei) joprojām Latvijas patērētāju (kokapstrādes un siltumražošanas uzņēmumiem) jauda ir mazāka par tās iegūstamajiem apmēriem, tāpēc tā jāeksportē galvenokārt kā izejviela. «Lielākās iespējas būtu nevis pirmapstrādē, bet gan tālapstrādē,» secina Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta valdes loceklis Andrejs Domkins. Nevajadzētu skatīties konkurentvalstu vēsturē un mēģināt to kopēt, jo situācija šodien un pirms 20 vai 30 gadiem atšķiras. «Viena no iespējām – siltumizolācijas materiālu ražošana no koksnes, it īpaši tās, kura pašlaik pilnībā netiek izmantota – papīrmalkas, celulozes šķeldas,» viņš ierosina.

Meža nozares uzņēmumi 2017.gadā ir turpinājuši neto apgrozījuma paaugstināšanu, ko veicināja produkcijas ražošana, globālā inflācija.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2017. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga. Savukārt būtisku apgrozījuma pieaugumu pērn veica kokmateriālu tirdzniecības SIA Pata – par 25,68 milj. eiro. Tāpat iespaidīgu apgrozījuma kāpumu 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu uzrādīja gan AS Latvijas valsts meži, gan kokskaidu un OSB plātņu ražošanas SIA Kronospan Riga, gan SIA Rettenmeier Baltic Timber.

Uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide lielo investīciju veicējiem ļāvusi piesaistīt vairāk nekā 540 milj. eiro, radot jaunas darba vietas un kāpinot eksporta ieņēmums; no 2018. gada šādas ēsmas vairs nebūs, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz iecerētā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) reforma, jo tiek ieviesta reinvestētās peļņas neaplikšana ar šo nodokli, vienlaikus tiek piedāvāts paaugstināt UIN likmi no pašreizējiem 15% līdz 20%, kā arī dividenžu saņēmējiem pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10% samazināt līdz 0%. DB jau rakstīja, ka valdība konceptuāli atbalstījusi jauno nodokļu politikas stratēģiju, kura arī paredz minēto.

DB jau vairāk nekā 16 gadus ir rakstījis par peripetijām ap valsts stimulu paketi lielajiem investoriem. Jāatgādina, ka UIN atlaide investīciju projektiem visās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem bija piecus gadus no 2001. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim un šādas tiesības valdība piešķīra sešas reizes pieciem uzņēmumiem - a/s Latvijas Finieris, a/s Valmieras štikla šķiedra, SIA Bolderaja Ltd, a/s Latvijas Unibanka, SIA Latrostrans. Šie uzņēmumi kopumā investējuši 132,4 milj. Ls (188,52 milj. eiro). Jāņem vērā, ka UIN atlaidi varēja piemērot tikai tie investīciju projekti, kurus pirms to uzsākšanas bija atbalstījis Ministru kabinets, turklāt tā attiecās uz ierobežotu nozaru klāstu. To nevarēja saņemt tērauda rūpniecība un kuģu būve.

Sauszemes pārvadājumu veikšanai DHL Freight Latvija iegādājas 11 Krone puspiekabes.

DHL, kas Latvijā vairāk pazīstams kā kurjerpasts, nodarbojas arī ar sauszemes pilno un salikto kravu pārvadājumiem. Plānojot šogad turpmāko attīstību, DHL Latvia ir noslēdzis sadarbības līgumu ar puspiekabju ražotāju Krone par puspiekabju piegādi, DB stāsta DHL Freight Latvija vadītājs Kaspars Dāvids. Papildinot esošo autoparku, kompānija šogad plāno palielināt pārvadājumu apjomu par 20%, salīdzinot ar 2012. gada rādītājiem.

Tā kā ir pieprasījuma pieaugums pēc pārvadājumiem, šis ir tikai pirmais solis tālākā attīstībā, saka K. Dāvids. Esošajiem klientiem kravu apjomi aug, tāpat parādās arī jauni klienti un pārvadājumu virzieni. Jaunās puspiekabes tiks izmantotas eksporta un importa pārvadājumos, tostarp uz Eiropu un Skandināviju. Tā kā DHL pārvadājumu apjoms virzienā uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši neliels, tad kompānija šogad vairāk fokusēsies arī uz austrumu tirgu, jo rietumos savukārt ir zināma pārvadājumu apjoma stagnācija.

Šā gada 25. septembrī norisinājās Gazele 2013 apbalvošanas ceremonija, kuras ietvaros par Latvijas Gazeli atzīts finanšu pakalpojumu sniedzējs AS 4finance. Par straujāko darbinieku skaita pieaugumu uzteikts SIA Placis un godināti straujāk augošie uzņēmumi arī Latvijas reģionos. Topa rezultāti liecina, ka Gazeļu skaits jau trešo gadu Latvijā turpina pieaugt.

Šogad Gazeles statueti un titulu Latvijas Gazele ieguva AS 4finance. Šis finanšu nozares uzņēmums piedzīvojis vislielāko izrāvienu kopš 2010. gada, apgrozījumu audzējot 67 reizes un piecu gadu laikā uzsākot darbu kopumā 13 valstīs, trijos kontinentos. Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedzis 24,7 miljonus latu.

«Šis ir novērtējums visai 4finance grupai un ikvienam tās darbiniekam. Šobrīd visās darbības valstīs mums uzticas jau vairāk nekā viens miljons klientu. Gan šis skaitlis, gan arī pats apbalvojums ir tiešs indikators tam, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas spēj eksportēt arī finanšu pakalpojumus un inovatīvus IT risinājumus. Vienlaikus šis apbalvojums liecina, ka 4finance grupas sniegtie finanšu pakalpojumi ir būtiski lielam skaitam cilvēku un ir tiešām sabiedriski nozīmīgi. Vēlos uzsvērt, ka 4finance grupa arī turpmāk ir apņēmusies saviem klientiem sniegt vislabāko iespējamo servisu un kvalitatīvākos pakalpojumus, kā arī mērķtiecīgi turpināt attīstīt savu darbību eksporta tirgos,» uzsver Toms Jurjevs, 4finance izpilddirektors.

Kā iepriekš publiski izskanējis medijos, starptautiskais zviedru koncerns AJ Produkti ieguldījis 1,5 miljonus eiro sava biznesa attīstībā, paplašinot ekspozīciju un noliktavu telpas 2000 m2 platībā.

Plašākas ekspozīcijas iedvesmai

Ekspozīcijas palielināšana ļauj piedāvāt klientiem plašāku ieskatu iespējamos ērtu, ergonomisku un funkcionālu telpu iekārtojumu piemēros un risinājumos.

Plašais ekspozīcijas klāsts ļaus ikvienam interesentam iejusties iespējamā nākotnes vidē, tai skaitā piemeklēt sev ērtāko biroja krēslu vai pārbaudīt tērauda ratiņu manevrējamību. AJ Produkti piedāvā paraugu līdzņemšanu testēšanai nepieciešamajos apstākļos vai citu lēmuma pieņēmēju viedokļa iegūšanai.

Paplašināšanās ļāvusi iekārtot arī bērnudārzu un skolu ekspozīciju, radot iespēju interesentiem pārliecināties, kā funkcionē skolnieka galds ar skaņu slāpējošo, videi draudzīgo linoleja vai nodilumizturīgo HPL (augstspiediena lamināta) apdari un vai garderobes skapītī varēs ievietot sporta somu un apavus.

Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2015. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži un a/s Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga.

Pēc nozares uzņēmēju sacītā, neto apgrozījuma apmērs ir tikai viens no svarīgākajiem parametriem, vēl svarīgāks ir tīrās peļņas rādītājs un arī pozīcijas noieta tirgū.

Raksta galerijā 10 lielākie meža nozares uzņēmumi Latvijā pēc neto apgrozījuma (milj. eiro) 2015. gadā (TOP 100 lasāms 6. oktobra laikrakstā Dienas Bizness)

#1/10

Lielākie meža nozares uzņēmumi Latvijā pēc neto apgrozījuma (milj. eiro) 2015. gadā:

1. A/s Latvijas valsts meži 261.55

Foto: Rebeka Žeire/LETA

#2/10

2. A/s Latvijas Finieris 194.37

Foto: Ieva Čīka/LETA

#3/10

3. SIA Kronospan Riga 154.71

Foto: Publicitātes

#4/10

4. SIA Pata 127.65

Foto: Publicitātes

#5/10

5. SIA Latgran 97.65

Foto: Publicitātes

#6/10

6. SIA AKZ 63.51

Foto: Publicitātes

#7/10

7. SIA Jeld – Wen Latvija 61.00

Foto: Publicitātes

#8/10

8. SIA Gaujas koks 59.90

Foto: Publicitātes

#9/10

9. SIA Vika Wood 59.15

Foto: Publicitātes

#10/10

10. SIA Byko – Lat 55.99

Foto: Publicitātes

Skatīties pārējos attēlus

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu kokrūpniecības SIA «Vika Wood» investīciju projekta «SIA Vika Wood ilgtermiņa ieguldījumi ražošanas efektivitātes uzlabošanai» īstenošanai.

SIA «Vika Wood» investīciju projekta ietvaros iegādāsies jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus paplašināt savu ražoto produktu klāstu un uzlabot esošo produktu kvalitāti.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 10 500 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Vika Wood» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 2 625 000,00 eiro apmērā.

SIA «Vika Wood» projekts ir 31. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA «Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF» un SIA «Rimi Latvia» projekti.

Par kokapstrādes mašīnu un iekārtu vairumtirgotāja SIA «Contiplus Riga» vienīgo īpašnieku kļuvusi Kiprā reģistrēta kompānija «Xylo Technologies Holding Ltd», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim vienīgais īpašnieks bija cita Kiprā reģistrētā kompānija - «Kronospan Technical Holdings Limited». Dalībnieku maiņa notikusi šī gada 23.janvārī, bet komercreģistrā tā ierakstīta 29.aprīlī. Tās pamatkapitāls palicis nemainīgs un ir 49 700 eiro.

Līdz ar īpašnieka maiņu uzņēmuma reģistrēti patiesā labuma guvēji un tie ir Ernst Blochlinger, Mathias Muller, kā arī Clive Stanford. Līdz šim SIA «Contiplus Riga» nebija reģistrēti patiesā labuma guvēji.

SIA «Contiplus Riga» dibināta 2010. gadā, un kompānijas pamatdarbība ir koksnes apstrādes tehnisko iekārtu tirdzniecība.

Pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2017. gada 1.oktobra līdz 2018. gada 30.septembrim, SIA «Contiplus Riga» apgrozījums bija 206,464 miljoni eiro, bet peļņa pēc nodokļiem - 2,595 miljoni eiro. Uzņēmums nodarbināja vidēji 2 darbiniekus.

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Valdība otrdien lēma septiņiem uzņēmumiem piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta gaitā veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem.

Poligrāfijas uzņēmums SIA PNB Print Ekonomikas ministrijā iesniedzis investīciju projektu, kurā kopējais plānotais ieguldījumu apjoms ir 6,96 miljoni latu. Valdība atbalstīja ieceri piemērot uzņēmumam UIN atlaidi 1,74 miljonu latu apmērā.

Cepumu ražotāja SIA Adugs investīciju projekta gaitā plānoto ieguldījumu apjoms ir 4,25 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 1,06 miljonu latu apmērā.

Uzņēmuma SIA Alfa agro investīciju projektā plānoto ieguldījumu apjoms ir 4,6 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 1,15 miljonu latu apmērā.

Uzņēmuma SIA Tecnopali North Europe investīciju projektā plānoto ilgtermiņa ieguldījumu apjoms ir 3,69 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 924 tūkst. latu apmērā.

Pasaulē nemitīgi notiek pārmaiņas, kuras diktē ne tikai ekonomiski, bet arī politiski iemesli, tos nedrīkst ignorēt

Neinvestējot konkurētspējā, vienā brīdī var nonākt situācijā, ar kuru bieži sākas pasakas: reiz bija… – sarunā ar DB atzīst asociācijas Latvijas koks izpilddirektors ar 25 gadu stāžu Andris Plezers, kurš pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā pieredzējis politikas «smago» ietekmi uz tautsaimniecību, jauno ekonomisko domāšanu, kuras ignorēšana augstākajā līmenī pa skuju taku aizveda ne vienu vien tā brīža flagmani un pat veselas nozares. Viņaprāt, ir pamatoti apgalvot, ka politikas spogulis ir ekonomiskā situācija un tautsaimniecības kopējais stāvoklis valstī, tomēr pat pareiza valsts politika bez savas jomas profesionāliem uzņēmumu vadītājiem izcilu rezultātu nespēs sasniegt.