Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

2016. gada decembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena decembrī pieauga līdz 705 EUR/m², liecina Arco Real Estate jaunākais apskats.

Kopš 2016. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 7,6 %. Ikmēneša cenu lielākais pieaugums tika novērots februārī, martā un aprīlī, kad tas pārsniedza viena procenta atzīmi, savukārt vismazākās cenu izmaiņas konstatētas septembrī.

Rīgas mikrorajonos 2016. gadā cenas pieauga visiem dzīvokļiem (gan platību, gan istabu skaita ziņā). Cenas, vērtējot pēc istabu skaita, palielinājās 7,2 – 7,9 % robežās. 2016. gadā dzīvokļu kopējais cenu pieaugums bija lielākais kopš 2010. gada, kad cenas gada laikā paaugstinājās par 16,9 %.

Līdzīgi kā citus gadus, arī 2016. gada decembrī dzīvokļu piedāvājums piedzīvoja strauju kritumu – piedāvājumu skaits saruka par 15,2 %.

Ugunsgrēks, kas šovasar kādā jūnija naktī izcēlās divstāvu ēkā Bolderājā, zagļiem mēģinot sagriezt un nozagt bankomātu, apturējis arī uzņēmuma Boldžas kafija darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Dažādu formalitāšu un telpu pārbūves nepieciešamības dēļ kafijas veikaliņš tik drīz vēl darbu neatsāks, taču uzņēmēja plānos ir oktobra sākumā atvērt kafijas bodīti arī Mārupē.

Ideja radīt kafijas bodīti Bolderājā radās, pateicoties atpazīstamajam Bolderājas kebabam, kas atrodas netālu no «Boldžas kafijas». M.Rozenbergs stāsta, ka iepriekš Bolderājā nebija vietas, kur iedzert kafiju, tāpēc pērn novembrī durvis vēra «Boldžas kafija». Sākotnēji šis bizness tika uzsākts kopā ar draugu, kurš pēc neilga laiku šo nodarbi pameta. «Ziemā bija smags periods, jo «tūristu» skaits ir ievērojami atšķirīgs nekā vasarā. No savas kabatas katru mēnesi investēju aptuveni 400 eiro. Manuprāt, Bolderājā iedzīvotāji cenšas dzīvot taupīgāk, to arī novēroju, tirgojot kafiju. Bieži ienāca klienti, apskatīja cenas un tik pat ātri izgāja - dzert kafiju ārpus mājām esot izšķērdība, jo par trīs eiro veikalā var nopirkt veselu kilogramu. Pienāca siltais laiks un notika brīnums, mums pat nācās pieņemt vēl vienu darbinieku – viens spieda sulas, otrs taisīja kafijas. Siltajā laikā cilvēki brauc uz Bolderāju – jūru, kebabu, cietoksni. Šī ir eksotiska vieta, bet ikdienā kontingents ir tāds, kāds ir. Šeit tiek būvētas vairākas sociālās mājas, noziedzības līmenis ir diezgan augsts, šī nebija pirmā reize kad centās aplaupīt bankomātu,» stāsta M.Rozenbergs.

Šā gada jūnijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz samazinājās, vidējai cenai cenai sarūkot par 0,3% un noslīdot līdz 817 EUR/m², liecina "Arco Real Estate" dati.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājusies par 0,5%.

Sērijveida dzīvokļu cenas ceturto mēnesi pēc kārtas samazinājās. Cenu kritums bija neliels – vidēji ap 0,2% mēnesī. Atsevišķos Rīgas lielākajos mikrorajonos negatīvas cenu svārstības tika novērotas arī iepriekšējos mēnešos.

Vislielākais cenu kritums jūnijā konstatēts vienos no dārgākajiem mikrorajoniem – Pļavniekos un Mežciemā. Pēc 2020. gada aprīlī novērotā Rīgas lielāko mikrorajonu dzīvokļu piedāvājuma līmeņa straujā krituma, maijā un jūnijā tas atkal pieauga, tomēr tas joprojām bija zemāks nekā pērn. Dzīvokļu kopējais piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs. Ievērojamākais piedāvājuma samazinājums tika novērots Rīgas centrālajā daļā, kur tas jūnijā samazinājās par 7 %.

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 320 000 eiro apmērā Latvijas mēbeļu ražošanas uzņēmumam SIA “Bolderāja serviss” saules paneļu sistēmas uzstādīšanai uzņēmuma ražotnē Rīgā.

Kopumā plānots uzstādīt 1400 saules paneļus vairāk nekā 3000 kvadrātmetru platībā.

Ar SEB bankas atbalstu tiks segta lielākā daļa no veicamā darba izmaksām, kas kopā ir aptuveni pusmiljons eiro. Saules paneļu sistēmu plānots uzstādīt uz ražotnes jumta, tā veicinot efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu uzņēmumā. Pēc darbu pabeigšanas, uzņēmums plāno saražot līdz pat 50% no kopumā nepieciešamā elektroenerģijas apjoma gadā. Saules paneļus plānots uzstādīt jau tuvāko mēnešu laikā.

“Energoresursu cenu straujais pieaugums ir licis mums pārskatīt savas izmaksu pozīcijas, meklējot veidus, kā organizēt darbību pēc iespējas efektīvāk. Saules paneļu uzstādīšana, lai arī sākotnēji prasa lielus ieguldījumus, tomēr ilgtermiņā mums ļaus samazināt izmaksas par elektroenerģiju pat uz pusi. Turklāt, šis ir ļoti būtisks solis arī no ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un vides ietekmes mazināšanas viedokļa,” stāsta SIA “Bolderāja serviss” valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis.

2016. gada oktobrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,4%, liecina jaunākais Arco Real Estate apskats. Kopš 2016. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 6,6%.

Dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos turpināja palielināties, tomēr pieauguma temps bija lēnāks nekā gada pirmajā pusē. Sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra cena pietuvojās 700 eiro atzīmei, kas, visticamāk, vēl šogad tiks pārsniegta. Cenu pieauguma iemesls joprojām bija zemais piedāvājuma līmenis, kas turpināja samazināties arī oktobrī. Visvairāk cenas šogad pieauga dzīvokļiem populārākajos mikrorajonos, kuros arī bija raksturīgas augstākās dzīvokļu cenas: Ziepniekkalnā, Pļavniekos, Zolitūdē u. c.

Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas lielākais pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2016. gada sākuma novērots Ziepniekkalnā (+ 8,8%), kas ir viens no populārākajiem un dārgākajiem Rīgas mikrorajoniem. Arī citos Rīgas lielākajos mikrorajonos cenas šogad palielinājās. Vislēnāk dzīvokļu cenas kopš gada sākuma pieauga Bolderājā (+ 3,7%).

Ugunsgrēkā tirdzniecības centrā Krievijas pilsētā Kemerovā dzīvību zaudējuši vismaz 64 cilvēki, pirmdien paziņoja Krievijas ārkārtējo situāciju ministrs Vladimirs Pučkovs.

Bojāgājuso vidū ir bērni.

Viņš sacīja žurnālistiem, ka ir bez vēsts pazudušie, degošajā tirdzniecības centrā atrodas vēl vismaz seši cilvēki, un nav zināms, cik no viņiem gājuši bojā. Iepriekš tika ziņots par vairākiem desmitiem pazudušo.

Pučkovs arī sacīja, ka liesmas, kas bija lielākoties apdzēstas, atsākušās ar jaunu spēku.

Pēc oficiāliem datiem, ievainoti 84 cilvēki.

Ārkārtējo situāciju ministrijas sēdē iepriekš tika sniegta informācija, ka sabrukušas divas no trim tirdzniecības centrā esošajām kinozālēm. Vēlāk sabruka tirdzniecības centra jumts.

Pučkovs sēdē arī sacīja, ka pagaidām nav noskaidrots, kurā vietā tirdzniecības centrā ugunsgrēks izcēlies. Ugunsgrēks sākās svētdien.

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Lai uzņēmums spētu darboties veiksmīgi, tā vadītājam ir jāparedz dažādas problēmsituācijas un riski un jāzina, kā no tiem izvairīties vai kā tos risināt. Šāda plānošana attiecas uz visiem uzņēmuma darbībai būtiskajiem faktoriem, tostarp ugunsdrošību.

Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par to, lai darba vieta atbilstu ugunsdrošības prasībām un darbinieki saņemtu regulāru teorētisko un praktisko apmācību, neatkarīgi no tā, vai pasākumus veic vadītājs pats vai deleģē tos citai personai. FN Serviss ugunsdrošības eksperti iesaka veltīt pietiekami daudz laika darba vides piemērošanai un, rūpējoties par savu uzņēmumu, neattiekties pret ugunsdrošību kā pret birokrātisku procedūru. Raksta turpinājumā uzziniet, kādas ir ugunsdrošības pamatprasības uzņēmumā, kas katram darbiniekam būtu jāzina par ugunsdrošību un kādi ir rīcības pamatprincipi, ja darba vietā izcēlies ugunsgrēks.

Ugunsdrošības instrukcija – normatīvo aktu pamatpaketē

VAS Latvijas dzelzceļš 10.decembrī Rīgā Daugavas kreisajā krastā atklāja jaunu dzelzceļa staciju Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem, kas ļaus pakāpeniski pārvirzīt kravu plūsmu no pilsētas centra uz Krievu salu.

Projekta ietvaros ir uzbūvēta stacija Bolderāja 2 ar deviņiem sliežu ceļiem apmēram 8.5 km garumā un savienojošais sliežu ceļš uz Krievu salas termināļiem ar 10m augstiem dzelzceļa pārvadiem pār Daugavgrīvas šoseju un pār SIA Latvijas propāna gāze pievedceļu.

Projekta kopējās izmaksas veido ~41 milj. eiro, no kuriem ~30 milj eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 11 milj. eiro - VAS Latvijas dzelzceļš finansējums. Būvniecību veica pilnsabiedrība BMGS S, savukārt būvniecības līguma vadīšana un uzraudzība bija uzticēta pilnsabiedrībai SYSTRA – L4 Bolderāja 2.

LDz īstenoja šo projektu, jo Rīgas pilsētas attīstības plāns paredz ostas pārvietošanu tuvāk jūrai un pilsētas centrālās daļas paplašināšanu, kā arī jaunu ostas termināļu būvniecību Daugavas kreisajā krastā un tādas dzelzceļa infrastruktūras attīstību, kas savienotu jaunos termināļus ar dzelzceļa tīklu.

Izvērtējot šā gada rezultātus, Rīgas dome iekškvartālu atjaunošanas programmu turpinās arī nākamgad vietās, kur tas būs iespējams, jo lielas problēmas rada privātajā īpašumā esošie zemesgabali.

Tā trešdien, aplūkojot iekšpagalmu remondarbu norisi Bolderājā, kvartālā starp Finiera ielu un Gobas ielu, atzina Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks.

Bolderājā līdz augusta beigām būs aptuveni 10 000 kvadrātmetru jauna asfalta uz ielām un ietvēm, kā arī tiks labiekārtota zaļā zona.

Pārdaugavā kopumā šogad darbi tiek veikti 32 adresēs Daugavgrīvā, Bolderājā, Dzirciemā, Āgenskalnā un Ziepniekkalnā, tam atvēlot aptuveni 725 000 eiro.

Dome solās ņemt vērā arī iedzīvotāju viedokļus, piemēram, ja būs sūdzības par pārāk ātru braukšanu atjaunotajos ielu posmos, tiks uzstādīti ātrumvaļņi.

Patlaban Finiera ielā tiek veikti ietves un brauktuvju apmaļu montāžas darbi un šķembu ieklāšana, kā arī asfalta apakškārtas izbūve brauktuvēm. Līdz augusta beigām turpināsies darbs pie ietvju asfaltēšanas, asfalta dilumkārtas izbūves brauktuvēm un apzaļumošanas darbi.

Sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos šā gada jūlijā ir palielinājusies par 0,5%, sasniedzot 754 eiro/m2, rēķina kompānija Arco Real Estate

Kopš gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 6.9 %, savukārt, salīdzinot ar 2016. gada sākumu, tās bija augstākas par 15.1 %. Straujāk šogad tās ir palielinājušās «lētākajos» mikrorajonos – Bolderājā, Vecmīlgrāvī un Ķengaragā – par 10 % un vairāk. Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas lielākais pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2017. gada sākuma novērots Bolderājā (+ 11 %). Lēnāk dzīvokļu cenas kopš gada sākuma pieauga Teikā (+ 3.2 %).

Savukārt no mājokļu tipiem vasarā pamanāmāk dzīvokļu cena ir palielinājusies vienas istabas tipveida dzīvokļiem. Pēc uzņēmuma apkopotajiem datiem, neremontētu vienistabas dzīvokļu cenas populārākajos Rīgas mikrorajonos sasniedz 1000 eiro/m2 un pat vairāk.

2021. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājušās par 1,3 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate apkopotie dati.

Šā gada martā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz palielinājās – tās mēneša laikā pieauga par 0,5 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pakāpās līdz 817 EUR/m².

Visos Rīgas lielākajos mikrorajonos 2021. gada martā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanās. Cenu pieauguma pamatā bija nepietiekamais piedāvājums, kāds raksturīgs gada nogalēs. Dzīvokļu cenām bija tendence palielināties arī Rīgas apkārtnē - cenas visvairāk palielinājās Salaspilī.

Pēc 2020.gada beigās novērotā straujā piedāvājuma samazinājuma, 2021. gada pirmajā ceturksnī netika novērots piedāvājuma palielinājums. Tieši pretēji – lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits martā samazinājās vēl vairāk (- 6 %). Turpretī kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā gan palielinājās būtiski - par 15 %.

2017. gada martā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,9%. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pagājušajā mēnesī pieauga līdz 726 EUR/m², liecina Arco Real Estate dati.

Kopš 2017. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 3 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas turpināja palielināties – martā pieaugums bija līdzīgs janvārī novērotajam. Vienistabas dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena pietuvojās 800 eiro atzīmei, savukārt mikrorajonos, kuros atrodas dārgākie dzīvokļi, – Imantā un Purvciemā – atsevišķu sēriju vienistabas dzīvokļu vidējā cena jau sasniedza 1 000 EUR/m².

Šobrīd nav pamata domāt, ka cenu pieaugums tuvākajos mēnešos apstāsies, drīzāk otrādi – turpināsies mērens cenu pieaugums, norāda eksperti. Šī gada pirmajā ceturksnī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 3 %, kas bija mazliet vairāk nekā 2016. gada pirmajā ceturksnī, kamēr dzīvokļu piedāvājums joprojām bija zemā līmenī, lai gan tam novērota tendence nedaudz palielināties.

SIA "Bolderāja serviss" valdes loceklis Valdis Krauklis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Digitālajos risinājumos un tehnoloģijās investēti aptuveni 1,5 miljoni eiro, kas palielinās korpusa mēbeļu ražotāja SIA "Bolderāja serviss" konkurētspēju.

"Šīs investīcijas ļauj ne tikai ātri un efektīvi saražot klientiem nepieciešamo produkciju, bet arī ātri mainīt ražotās produkcijas sortimentu," žurnālam "Dienas Bizness" pamato SIA "Bolderāja serviss" valdes loceklis Valdis Krauklis.

Būtībā ir veikts tehnoloģisks lēciens darba efektivitātē un ražīgumā, produkcijas kvalitātē un materiālu taupības jomās.

""Bolderāja serviss" ir nacionālā kapitāla kompānija un modernākā korpusa mēbeļu ražotne Latvijā, kas ražo produkciju no laminētām kokskaidu plātnēm, un arī visas investīcijas ir uzņēmuma pašu nopelnītā nauda," uzsver V. Krauklis.

Mēbeļu ražotājs SIA Bolderāja serviss pagājušajā gadā strādājis ar 6,07 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 12% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā apgrozītajiem 5,42 miljoniem eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Pieaugusi arī uzņēmuma peļņa - no 309 458 eiro 2014.gadā līdz 322 635 eiro 2015.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, pagājušais gads raksturojams kā veiksmīgs, pateicoties mērķtiecīgām investīcijām ražošanas tehnoloģiju uzlabošanā.

Pērn ražošanas attīstībā ieguldīti 455 356 eiro, bet vēl gadu iepriekš - 156 942 eiro. Investīcijas veicināja konkurētspējas pieaugumu un ļāva atrast jaunus tirgus, kā arī palielināt noietu lielākajā tirgū - Skandināvijā. Lielāko daļu no apgrozījuma - 3,31 miljonu eiro - veidoja pārdošana Eiropas Savienības valstīs, bet 2,59 miljonus - tirdzniecība Latvijā.

Tāpat ziņojumā teikts, ka šā gada prioritāte ir pārdošanas tirgu turpmāka diversifikācija, dabai draudzīgu tehnoloģiju ieviešana, kā arī investīcijas ražošanas procesu uzlabošanā.

Aprīlī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz samazinājās, vidējai cenai sarūkot par 0,2 % un noslīdot līdz 818 EUR/m², liecina "Arco Real Estate" apskats.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 0,1 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas otro mēnesi pēc kārtas samazinājās. Cenu kritums bija neliels – vidēji ap 0,2 % mēnesī. Atsevišķos Rīgas lielākajos mikrorajonos negatīvas cenu svārstības tika novērotas arī iepriekšējos mēnešos. Vairākās Rīgas lielākajās apkaimēs, kā arī Pierīgā cenas saglabājās nemainīgas.

2020. gada sākumā piedāvājumu skaits strauji palielinājās, bet martā un aprīlī tas noslīdēja zem pagājušā gada līmeņa. Arī dzīvokļu kopējais piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā būtiski saruka – par 20 %. Ievērojamākais piedāvājuma kritums tika novērots Rīgas centrālajā daļā, kur tas samazinājās par 27 %.

2020. gada septembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas turpināja samazināties, vidējai cenai sarūkot par 0,2 % un noslīdot līdz 805 EUR/m², liecina Arco Real Estate apkopotie tirgus dati.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 1,7 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas septīto mēnesi pēc kārtas turpināja samazināties. Jūlijā cenu kritums bija vislielākais šogad, tomēr augustā un septembrī tas vairs nebija nebija tik izteikts. Septembrī gandrīz visos Rīgas mikrorajonos netika konstatētas cenu izmaiņas. Lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits septembrī samazinājās par 8 %. Tas arī joprojām bija būtiski zemāks nekā pērn. Kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā arī pazeminājās (-3 %).

Kopš 2020. gada sākuma dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas pieaugums Rīgas mikrorajonos saglabājās Bolderājā (+ 0,2 %), turpretī visos pārējos Rīgas lielākajos mikrorajonos, ņemot vērā pēdējo mēnešu cenu lejupslīdi, cenas kopumā samazinājās. Lielākais cenu samazinājums kopš gada sākuma Rīgas mikrorajonos novērots Pļavniekos (- 3,8 %).

Šā gada aprīlī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 1,5 %, liecina jaunākajā Arco Real Estate apskatā iekļautā informācija.

Sērijveida dzīvokļu vidējā cena aprīlī pieauga līdz 737 EUR/m². Kopš 2017. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 4,5 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas turpināja palielināties: aprīlī konstatētais cenu pieaugums ir augstākais pēdējo gadu laikā. Kopumā Rīgas lielākajos mikrorajonos aprīlī visvairāk pieauga pieprasīto divistabu un trīsistabu dzīvokļu cenas. Vienistabas dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena aprīlī pārsniedza 800 EUR robežu, un neremontētu vienistabas dzīvokļu augstākās cenas sasniedza 1 000 EUR/m². Lielākais cenu pieaugums jau otro mēnesi pēc kārtas konstatēts Bolderājā, kur dzīvokļu cenas mēneša laikā pieauga par 3,5 %.

Mēbeļu tirgū situācija joprojām nav vienkārša, jo tirgus kritums ar sekojošo stagnāciju no vienas puses un ražošanas izmaksu pieaugums no otras puses veido paradoksālu ainu. Pašlaik labākais risinājums ir apsteigt laiku — proti, vienā laika vienībā saražot vairāk vai arī ražot produkciju ar lielāku pievienoto vērtību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzīst, ka situācija ir sarežģīta, jo pēdējos gados ir pieredzēts tik daudz pārmaiņu, cik to bijis iepriekšējos 30 gados kopumā.

Fragments no intervijas

Cik sarežģīti ir strādāt situācijā, ka Baltijas valstis ir Eiropas inflācijas čempiones salīdzinājumā ar citām valstīm?

Viens liels izglītības iestāžu mēbeļu pasūtītājs no Skandināvijas lūdza teju vai ik mēnesi informēt par inflācijas rādītājiem, bezdarba līmeni, vidējās algas izmaiņām Latvijā un riskiem saistībā ar šo rādītāju pieaugumu. Situācija nebija un joprojām nav vienkārša, jo mēbeļu tirgus kritums ar sekojošo stagnāciju no vienas puses un ražošanas izmaksu pieaugums no otras puses veido paradoksālu ainu. Ražotāji saprot, ka diemžēl izejmateriālu cenas būtiski nodzīt uz leju nav iespējams un inflācijas dēļ ir spiediens uz darba algām, mums — ražotājiem — ir jākoncentrējas uz efektīvāku darbu. Tas ir izaicinājums ne tikai mēbeļu, bet arī daudzos citos apstrādes rūpniecības sektoros.

Rīgas mikrorajonu sērijveida dzīvokļu vidējā cena šā gada martā pieauga par 1,4%, sasniedzot 673 eiro par vienu kvadrātmetru (februārī – 664 eiro/m²).

Tas atkārtoti bija augstākais cenu līmenis pēdējo sešu gadu laikā, norādīts Arco Real Estate ikmēneša tirgus pārskatā.

Sērijveida dzīvokļu augstākās cenas pagājušajā mēnesī saglabājās Teikā, kur viena kvadrātmetra vidējā cena pieauga līdz 835 eiro/m², turpretī viszemākā - Bolderājā, kur tā bija 476 eiro/m².

Visstraujāk cenas pieauga tirgū pieprasītākajiem divistabu (+1,8%) un trīsistabu (+1,6%) dzīvokļiem.

Vidējās cenas pieaugums konstatēts arī vienistabas (+ 0,8%) un četristabu (+ 1,2%) dzīvokļiem.

Arco Real Estate tirgus pētījumā secināts, ka dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas būtiskākais pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2016. gada sākuma novērots Ziepniekkalnā (+ 4,1%). Arī citos lielākajos Rīgas mikrorajonos cenas šogad palielinājās. Vislēnāk dzīvokļu cenas kopš pērnā gada sākuma pieauga Iļģuciemā (+0,8%).

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja 335 000 eiro piešķiršanu no infrastruktūras fonda Bolderājas pretplūdu pasākumu būvprojekta izstrādei un būvprojekta izstrādei infrastruktūras izbūvei un rekonstrukcijai dabas parkā Piejūra, informē Rīgas dome.

Bolderājas pretplūdu pasākumu īstenošanai plānots izlietot nepilnus 5 miljonus eiro, piesaistot Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Projektu plānots īstenot četru gadu laikā. Nepieciešamo būvdarbu projektēšanai nepieciešami 295 000 eiro.

Stipra ziemeļrietumu vēja laikā no Baltijas jūras Rīgas jūras līča Daugavā tiek iepūsts un ieplūst ievērojams ūdens apjoms. Tā rezultātā Daugavā ievērojami paaugstinās ūdens līmenis un Rīgā applūst plašas teritorijas Rītabuļļos, Vakarbuļļos, Ķīpsalā, Trīsciemā, Bolderājā un citur.

Vējuzplūdu draudu novēršanai Bolderājā ir nepieciešams veikt pretplūdu aizsardzības pasākumus. Projekta mērķis ir novērst plūdu draudus Bolderājā, veicot pretplūdu aizsardzības pasākumus, tostarp atjaunojot un izbūvējot aizsargdambjus, izbūvējot caurtekas-regulatorus un paaugstinot ielas.

Bolderājā uzstādītas 29 jaunas videonovērošanas kameras, bet nākamās izvietos Vecmīlgrāvī, informē Rīgas dome.

Kameru uzstādīšana Bolderājā izmaksājusi nepilnus 500 tūkstošus eiro.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais informē: «Protams, ar videonovērošanas kameru izvietošanu vienā mikrorajonā darbs neapstāsies. Nākamā apkaime, kur uzstādīs kameras, būs Vecmīlgrāvis.»

Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass skaidro: «Kā pirmais mikrorajons, kur uzstādīt kameras, tika izvēlēta Bolderāja. Tagad par kārtību un drošību apkaimē rūpējas ne tikai autopatruļas, bet arī Videonovērošanas centra darbinieki. Ir uzstādītas 29 jaunas videonovērošanas kameras. Vēl trīs kameras drīzumā tiks uzstādītas pludmaļu tuvumā, kas kļūs aktuāli, kad atsāksies peldsezona. »

Ceturtdienas rītā industriālā parka «NP Jelgavas biznesa parks» rūpnieciskajā teritorijā Jelgavā aizdegusies kāda ražotne.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) apstiprināja, ka Aviācijas ielā ar atklātu liesmu deg vienstāva ražošanas ēka. Notikuma vietā jau strādā trīs autocisternas-autokāpnes. Savukārt ceļā ir vēl trīs brigādes. Kopumā ugunsgrēkā dzēšanā iesaistīts 21 ugunsdzēsējs.

VUGD norādīja, ka ugunsgrēks ir klasificēts kā paaugstinātas bīstamības, jo tas ir izcēlies lielā platībā. Tāpat dzēšanas darbus apgrūtina lietus un vējš.

Ugunsgrēks izcēlies bijušajā RAF rūpnīcas teritorijā. Tuvējās ielas piepildījuši dūmu mutuļi.

Industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA «NP Properties» valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja apstiprināja, ka ugunsgrēks izcēlies «NP Jelgavas biznesa parka» teritorijā.

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šā gada 16.janvāra plkst. 6.30 līdz 17. janvāra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis 40 izsaukumus – 13 uz ugunsgrēku dzēšanu, 20 uz glābšanas darbiem, bet septiņi izsaukumi bija maldinājumi.

Vakar Latvijā reģistrēts šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks – Rīgā, Lucavsalā dega pērnā zāle 100 m² platībā.

Izsaukums tika saņemts plkst. 22.44 un nepilnas stundas laikā ugunsgrēks likvidēts.

Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts vairāk nekā mēnesi agrāk – 2019. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 21.februārī Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā.

Savukārt 2018. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts 11. martā Liepājā, kur dega niedres 5m² platībā.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība, kas nodara kaitējumu dabai un apdraud gan cilvēku veselību un dzīvību, gan nekustamo īpašumu.