Līdz ar gripas sezonu slimnīcas ievieš praksi, ka pirms plānveida operācijām vakcinācija pret gripu ir obligāta. Pretējā gadījumā pakalpojums netiks sniegts.

«Mēs uzskatām, ka tā ir normāla prakse, jo ārstniecības iestādēm ir jāizstrādā pretepidēmiju, infekcijas slimību izplatības ierobežošanas plāni un saskaņā ar šiem plāniem, atbilstoši situācijai ārstniecības iestādes plāno un organizē savu darbu. Tajā skaitā gripas sezonas vai gripas epidēmijas laikā var būt ierobežojumi pacientu plūsmai ārstniecības iestādē,» skaidro Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

VM pārstāve norāda, ka «gripa ir ļoti lipīga infekcijas slimība un šajā gripas sezonas laikā ir ļoti augsts risks inficēties ar šo slimību, arī apmeklējot sabiedriskas iestādes, tajā skaitā arī ārstniecības iestādes. Ja cilvēks dodas uz plānveida pakalpojumu saņemšanu, piemēram, operāciju, bet nav vakcinējies un papildu operācijai saslimst ar gripu, tas sarežģī ārstēšanas procesu, kā arī paaugstina izmaksas. Tāpēc ārstam ir tiesības noteikt pacientam dažādus pasākumus, lai šis pakalpojums būtu pēc iespējas drošāks. Tas ir pacienta drošības un pakalpojuma kvalitātes jautājums».

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Aizvadītajās divās nedēļas ziņots par šosezon pirmajiem trim nāves gadījumiem saistībā ar gripas infekciju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publiskotais gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa jaunākais pārskats.

Visiem mirušajiem pacientiem bija blakus saslimšanas - sirds, asinsvadu slimības un citas hroniskas saslimšanas. Neviens no viņiem nebija vakcinēts pret gripu šajā sezonā.

Divi no mirušajiem bija vecumā virs 50 gadiem, bet viens - virs 85 gadiem.

Iepriekšējā 2018.-2019.gada gripas sezonā tika reģistrēti 86 nāves gadījumi.

Kā norāda SPKC, vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām - sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.

Tāpēc SPKC atgādina, ka vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir ikgadējā vakcinācija. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus - līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu nav par vēlu arī epidēmijas laikā, uzsver SPKC speciālisti, piebilstot, ka arī veselības aprūpes darbiniekiem ieteicams būt vakcinētiem, lai aizsargātu savus pacientus un sevi.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5N8 vīruss. Lai gan tas konstatēts savvaļas ūdensputniem salīdzinoši netālajās Zviedrijā un Somijā, Latvijā pagaidām lielam satraukumam nav pamata, tomēr putnu turētāji aicinātie ievērot piesardzību.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina putnu turētājus būt modriem, stingri ievērot biodrošības prasības un nekavējoties ziņot veterinārārstam vai PVD par mājputnu saslimšanas vai nāves gadījumiem vai par vienkopus atrastiem vairākiem (3-5) mirušiem savvaļas putniem.

Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes.

Ar putnu gripu slimo mājputni: vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Slimībai izšķir divas formas – zemi patogēna putnu gripa (ZPPG), kas norit ar vispārīgām saslimšanas pazīmēm, kuras ne vienmēr liecina par saslimšanu ar putnu gripu, un augsti patogēna putnu gripa (APPG), kas putnu audzētājiem rada milzīgus zaudējumus, kas saistīti ar putnu likvidēšanu slimības apkarošanas ietvaros.

Nevajadzētu celt paniku jaunās gripas dēļ. Saslimšana ar cūku gripu nav bīstamāka par parasto gripu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda veselības ministre Baiba Rozentāle.

Viņa uzsver, ka ja ir augsta temperatūra, vai parādās, piemēram, asiņošana no deguna, tad viennozīmi vajag saukt ātro medicīnisko palīdzību, bet ja cilvēkam temperatūra ir 37.5 grādi, tad nevajadzētu lieki traucēt ātrās medicīniskās palīdzības ārstus, bet tā vietā konsultēties ar savu ģimenes ārstu.

«Cilvēki ir izsisti no līdzsvara, uzraucoties par jauno gripu. Tomēr nekur pasaulē nav ārkārtēja situācija saistībā ar gripas izplatību,» norāda B. Rozentāle.

Mobilo sakaru operators Bite un tehnoloģiju gigants Huawei 12.novembrī Ķīnā parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz 5G infrastruktūras izveidi operatora tīklā, tostarp vairāku 5G bāzes staciju izbūvi 2019.gadā Rīgā un Narrowband Internet of Things (NB-IoT) tīkla attīstīšanu visā Latvijā.

Memorandu parakstīja Bites tehniskais direktors Gints Butens un «Huawei» pārstāvis Ross Čens (Ross Chen).

Ņemot vērā, ka «Huawei» ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem jaunās paaudzes tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā, šī vienošanās paredz arī dalīšanos praktiskajā pieredzē un zināšanās par efektīvākajām 5G tehnoloģijas apgūšanas iespējām.

Šodien mobilais internets vairs nenozīmē tikai ātru datu apmaiņu – visā pasaulē, tostarp Latvijā, tiek runāts jau par lietu internetu un viedajām pilsētām. Tāpēc, gatavojoties tā dēvētajai «5G ērai», Bite 2016.gada nogalē parakstīja saprašanās memorandu ar «Huawei» par stratēģisko partnerību uzņēmuma mobilo sakaru tīkla attīstībā.

Salīdzinot mobilo sakaru operatoru vidējos ieņēmumus no viena lietotāja mēnesī, pērn vislielākais rādītājs 10,4 Ls apmērā (ARPU) bija Latvijas Mobilam telefonam (LMT), Bitei – 8,9 Ls, bet Tele2 – 7,5 Ls.

Tā ir aprēķinājis Tele2 finanšu direktors Arnis Priedītis, izmantojot attiecīgos rādītājus, kas šobrīd tiek izmantoti plaši apspriestajās LMT piederošā uzņēmuma ZetCom reklāmas kampaņās, kurā salīdzināti Bites un Amigo ieņēmumi.

2009.gadā attiecīgais rādītājs LMT bija 11,7 Ls apmērā, Bitei – 11,4 Ls, bet Tele2 – 8,3 Ls. Savukārt 2008.gadā attiecīgi: 15,2 Ls, 12,4 Ls un 9,5 Ls.

Bites rādītājam par 2010.gadu ir izmantoti pēdējie trīs ceturkšņu publicētie dati, atzīmē Tele2.

DB jau rakstīja, ka Amigo janvāra sākumā uzsāka reklāmas kampaņu, kurās ar Bite Latviju ir salīdzināti operatora ieņēmumi no viena lietotāja mēnesī. Pēc reklāmas kampaņas uzsākšanas Bite Latvija vērsās Patērētāju Tiesību aizsardzības centrā un Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) Ētikas komitejā.

Kopš brīža, kad izsludinātās pandēmijas dēļ šķita - pasaule apstājas, pagājis jau vairāk nekā mēnesis. Analizējot procesus, caur kuru centrifūgu ir izgājusi lielākā daļa Latvijas uzņēmējdarbības pārstāvju, skaidri iezīmējas četri posmi.

Apjukums, ātri (daļēji haotiski) lēmumi, pielāgošanās un rīcība. Protams, kādam ir izdevies vairāk un citam mazāk veiksmīgi iziet cauri visiem posmiem. Arī mēs kā uzņēmums esam mācījušies un auguši.

Manuprāt, šobrīd esam nonākuši punktā, kad sentiments par dzīvi pirms un pēc 13. marta vai iedomu sapņus, ka "pēc šī" viss būs kā iepriekš, jānoliek malā. Būs – citādāk! Un tikai no mums katra būs atkarīgs, vai spēsim mainīties un nonākt uz uzvarētāju pjedestāla. Ir viennozīmīgi skaidrs, lai mēs tur nonāktu, nepieciešams transformēties jaunā kvalitātē.

Šodien, atbildot uz jautājumu, kādi ir mūsu komandas būtiskākie secinājumi un ieguvumi pēdējā mēneša laikā, skaidri iezīmējas trīs – esam iemācījušies strādāt daudz efektīvāk, radušās idejas, kā nākotnē līdzsvarot personīgo un darba dzīvi, esam nemitīgā elastības treniņā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Pēdējais Citadele Index pētījums atklāj, ka 54% uzņēmējiem ir biznesa plāns 2016. gadam, tiesa rakstveidā tas sagatavots vien 19% uzņēmumu, bet «galvā» ir 35% uzņēmumu. Savukārt 46% nav izstrādāts biznesa plāns 2016. gadam. Visbiežāk biznesa plānu izstrādā ražošanas uzņēmumi, bet visretāk – būvnieki, informē bankas Citadele Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Jaunākais Citadele Index pētījums liecina, ka savu uzņēmējdarbību uz biznesa plānu visbiežāk balsta ražošanas uzņēmumi – tā atzina 65% šīs nozares uzņēmēju, tostarp rakstveidā tas sagatavots 27% nozares pārstāvju. Savukārt visretāk biznesa plānu izstrādā būvnieki – rakstveidā biznesa plāns ir vien 12% jomas uzņēmumu un «galvā» 23%, bet vispār nav – 66% būvnieku.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka «gan ražotājiem, gan būvniekiem nepieciešama rūpīga uzņēmējdarbības plānošana. Uzņēmējiem ir jāzina tirgus, jāplāno izejmateriālu iegāde, jāpiesaista darbinieki. Ražotājiem, paredzot ražošanas izmaksas un iespējamo produkcijas realizācijas apjomu, efektīva apgrozāmo līdzekļu un krājumu plānošana var būtiski uzlabot uzņēmuma naudas plūsmas un finanšu darbības rezultātus. Turpretim būvniecību ietekmē daudzi ārējie faktori, tāpēc iespējas saplānot gadu uz priekšu ir sarežģīti. Latvijā būvniecības nozarē papildu privātajam sektoram lielu lomu spēlē valsts un pašvaldību pasūtījums. Tas savukārt lielākoties saistīts ar Eiropas Savienības finansējuma pieejamību. Stabilitātes trūkums šo līdzekļu apguvē arī liedz uzņēmējiem izstrādāt objektīvi pamatotu biznesa plānu, pēc kura iespējams plānot attīstību.»

Pagājušajā gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 100,1% - budžeta ieņēmumi plānu pārsniedz par 4,375 miljoniem eiro, liecina VID informācija.

Pērn faktiski iekasētie VID administrētie budžeta ieņēmumi bija 7,468 miljardi eiro, bet ieņēmumu plāns bija 7,464 miljardi eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 99,8%, iekasējot 3,64 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns šajā periodā paredzēja iekasēt 3,649 miljardus eiro. Plāns nav izpildīts par 8,75 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 1,903 miljardi eiro, lai gan to ieņēmumi ir tikai 98,3% no plānotā apjoma - 1,936 miljardiem eiro.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi pērn bija 796,292 miljoni eiro jeb 103,5% no plānotā. Plāns paredzēja akcīzes nodoklī iekasēt 769,228 miljonus eiro.

Akcīzes nodoklis par naftas produktiem iekasēts 428,317 miljonu eiro apmērā jeb par 5,8% vairāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 177,265 miljonu eiro apmērā jeb par 4,6% vairāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem - 128,666 miljoni eiro jeb par 2,5% mazāk, nekā plānots, par alu - 27,123 miljonu eiro apmērā jeb par 4,1% vairāk, nekā plānots, par dabasgāzi - 20,572 miljonu eiro apmērā jeb par 4,5% mazāk, nekā plānots, bet par pārējām akcīzes precēm - 14,351 miljons eiro jeb par 6,4% mazāk, nekā plānots.

Šī gada deviņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 99% - budžeta ieņēmumi no plāna atpaliek par 54,84 miljoniem eiro, liecina VID informācija.

Šī gada deviņos mēnešos faktiski iekasētie VID administrētie budžeta ieņēmumi bija 5,538 miljardi eiro, bet deviņu mēnešu ieņēmumu plāns bija 5,593 miljardi eiro.

Astoņos mēnešos budžeta ieņēmumi no plāna atpalika par 47,64 miljoniem eiro (izpilde - 99%), tas nozīmē, ka septembra laikā budžeta ieņēmumu «robs» palielinājies par 7,2 miljoniem eiro.

Kopumā šogad ieņēmumu plāns VID paredz iekasēt 7,464 miljardus eiro.

Deviņos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns izpildīts par 97,5%, iekasējot 2,714 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns šajā periodā paredzēja iekasēt 2,783 miljardus eiro.

Lielāko pienesumu deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 1,405 miljardi eiro, lai gan to ieņēmumi ir tikai 95,9% no plānotā apjoma - 1,465 miljardiem eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Uzņēmums Igate, kura līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns ir arī futbola kluba Jelgava prezidents, novārtā pamestu pilsētas stūri pārvērš sporta bāzē jaunajiem bumbas talantiem

Ar laiku lieli futbola pasaules vārdi izaugs arī Jelgavā, sporta bāzē ieguldītais miljons ir nešaubīgs solis pretī šim mērķim. Māris uzskata, ka sporta bāze ar abiem stadioniem faktiski ir uzbūvēta Jelgavas sabiedrībai un pilsētas plašajai futbola kopienai.

Māris Peilāns Dienas Bizness žurnālam Biznesa Plāns stāsta, ka laukums ar pagaidu mākslīgo segumu tapis tikai dažu mēnešu laikā no projekta saskaņošanas pašvaldībā, turklāt seguma kvalitātes līmenis un līdz ar to spēles komforts jau no pirmās dienas ir labāks nekā virknē Latvijas laukumu. «Paši puikas grib spēlēt un paši arī laukumu šajā ziemā apkopa – uzsēdās uz traķīša, un kārtībā,» stāsta uzņēmuma Igate un futbola kluba šefs. Laukums burtiski izauga no zemes aizvadītajā rudenī, un ļoti drīz pāri tam lidoja pirmās bumbas.

Pēdējo nedēļu laikā aptiekās divās stundās zāles pret gripu un saaukstēšanos tiek pārdotas tik daudz kā iepriekš nedēļas laikā: ja agrāk vienā aptiekā dienā tika pārdoti 2-3 iepakojumi, tad šobrīd dažās aptiekās rādītājs sasniedz līdz 1000, raksta newsru.org.

Vedomosti ir aprēķinājis, ka uzņēmumi, kas pārdod pretvīrusu zāles, oktobrī ir izpildījuši divu mēnešu plānu, jo, piemēram, medikamentu Arbidol (арбидола), Ingavirin (ингавирина) un Tamiflu (тамифлю) pārdošanas apjomi ir pieauguši par 150-200%. Krievi pēdējā mēneša laikā par medikamentu Arbidol kopumā samaksājuši 420 miljonus rubļu (6.6 milj. Ls), Ingavirin – 90 miljonus (1.4 milj. Ls), bet 40 miljonus (632 tūkst. Ls) par Tamiflu.

Speciālisti norāda, ka pašreizējais pieprasījums nav salīdzinājums ar iepriekšējiem gadiem, jo parasti sezonalitātes patēriņa pieaugums zālēm pret gripu un saaukstēšanos bijis aptuveni 30% robežās, bet šogad ap 60%.

Visaktīvākais pieprasījums pret šiem medikamentiem sācies no 24. oktobra un nedēļā no 24-30. oktobrim pretvīrusu zāles pārdotas par 39% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Atsevišķiem medikamentu posteņiem pieaugums sasniedz pat 300%.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Apdrošināšanas akciju sabiedrība Seesam Latvia sadarbībā ar Euroaptieku tīklu Latvijā no 17.oktobra līdz 31.decembrim piedāvā iespēju jebkurā no Euroaptiekām iegādāties jauna veida veselības apdrošināšanas produktu – gripas polisi.

Gripas polises īpašniekam apdrošinātājs kompensēs izdevumus par gripas ārstēšanai nepieciešamajiem medikamentiem. Tādējādi uzrādot visus nepieciešamos dokumentus, tai skaitā ārsta izrakstītas receptes, jebkurā Euroaptiekā būs iespēja saņemt nepieciešamos medikamentus apdrošināšanas līguma summas ietvaros.

Ja apdrošināšanas polisi iegādāsies persona, kura nebūs vakcinējusies pret gripu, līgumā tiks paredzēts pašrisks, bet gadījumos, ja polisi iegādāsies persona, kas šajā sezonā būs vakcinējusies pret gripu, pašrisks netiks piemērots. Tas nozīmē, ka izdevumi par gripas ārstēšanai izrakstītajiem medikamentiem tiks kompensēti līgumā paredzētajā apdrošinājuma summas apmērā ar nosacījumu, ka polises īpašnieks būs ievērojis līgumā ietvertos apdrošināšanas noteikumus, skaidro Seesam Latvia.

Kad aizdomas tiek izteiktas par dažiem, tad iedzīvotāji to attiecina uz visiem – tā var teikt par Veselības inspekciju, kas pēc saņemtas sūdzības veica pārbaudes aptiekās, lai konstatētu, vai netiek pārsniegts maksimālais pieļaujamais uzcenojums pretgripas medikamentiem. Taču sakot, ka dažās aptiekās ir pārkāpumi, šaubu ēna tiek mesta uz pilnīgi visām, kas patlaban iedzīvotāju vidū rada vēl papildu neizpratni un pat naidīgumu.

Aptieku bizness ir viens no regulētākajiem mūsu valstī, jo ar likumdošanas normām ir noteikts, cik liels ir maksimālais uzcenojums konkrētām zālēm. Un tad aptiekāra uzdevums ir saprast, kāds uzcenojums faktiski ir piemērojams, lai varētu segt visas izmaksas, kas saistītas ar telpu uzturēšanu, algām darbiniekiem, kā arī nodrošināt kaut nelielu peļņu, lai uzņēmums varētu attīstīties.

Līdz šim pavisam reti dzirdētas iedzīvotāju sūdzības par to, ka notikuši ļoti būtiski pārkāpumi un medikamenti maksātu dārgāk nekā to nosaka valsts atbildīgā iestāde. Taču brīdī, kad Latvijā arvien palielinās saslimušo skaits ar AH1N1 vīrusu jeb tā saukto cūku gripu, valsts institūcijas izplatījušas paziņojumu medijos par to, ka ir bijuši pārkāpumi aptiekās, jo pretgripas medikamentiem atsevišķās vietās maksājuši par dažiem santīmiem dārgāk nekā tas atļauts.

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lietuvā pirmo reizi komerciālā fermā atklāta saslimšana ar putnu gripas vīrusu, pirmdien paziņoja Valsts pārtikas un veterinārais dienests.

Pēc masveida putnu bojāejas tītaru fermā Marijampoles rajonā, kur ir 6300 putnu, ņemtos paraugos apstiprināta putnu gripas apakštipa H5N1 klātbūtne.

Lietuvas veterinārā dienesta vadītājs Vaidots Ķuduls sacīja, ka vīrusa uzliesmojums konstatēts pēc ilgāka pārtraukuma un pirmo reizi putnu inficēšanās ar bīstamo vīrusu atklāta komerciālā fermā, kas var radīt būtiskus ekonomiskos zaudējumus.

Lietuvā putnu gripa iepriekš atklāta tikai putniem nelielās saimniecībās, kur tie turēti savām vajadzībām. Iepriekšējo reizi uzliesmojums bija martā kādā fermā ar 34 putniem Varēnas rajonā.

Kopš pirmās konstatēšanas 1996.gadā putnu gripa H5N1 iepriekš tika konstatēta galvenokārt sezonālos uzliesmojumos.

Lai novērstu iespējamu cūku gripas epidēmijas uzliesmojumu, Ukrainā uz trim nedēļām tiks slēgtas visas mācību iestādes, aizliegta masu pasākumu rīkošana un vairākos valsts rietumu reģionos tiks ieviests karantīnas režīms, piektdien paziņojusi Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko.

Ukrainas Veselības ministrija apstiprinājusi, ka valstī ir miris vismaz viens gripas vīrusa A/H1N1 jeb tā dēvētās cūku gripas upuris, taču valsts rietumu reģionos ir konstatēts gripas un pneimovīrusu uzliesmojums, kura upuru skaits jau sasniedzis 30 cilvēkus.

Ļvovas, Ivano-Frankovskas un Ternopoles reģionos ar cūku gripu saslimušo cilvēku skaits liecina, ka slimības uzliesmojums jau sasniedzis epidēmijas apmērus, taču karantīnas režīmu plānots ieviest ne tikai šajos reģionos, bet arī Aizkarpatos, Černovickā, Rivņevskā, Volinskā, Hmeļņickā un Vinnckā.

Ukrainas veselības ministrs Vasīlijs Kņjazevičs žurnālistiem sacījis, ka neizslēdz karantīnas režīma ieviešanu visā valstī, ziņo Reuters.ru.