Migrācija, imigrācija, kā ari imigranti tās ir tēmas, kuras Latvijas sabiedrība pēdējā laikā uztver

saasināti un arvien negatīvāk. Ar katru gadu migrācijas tēma kļūst aktuālāka un dažreiz

sabiedrība saskaras ar to, ka informācija, kas izskan plašsaziņas līdzekļos, nav pārbaudīta, ir

neprecīza vai pat sagrozīta. Rodas pārpratumi, neizpratne un maldīgi priekšstati. Plašsaziņas

līdzekļi Latvijā bieži pauž negatīvo, steriotipisku viedokli par migrāciju un imigrantiem. Visai

bieži, lai saasinātu tēmu, tiek izrautas frāzes no intervijām, diskusijām un apjomīgiem

rakstiem, tādejādi zūd to sākotnējā nozīme un vēstījuma mērķis. Izveidojas nepareizais

priekšstats par migrācijas tēmu.

Viena no aktuālākajam tēmām, kas pēdējos mēnešus ir bijusi Eiropas un visas pasaules

Parīzes klimata pārmaiņu konferences rezultātā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija, aktīvi cīnīsies par oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoma samazināšanos līdz 2030 gadam. Instruments cīņā pret CO2 ir princips «piesārņotājs maksā», kas praksē nozīmē noteiktu cenu par katru piesārņojuma emisiju tonnu. Nav noslēpums, ka Eiropas Savienības (CO2) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nav devusi gaidīto rezultātu. Zemās emisijas kvotu cenas nav motivējošas industrijai samazināt kaitīgo CO2 izmešu nonākšanu atmosfērā. Nepieciešamība šo situāciju mainīt novedusi pie sistēmas reformām, kas stāsies spēkā 2019. gadā. Reformu rezultātā pieaugs CO2 izmešu cena, kas praktiski ietekmēs visus ES iedzīvotājus un uzņēmumus, jo notiks fosilās elektroenerģijas cenu kāpums. Tādēļ gudras valstis, rūpējoties par elektroenerģijas gala patērētājiem, jau savlaicīgi domā par atjaunojamo energoresursu (AER) efektīvu un iespējami plašu izmantošanu. Diemžēl Latvija nav to vidū.

Kas jāzina par kvotu sistēmu un CO2 Eiropas Savienībā?

Emisijas kvota ir atļauja emitēt 1 tonnu CO2 izmešu. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jeb ETS mērķis ir samazināt CO2 izmešu nonākšanu zemes atmosfērā. Šis ķīmiskais elements ir viena no siltumnīcefekta gāzēm (SEG), kas turpina izraisīt postošas klimata pārmaiņas uz mūsu planētas.

Sistēma darbojas vienkārši – tiem uzņēmumiem, kuri ražošanas procesā nevar izvairīties no oglekļa dioksīda emisijas vai ar tehnoloģiju palīdzību nespēj samazināt atmosfērā nonākušā CO2 izmešu daudzumu, ir jāiegādājas emisijas kvotas no komersantiem, kas to spēj. Katru gadu samazinot ražotājiem pieejamo kvotu apjomu, samazinās atmosfērā nonākušo CO2 izmešu apjoms. No 2013. līdz 2020. gadam maksimālais kvotu apjoms ik gadu tiek samazināts par 1,74%, bet no 2021. gada – jau par 2,2%. Pakāpeniski tiks sasniegts 2030. gadam izvirzītais ES mērķis – par 40% mazāk oglekļa dioksīda izmešu nekā 1990. gadā.

«Latvijā ieviestā siltumnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nepietiekami motivē tās dalībniekus no neizmantoto kvotu tirdzniecības gūtos ieņēmumus investēt tehnoloģiskos uzlabojumos un panākt reālu emisijas samazinājumu,» komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātus, uzsver valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Atbilstoši Kioto protokolam, kuru Latvija ratificēja 2002.gadā, Latvijai laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam jāpanāk SEG emisijas samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisijas apjomu 1990.gadā. Lai veicinātu SEG emisijas samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā, Latvijā tika ieviesta Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kuras dalībnieki – uzņēmumi, kuri veic noteikta veida piesārņojošās darbības, - savstarpēji tirgojas ar tiem piešķirtajām SEG emisijas vienībām. Šajā sistēmā ir iesaistījušās 30 valstis, un no Latvijas tajā ir 77 dalībnieki, skaidro VK.

Tirdzniecības posmā no 2008. līdz 2012.gadam emisijas kvotas tiek piešķirtas bez maksas, bet bezmaksas kvotu apjoms pakāpeniski tiks samazināts – 2020.gadā tas veidos 30% no iekārtai nepieciešamā kvotu skaita, bet 2027.gadā bezmaksas kvotas vairs nav paredzēts piešķirt, norāda VK.

Patlaban 23% no Latvijā saražotā piena tiek izvests, tomēr pieaugošo tendenci ietekmēt praktiski nav iespējams, jo zemnieki ir tiesīgi pārdot pienu par izdevīgāko cenu, atzīst zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

«Pagājušajā gadā uz Lietuvu izvests par 9% vairāk piena nekā gadu iepriekš, un šī tendence pieaug. Patlaban manā rīcībā esošā informācija liecina, ka katru dienu no Latvijas izved 632 tonnas piena. Procesu nevaram ietekmēt, jo tas ir pašu lauksaimnieku bizness - protams, ka zemnieks pārdos pienu tam, kurš vairāk maksā,» sacīja Straujuma.

Viņa atzina, ka Lietuva ir to valstu skaitā, kuras, pretēji Latvijas interesēm, vēlas saglabāt piena kvotu arī pēc to plānotās atcelšanas 2015.gadā visā Eiropas Savienībā.

«Lietuva savu kvotu izpilda tikai par 80% un ir ieinteresēta, lai tā tiktu saglabāta. Mums ir zināmas bažas, ka šī interese tiks īpaši lobēta, kad gada otrajā pusē Lietuva pārņems ES prezidentūru no Īrijas,» atzina ministre.

Ja pēc plānotās piena kvotu atcelšanas 2015.gadā nozarē iestāsies cenu krīze, lauksaimniekiem būs pieejams ārkārtas atbalsts, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Jautāta, kādi tirgus instrumenti paredzēti krīzes pārvarēšanai, ja kvotu atcelšana krasi pazeminās piena iepirkuma cenu, Straujuma sacīja, ka šādi instrumenti būšot vairāki.

«Piena produktu tirgus regulēšanā būs pieejai tādi «drošības tīkla» instrumenti kā intervences iepirkums sviestam un vājpiena pulverim, kā arī privātās uzglabāšanas atbalsts sviestam. Arī nupat ieviestais jauninājums - piena ražotāju grupas, kuru darbības princips līdzīgs kooperatīviem, - darbosies vismaz līdz 2020.gadam ar mērķi veicināt ražotāju sadarbību. Šie instrumenti būs galvenie, ar kuru palīdzību tiks uzturēts piena iepirkumu cenas līmenis un pēc iespējas novērsta krīzes negatīvā ietekme uz zemnieku ienākumiem,» norādīja ministre.

Divus mēnešus pirms piena kvotu sistēmas atcelšanas, kas gaidāma 1. aprīlī, Latvija tai piešķirto piena piegādes kvotu izpildījusi par 85,55%. Ja atlikušajā kvotu pastāvēšanas laikā izslaukumi būtiski neaugs, tad pastāv cerība uz kvotas pārsniegumu mazāk par prognozēto 1%, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Lauksaimniecības Datu centra jaunākā informācija liecina, ka piena ražošanas kvotu 100% apmērā līdz februāra sākumam bija izpildījuši 1126 ražotāji no Latvijā reģistrētā 10 054 ražotāju kopskaita. Valsts rezervē pieejamais piena kvotas apjoms ir ļoti neliels – tikai 309,7 tonnas, kas atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumiem jāsadala 765 pieteikumu iesniedzējiem, kas pieprasījuši vairāk nekā 3000 tonnas. «Valsts rezervē pieejamais kvotas apjoms ir niecīgs, bet tas mums ir jāsadala visiem pieteikumu iesniedzējiem atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumos ierakstītajai formulai,» saka Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

Ja ražotāji piena kvotu neizpildīs, to ieskaitīs valsts rezervē.

Šis ir viens no grozījumiem Piena kvotu administrēšanas noteikumos, kas izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Paredzēts, ka ražotājam, kas piena kvotu esošajā kvotas gadā būs izpildījis no viena līdz 84,9%, nākamo 12 mēnešu laikā neizpildīto kvotas daļu atņems un ieskaitīs valsts rezervē. Tiem ražotājiem, kuri piena kvotu kārtējā piena kvotas gadā nepildīja un tā tika ieskaitīta valsts rezervē, kvotas atjaunošana vairs nebūs iespējama, kā arī ražotājs nevarēs pārdot esošajā kvotas gadā no valsts rezerves saņemtās piena kvotas.

Tie ražotāji, kas teju izpildījuši vai pat pārpildījuši savu kvotu, jau pauduši atbalstu šādam scenārijam, sakot, ka tas ļaus racionālāk izmantot neizpildīto kvotu apjomu. Kritisks pret šādu ieceri gan ir Muižgaļu saimnieks Andis Vītolbergs. «Šis variants nav godīgs. Liekas, ka kvotas ņems nost, jo kādam tās ir vajadzīgas. Šobrīd fermu būvniecība notiek nekontrolēti un ja kāds taisa fermu ar trīs tūkstošiem govju, bet kvotu nav, tad ko citu var gaidīt. Mazajiem saimniekiem ne vienmēr ir tā rocība, lai kvotu varētu izpildīt, taču nedrīkst to atņemt vispār,» tā piena lopkopis un siera ražotājs. Viņš atgādina, ka savulaik par cukurbiešu kvotām pat samaksāja, taču tagad piena nozarē notiek pretējais, kas nav atbalstāms. Kāpēc vajag pretnostatīt nozares, retoriski jautā A. Vītolbergs. Iepriekš SIA Lestene valdes priekšsēdētājs Egīls Seņkāns atzina, ka būtu tikai racionāli pārņemt valsts rezervē kvotas no tiem, kas kvotu nav izpildījuši, un atdot tiem, kas to pārpildījuši.

Eiropas Parlaments trešdienas balsojumā apstiprināja ar ES ministriem panākto vienošanos par ES siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) reformu, informē EP pārstāvniecība Latvijā.

Reformas mērķis ir samazināt oglekļa dioksīda izmešu kredītpunktu pārpalikumu ETS sistēmā, lai paaugstinātu cenu par piesārņošanas tiesībām. Jaunā ETS tirgus stabilitātes rezerves sistēma darbu sāks 2019. gadā.

Jaunie noteikumi izveido ETS tirgus stabilitātes rezerves sistēmu, kas, kvotu pārpalikumam sasniedzot noteiktu slieksni, automātiski izņem no tirgus noteiktu daļu ETS kvotu un pārvieto tās rezervē. Ja tirgū rastos kvotu iztrūkums, tās varētu atgriezties apritē. Pašlaik ETS kopš 2009.gada veidojies siltumnīcefekta gāzu izmešu kvotu pārpalikums, kura apjomu lēš uz vairāk nekā diviem miljardiem kvotu punktu.

Politiskās apvienības Saskaņas centrs (SC) 11.Saeimas frakcijas deputāti uzskata, ka valdošās koalīcijas vienošanās attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju kvotu ieviešanu no 2014.gada kalpos par augsni valsts amatpersonām privāta labuma gūšanai, veicinot korupciju valstī, jo termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas process kļūst necaurskatāms un manipulējams.

«Šī vienošanās ir ne tikai pretrunā principiem, ko deklarē pati koalīcija, bet arī rada haosu un papildu administratīvo slogu nekustamā īpašuma nozarei, papildus izdevumus valsts pārvaldei, kā arī kalpo par augsni valsts amatpersonām privāta labuma gūšanai, veicinot korupciju valstī, jo termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas process kļūst necaurspīdīgs un manipulējams,» norāda Saeimas SC frakcijas deputāts Ivars Zariņš.

Viņš norāda, ka šāds risinājums nesaskan ar liberālisma principiem par minimālu valsts iejaukšanos ekonomiskajos procesos, ko tik uzstājīgi aizstāv pati valdošā koalīcija katru reizi, kad sabiedrība gaida no tās izlēmīgu rīcību.

Ja ES cukura kvotu sistēma saglabāsies pēc 2015. gada, Latvijai vēl pastāv izredzes izcīnīt kvotu sev.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete informē, ka saistībā ar cukura ražošanu Eiropā pēc 2014. gada viss vēl nav izlemts. «Pirms nedēļas Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu, kas paredz, ka Latvija no 2015. gada varēs atsākt cukura ražošanu. Taisnība, ka Parlaments aicina kvotu sistēmu arī pagarināt līdz 2020. gada oktobrim, bet ir speciāli atrunāts, ka Latvija un Īrija šīs kvotas iegūtu. Pašlaik vēl līdz galam nav skaidrs mehānisms, jo ar to klajā būtu jānāk Eiropas Komisija,» skaidro Kalniete. Tas nav galīgais lēmums, bet gan Eiropas Parlamenta pozīcija sarunām ar ES Padomi un Eiropas Komisiju. Galīgais lēmums esot gaidāms vasarā.

No 2015. gada kvotu sistēma piena nozarē tiks likvidēta.

Šādu lēmumu pieņēma Eiropas Parlaments. Pašmāju zemnieki aktīvi gatavojas šim posmam, modernizējot ražošanu, taču joprojām piena nozarē produktivitāte nav sasniegusi ES līmeni.

Pēc kvotu atcelšanas ražotājam pašam būs jāseko līdzi tirgus situācijai un tendencēm un ražošana attiecīgi jāplāno, jo pārdošanas iespējas būs atkarīgas no pieprasījuma. Sagaidāms, ka pēc kvotu atcelšanas konkurence nozarē pastiprināsies, jo tirgū bez ierobežojumiem varēs iesaistīties tuvējo kaimiņvalstu efektīvie ražotāji.

SIA Kalnāji saimnieks Vladislavs Butāns saredz, ka piena iepirkuma cenas var sarukt, tādējādi izturēs tie zemnieki, kas to varēs «pavilkt». Labāka situācija varētu būt tiem ražotājiem, kam nav lielu kredītsaistību, bet pārējiem neklāsies viegli. Tāpat nedaudz vieglāk varētu būt piena lopkopējiem, kam pamatbizness saistīts vēl ar citām palīgnozarēm. To pierādījis pagājušais gads, kad graudu nozarē bija prāvi ieņēmumi, savukārt piena lopkopībā cenas bija zemas. Arī SIA Pampāļi valdes priekšsēdētājs Jānis Vaļko pauda, ka piena lopkopībā pērn nācies strādāt ar zaudējumiem, ko daļēji kompensēja augkopībā sasniegtie rezultāti.

Latvijā ir neproporcionāli liels atbalsts biogāzei, bet praktiski nav atbalsta biodegvielas ražošanai, uzskata biodegvielas nozares uzņēmēji.

«Šāda attieksme rada nopietnas problēmas vietējiem biodegvielas ražotājiem. Šobrīd, kad notiek Enerģētikas stratēģijas 2030 apspriešana, svarīgi ir ne tik daudz koncentrēties uz jaunu virzienu attīstīšanu, kuru ekonomiskais izdevīgums nav pierādīts, bet radīt priekšnoteikumus un attīstīt enerģētikas sektorā jau strādājošās nozares un uzņēmumus,» uzskata SIA Bio-Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars.

Savukārt LPKS Latraps izpilddirektors Edgars Ruža norāda ka nepamatoti lielais atbalsts biogāzei draud iznīcināt lauksaimniecību Latvijā, jo biogāzes nozares uzņēmēji izpērk zemes, viņu dēļ kāpj zemes nomas maksas. Savukārt tie, kas ieguldījuši biodegvielas rūpnīcās, šobrīd cieš zaudējumus.

Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

«Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,» norādīja Lejniece.

Valdības noteiktās kvotas elektrības ražošanai, izmantojot biogāzi, ir radījis nevajadzīgu ekonomisku un politisku problēmu.

Atzinis Eiropas Komisijas speciālais padomnieks enerģijas jautājumos, enerģijas nozares konsultants Juris Ozoliņš. Viņš uzskata, ka valdības lēmums, piešķirt kvotas biogāzei, ir kaitīgs, un nav kalpojis nepieciešamo mērķu sasniegšanai.

Db 14. aprīlī jau rakstīja, ka sakarā ar to, ka ir ierobežots biogāzes kvotu skaits, vairāk nekā 30 Latvijas lauksaimnieki un uzņēmēji, kas bija iecerējuši attīstīt biogāzes biznesu, tagad paliks bez kvotām un nevarēs pārdot no biogāzes saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

«Biogāzes uztveršanai fermās, kanalizācijas ūdeņu apstrādē un atkritumu depozītos ir prioritāra vides aizsardzības funkcija. Šādā veidā tiek aizsargāti ūdeņi, augsne, gaiss un, visbeidzot, mazināta ietekme uz izmaiņām klimatā. Kvotu ieviešana elektrības ražošanā ir faktiska vēršanās pret pašu avotu – cilvēku un mājlopu radītā piesārņojuma ierobežošanu. Kvotu izkampšana tikai apstiprina neveselīgo politisko klimatu un nepieciešamību pielietot daudz atklātākas metodes publisko iepirkumu jomā,» uzsver J.Ozoliņš.

Piena piegādes kvota 2012/2013. kvotas gadā izpildīta par 96.04 % un tas nozīmē, ka soda nauda par kvotas pārpildi Latvijai nebūs jāmaksā.

Tiesa, vēl jāsagaida dati par piena tiešās tirdzniecības kvotas izpildi, kas būs zināmi 15. maijā, taču līdz šim šis kvotas apjoms nav ticis pārsniegts, skaidro Lauksaimniecības datu centra Piena kvotu nodaļas vadītāja Inese Bernere.

Šī ziņa priecē piena lopkopējus, taču vienlaikus viņi atzīst - jautājums par piena kvotas pārpildi būs aktuāls divos nākamajos gados, kas ir pēdējie pirms plānotās kvotu sistēmas atcelšanas 2015. gadā. «Šogad kvota noteikti tiks pārpildīta, jo sāks darboties tās fermas, kas pēdējos gados uzceltas un modernizētas. Līdz ar to aktuāla kļūs soda nauda, kas Latvijai jāmaksā kvotas pārpildes gadījumā,» klāsta kooperatīvās sabiedrības Māršava vadītāja Dace Pastare. Viņa uzskata, ka to nedrīkst uzkraut tikai uz to zemnieku pleciem, kuri līdz šim ieguldījuši un attīstījuši ražošanu, tāpēc valstij jāiesaistās un jāpalīdz segt vismaz daļu no tās. Kā DB jau vēstīja, soda naudas apjoms nav mazs – 195.6 Ls par katru pārsniegto kvotas tonnu jeb 19.56 santīmi par piena kg.

Mazākas brētliņu un reņģu zvejas kvotas Baltijas jūrā paaugstinās to pircēju – pārstrādātāju savstarpējo konkurenci par šo būtisko resursu, un vienlaikus augs to cenas, kas mazinās arī šo izstrādājumu ražotāju konkurētspēju un atbaidīs daļu patērētāju.

Tādu ainu 2024. gadam prognozē Baltijas jūras zvejnieki un zivju produkcijas ražotāji. Vienlaikus tiek norādīts, ka ir pieliktas būtiskas pūles, lai spēkā nestātos Eiropas Komisijas daudz radikālākais priekšlikums par brētliņu un reņģu zvejas kvotu samazinājumu, kas radītu daudz būtiskāku negatīvu kaitējumu Latvijā strādājošajiem zvejniekiem un zivrūpniekiem.

Labākais no sliktākajiem scenārijiem

“Ik gadu maijā tiek saņemti zinātnieku ieteikumi – limiti – zvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajam gadam, un, vadoties pēc tiem, zvejnieki plāno savu darbu perspektīvā, taču šoreiz Eiropas Komisija pārsteidzoši zvejas kvotu apmēra jautājumā nostājas daudz radikālākās pozīcijās nekā zinātnieki,” situāciju skaidro Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.

Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem Latvijai noteiktā piena kvota šajā kvotas gadā ir izpildīta par 99,1%, līdz ar to kvota nebūs pārpildīta, šodien Gulbenē notiekošajā reģionālajā konferencē informēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Tikko Latvijas Datu centra vadītājs atsūtīja man īsziņu, ka kvotas izpilde uz 1.aprīli ir par 99,1%. Lai gan līdz oficiālajam termiņam - 15.aprīlim - vēl ir laiks, tomēr prognozēju, ka centrs nav kļūdījies un rādītājs būs apmēram tāds pats,» sacīja ministrs.

Tas savukārt nozīmē, ka Latvija būs izvairījusies no iepriekš prognozētās soda naudas vairāku miljonu eiro apmērā par kvotas pārsniegšanu.

Kā ziņots, sākot ar 1.aprīli, visā ES atcelta piena kvotu sistēma, kas ražotājiem un pārstrādātājiem nozīmē pārmaiņas tirgū saistībā ar iespējamo pārprodukciju un cenu svārstībām.

Kārtējais kvotas gads sākās pērn 1.aprīlī, beidzās šogad 31.martā, un tās apjoms Latvijā bija nemainīgs - 781 132 tonnas. Uz 1.martu kvotas izpilde bija par 91,91%, aptuvenie rezultāti par galīgo izpildi būs pieejami pēc 15.aprīļa, savukārt precīzs aprēķins būs gatavs pēc lauksaimnieku gada deklarāciju apkopošanas - pēc 15.maija.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija liecina, ka decembrī par vienu tonnu piena pārstrādes uzņēmumi zemniekiem maksāja vidēji 236,06 Ls/t, kas ir par 18,9 % vairāk nekā 2013. gada janvārī.

Ja salīdzina gada vidējo rādītāju – 2013. gads pret 2012. gadu, cenas palielinājums ir 11,3 %. Pērn kopumā pārstrādei iepirkti 735 tūkstoši t piena, kas ir par 2,42 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Ietekmē konkurētspēju

Zemnieki šobrīd par nodoto pienu saņem labu cenu, spriež eksperts. Tomēr pārstrādātājiem augstā iepirkuma cena iegriež un tas ietekmē konkurētspēju arī eksporta tirgos. Vidēji piena produktu izmaksās 70–80% veido piena iepirkuma cena. Tās kāpums par 18,9% gada laikā ir daudz, neviens piena produkts vairumtirdzniecības cenās nav sadārdzinājies par šādu apjomu, teic J. Šolks. Viņš paredz, ka nākotnē iespējama cenu samazināšanās. Šobrīd sviesta, saldā krējuma, siera tirdzniecība vairs nav tik apjomīga, kā tas bija 2013. gada nogalē. Kas būs tālāk, vēl esot grūti teikt. Jārēķinās, ka piens var palikt vairāk Ziemeļu puslodē, nāk pavasaris un vēl nevar zināt, kā veidosies piena cena. Tagad ir nogaidīšanas periods, vai industriālo piena produktu, neskaitot piena pulveri, realizācija piebremzēsies, kam var sekot cenu lejupslīde. J. Šolks cer, ka nebūs tik liela cenu samazinājuma kā 2008. gada beigās, bet tas, ka cenu svārstības gaidāmas, jau šobrīd esot skaidrs.

No 1.jūlija pieejamas jaunas ievedmuitas tarifu kvotas dažādiem lauksaimniecības un rūpniecības produktiem, kas vēl joprojām ir pieejamas un ļauj Latvijas uzņēmējiem no trešajām valstīm ievest preces un pārtikas produktus ar pazeminātām vai nulles tarifa likmēm.

Uzņēmēji var pieteikties uz kvotām nobarošanai paredzētu jaunbuļļu importam – šīs tarifu kvotas spēkā esamības periods ir kalendārais gads, bet apjoms 24.07 tūkstoši vienību. Tāpat interesenti var pieteikties uz tarifu kvotu tādu buļļu, govju un teļu importam, kas nav paredzēti kaušanai un kas ir dažu alpīno un kalnu šķiru dzīvnieki, informē Valsts Ieņēmumu dienests (VID).

Ar šī gada 1. jūliju tiek atvērtas jaunas tarifu kvotas polivinilbutirāla trīs slāņu plēves bez pakāpeniskas krāsu pārejas joslas ievešanai, nesterila nātrija hialuronāta un katalizatoru vai filtru nesēju ievešanai.

Kvotu samazinātā ievedmuitas nodokļu likme 0%, spēkā esamības periods no 2009.gada 1. jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim.

Turpmāk piena kvotu administrēšana būs vienkāršāka, jo samazināts administratīvais slogs un vienkāršotas funkcijas visos līmeņos.

Valdības apstiprinātie Piena kvotu administrēšanas noteikumi nosaka, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) piena kvotu jomā pārņem piena kvotu sistēmas – piena ražotāju un piena pircēju – kontroli, savukārt valsts aģentūra Lauksaimniecības datu centrs būs atbildīga par piena pircēju apstiprināšanu un tiešās tirdzniecības un piegādes piena kvotas gada deklarāciju administrēšanu.

Noteikumi arī samazina administratīvo slogu un vienkāršo administrēšanas funkcijas gan ražotāju, gan pircēju, gan arī administrējošo un kontrolējošo institūciju līmenī. Tāpat piena ražotājiem ir samazināts kontroļu skaits un mainīta pieteikuma iesniegšanas kārtība, vienkāršojot iesniegumu iesniegšanu- turpmāk ražotājs varēs izvēlēties sev piemērotāko informācijas paziņošanas veidu par darījumiem ar piena kvotu. Tāpat, lai izvairītos no pārkāpumiem, turpmāk piena kvotas administrēšana būs tikai valsts līmenī.

Otrdien valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus piena kvotu administrēšanas noteikumos, lai pēdējā piena kvotas gadā (2014./2015.) visa neizmantotā piena kvota pēc iespējas tiktu izmantota ražošanai un lai ražotājiem būtu iespēja savlaicīgāk iegūt papildu piena kvotu, izmantojot nomas darījumus.

Kā informē ZM, plānots, ka no 2015. gada 1. aprīļa piena kvotu sistēma tiks atcelta. Lai ražotāji pēc iespējas savlaicīgāk varētu papildināt trūkstošo kvotas apmēru, noteikumos atviegloti nosacījumi, paredzot, ka ražotāji kvotu var nomāt, ja savu piena kvotu izpildījuši par 95% līdzšinējo 100% vietā. Grozījumi arī atceļ ierobežojumu ražotājam pēdējos divos kvotas gados no valsts rezerves saņemto piena kvotu iznomāt vai pārdot.

Noteikumi papildināti ar pārejas noteikumiem, kas nosaka ražotājiem pieteikšanās termiņu (2015. gada 1. februāri) papildu piena kvotas saņemšanai no valsts rezerves. Ja ražotājs pēdējā piena kvotas gadā līdz 2015. gada 1. februārim nemaz nebūs pārdevis pienu, tad viņa kvota tiks samazināta par 85% un atbrīvotais daudzums ieskaitīts valsts rezervē.

Ekonomikas ministrijā (EM) līdz šā gada 1.aprīlim jāveic dienesta pārbaude par komersantiem piešķirtajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesībām kopš 2012.gada 28.augusta, kad valdība nolēma apturēt jaunu tiesību piešķiršanu vismaz līdz 2016.gadam.

Šādu rīkojumu devis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

2012.gada augustā valdība nolēma pārtraukt jaunu kvotu izsniegšanu, savukārt termiņu pagarināšanā - ieviest stingrākas prasības. Ir izveidota darba grupa, lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes maksājumu pieaugumu. Tomēr ministrijas administratīvā vadība ir turpinājusi kvotu izsniegšanu arī pēc valdības lēmuma, uzņemoties jaunas saistības visiem elektroenerģijas patērētājiem. Šāda ministrijas administratīvās vadības rīcība ir pretrunā skaidri paustai valdības nostājai jaunas kvotas neizsniegt un daudz stingrāk uzraudzīt to īstenošanu, uzskata D.Pavļuts.

Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosinājusi divu gadu laikā uzņemt 20 000 bēgļu un izmitināt tos visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, attiecībā uz Lielbritāniju, Īriju un Dāniju nosakot, ka šīs valstis pašas varēs izvēlēties, vai tās kādu bēgli uzņem, vai nē.

Atbilstoši izmitināšanas kvotu shēmai, kas būs balstīta valsts izmērā, ekonomikas apjomā un citiem parametriem, Vācija uzņemtu visvairāk imigrantu, tai sekotu Francija un Itālija, pieņemot, ka Lielbritānija kvotu programmā nepiedalās.

«Nevienu valsti nedrīkst pamest vienu milzīgās imigrācijas problēmas priekšā,» pēc priekšlikumu publiskošanas tviterī norādīja EK prezidents Žans Klods Junkers.

Oficiāli priekšlikumi dalībvalstīm tiks iesniegti mēneša beigās.

Tikai dažas stundas pirms šī plāna publiskošanas Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēze Meja kritizēja ES pieeju. ES, nesūtot ekonomiskos imigrantus atpakaļ, iedrošina viņus doties uz ES, norādīja ministre.

Zemkopības ministrija lūgs skaidrojumu Eiropas Komisijai par cukura ražošanas kvotu.

Pēc dalības pārtraukšanas vienotajā ES cukura tirgū šobrīd ražošanas kvota Latvijai ir nulle, taču uzņēmēji interesējas, vai būtu iespējams kvotu iegādāties no citām valstīm.

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dace Freimane skaidro, ka šobrīd pēc ES regulām nav paredzēta iespēja, ka kāda no dalībvalstīm varētu iegādāties cukura ražošanas kvotu no citas dalībvalsts. Taču lai būtu pilnīga pārliecība, ka šāda iespēja nepastāv, ZM tuvākajā laikā plāno nosūtīt vēstuli Eiropas Komisijai ar līgumu skaidrot šo situāciju.

Pagaidām neviens uzņēmējs ZM nav vērsies ar lūgumu piešķirt kvotu cukura ražošanai. Db jau vēstīja, ka uzņēmējs Vladimirs Bičkovskis nodibinājis SIA Jelgavas cukurs un plāno vērsties ministrijā ar lūgumu piešķirt cukura ražošanas kvotu 2013. - 2014. gadam. Nepieciešamais kvotas apjoms - 48 tūkstoši t. Pēc kvotas piešķiršanas pusgada laikā SIA Jelgavas cukurs esot gatavs dot bankas garantijas jaunas ražotnes būvniecībai Jelgavā.

Piena kvotu soda naudu segšana, pārdošana par pašizmaksu un nesagaidītais ES atbalsts ir sācis iznīcināt piena saimniecības , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai kopīgi risinātu smago situāciju piena nozarē, piektdien piena kooperatīvu vadītāji tikās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) biedru sapulcē. Lielākās grūtības vēl ir priekšā, ko var sagādāt piena kvotu pārpilde un daudzu saimniecību izputēšana, tomēr jāatzīmē, ka starp kaimiņzemēm esam vienīgie, kur piensaimniecības nozarei palīdzību sniegusi valsts.

Jau šobrīd vairākas saimniecības ir uzsākušas darbības piena ražošanas pārtraukšanai. Sākotnēji gan tiek meklēti liellopu pircēji, lai nenāktos lopus likvidēt. Ja pircējus neizdosies atrast, lopi tiks likvidēti. «Līdz šim lopu skaits saimniecībās netika samazināts, bet šobrīd tas notiek,» skaidro Zemnieku Saeimas biroja vadītāja Rita Ignāte.