Piena piegādes kvota 2012/2013. kvotas gadā izpildīta par 96.04 % un tas nozīmē, ka soda nauda par kvotas pārpildi Latvijai nebūs jāmaksā.
Tiesa, vēl jāsagaida dati par piena tiešās tirdzniecības kvotas izpildi, kas būs zināmi 15. maijā, taču līdz šim šis kvotas apjoms nav ticis pārsniegts, skaidro Lauksaimniecības datu centra Piena kvotu nodaļas vadītāja Inese Bernere.
Šī ziņa priecē piena lopkopējus, taču vienlaikus viņi atzīst - jautājums par piena kvotas pārpildi būs aktuāls divos nākamajos gados, kas ir pēdējie pirms plānotās kvotu sistēmas atcelšanas 2015. gadā. «Šogad kvota noteikti tiks pārpildīta, jo sāks darboties tās fermas, kas pēdējos gados uzceltas un modernizētas. Līdz ar to aktuāla kļūs soda nauda, kas Latvijai jāmaksā kvotas pārpildes gadījumā,» klāsta kooperatīvās sabiedrības Māršava vadītāja Dace Pastare. Viņa uzskata, ka to nedrīkst uzkraut tikai uz to zemnieku pleciem, kuri līdz šim ieguldījuši un attīstījuši ražošanu, tāpēc valstij jāiesaistās un jāpalīdz segt vismaz daļu no tās. Kā DB jau vēstīja, soda naudas apjoms nav mazs – 195.6 Ls par katru pārsniegto kvotas tonnu jeb 19.56 santīmi par piena kg.
Latvijas kopējā piena kvota 2012./2013. kvotas gadam ir 773,4 tūkstoši tonnas, no kā 754,8 tūkstoši tonnas veido valsts piegādes piena kvota un 18,6 tūkstoši tonnas – tiešās tirdzniecības piena kvota. Lauksaimnieki jau iepriekš pauda satraukumu par iespējamo kvotas pārpildi. Lai stingrāk uzraudzītu kvotas izpildi, Zemkopības ministrija izstrādāja grozījumus Piena kvotu administrēšanas noteikumos, kas paredz kvotas ieskaitīšanu valsts rezervē, ja zemnieks to neizpilda un vēl vairākus citas iespējas. Jāatgādina, ka pēc kvotu atcelšanas 2015. gadā piena ražotājam pašam būs jāseko līdzi tirgus situācijai un tendencēm un ražošana attiecīgi jāplāno, jo pārdošanas iespējas būs atkarīgas no pieprasījuma. Sagaidāms, ka pēc kvotu atcelšanas konkurence nozarē pastiprināsies, jo tirgū bez ierobežojumiem varēs iesaistīties tuvējo kaimiņvalstu efektīvie ražotāji. Daļa zemnieku uzskata, ka kvotu atcelšanas gadījumā jāizstrādā mehānisms, kas ļautu ražotājam par piegādāto pienu saņemt vismaz ražošanas izmaksu līmenim atbilstošu cenu.