Latvijas kosmētikas ražotājs Bio2You laidis klajā trīs jaunas matu kopšanas līnijas, kuru radīšana aizņēma aptuveni deviņus mēnešus. Šogad uzņēmums koncentrējas uz eksportu, stāsta uzņēmuma valdes locekle un Bio2You līdzīpašniece Rita Stražinska.

Saskaņā ar viņas teikto, piemēram, Tuvie Austrumi labi uzņem Bio2You produktus, un ​​īpaši ir sajūsmā par to, ka produktu sastāvs ir dabisks un netiek izmantots alkohols.

Vienlaikus R. Stražinska uzsver, ka Latvijas tirgus uzņēmumam joprojām ir ārkārtīgi svarīgs. «Šis ir mūsu mājas tirgus, tas vienmēr būs mūsu prioritāte, bet es domāju, ka Latvijā šobrīd esam sasnieguši visu, ko varējām, un tagad ir laiks iet tālāk,» teica R. Stražinska.

Viņa atzīst, ka izveidotais zīmols Bio2You jau sākotnēji bija vērsts uz eksporta tirgiem. «Kad mēs dibinājām uzņēmumu, mēs vēlējāmies izmantot nosaukumā vārdu «smiltsērkšķis», bet tas ir grūti izrunājams. To ir grūti izrunāt arī latīņu (Hippophae) un angļu valodā (Sea Buckthorn). Tad mēs padomājām, ka smiltsērkšķis un tajā esošie vitamīni ir vitāli nepieciešami cilvēka organismam tāpat kā skābeklis O2, savukārt «Bio» nozīmē, ka sastāvs ir bioloģiski aktīvs un dabīgs - tā radās nosaukums Bio2You,» skaidroja R. Stražinska.

NEFCO ir piecu Ziemeļvalstu valdību kopīgi dibināta starptautiska finanšu korporācija; līdz ar jaunā investora pievienošanos fonds dos priekšroku videi draudzīgiem projektiem.

"FlyCap" Mezanīna fonds, kas ir "FlyCap" otrais fonds, šogad ir piesaistījis jaunu investoru – Ziemeļvalstu Vides finanšu korporāciju (NEFCO). Kopā ar finanšu institūcijas Altum finansējumu NEFCO fondā ieguldījis 2,5 miljonus eiro. NEFCO ir izveidojušas piecas Ziemeļvalstu – Dānijas, Somijas, Īslandes, Norvēģijas un Zviedrijas – valdības. NEFCO šobrīd pārvalda vairāk nekā 560 miljonu eiro aktīvu un kopš 1990. gada ir devis finansējumu vairāk nekā 1400 privātiem un publiskiem vides projektiem.

"Neskatoties uz Covid-19 krīzi, neesam apstādinājuši mūsu investīcijas. Gluži pretēji – gribam atbalstīt uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 dēļ, bet tuvāko divu gadu laikā saskata izaugsmes iespējās. Līdz ar šī investora ienākšanu, fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem un CO2 samazinošiem projektiem," norāda Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds vienā uzņēmumā iegulda no viena līdz trim miljoniem eiro.

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

"Signet Bank" iegulda "FlyCap Mezzanine Fund II AIF" fondā 1,1 miljonu eiro.

Šis ieguldījums kopā ar finanšu institūcijas "Altum" ieguldījumu ļauj palielināt fonda apjomu par 2,9 miljoniem eiro.

"FlyCap Mezzanine Fund II AIF" ir izaugsmes kapitāla fonds, kas nodrošina finansējumu vietējiem uzņēmumiem mezanīna aizdevumu formā. Fonds dod priekšroku veselības aprūpes, biznesa pakalpojumu, IT, ražošanas un eksporta tirgos sevi pierādījušiem uzņēmumiem, īpašu uzmanību veltot videi draudzīgiem uzņēmumiem un CO₂ samazinošiem projektiem.

Fonds ir paredzējis veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos, izsniedzot aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonda izmērs ir 21,3 miljoni eiro, un plānotais ieguldījums vienā uzņēmumā ir no viena līdz trim miljoniem eiro.

Riska kapitāla fonds FlyCap īstenojis pirms 4,5 gadiem veikto 370 000 eiro investīciju saldētu maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmumā SIA «Cannelle Bakery».

Periodā no 2014. līdz 2016. gadam Flycap izsniedza mezanīna aizdevumu uzņēmumam SIA «Cannelle Bakery» EUR 370 000 apmērā. Aizdevuma izsniegšanas brīdī uzņēmumam bija ļoti ierobežotas iespējas saņemt aizdevumu bankā, tādēļ investīciju fonda «FlyCap» mezanīna aizdevums bija būtisks uzņēmuma tālākai attīstībai.

Investīcija tika izmantota ražošanas modernizēšanā, ražotņu Saldū un Skrundā apvienošanā un saldēto produktu līnijās attīstībā, kas ļāva uzņēmumam realizēt stratēģisko mērķi – eksporta apjoma palielināšanu.

Piecu gadu laikā uzņēmuma kopējais apgrozījums ir pieaudzis par 23%, sasniedzot 3,3 miljonu eiro apgrozījumu 2018. gadā, un paredzams, ka 2019. gadā tas būs 4 miljonu eiro apmērā. Šajā laikā eksporta tirgus īpatsvars ir pieaudzis no 600 tūkstošiem eiro 2013. gadā līdz vairāk kā 1,3 miljoniem eiro 2018. gadā, un, pateicoties fonda investīciju atdevei, tas plānojas 1,6 miljonu eiro apmērā 2019. gadā. Savukārt eksporta tirgi pieauga no 10 valstīm 2013. gadā līdz 15 valstīm 2018. gadā. Uzņēmumam ar FlyCap investīcijas palīdzību ir izdevies izkļūt no -5% tīrajiem zaudējumiem 2013. gadā un stabilizēt uzņēmumu ar 7% tīrās peļņas maržu 2018. gadā, kas nodrošina uzņēmuma stabilitāti un ilgtermiņa dzīvotspēju, darba vietas un nodokļu

Izaugsmes kapitāla fonds FlyCap, kam pieder aptuveni 9% HansaMatrix akciju, piedalīsies brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumā, kas ir spēkā līdz 31. martam. Piedāvātā cena 8,50 EUR par akciju ir par 36 % lielāka nekā 2022. gada oktobra beigās, vēl pirms BaltCap intereses izteikšanas par HansaMatrix iegādi. Cena ir gandrīz 40% virs tirgus vērtības — tā ir laba prēmija, ko mēs, kā akcionārs, nevēlamies laist garām.

Uzskatu, ka, ja šis atpirkums nenotiks (piedāvājumam tiks pieteikti mazāk par 75% no balsstiesīgajām akcijām), tad ir gandrīz 100% varbūtība ka HansaMatrix akcijas cena nokritīs līdz EUR 6, t.i., kāda tā bija pirms paziņojuma, ja ne vēl zemāk,” prognozē Jānis Skutelis, FlyCap valdes priekšsēdētājs.“Šī ir unikāla iespēja tā sauktajā “lāču” jeb krītošā akciju tirgū pārdot akcijas par paaugstinātu jeb “buļļu” tirgus cenu.

HansaMatrix grupas struktūra ar vairākām investīcijām citos uzņēmumos, kas strādā ar zaudējumiem, ir pietiekami sarežģīta. Šo citu uzņēmumu zaudējumi var ietekmēt HansaMatrix iespējas piesaistīt turpmāk lielāku finansējumu. Stratēģiskais pircējs parasti meklē investīciju iespējas vienā konkrētā biznesā, nevis vairākās nozarēs, līdz ar to gaidīt citu investoru pirkšanas piedāvājumu varētu būt izaicinoši, un tas varētu arī nenotikt.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam "Gada investors 2022" par Latvijas nozīmīgākajām investīcijām un konsultācijām iespējkapitāla un biznesa eņģeļu nozarē.

"Gada Investors" ir kopīga Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) iniciatīva, kas dibināta 2015.gadā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un zināšanu izplatīšanos par Latvijas biznesa eņģeļu un privātā un iespējkapitāla fondu industriju, godinot investorus, konsultantus un nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu nozares un kopumā Latvijas investīciju vides attīstībā.

Šogad kandidāti "Gada investors" balvai izvirzīti septiņās nominācijās. Īpaši jāatzīmē šī gada jaunumi: "Gada ilgstpējas balva" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Saraksts ar nominantiem ir nodots LVCA un LatBAN biedriem, kuru balsojums noteiks uzvarētājus, kas tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā.

Pērn kosmētikas ražotāja SIA «Bio2You» apgrozījums sasniedza 522 tūkstošus.

«2017. gads ir pirmais gads, kad sākām nopietni nodarboties ar eksportu, un «Bio2You» dubultoja eksporta apgrozījumu, salīdzinot ar 2016. gadu. Sākām eksportu ne tikai uz Eiropas valstīm, bet arī uz Krieviju, Ķīnu un ASV. Plānots, ka šogad eksporta īpatsvars pārsniegs 50% no kopējā apgrozījuma,» saka Rita Stražinska, SIA «Bio2You» līdzīpašniece.

Šī gada pirmajos trijos mēnešos apgrozījums salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn ir audzis par 67%. «Jaunums šajā gadā ir tas, ka esam sākuši lielos apjomos ražot zobu pastu, ar ko mēs atšķiramies no visiem pārējiem Latvijas kosmētikas ražotājiem. Ceļš līdz efektīvai zobu pastas receptei un tehnoloģijai bija ļoti grūts un ilgs, taču mēs patiesi lepojamies ar sasniegto rezultātu,» teic uzņēmēja.

Kurzemes reģiona maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmums SIA Matss maina nosaukumu un turpmāk tiks dēvēts par Cannelle Bakery, informē uzņēmuma pārstāvji.

Lai sekmētu ražošanas modernizēšanu, ražotņu apvienošanu un saldēto produktu līniju attīstību, uzņēmums piesaistījis alternatīvā investīciju fonda FlyCap investīcijas. Pilnveidota arī uzņēmuma pārvaldība, izveidojot padomi, kurā strādās FlyCap un uzņēmuma īpašnieku pārstāvji.

Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis stāsta, ka 2013. gadā veiktā tehnoloģiju modernizācija un jauna zīmola Cannelle Bakery, kā arī jaunu produktu izstrāde bija pirmais solis uzņēmuma nākotnes nodrošināšanai. Uzņēmuma attīstības stratēģijas prioritāte ir eksporta izvēršana. Uzņēmums veicis tehnoloģiju renovāciju, lai nodrošinātu stabilu augstas kvalitātes produktu ražošanu, jau 2013. gadā ieviesis zīmolu Cannelle Bakery, fokusē ražošanu uz produktiem, kas piemēroti eksportam – saldēti maizes un konditorejas izstrādājumi.

SIA Latgales Granulas piesaistījis investīcijas granulu ražotnes izveidei no alternatīvo investīciju fonda FlyCap, informē Latvijas Garantiju aģentūra.

Savukārt lielākais ieguldītājs fondā ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA). Piesaistītās investīcijas ir plānots ieguldīt ražotnes būvniecībā, tehnoloģisko iekārtu iegādē un apgrozāmajos līdzekļos, plānotā jaunas ražotnes ražošanas jauda ir 25 tūkstoši tonnu granulu gadā.

SIA Latgales Granulas ir dibināts 2014.gadā ar mērķi ražot ENplus A1 standartam atbilstošas koksnes granulas. Uzņēmuma vadībai ir daudzu gadu pieredze kokapstrādes nozarē. Kopējās investīcijas ražotnes izveidei ir plānotas 1,7 miljonu eiro apmēra.

SIA Latgales Granulas valdes loceklis Āris Sparāns uzsver, ka piesaistītas investīcijas ļaus izveidot efektīvu, neliela apjoma, augstākās kvalitātes granulu rūpnīcu, kas ļaus veiksmīgi attīstīties eksporta tirgos, jo šobrīd Eiropas lielākie granulu patērētāji joprojām importē vairāk granulu, nekā saražo. Lai gan kapacitāte lielai daļai Eiropas ražotņu ir lielāka nekā reālā noslodze, daudziem ražotājiem ir problēmas ar izejvielu pieejamību un piegādi. Stabilu izejvielu apjomu ir plānots nodrošināt izmantojot izejvielu resursus, kurus nodrošinās mātesuzņēmums (SIA Aļņi AS) no sava kokmateriālu pārstrādes procesa.

Riska kapitāla fonds FlyCap veicis investīciju 250 000 eiro apmērā SIA Tapcore.

Tāpat kā tas notiek ar filmām, kuras cilvēki piratizē un kuras var lejupielādēt no interneta, par upuri ir krituši arī daudzi mobilo aplikāciju izstrādātāji. Tā, piemēram, mobilās spēles, kuras pirāti nozog no Google Play veikala un cilvēki tās var lejupielādēt dažādās interneta vietnēs. Pirāti uzlauž aplikāciju kodu un lietotājiem nav jāmaksā, kā rezultātā spēļu izstrādātājiem iet secen potenciālie ieņēmumi.

Tapcore risina šo problēmu interesantā veidā, sadarbojoties ar šiem izstrādātājiem un ieliekot speciālu kodu viņu izstrādātajās aplikācijās.

Kad šīs aplikācijas tiek nozagtas, lietotājiem tiek rādītas reklāmas, kas nāk no visdažādākajiem reklāmdevējiem. Šīs reklāmas ir profesionāli un glīti noformētas un neparādās pārāk bieži, lai nekaitinātu lietotāju. Turklāt reklāmas rādās, ne tikai lietojot to aplikāciju, bet arī ārpus tās, lietojot citas telefona vietnes. Tapcore ģenerē ieņēmumus no reklāmdevējiem.

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Pēc spēcīga investoru aktivitātes pieauguma 2021. gadā, pērn investoru interese visā Eiropā bijusi salīdzinoši zemāka, kas skaidrojams ar ģeopolitisku nestabilitāti un rekordaugstu inflāciju.

Baltijas valstīs pērn paziņoti 198¹ M&A (iegādes un apvienošanās) darījumi (2021.g. – 224 darījumi), liecina Oaklins Baltics dati.

Kopējā darījumu vērtība pērn sasniedza 2,4 miljardus eiro , kas ir mazāk, nekā 2021. gadā, bet būtiski pārsniedz darījumu vērtību 2019. un 2020. gadā.

Vērtējot M&A darījumu aktivitāti katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka vislielākā interese bijusi par Lietuvas (89 darījumi) un Igaunijas (79 darījumi) uzņēmumiem. Latvija pēc šī rādītāja jau vairākus gadus pēc kārtas ierindojas pēdējā vietā (30 darījumi).

Vislielākā M&A darījumu publiskotā vērtība bijusi Igaunijā, kur jau tradicionāli dominē e-komercijas un tehnoloģiju nozaru uzņēmumi, un lielu daļu no darījumu skaita nodrošina spēcīgā jaunuzņēmumu ekosistēma. Lai arī darījumu skaits pērn ir bijis mazāks, tas aizvien būtiski pārsniedz aktivitāti iepriekšējo gadu laikā: 2018.g. (163 darījums), 2019.g. (155 darījumi) un 2020.g. (150 darījumi).

Latvijā dibinātā investīciju platforma "Mintos" vienojusies ar Latvijas izaugsmes kapitāla fondu "FlyCap" par divu miljonu eiro piesaisti, informē "Mintos" pārstāvji.

Iegūtie līdzekļi tiks ieguldīti "Mintos" izaugsmes iniciatīvu veicināšanā, tostarp klientu piesaistē visā Eiropas Savienībā, kā arī platformas sasniedzamības un ietekmes palielināšanā.

Šī līdzekļu piesaiste notiek neilgi pēc noslēgtās pūļa finansējuma kampaņas "CrowdCube", kuras laikā "Mintos" piesaistīja 3,1 miljonu eiro no vairāk nekā 3300 investoriem no vairāk nekā 55 valstīm.

Aizvadītajā gadā "Mintos" platformas ieņēmumi pieauga par 30%, palielinoties no 8,8 miljoniem eiro 2022.gadā līdz 11,4 miljoniem eiro. Savukārt "Mintos" neto gada peļņa sasniedza 650 400 eiro. 2023.gada beigās pārvaldībā esošo aktīvu apmērs pārsniedza 600 miljonus eiro, atspoguļojot platformas pieaugošo klātbūtni tirgū un pieaugošo investoru uzticību galvenajos Eiropas reģionos, tostarp Vācijā un Spānijā.

Bezpilota lidaparāta AirDog komandai ir handikaps pār citiem dronu nozares spēlētājiem, un viņi to izmantos, aģentūrai LETA sacīja viens no AirDog investoriem, fonda FlyCap valdes loceklis Jānis Liepiņš.

Kā stāstīja Liepiņš, FlyCap par AirDog zinājuši un interesējušies vēl pirms Kickstarter kampaņas, bet investēt nolemts vēlāk, kad kļuva skaidrs, ka produkts cilvēkiem patīk. «Zinājām un interesējāmies par AirDog vēl pirms Kickstarter, bet pēc Kickstarter par viņiem interesējās visi,» stāsta Liepiņš. «Līdz ar to arī mums likās interesanti «iestartēt» brīdī, kad ir jau kāds, kurš noticējis.»

Runājot par citām AirDog kvalitātēm, Liepiņš minēja uzņēmuma komandu. «Noteikti patika komanda, kas bija ļoti aktīva un godam pārstāvēja arī starptautiskajā arēnā. Viņi ir ļoti profesionāli,» turpina Liepiņš. «Un arī produkts, jo produkts izceļas uz vispārējā dronu piedāvājuma, un ir ļoti labi «nomārketēts».»

Latvijas kosmētikas ražotāju apgrozījums turpina palielināties, attīstību sekmē izaugsme gan vietējā, gan eksporta tirgū

SIA Madara Cosmetics turpina iepriekšējo gadu izaugsmi, pērn sasniedzot 3,03 miljonu eiro apgrozījumu (gadu iepriekš – 2,34 miljoni eiro). «Izpildījām savu plānu pilnībā,» saka Uldis Iltners, SIA Madara Cosmetics direktors. Pieaugums ir bijis gan Latvijā, gan eksportā. Pašmāju tirgū diezgan veiksmīgi sevi ir pieteicis uzņēmuma jaunais zīmols Mossa. Tas gan pagaidām neveido lielu daļu no apgrozījuma, bet tendences ir pozitīvas, tāpēc U. Iltners redz potenciālu attīstībai.

«Pagājušā gadā mums ir gājis labi. Apgrozījums ir audzis, daudz investējām, lai piedalītos izstādēs, ieguldījām jaunu produktu izstrādē. Gadu noslēdzām ar aptuveni 105 tūkstošu eiro apgrozījumu,» teic Agate Kanča, SIA Kiwi Cosmetics valdes priekšsēdētāja. Arī SIA Bio2You sortiments paplašinās un apgrozījums aug. Pērn uzņēmums izveidoja savu ražotni un tagad pilnībā visu produkciju ražo Latvijā. Pērn tā apgrozījums audzis par 40%, sasniedzot 334 tūkstošus eiro, informē Rita Stražinska, SIA Bio2You līdzīpašniece.

Vairāki Latvijas kosmētikas nozares pārstāvji – MADARA Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju (LAKRA), kuras mērķis ir popularizēt mūsdienu Latvijas kosmētikas ražotājus un to produktus Latvijā un ārpus tās robežām. Asociācija strādās ne vien pie Latvijas kā kvalitatīvas kosmētikas ražotājvalsts tēla, akcentējot produktu kvalitāti, bet arī izglītos Latvijas sabiedrību par vietējās kosmētikas pozitīvajām īpašībām.

«LAKRA apvienojušies ražotāji, kuru kopējais apgrozījums ir aptuveni 20 milj. eiro, turklāt gandrīz 70% no saražotās produkcijas asociācijas biedri eksportē. Tas norāda uz šīs nozares konkurētspēju un arī potenciālu, jo Latvijas kosmētikas nozarē šobrīd ir ienākusi jauna uzņēmēju paaudze, kas spēj radīt ne tikai interesantus un kvalitatīvus produktus, bet arī aizraujošu stāstu, kas ir ļoti būtiski, lai iekarotu ārvalstu tirgus,» skaidro LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

«Mūsu paaudzei ir pilnīgi jauns skatījums uz kosmētikas industriju. Turklāt ir gan vēlme un enerģija, gan ambīcijas savas idejas realizēt ne tikai Latvijas mērogā vien. Esmu pārliecināts, ka Latvijas kosmētikas industriju nākotnē ārvalstīs uztvers ne tikai kā līderi Baltijas mērogā, bet arī kā spēcīgu un kvalitatīvu kosmētikas ražotāju Ziemeļeiropā. Tieši tādēļ mēs esam apvienojuši savus spēkus,» saka MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

"Vitāli svarīgi, lai preču kustība starp valstīm netiktu ierobežota. Lielāko daļu izejvielu un iepakojumu mēs pērkam ārpus Latvijas, un 80% mūsu produkcijas tiek eksportēta. Ja notiks robežu slēgšana preču kustībai, tad tā būs īsta katastrofa," koronavīrusa radītās ārkārtas situācijas ietekmi biznesa portālam db.lv komentē kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Pašlaik darbs uzņēmumā norit tāpat kā iepriekš. Ieviesti daudzi piesardzības principi – visur pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi, katram darbiniekam izdalītas sejas maskas. Uzņēmēja ir pateicīga darbiniekiem, ka viņi nāk uz darbu un uzņēmums var turpināt ražošanas procesu.

"Labā ziņa ir tā, ka esam varējuši pārorientēties uz šobrīd pieprasītu produkciju, taču mūsu naudas plūsma ir neprognozējami samazinājusies un arī jaunu pasūtījumu gadījumā ir problemātiski šos pasūtījumus izpildīt, jo trūkst līdzekļu izejvielu iepirkumam. Apgrozāmo līdzekļu pieejamība šobrīd būtu ļoti novērtējama," pauž R.Stražinska.

R.Stražinska cer, ka koronavīruss Covid-19 nav uz palikšanu un visi ierobežojumi būs īslaicīgi, tāpēc par ilgtermiņa ietekmi vēl nevēlas domāt.

"Covid-19" radītā pieprasījuma dēļ arī kosmētikas zīmols "Bio2You" izstrādā jaunus dezinfekcijas produktus un plāno tos piedāvāt gan vietējam tirgum, gan eksportam.

Klientiem jau tiek piedāvāts antiseptisks sprejs ar alkoholu 70% un Pantenolu. Spreja ražošana uzsākta 23.martā un tas pieejams ierobežotā daudzumā.

Vēl tuvākajā laikā uzņēmums tirdzniecībā piedāvās 50ml roku dezinfekcijas gēlu; 1000ml roku dezinfekcijas gēlu, ražošanas procesā ir antibakteriālas cietās un šķidrās ziepes.

"Visi mūsu līdzekļi izstrādāti tā, lai maksimāli rūpētos par roku ādu. Mēs pievienojam dažādas sastāvdaļas, lai spirts tik agresīvi nesausinātu rokas, un roku āda tiktu mitrināta un pasargāta ilgstošākā periodā," komentēja kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Viņa norāda, ka pasūtījumi ir ļoti apjomīgi, tāpēc šobrīd tiek apzinātas finansējuma iespējas.

No Iekšlietu ministrijas padotībā esošās Nodrošinājuma Valsts aģentūras AS "MADARA Cosmetics" ražotnē nogādāti 5000 litri spirta ar koncentrāciju virs 90%, kas tiks izmantots dezinfekcijas līdzekļu ražošanā, informē Iekšlietu ministrijā.

Spirtam ir tikušas veiktas pārbaudes un tas atzīts par nekaitīgu izmantošanai dezinfekcijā. AS MADARA Cosmetics sadarbībā ar SIA "L.Ē.V." pieņems konfiscēto etilspirtu un bez maksas pārstrādās to par virsmu dezinfekcijas līdzekli.

LASI ARĪ: Arī Bio2You uzsāk dezinfekcijas līdzekļu ražošanu

"Krīzes situācijās jāspēj rast radoša pieeja problēmu risināšanai. Dienesti rūpīgi ir strādājuši, lai apkarotu nelegālos akcizēto preču ražotājus un kontrabandistus, un parastā kārtībā šīs akcizētās preces tiek iznīcinātas. Pirmo reizi brīvās Latvijas laikā konfiscēto spirtu izmantosim lietderīgi, lai iekšlietu dienesti un citas valsts un pašvaldību iestādes, ieskaitot slimnīcas, būtu nodrošinātas ar dezinfekcijas līdzekļiem laikā, kad tie ir deficītā un tiek tirgoti par paaugstinātu cenu," pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

BaltCap Latvia Venture Capital Fund pārdevis EKJU SIA, vienu no vadošajiem āra koka mēbeļu un interjera elementu ražotājiem Eiropā. Uzņēmumu iegādājies AMATA SIA ar privātā kapitāla fonda Flycap un Signet Banka atbalstu.

BaltCap investēja uzņēmumā EKJU 2012.gadā. Šajā laika periodā EKJU ievērojami kāpināja eksporta apjomus, nostiprināja uzņēmuma pozīcijas galvenajos Eiropas tirgos un ieviesa ilgtspējības principus. EKJU uzsāka veiksmīgu darbību e-komercijā, un šobrīd ir vieni no veiksmīgākajiem šajā nozarē dārza mēbeļu tirgū Francijā, Lielbritānijā un Vācijā. Uzņēmums ieviesa LEAN un TOC ražošanas metodes, būtiski palielinot produktivitāti un pārdošanas apjomus – no 5,6 miljoniem eiro 2012. gadā līdz vairāk nekā 13 miljoniem eiro 2020. gadā.

Pēteris Treimanis, BaltCap investīciju direktors norāda, ka līdztekus biznesa izaugsmei, EKJU ir kļuvis par līderi darba vides un ilgtspējības jautājumos. "Šodien EKJU ir pieprasītākais darba devējs un viens no vadošajiem nodokļu maksātājiem reģionā. BaltCap investīciju periodā EKJU samaksāto nodokļu apjoms pārsniedza 7,3 miljonus eiro un būtiski veicināja reģiona attīstību. BaltCap uzticas jauno īpašnieku ilgtermiņa vīzijai par uzņēmuma turpmāko attīstību," piebilst P.Treimanis.

SIA RCG Lighthouse piesaistot investīciju fonda FlyCap investīcijas, ir kļuvis par lielāko apgaismojuma energoefektivitātes uzņēmumu Baltijā, kurš sniedz apgaismojumu kā ārpakalpojumu.

Savukārt lielākais ieguldītājs FlyCap fondā ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

LED apgaismojums jau sen ir sevi praksē pierādījusi tehnoloģija, tomēr plašais piedāvājums un salīdzinoši augstā cena kavē uzņēmumus veikt investīcijas apgaismojuma energoefektivitātes uzlabošanā. Tādēļ esam radījuši starptautiski konkurētspējīgu biznesa modeli, sniedzot apgaismojumu kā ārpakalpojumu, kas klientam nodrošina 100% garantētu ietaupījumu, atbrīvošanos no apgaismojuma uzturēšanas izmaksām, tiešsaistes monitoringu ar regulārām atskaitēm, ietaupītu laiks pamatbiznesam, kā arī mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi, uzsver SIA RCG Lighthouse valdes priekšsēdētājs Kaspars Osis.

Riska kapitāla fondi šobrīd jau novēro interesi no uzņēmēju puses pēc finansējuma.

"Vēsture liecina, ka daudzi veiksmīgi uzņēmumi dibināti tieši ekonomiskās lejupslīdes laikā. Problēmas ir bijušas vienmēr un krīze var būt kā katalizators jaunām idejām. LVCA biedri – riska un privātā kapitāla fondi – šo laiku uzskata par ļoti izaicinošu un palīdz saviem portfeļa uzņēmumiem to veiksmīgi pārdzīvot, bet vienlaikus ir atvērti jaunām investīcijām. Tāpēc komersanti ar jaunās situācijas iespaidā radītām biznesa idejām un vēlmi strauji augt pat esošajos neskaidrības apstākļos tiek aicināti izvērtēt iespēju piesaistīt riska un privāto kapitālu," saka Kristīne Bērziņa, Latvijas riska kapitāla asociācijas "LVCA" valdes priekšsēdētāja.

Riska kapitāla fonda "ZGI Capital" investīciju direktors Rūdolfs Krese norāda, ka fonds ir gatavs investēt un izskata visus piedāvājumus no uzņēmumiem, kuri vēlas augt. Šobrīd pieteikumi tiek izskatīti pastiprināti, izvērtējot uzņēmumu attīstības perspektīvas jaunajā realitātē. "Patīkami redzēt uzņēmējus, kuri jaunajā situācijā saskata izaugsmes iespējas," viņš teic. "ZGI Capital" ir izaugsmes fāzes investors un vienā uzņēmumā investē no pusmiljona līdz pieciem miljoniem eiro. Investīciju periods ir līdz 2023. gada vasarai. "Uzņēmums, piesaistot fonda finansējumu saņem ne tikai finanšu resursus, bet arī mūsu komandas atbalstu ar profesionāliem padomiem un nepieciešamo kontaktu nodibināšanu," piebilst R. Krese.

Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kredītportfelis bankās ir dramatiski sarucis, tāpēc komersantiem nepieciešams meklēt citas finansējuma piesaistes iespējas.

To, atsaucoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, DB organizētajā vebinārā Atbalsts biznesa transformācijai uzsvēra riska kapitāla fonda FlyCap AIFP partneris Ģirts Milgrāvis. Viņš norāda, ka 2008. gadā MVU sektoram izsniegto kredītu apjoms sasniedza 8,7 miljardus eiro, savukārt pērn – vien 3,3 miljardus eiro.

Ņemot vērā to, ka ekonomikas apjoms šo 12 gadu laikā ir tikai audzis, kredītportfeļa samazinājums ir būtisks, domā fonda pārstāvis. Strādā kopā Iemesli, kāpēc uzņēmumam ar banku var nebūt pa ceļam, ir dažādi, tajā skaitā nepietiekams nodrošinājums, vajadzība finansēt apgrozāmos līdzekļus, banku fokusēšanās uz pagātnes datiem un neelastīgi kredītpolitikas kritēriji, skaidro Ģ. Milgrāvis.

Latvijas jaunuzņēmums "Supliful", kas nodarbojas ar kosmētikas, uztura bagātinātāju un pakotās pārtikas produktu ražošanu un piegādi pēc pasūtījuma, vienojies, ka iespējkapitālfonds "FlyCap" izsniegs tam mezanīna aizdevumu līdz diviem miljoniem eiro.

Nauda tiks ieguldīta, lai nākamajā gadā desmitkāršotu apgrozījumu, un tas sasniegtu 50 miljonus dolāru.

"Līdz šim mēs esam piesaistījuši savam apgrozījumam un izaugsmei neraksturīgi maz investīciju - kopā 1,9 miljonus eiro. Lielākoties - no biznesa eņģeļiem Igaunijā. Esmu runājis ar ļoti daudziem iespējkapitāla fondiem, bet pašlaik lielākā daļa ir gatava ieguldīt tikai programmatūras biznesos. Neskatoties uz to, ka mums ir ļoti līdzīgs izaugsmes temps, neesam spējuši ieinteresēt iespējkapitāla investorus. Taču nākamgad ir plānota desmitkārtīga uzņēmuma izaugsme. Mums ir nepieciešams finansējums, kas palīdzētu sasniegt mūsu mērķus," saka uzņēmuma "Supliful" līdzdibinātājs Mārtiņš Lasmanis.