Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Milānas tiesa piespriedusi septiņus gadus ilgu cietumsodu bijušajam Itālijas premjeram Silvio Berluskoni par seksuālām attiecībām ar pilngadību nesasniegušu prostitūtu un savas ietekmes izmantošanu, lai to slēptu, kā arī liegusi viņam uz mūžu ieņemt jebkādu sabiedrisku amatu.

Spriedums var izbeigt S. Berluskoni politisko karjeru, tomēr viņam vēl ir tiesības pārsūdzēt spriedumu, kas var aizņemt vairākus mēnešus, vēsta AP. Patlaban S. Berluskoni neieņem nekādu oficiālu amatu Itālijas valdībā, lai gan viņa partija vēlēšanās guva panākumus.

S. Berluskoni advokāts tiesas piespriesto sodu nosaucis par netaisnīgu. «Tas ir ārpus realitātes. Tomēr es esmu mierīgs, jo visus trīs gadus, kurus ilga tiesa, esmu uzsvēris, ka tā nav vajadzīga,» sacīja bijušā Itālijas premjera advokāts Nikolo Gedini.

Apsūdzības, kas izvirzītas pret S. Berluskoni, saistītas ar ballītēm viņa Milānas savrupmājā 2010. gadā, kurās, saskaņā ar prokuratūras apgalvojumiem, piedalījušās jaunas sievietes, kurām ticis maksāts par seksuālām attiecībām ar Itālijas premjeru. Viena no seksa skandāla centrālajām personām ir marokāņu dejotāja Karima El Mahruga plašāk pazīstama ar iesauku Rūbija Siržuzagle. Prokuratūra uzskata, ka S. Berluskoni maksājis nepilngadīgajai marokānietei par seksuālas dabas pakalpojumiem. Gan S. Berluskoni, gan Rūbija apsūdzības nolieguši.

Bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni gatavs arī turpmāk atbalstīt premjera Enriko Letas valdību, vēsta BBC. Iepriekš bijušā premjera partija pauda pretējus uzskatus, tādējādi Itālijas valdību novedot līdz sabrukuma robežai.

Trešdien Itālijā paredzēts uzticības balsojums premjera E. Letas valdībai. Par uzticības balsojumu tika lemts, jo nedēļas nogalē S. Berluskoni pieprasīja, lai Itālijas valdību atstāj pieci ministri.

Šāds solis izraisīja bažas par gaidāmu Itālijas valdības sabrukumu, kas varētu atstāt sekas gan uz valsts ekonomiku, gan uz eirozonu kopumā. Vienlaikus izskanēja, ka daļa no S. Berluskoni ministriem negrasās klausīt partijas līdera pavēlēm un turpinās atbalstīt E. Letas valdību. Analītiķi norādīja, ka tas nozīmē arī to, ka varētu būt gaidāma S. Berluskoni partijas sašķelšanās.

Itālijas parlamenta debatēs pirms uzticības balsojuma S. Berluskoni norādījis, ka valstij nepieciešama valdība, kas var veikt strukturālas un institucionālas reformas. Šāda piekāpšanās, visticamāk, S. Berluskoni ietekmi Itālijas politikā ievērojami samazinās.

Bijušā Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni seksa skandālā radies jauns pavērsiens, kad atklājies, ka Berluskoni maksājis marokāņu dejotājai, lai viņa melotu par attiecībām ar bijušo politiķi, vēsta MSNBC.

Marokāņu dejotāja ar iesauku Rūbija Siržuzagle jeb īstajā vārdā Karima El Mahruga ir viena no Berluskoni seksa skandāla centrālajām personām. Itālijas prokuratūra uzskata, ka Berluskoni maksājis nepilngadīgajai Rūbijai, par seksuālas dabas pakalpojumiem. Par šādu nodarījumu Berluskoni var nākties pavadīt līdz pat trīs gadiem cietumā.

Līdz šim marokāņu dejotāja noliegusi, ka viņai bijušas seksuālas attiecības ar Berluskoni, tomēr atzinusi, ka saņēmusi no bijušā Itālijas premjera tūkstošiem eiro. Berluskoni apgalvo, ka naudu maksājis, lai viņai un citām sievietēm «palīdzētu», taču saskaņā ar nesen noplūdušiem telefonsarunu ierakstiem – nauda bijusi paredzēta, lai nopirktu marokānietes klusēšanu.

Bijušajam Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni piespriesti četri gadi cietumā par krāpšanos ar nodokļiem, vēsta BBC.

Paredzēts, ka S. Berluskoni spriedumu pārsūdzēs.

Tiesas spriedums noteikts saistībā ar tiesībām izrādīt televīzijā ASV filmas.

S. Berluskoni līdz šim ir bijis iesaistīts vairākās tiesvedībās saistībā ar viņa uzņēmējdarbību, tomēr iepriekš viņam izdevies izvairīties no soda, atspēkojot izvirzītās apsūdzības vai arī beidzoties tiesvedības termiņam.

Tiesa piespriedusi 76 gadus vecajam S. Berluskoni cietumsodu divas dienas pēc tam, kad tika paziņots, ka viņš 2013. gadā tomēr nekandidēs premjerministra amatam. Db.lv jau rakstīja, ka Itālijas medijos izskanējušas ziņas, ka S. Berluskoni grasījies 2013. gadā atgriezties premjerministra krēslā.

Bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni sabiedrotie brīdinājuši, ka varētu pamest Enriko Letas valdību, ja Senāta komiteja atteiksies atlikt lēmuma pieņemšanu par deputāta mandāta atņemšanu politiķim.

Komitejai jāpieņem lēmums par to, vai S. Berluskoni, kurš augustā tika notiesāts saistībā ar nodokļu nemaksāšanu, var palikt par deputātu. Šīs lietas izskatīšana izraisījusi jaunu spriedzi E. Letas koalīcijā.

S. Berluskoni advokāti vērsušies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, apstrīdot Itālijas likumdošanu, kas aizliedz notiesātiem politiķiem piedalīties vēlēšanās vai strādāt parlamentā. Bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Tautas brīvības partijas biedri arī pieprasījuši atlikt Itālijas Senāta komitejas lēmuma pieņemšanu. Tam iebilst populistiskā Piecu zvaigžņu kustība, tādējādi saniknojot S. Berluskoni partiju.

Aktieris Džordžs Klūnijs (George Clooney) un futbolists Krištianu Ronaldo (Cristiano Ronaldo) varētu tikt uzaicināti liecināt bijušā Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi) tiesas prāvā, vēsta CNN.

Bijušais Itālijas premjerministrs apsūdzēts nepilngadīgas prostitūtas pakalpojumu izmantošanā un sava amata pilnvaru pārkāpšanā.

Dž. Klūnijs un K. Ronaldo aicināti liecināt, jo viņi piedalījušies S. Berluskoni rīkotajās ballītēs, pavēstījis S. Berluskoni advokāts Nikolo Gendi (Niccolo Ghendi). Viņš norādīja: «Viņi arī pastāstīs, kas patiesībā notika bijušā premjera mājā.»

Prokurori apgalvo, ka S. Berluskoni vairākas reizes izmantojis nepilngadīgas prostitūtas pakalpojumus. Pati prostitūta to noliedz un viņa norāda, ka ir melojusi S. Berluskoni par savu vecumu, sakot, ka viņai ir 24 gadi. Ja S. Berluskoni vaina «seksa skandālā» tiks atzīta, viņam draud līdz pat 15 gadus ilgs cietumsods. Tomēr eksperti paredz, ka šī prāva ilgs gadiem. Ar regulāru novilcināšanu un juridiskām problēmām katrā prāvas posmā.

Skandalozais politiķis, bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni pavēstījis, ka ir saderinājies ar savu draudzeni, kura ir 50 gadus jaunāka par viņu. Šī sieviete liekot viņam justies mazāk vientuļam, ziņo telegraph.co.uk.

Plašā TV intervijā 76 gadus vecais miljardieris paziņojis, ka ir saderinājies ar Frančesku Paskālu (Francesca Pascale), savu 27 gadus veco draudzeni.

«Beidzot es jūtos mazāk vientuļš,» sacījis Berluskoni. «Viņa ir 27 gadus veca, ar ļoti stingrām vērtībām, ar skaistu ārieni un vēl skaistāku iekšējo būtību. Viņa man ir ļoti tuva, viņa ļoti mīl mani un es jūtu to pašu. Mana meita Marina viņu novērtē un arī ļoti mīl,» skaidrojis Berluskoni. 46 gadus vecā Marina ir Berluskoni vecākā meita.

Lai gan paziņojis par saderināšanos, Berluskoni joprojām nav šķīries no iepriekšējās sievas.

86 gadu vecumā pirmdien miris bijušais Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni, paziņoja viņa pārstāvis.

Aprīlī Berluskoni tika diagnosticēta leikēmija.

Berluskoni bija Itālijas valdošajā koalīcijā ietilpstošās konservatīvās partijas "Forza Italia" ("Uz priekšu, Itālija!") līderis un parlamenta augšpalātas Senāta deputāts.

Gadiem ilgi Berluskoni bija dažādas veselības problēmas, sākot no sirds operācijas 2016.gadā un beidzot ar koronavīrusu 2020.gadā. Piektdien viņš tika ievietots slimnīcā Milānā, lai veiktu plānotas pārbaudes saistībā ar leikēmiju.

Neskatoties uz pārvēlēšanu Senātā pagājušajā gadā, viņš reti parādījās sabiedrībā, bet palika oficiālais "Forza Italia" līderis.

Berluskoni trīs reizes ieņēma premjerministra amatu laikā no 1994.gada līdz 2011.gadam, kopumā pavadot valdības vadītāja amatā deviņus gadus. Taču viņa ietekme bija daudz plašāka par politiku, jo viņam piederēja lielākie komerciālie televīzijas kanāli, kā arī līdz 2017.gadam viņš bija futbola kluba "AC Milan" īpašnieks. Košā dzīvesveida deļ Berluskoni vārds bieži nonāca laikrakstu pirmajās lappusēs, arī pēdējos gados.

Dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, taču mūsdienās šī kultūra nereti tiek uzturēta mākslīgi.

Tā uzskata Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta korporatīvo attiecību vadītāja un ilgtspējas eksperte Karīna Javtušenko.

To, ka dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, apliecina dažādu starptautisku pētījumu rezultāti. Piemēram, pēc "Forbes" datiem 57% uzņēmēju atzīst, ka korporatīvās dāvanas var ietekmēt viņu viedokli par esošo vai potenciālo biznesa partneri, turklāt - kā pozitīvā, tā arī negatīvā nozīmē.

"Tomēr korporatīvo dāvanu kultūra, kas savulaik izveidojās ļoti organiski (dāvanas tika izmantotas, lai nostiprinātu sadarbību un attīstītu to ilgtermiņā), mūsdienās tiek uzturēta mākslīgi. Un to ir veicinājis ne tikai fakts, ka korporatīvo dāvanu industrija gadu gaitā ir ievērojami attīstījusies, nodrošinot neierobežotas iespējas, kas dāvanu izvēli būtiski apgrūtina. Mainījusies ir arī izpratne par korporatīvo dāvanu mērķiem biznesa vidē," viņa teic.

Bijušais Itālijas premjerministrs nākamgad vēlas atgriezties pie Itālijas vadības grožiem, raksta vietējais medijs Corriere.it.

Prezidenta vēlēšanas Itālijā ir gaidāmas 2013. gadā. S. Berluskoni no premjera amata atkāpās pagājušā gada novembrī, jo nespēja nākt klajā ar pārliecinošām reformām, lai palīdzētu Itālijai izkļūt no parādu krīzes. Tāpat S. Berluskoni vārds saistīts ar vairākiem skandāliem, tostarp kukuļdošanu.

Lai arī 2013. gada vēlēšanas nav aiz kalniem, medijs atgādina, ka S. Berluskoni pameta premjera amatu ārkārtīgi skarbos apstākļos – būtībā viņu no premjera krēsla izstūma Eiropas Centrālā banka. Kopš sava posteņa pamešanas S. Berluskoni pret eirozonu vērstie izteikumi ir kļuvuši vēl asāki nekā tad, kad viņš atradās premjera amatā.

Itālijā pieaudzis politiskās nestabilitātes risks, kas var atsaukties gan uz valsts ekonomiku, gan arī uz starptautiskajiem finanšu tirgiem, pēc tam, kad nedēļas nogalē kļuva zināms, ka valdību var pamest pieci bijušā premjera Silvio Berluskoni ministri, raisot bažas par ārkārtas vēlēšanām.

Trešdien Itālijas parlamentā paredzēts uzticības balsojums premjera Enriko Letas valdībai. «Itālijā ļoti iespējamas ir jaunas vēlēšanas, un tās nav labas ziņas attiecībā pret reformām. Tas kļuvis par šīs valsts strukturālu problēmu,» Commerzbank analītiķa Mišela Leistera (Michael Leister) sacīto citē Reuters. Reaģējot uz bažām par jaunām vēlēšanām Itālijā, pirmdien divus procentus no savas vērtības zaudēja Milānas vērtspapīru tirgus.

Ministru atkāpšanās saistīta ar valdības nespēju kavēt pievienotās vērtības nodokļa palielināšanos līdz 22%. S. Berluskoni partija jau arī iepriekš draudēja pamest E. Letas valdību. Konflikts Itālijas iekšpolitikā uzvirmoja pēc S. Berluskoni notiesāšanas apsūdzībās par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Izskanējis arī, ka ministri vai vismas daļa no tiem valdību tomēr nepametīs, tādējādi nepakļaujoties S. Berluskoni norādēm, vēsta BBC.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible (Wolfgang Schäuble) prognozē, ka Grieķijai būs nepieciešami desmit gadi, lai pārvarētu parādu krīzi, un ir skaidrs - nav veidu, kā tā varētu atgriezties kapitāla tirgū 2012. gadā, ziņo thelocal.de.

«Grieķiem noteikti būs nepieciešami desmit gadi, nevis gads, lai atgrieztos pie pilnīgas konkurētspējas,» viņš sacījis biznesa izdevumam Wirtschaftswoche.

Daudz kas ir atkarīgs no tā, vai grieķi pieņems skarbos ekonomiskos pasākumus, viņš piebildis.

«Beigās cilvēki izlemj, vai viņi var un vai viņi uzņemsies šo slogu,» runājot par nepieciešamajiem pasākumiem, sacījis Šeible.

Grieķijas valdība esot gatava darīt visu, lai paliktu eirozonā, lai gan tas daudz prasot no valsts iedzīvotājiem. «Mums vajadzētu cienīt milzīgo slogu, kas tiek pieprasīts no Grieķijas iedzīvotājiem. Lai gan tas ne vienmēr šķiet taisnīgi, ja var ticēt plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem par jahtām Piraeus, Mykonos un citās vetās,» stāstījis Šeible.

Itālijas vārgā ekonomika nevar atļauties politisku nestabilitāti, uzrunājot šīs valsts parlamentu pavēstījis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns.

Politiskā nestabilitāte, kas saistīta ar bijušā premjera Silvio Berluskoni tiesvedību, var atbaidīt investorus, un to Itālijas ekonomika nevar atļauties, norādījis O. Rēns. Silvio Berluskoni partija vairākkārt draudējusi pamest Enriko Letas valdību, ja tā atņems Itālijas bijušajam premjeram deputāta statusu saistībā ar viņa notiesāšanu augustā par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka Itālijas parlaments par S. Berluskoni deputāta statusu lems trešdienas pēcpusdienā.

Tāpat O. Rēns kritizējis Itālijas lēmumu par atteikšanos no sabiedrībā nepopulārā mājokļu nodokļa, kas radījis bažas par šīs valsts spējām pārvaldīt savu budžetu un uzlabot ekonomiskās izaugsmes potenciālu. «Mēs esam ieteikuši pārcelt nodokļu slogu no ražošanas uz nekustamo īpašumu un patēriņu, tādējādi mājokļu nodokļa atcelšana ir solis pretējā virzienā,» sacīja O. Rēns.

Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni aizvainojis Vācijas kancleri Angelu Merkeli, tālruņa sarunas laikā izmantojot vulgāru frāzi par viņas figūru, vēsta thelocal.de.

Sarunu starp Berluskoni un uzņēmēju ierakstījuši izmeklētāji, meklējot pierādījumus pret 74 gadus veco politiķi dažādās apsūdzībās, ieskaitot korupciju.

Lai gan ieraksts nav publiskots un tādēļ precīza frāze, ko Berluskoni izmantojis, nav zināma, tiek baumots, ka tā bijusi ārkārtīgi aizvainojoša un attiekusies uz Merkeles ķermeņa uzbūvi.

Itālijas parlamenta loceklis Roko Butiljone parlamentam sacījis: «Ja baumas, kas cirkulē ne tikai starp žurnālistiem, bet arī parlamentā, ir patiesas - premjers runājis par Merkeli neaprakstāmā, neizrunājamā, nepieņemamā veidā, situācija būs dramatiska.»

Viņš norādījis, ka baumas jau tagad rada kaitējumu Vācijas un Itālijas attiecībām.

Itālijas premjers Enriko Leta izturējis trešdien notikušo uzticības balsojumu pēc tam, kad bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni tomēr pauda atbalstu pašreizējai valdībai.

E. Letu atbalstīja 235 politiķi, savukārt pret viņu balsoja 70.

Db.lv jau rakstīja, ka nedēļas nogalē S. Berluskoni pieprasīja, lai Itālijas valdību atstāj pieci ministri.

Šāds solis izraisīja bažas par gaidāmu Itālijas valdības sabrukumu, kas varētu atstāt sekas gan uz valsts ekonomiku, gan uz eirozonu kopumā. Vienlaikus izskanēja, ka daļa no S. Berluskoni ministriem negrasās klausīt partijas līdera pavēlēm un turpinās atbalstīt E. Letas valdību. Analītiķi norādīja, ka tas nozīmē arī to, ka varētu būt gaidāma S. Berluskoni partijas sašķelšanās.

Itālijas parlamenta debatēs pirms uzticības balsojuma S. Berluskoni norādīja, ka valstij nepieciešama valdība, kas var veikt strukturālas un institucionālas reformas. Šāda piekāpšanās, visticamāk, S. Berluskoni ietekmi Itālijas politikā ievērojami samazinās.

Līdz Ziemassvētkiem atlikušas vien divas dienas, tāpēc pirmssvētku iepirkšanās drudzis ir pilnbriedā. Kā atklāj pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti, dāvanu iegādi uz pēdējo brīdi atliek 42,4% Latvijas iedzīvotāju.

Aptaujas dati atklāj, ka decembra sākumā visas dāvanas saviem tuviniekiem bija sarūpējuši vien 2,6% respondentu. Savukārt 48,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju dāvanas jau daļēji ir sarūpējuši, trūkstošās dāvanas piepērkot vēl pēdējās dienās pirms svētkiem.

Dāvanu iegādei vispopulārākā vieta ir iepirkšanās centri, ko pirmssvētku iepirkumiem izvēlas lielākā daļa vai 76,7% aptaujāto. Teju katrs trešais respondents dāvanu iegādei izvēlas mazos, individualizētos veikalus, bet katrs ceturtais respondents dāvanas meklē Ziemassvētku tirdziņos (aptaujā bija iespējams norādīt vairākus atbilžu variantus). Dāvanu iegādei nereti priekšroka tiek dota arī interneta videi – Latvijas interneta veikalos preces apdāvināšanai rod 22% aptaujāto iedzīvotāju, bet ārzemju interneta vietnēs – 15,4% aptaujāto. Interesanti, ka 27,5% respondentu dāvanas tuviniekiem izgatavo paši.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Par savu ieguldījumu zinātnes jomā L`ORÉAL sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē ietvaros apbalvo septiņas talantīgas zinātnieces.

Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņem doktorante M.sc.ing. Anda Barkāne, doktorante M.sc.ing. Laura Vītola un Dr.phys. Ilze Ļihačova no Latvijas, Dr. Gintare Kručaite un doktorante Greta Jaroskyte no Lietuvas, kā arī Dr. Estere Oras un doktorante Karolina Kudelina no Igaunijas. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai L'ORÉAL-UNESCO Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu programmai.

“Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,” uzsver Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Korporatīvās dāvanas ir viens no labākajiem veidiem, kā izrādīt atzinību un veidot ilgstošas attiecības ar darbiniekiem un klientiem, taču, ņemot vērā lielo izvēles klāstu, var būt grūti izvēlēties dāvanu, kas būs tieši laikā. Tātad, kas padara korporatīvo dāvanu neaizmirstamu?

Saskaņā ar nesen veikto aptauju, vissvarīgākais faktors, kas ietekmē saņēmēja viedokli par biznesa dāvanu, ir tās pārdomātība. Pētījums atklāja, ka cilvēki, visticamāk, novērtēs pārdomātas, personalizētas dāvanas, kas atspoguļo viņu intereses.

Padariet savu ziņojumu neaizmirstamu

Pārdomāta ziņojuma pievienošana ir viens no labākajiem un saņēmējam patīkamākajiem veidiem, kā piešķirt korporatīvai dāvanai nozīmi. Apsveriet iespēju pievienot dāvanai digitālu piezīmi vai pat speriet soli tālāk un izveidojiet video ziņojumu, ko pievienot dāvanai. Atrast ideālus vārdus, lai izteiktu pateicību, var būt sarežģīti, taču nedaudz padomājot vai pasmeļoties idejas internetā noteikti atradīsiet īstos. Personīga piezīme parāda, ka jūs novērtējat esošās attiecības un esat gatavs veltīt papildu laiku, lai parādītu adresātiem, ka jums viņi rūp.

Lai veicinātu sieviešu iesaisti darba tirgū un jaunuzņēmumu veidošanā, nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un tehnoloģiju uzņēmums "Accenture" organizē pirmo sievietēm veltīto hakatonu Latvijā "Women in Tech Hackathon #1".

Hakatons notiks 6. un 7. martā Rīgā.

"Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē Latvijā šobrīd strādā tikai 23% sieviešu, bet jaunuzņēmumu vidē šis procents ir vēl zemāks. Turklāt Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2022. gadā IKT nozarē Latvijā trūks 16 tūkstoši darbinieku. Mēs ticam, ka šo darba spēka trūkumu varētu veiksmīgāk kompensēt, veicinot sieviešu iesaistīšanos IKT jomā, pārkvalificēšanos un arī ar lielāku sieviešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā," norāda Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja.

"Women in Tech Hackathon #1" ir "Riga TechGirls" aicinājums izteikt atzinību sievietēm darba vidē ne tikai 8. martā, dāvājot ziedus un konfektes, bet nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un atalgojumu ikdienā.

Bijušajam Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni ir piespriests viena gada cietumsods, ziņo euronews.

Viņš organizējis politiskā sānsenša noklausīšanos un pēc tam šo informāciju nopludinājis laikrakstam, kas pieder viņa brālim.

Saruna bijusi starp politiķi Piero Fassino un apdrošināšanas grupas Unipol vadītāju. Tā bijusi saistīta ar bankas pārņemšanu.

Berluskoni ir tiesības šo spriedumu pārsūdzēt, un Itālijas tiesu sistēma paredz, ka 76 gadus vecajam miljardierim nebūs jādodas uz cietumu līdz pārsūdzības procesa beigām.

Bijušajam Itālijas premjeram Silvio Berluskoni piespriestais cietumsods izraisījis viņa atbalstītāju protestus un nosodījumu, tādējādi liekot bažīties pat Itālijas valdības stabilitāti, kas var no jauna saasināt eirozonas parādu krīzi.

S. Berluskoni savrpupmājas priekšā pulcējās tūkstošiem demonstrantu, kas bijušajam premjeram pauda atbalstu. Uzrunājot sapulcējušos, S. Berluskoni uzsvēra, ka viņš ir nevainīgs saistībā ar izvirzītajām apsūdzībām. Vienlaikus bijušais Itālijas premjers aicinājis savus partijas biedrus turpināt atbalstīt premjera Enriko Letas valdību.

Februārī Itālijā notika parlamenta vēlēšanas, kas noslēdzās ar strupceļu. Parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevās iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai.

Tuvākais sekotājs tai ir bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Brīvības partija ar 29,18% vēlētāju atbalstu, bet trešajā vietā palikusi komiķa Bepes Grillo izveidotā Pieczvaigžņu kustība ar 25,55% vēlētāju lielu atbalstu. Lai izdzīvotu, E. Letas valdībai nepieciešams Brīvības partijas atbalsts.