Globālā varas iestāžu kampaņa par tumšos seifos apslēptā atklāšanu sekmējas, tomēr ir arī varianti.
Likumsargu modrās acs pielaišana tradicionālajam finanšu sektora svētumam – kontu privātumam – ir pārciestās globālās finanšu krīzes sekas, valdībām cenšoties pievilkt finanšu iestāžu darbības skrūves. Arguments tam ir divpusējs. Morālā puse ir banku līdzvainība krīzes izraisīšanā, kuras iznākumā valstīm tās nācās glābt uz savu budžetu rēķina. Pragmatiskā puse ir līdz ar to visu patukšotās valstu kases un papildus ienākumu iespēja no efektīvāk iekasētiem nodokļiem un sodiem.
Šogad ir panākta vienošanās starp ES un Šveici par abpusēju pilsoņu datu pieejamību attiecīgajām varas iestādēm, kas medī nedeklarētos ienākumus. Paredzēts, ka līgums stāsies spēkā 2018. gadā.
Nekas gan neliecina, ka oficiālajai Cīrihei pēkšņi būtu uznākušas sirdsapziņas grēmas. Drīz vien pēc parakstītās vienošanās Šveice jūlija sākumā pastiprināja likumdošanu, kas soda t.s. trauksmes cēlājus. Attiecīgi tie, kas ar pēkšņām atklātības aktivitātēm ieinteresētu ārvalstu likumsargu virzienā izcelsies tuvākajos pāris gados, visai ticami var rēķināties ar piecu gadu cietumsodu.
Jaunais labojums paredz sodu ne vien banku darbiniekiem, bet jebkuram, kurš būs iesaistīts čieptu personu datu izplatīšanā. Pirms tam tas par nodarījumu tika pieskaitīts banku darbiniekiem, un sods par to bija līdz trijiem gadiem cietumā.
Eiropas Komisija datu atklātības līgumu ar Šveici traktē kā biedinājumu tiem, kas grib nobēdzināt savus «ienākumus un aktīvus ārzemēs, lai izvairītos no nodokļiem». Sarunas par līdzīgiem ES līmeņa līgumiem tiek risinātas ar Andoru, Lihtenšteinu un Monako.
Spiediens uz Šveici par gaismas ielaišanu tumšajos seifos sevišķi liels ir no Vašingtonas. Credit Suisse šogad piekrita maksāt amerikāņu tiesībsargiem 2,6 mljrd. USD, atzīstot inkriminēto vainu par palīdzību izvairīties no nodokļiem ASV pilsoņiem. Iepriekš līdzīgi iznāca lielākajai Šveices bankai UBS, kas samaksāja 780 milj. USD. Lai gan Credit Suisse precedents solās būt ar tālejošām sekām, kad ASV to izmantos turpmākajām līdzīgām prasībām, arī tas bija ne bez saviem kompromisiem. Proti, veco zvērestu laušanu baņķieriem pilnīgi pārmest nevar, jo atšķirībā no UBS banka nav bijusi spiesta atklāt tik daudzus kontu turētāju vārdus. 2009. gadā UBS Amerikā tika cauri ar mazāku sodu, bet atklāja ASV instancēm 4700 slepeno kontu turētāju vārdus. No Credit Suisse 22 tūkstošiem slepeno kontu Tieslietu departaments dabūjis vien 238 to turētāju vārdus.
Plašāk lasiet rakstā Banku slepenībai sāk aptrūkt skābekļa piektdienas, 4.septembra laikrakstā Dienas Bizness (6.lpp)!