Inflācijas bremzēšanai iedarbinātais Eiropas Centrālās bankas procentlikmju paaugstināšanas mehānisms samazina biznesa aktivitātes, kā arī uzņēmēju un vēl jo vairāk privātpersonu vēlmi aizņemties, vienlaikus esošajiem kredītņēmējiem sadārdzina ikmēneša maksājumu.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Luminor bankas valdes locekle Baltijā Kerli Vares. Viņa norāda, ka visiem — valstīm, uzņēmējiem, bankām, iedzīvotājiem - būs jāiemācās dzīvot citādi, nekā bijām pieraduši dzīvot daudzus pēdējos gadus, kad Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmes bija ne tikai nulle, bet pat negatīvas.
Fragments no intervijas
Vai kreditēšanās sabremzēšanos visi tautsaimniecības segmenti izjūt vienādi visā Baltijā, vai arī kādi, piemēram, ražotāji - eksportētāji (kokapstrāde, pārtikas ražošana, farmācija, elektronika, IKT), nekustamā īpašuma projektu attīstītāji, privātpersonas — hipotekāro kredītu ņēmēji, to izjūt atšķirīgi?
Mūsu kredītu izsniegšanas noteikumi joprojām ir tādi paši, kādi tie bija pirms gada vai diviem. Protams, tirgus neskaidrība savā ziņā ir jautājums par to, kā uzņēmums, kurš ražo ārvalstu noieta tirgiem, spēj paredzēt izmaiņas un attiecīgi reaģēt uz tām. Pašlaik vislielākās atšķirības ir novērojamas tieši nekustamo īpašumu segmentā, kuru cēlonis ir iepriekšējo krīžu sekas, kad Latvija cieta vissmagāk, un rezultātā Igaunijā un Lietuvā šajā segmentā ir notikusi daudz būtiskāka attīstība nekā Latvijā. To savā ziņā arī rāda kreditēšanas apjomi, kas kaimiņvalstī no 8,5 miljardiem eiro pieauga līdz 15 miljardiem, savukārt Latvijā no apmēram 8 miljardiem saruka līdz 6 miljardiem eiro. Faktiski starpība starp Latviju un Baltijas kaimiņvalstīm ir divas — trīs reizes.
Bet ko varam vēlēties, ja 2007.- 2010. gada krīzes pamats bija nekustamo īpašumu burbuļa plīšana Latvijā, jo īpaši, ja virknei nekustamo īpašumu darījumu bija spekulatīvs raksturs un rezultāts ir piesardzība no visām pusēm. Lai šo pagātnes rūgto pieredzi piemirstu, ir nepieciešams laiks daudzu gadu garumā. Protams, Covid-19 pandēmijas laikā bija kustības, kā rezultātā daļai nekustamo īpašumu darījumu skaits un arī cenas pieauga, bet daļai palika nemainīgs.
Pašlaik līdz ar Eiropas Centrālas bankas refinansēšanas likmju paaugstinājumu daudzi, jo īpaši jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecība izjutīs sabremzēšanos, jo hipotekāro kredītu ņēmējiem jārēķinās ar izmaksu (ikmēneša maksājumu) pieaugumu. Būtībā tas nozīmē, ka mazāk paliks to cilvēku, kuri būs gatavi ņemt hipotekāro kredītu tieši savas finansiālās rocības dēļ. Šobrīd Igaunijā novērojam vislielāko hipotekārās kreditēšanas sabremzēšanos.
Jauno projektu m2 vidējā cena Igaunijā ir 3700 eiro, Lietuvā - 3300 eiro, bet Latvijā — 2500 eiro. Un, kaut arī Latvijā ir viszemākās nekustamo īpašumu cenas salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, daudzi potenciālie pircēji pašreizējā brīdī atsakās no šīs ieceres īstenošanas, to pamatojot ar pārāk augsto cenu, jo viņu finansiālā rocība neļauj iegādāties tādu īpašumu, kādu vēlējās. Šis faktors neattiecas tikai un vienīgi uz Latvijas vai Baltijas valstu, bet gan visas Eiropas potenciālajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem.
Ir vēl vairākas nianses, kuras ietekmē hipotekāro kredītu tirgu Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm. Proti, Latvijā ir viszemākais iedzīvotāju uzkrājumu līmenis Baltijā — 5300 eiro uz vienu iedzīvotāju, Lietuvā tie ir 7400 eiro, bet Igaunijā - 8300 eiro. Vēl viens faktors, kas ir būtisks hipotekārā kredīta saņemšanas kontekstā, ir cilvēka ienākumi, taču tajos nekādi neiekļaujas klātesošā ēnu ekonomika, aplokšņu algas, kuras Latvijā joprojām, pēc A. Saukas datiem, ir salīdzinoši izplatīta parādība. Maza ietekme hipotekārā kredīta un arī visā nekustamo īpašumu segmentā ir nekustamā īpašuma nodoklim, kas Igaunijā ir tikai par zemi, nevis uz tās esošu ēku atšķirībā, piemēram, no Latvijas un Lietuvas.
Ražotāju - eksportētāju segmentā visās Baltijas valstīs ir līdzīga aina, taču lielākās atšķirības ir drīzāk vērojamas nekustamo īpašumu segmentā, kur Lietuvas prioritāte ir bijusi piesaistīt starptautiskos pakalpojumu sniedzējus, ārpakalpojumus, loģistikas centrus, un tāpēc bijis un ir liels pieprasījums pēc komercīpašumiem. Pēdējos piecos gados vairāk nekā trešdaļa no Lietuvas un Igaunijas kredītiem tika izsniegti nekustamā īpašuma objektiem un attīstītājiem. Igaunijā liels pieprasījums bijis pēc mājokļu finansējuma, un zināms uzsvars likts uz jaunuzņēmumiem, kas atsaucas arī uz kreditēšanu. Tikmēr Latvijā bija salīdzinoši maza nekustamo īpašumu attīstība. Protams, loģisks jautājums, cik ilgi Lietuvā turpināsies nekustamo īpašumu salīdzinoši straujas izaugsmes laiks, jo īpaši, ja Baltijā sāk izlīdzināties darbaspēka izmaksas. Minētais tikai norāda uz atšķirīgām ilgtermiņa attīstības vīzijām Baltijas valstu vidū. Bankas var izsniegt kredītus, ja ir kam, tātad vajadzīgi uzņēmumi, kuri vēlas aizņemties naudu, kuriem ir idejas izaugsmei un kas atbilst attīstības kritērijiem. Būtībā jautājums ir par to, kas bija pirmais — vista vai ola.
Visu interviju lasiet 11.jūlija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
Abonē arī digitāli!