Lai izpildītu normatīvo aktu prasības par politiski nozīmīgu personu padziļinātu pārbaudi korupcijas risku novēršanas nolūkos, Latvijas bankas organizēs savu klientu anketēšanu, lai izvērtētu, vai klients atbilst politiski nozīmīgu personu kategorijai.

Klientu pienākums ir sniegt pilnīgu un patiesu informāciju, lai tiktu korekti izpildītas likuma prasības, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Visas sabiedrības interesēs ir nepieļaut, ka publiskā vara tiek izmantota personiskā labuma gūšanai. Lai novērstu iespēju, ka mūsu pašu valsts vai citu valstu augstas amatpersonas, izmantojot finanšu sistēmu, legalizē korupcijas vai citā pretlikumīgā veidā iegūtus līdzekļus, ir nepieciešams ieviest šo standartu un paplašināt politiski nozīmīgas personas definīciju, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Atbilstības kontroles departamenta Normatīvā nodrošinājuma daļas vadītājs Kristaps Markovskis.

Jaunās likuma prasības par padziļinātu Latvijā politiski nozīmīgo personu un ar tām saistīto personu finanšu pārbaudi varētu pieckāršot SEB bankas klientu skaitu, kas atbilst augsta riska personu kategorijai.

SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere pastāstīja, ka pašlaik SEB bankā ir pusmiljons aktīvu klientu, no tiem 7000 ir augsta riska personas. Atbilstoši līdzšinējiem noteikumiem šajā kategorijā ietilpst nerezidenti, biedrības, vairākas industrijas, piemēram, azartspēles, finanšu institūcijas. Taču pēc jaunajiem noteiktiem augsta riska personu būs vismaz piecas reizes vairāk.

Bankai būs nepieciešami papildu resursi šo klientu monitorēšanai, taču plānots izmantot esošās uzraudzības sistēmas un uzraudzības procesus, neradot ko īpaši jaunu.

Tetere vērtēja, ka jaunās normas par politiski nozīmīgajām personām Latvijā ir diezgan prasīgas un tās attieksies uz daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Likumā noteiktais pārejas laiks ir beidzies, un, sākot ar 1. decembri pilnībā jāievēro likuma normas par politiski nozīmīgu personu finanšu darījumu stingrāku kontroli, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Banku ikdienas sadarbībā ar klientiem nozīmīgu izmaiņu nebūs, jo bankas jau ilgi ievēro Pazīsti savu klientu principu un veicam risku analīzē balstītu klientu darījumu uzraudzību.

Likuma politiski nozīmīgu personu tvērumā ir iekļauta plaša Latvijas augstāko valsts un pašvaldību institūciju vadība, viņu radinieki un saistītas personas. Banku uzdevums ir veikt klientu izpēti, identificēt starp klientiem politiski nozīmīgās personas un veikt šo personu finanšu līdzekļu un darījumu padziļinātu kontroli. Attiecībā uz jauniem klientiem jaunās prasības stājās spēkā no 1. jūnija, attiecībā uz esošajiem klientiem – no 1. decembra.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) aicina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) – par korupcijas novēršanu Latvijā atbildīgo valsts institūciju – veidot uz uzturēt Latvijas poliski nozīmīgo personu sarakstu, kas bankām būtu pastiprināti jākontrolē saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, informē LKA.

Saeimā uz trešo lasījumu tiek gatavoti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviešot jaunu terminu – Latvijas politiski nozīmīgās personas, kā arī paredzot pienākumu bankām un citiem uzņēmumiem, uz ko attiecas šis likums, pastiprināti kontrolēt šīs personas korupcijas, nodokļu nemaksāšanas un nelegālas naudas atmazgāšanas novēršanas nolūkos.

Bankas atbalsta likuma grozījumu mērķi – korupcijas un citu nelikumīgu darbību novēršanu, un aicina likumdevēju veidot tiešām efektīvu sistēmu. Pašreizējā likuma grozījumu redakcija rada lielas bažas par tās realizāciju dzīvē, jo likumā ir paredzēta ārkārtīgi plaša politiski nozīmīgu personu definīcija, turklāt šo personu saraksta izveide un identificēšana atstāta katras bankas individuālā ziņā. Mūsuprāt, tā vietā būtu jābūt vienam valsts veidotam metodoloģiskam centram, kas nodrošina vienveidīgu un reālu likuma ieviešanu dzīvē.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicina banku klientus piedalīties anketēšanā politiski nozīmīgu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai un atsaucīgi un godīgi atbildēt uz banku uzdotajiem jautājumiem, jo šī likuma prasība ir visas sabiedrības interesēs, informē komisijas pārstāvji.

FKTK arī atgādina, ka klienta konfidencialitātes princips nav atcelts - visa informācija, ko klients sniedz bankai, tiek izmantota tikai bankas vajadzībām, lai pildītu likumā noteiktos uzdevumus, un tā nekādā gadījumā nav publiska informācija.

Latvijas bankas drīzumā sāks (dažas jau ir sākušas) savu klientu anketēšanu, lai izvērtētu, vai klients atbilst politiski nozīmīgu personu kategorijai. Klientu pienākums ir sniegt pilnīgu un patiesu informāciju, lai tiktu korekti izpildītas likuma prasības. Nesen apstiprinātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likumā paredz, ka paplašināts to personu loks, uz ko attiecināma politiski nozīmīgas personas definīcija, tai skaitā pašvaldību vadītāji, politiski nozīmīgas personas brāļi/māsas un citas personas, ar kurām politiski nozīmīgai personai ir ciešas attiecības.

Banku klientu anketēšana, kas pagājušajā gadā sacēla pamatīgu vētru iedzīvotāju vidū, klusi noslēgusies, ļaujot secināt – nekas daudz ar to atklāts nav, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut gan valsts to pozicionēja kā nozīmīgu pienākumu, informāciju par rezultātiem neviens īsti nesteidz apkopot. Pēc banku atbildēm nākas secināt – nekas daudz ar šo anketēšanu atklāts netika, vien kļuvis zināms tas, ka par apmēram 1% palielinājies klietnu īpatsvars, kas uzskatāmi par politiski nozīmīgām personām. Savā ziņā to var saukt par eksperimentu (ja vien tas iedzīvotājiem nebūtu sagādājis tādas klapatas) likuma ieviešanā, lai atklātu tajā trūkumus. Bankas atzīst, ka anketēšanas process izgaismojis vairākas nepilnības un nepieciešamību radīt nopietnākus risinājumus politisku nozīmīgu personu reģistrēšanā.

Iespējams, var vilkt paralēles starp bankām uzspiesto politiski nozīmīgu personu medīšanu ar anketu palīdzību un valsts amatpersonu deklarāciju puspatiesību tiražēšanas sistēmu

Valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai droši vien būtu kāds biezāks vārds sakāms, ja aktuālajā revīziju plānā būtu ieplānota iedziļināšanās banku uzbāzības pasākumos. Kamēr banku klientu aptaujas lietderīgums un atdeve nav vētīta, var vilkt paralēles ar revīzijā secināto par valsts amatpersonu deklarāciju sistēmas efektivitāti. Toreiz viens no galvenajiem secinājumiem bija: lai no sistēmas būtu kāda jēga, tajās norādītajām ziņām jābūt patiesām. Ja šajā jomā valda puspatiesības, kāpēc gan lai cits gars valdītu politiskajai varai pietuvinātu cilvēku atskaitīšanās kultūrā bankām.

Bankas, uzbāžoties saviem klientiem ar kaitinošajām anketām, pakļaujas likumam, kura būtība ir identificēt tās personas, kas ir ne tikai politiski nozīmīgas vai rados ar tādām, bet veic arī aizdomīgas finanšu darbības, piemēram, cenšoties legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Turklāt aptaujas tiek veiktas, pieņemot, ka katrs tās pildītājs ir pārlapojis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu un orientējas terminos. Jo politiski nozīmīga kādam varētu šķist arī apakšstāva Dzintra, kurai ir viedoklis par valstī notiekošo.

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi ieteikumus kredītiestādēm un finanšu iestādēm politiski nozīmīgu personu (PNP), to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai, informē FKTK.

Ieteikumi palīdzēs bankām definēt personas, kas uzskatāmas par politiski nozīmīgām personām, tajā skaitā viņu ģimenes locekļus un cieši saistītās personas.

Bankās veiktā klienta izpēte ir pamata informācijas avots, kā noskaidrot, vai persona atbilst politiski nozīmīgas personas pazīmēm, taču bankām var palīdzēt arī citi informācijas avoti: komerciālās datu bāzes, ienākumu deklarēšanas sistēmas un interneta un masu mediju informācijas resursi.

Ieteikumi sagatavoti, apkopojot ārvalstu piemērus PNP, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, ārvalstu organizāciju ieteikumus, vadlīnijas un labāko praksi, piemēram, Finanšu darījumu darba grupas Financial Action Task Force (FATF) ieteikumus, vienlaikus ņemot vērā Latvijas normatīvo aktu (piemēram, NILLTFN likuma) prasības un starptautisko finanšu institūciju darbības standartus.

Saeima galīgajam lasījumam virzījusi nepārdomātus grozījumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz, ka bankām un citiem likuma subjektiem būs jāveic padziļināta finanšu izpēte par katru ceturto Latvijas iedzīvotāju – regulāri jāpārbauda to ienākumu un darījumu legalitāte, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) aplēses.

Vēloties kontrolēt amatpersonas, pārbaudēm var tikt pakļauts arī liels skaits iedzīvotāju ar vidējiem vai pat zemiem ienākumiem.

Likuma grozījumi šodien, 20. janvārī tiek izskatīti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē uz trešo lasījumu.

Likuma grozījumi paredz, ka līdzīgas padziļinātas pārbaudes kā par politiski nozīmīgām personām (deputāti, valsts vadītājs, ministri u.c.) tiks attiecinātas arī uz plašu radinieku loku (5 paaudzēs) un plaši interpretējamu personu loku, kurām ir citas ciešas attiecības ar amatpersonām, piemēram, draugi, cilvēki, kas savulaik mācījušies vienā klasē ar savas pašvaldības vadītāju vai darba kolēģi, partijas vai citu interešu kluba biedri Jaunās prasības tiks attiecinātas ne tikai uz politiski nozīmīgām personām, kuras šobrīd ir amatā, bet arī uz tām, kuras ir atstājušas amatu, tādējādi arī radinieku vai saistīto personu loks tiks paplašināts. Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) aplēses liecina, ka padziļinātām pārbaudēm var tikt pakļauti pat uz katru ceturto jeb pus miljonu Latvijas iedzīvotāju.

Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji zināmā mērā ir konkurenti banku sektoram, bet abus segmentus nevar strikti salīdzināt, jo nav vienots regulējums, sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasību par politiski nozīmīgu personu identificēšanu un to darījumu uzraudzību, tiem nav «zini savu klientu» anketu. Savukārt īstermiņa aizdevējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). «Līdz ar to dzīvojam dažādās pasaulēs,» sacīja bankas vadītājs.

Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza paskaidroja, ka maksājumu un e-naudas iestādēm ir līdzvērtīgas prasības naudas atmazgāšanas jomā kā bankām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām ir pienākums pilnībā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību, tajā skaitā likumā noteiktajos gadījumos klientu identificēšanas, izpētes un uzraudzības, izpildi. Minēto likuma prasību izpilde nozīmē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā noteiktajos gadījumos ir jānoskaidro, vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam.

Uzņēmumiem, kuri nav spējuši izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasības, aizvien biežāk tiek piemēroti sodi, informē "Lursoft" pārstāve Indra Urtāne.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2019.gada laikā vien VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde veikusi 1013 pārbaudes, un 229 gadījumos pieņemts lēmums par sodu piemērošanu.

Kā rāda apkopotā informācija, no teju 300 uzņēmumiem, kas līdz šim saņēmuši sodus, gandrīz visiem ir piemēroti naudas sodi. To diapazons ir ievērojams - sākot no 50 eiro gadījumā, ja nav veikta klienta darījuma uzraudzība un nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu, beidzot ar 10 tūkst. eiro gadījumos, kad nav veikta padziļināta klientu izpēte, noskaidroti patiesie labuma guvēji un politiski nozīmīgās personas, kā arī uzņēmums nav izpildījis prasību uzrādīt visus pieprasītos dokumentus.Kopējais sodu apmērs, kas piemērots, uzņēmumiem, pārsniedz jau 400 tūkst.eiro.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

FKTK apkopojusi un publicējusi biežāk uzdotos jautājumus un atbildes par komercbanku klientu anketēšanu un politiski nozīmīgu personu padziļinātu pārbaudi korupcijas risku novēršanas nolūkos.

FKTK mājaslapas sadaļā Komercbanku klientu anketēšana, PNP statuss pieejama informācija par anketēšanas nolūku, padziļinātu klienta izpēti, klienta atbildību, atbildot bankai uz jautājumiem, kā arī skaidrota politiski nozīmīgas personas, tās ģimenes locekļu un cieši saistītas personas definīcija.

Jautājumus un atbildes var lasīt, klikšķinot šeit.

Kā jau tika prognozēts, banku anketēšana bijusi vien ķeksītis

Katrs simtais banku klients nokrustīts kā politsvarīgs, noslēdzoties banku veiktajai anketēšanai. Te gan jāprecizē – bankas paļaujas uz to, ka cilvēki sevi sarakstos atbilstoši būs kategorizējuši paši. Jāņem vērā, ka pērn aprīlī tika ieviesta vēl kāda prasība kredītiestādēm – par aizdomīgiem darījumiem ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Vēl viens aspekts – bankām jau bija savas sistēmas aizdomīgo darījumu identificēšanai. Tādēļ jājautā – cik daudz korumpantu «nosita» anketa? Cik – naudas atmazgātāju un cik – terorisma finansētāju? Lai gan troksnis tika sacelts liels, pēc politiski nozīmīgu personu un ap viņiem spietojošo personu loka skaitīšanas skaida ir gauži maza.

Latvijas Komercbanku asociācija, atbalstot Latvijas drīzu dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), pauž gandarījumu, ka Latvija ir pietuvojusies pievienošanās procesa noslēgumam.

Novērtējot pēdējā iestāšanās sarunu posma nozīmi, Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) apliecina ieinteresētību sadarbībā ar valsts institūcijām turpināt aktīvu cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, t.sk., ņemot vērā OECD rekomendācijas.

2016. gada 1. martā Ministru Kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu Par Latvijas Republikas pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai procesa gaitu. Banku nozari un tās atbilstību OECD prasībām analizēja Finanšu tirgu komiteja. Šīs komitejas ziņojumā tika apskatīts Latvijas finanšu tirgus, tā struktūra, Latvijas banku sistēma un kapitāla tirgus, finanšu tirgus uzraudzība un normatīvie akti, Latvijas finanšu tirgus starptautiskā integrācija, vērtēta Latvijas finanšu tirgu regulējošo normatīvo aktu atbilstība OECD juridiskajiem instrumentiem un liberalizācijas kodeksiem, kā arī vērtēti jautājumi par piekļuvi Latvijas finanšu tirgum. Ziņojuma secinājumi ir, ka Latvija kopumā atbilst OECD juridiskajiem instrumentiem finanšu tirgu jomā.

Ar aizdomām par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) konsultantu fiktīvu nodarbināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērsies Valsts policijā, informēja KNAB.

Izvērtējot auditorkompānijas «Ernst&Young» sagatavoto RS biznesa pārbaudes ziņojumu, KNAB konstatējis, ka tajā ietvertā informācija liecina par iespējamu RS amatpersonu izdarītu krāpšanu, jo ar dažādiem konsultantiem noslēgtie uzņēmuma līgumi, iespējams, ir fiktīvi.

Ievērojot Kriminālprocesa likumā noteikto institucionālo piekritību, KNAB 15.aprīlī izanalizēto informāciju par minētajiem faktiem nosūtījis Valsts policijai turpmākai pārbaudei atbilstoši kompetencei, informēja KNAB.

Birojs joprojām turpina citu ziņojumā norādīto faktu pārbaudi.

Jau ziņots, ka KNAB, vērtējot auditorkompānijas «Ernst&Young» sagatavoto ziņojumu par situāciju RS, bija sācis vismaz trīs resoriskās pārbaudes.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome šodien apstiprināja jaunus normatīvos noteikumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldības informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma normatīvie noteikumi, kas nosaka prasības bankām pēc atbilstoša IT nodrošinājuma, informē FKTK.

Jaunie noteikumi paredz, ka banku IT sistēmām jādarbojas atbilstoši katras bankas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) riska izvērtējumam. Tie nenosaka jaunas prasības klientu izpētei, bet gan paredz nepieciešamo IT nodrošinājumu esošo normatīvo prasību efektīvai izpildei. Paredzams, ka noteikumiem stājoties spēkā, bankām būs nepieciešami papildu resursi, lai nodrošinātu atbilstošas IT sistēmas.

Noteikumi nosaka, ka, izvēloties NILLTF riska pārvaldības IT sistēmu, bankai ir jābalstās uz tai piemītošā NILLTF riska izvērtējumu un jāizvērtē pieejamie personāla, tehnoloģiskie un citi resursi, kas nepieciešami efektīvai NILLTF riska pārvaldības IT sistēmas ieviešanai un uzturēšanai. Ņemot vērā banku klientu skaitu un lielo pārskaitījumu apmēru, klientu darījumu izvērtēšanu nevar veikt manuāli un ir nepieciešams nodrošināt automatizētus risinājumus. Atbilstoša un efektīva IT sistēma ir būtisks instruments NILLTF riska mazināšanai.

Likvidējamā «ABLV Bank» sākusi kreditoru prasījumu izmaksas, liecina tās sniegtā informācija.

Šā gada oktobrī «ABLV Bank» uzsākusi jaunu posmu pašlikvidācijas procesā — veikta pirmā izmaksa tās atzītajam kreditoram, kuram veiktas visas pārbaudes saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) saskaņoto metodoloģiju.

Izmaksas uzsāktas Kredītiestāžu likumā noteiktai kreditoru 2. kārtai, kurā šobrīd ir 865 kreditori ar kopējo atzīto prasījumu apmēru 347 miljoni eiro. Tās ir privātpersonas, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi.

«Līdz šim Latvijā un Eiropā šāda veida kreditoru pārbaudes nav īstenotas. Tas mums lika izveidot pilnīgi jaunus procesus un procedūras, lai šo pārbaužu mehānismu iedarbinātu. Jā, tas prasīja ilgāku laiku kā plānots, taču šobrīd sagatavošanās darbs ir paveikts un pirmais tests veiksmīgi īstenots, lai sāktu naudas izmaksu kreditoriem,» skaidro likvidators Arvīds Kostomārovs.

Šogad globālā pandēmija otrajā plānā aizbīdījusi lielvalstu tirdzniecības kariņus. Nupat gan Pasaules Tirdzniecības organizācija lēmusi, ka Eiropas Savienība (ES) ASV varēs noteikt papildu tarifus attiecībā uz tās eksportu četru miljardu ASV dolāru vērtībā, Reuters ziņojušas šim darījumam pietuvinātas personas.

Katrā ziņā, neskatoties uz milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, izskatās, ka ASV un Eiropa tirdzniecības ziņā ir gatavas viena otrai likt papildu barjeras.

Dots pret dotu

Abu reģionu tirdzniecības strīds saasinājās pēc tam, kad 2018. gadā ASV lēma noteikt tarifus ES alumīnijam un tēraudam. Eiropa uz to savukārt atbildēja ar tarifiem vairākiem ASV ražojumiem, piemēram, skarti tika Harley-Davidson motocikli un Levi Strauss & Co džinsi.Tāpat pirms laika (2019. gada rudenī) ASV sankcijas skāra Eiropas preces 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). ES šāds “sods” tika noteikts kā adekvāts saistībā ar reģiona nelegālo finansiālo palīdzību Francijas lidaparātu ražotājam Airbus. Eiropa ASV atbildi parādā nepalika un norādīja, ka gluži “tīras” nav arī ASV nodokļu atvieglojumu iniciatīvas Boeing. Attiecīgi nu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas svētību sperta minētā atbilde agrākajiem ASV tarifiem saistībā ar Airbus-Boeing “sāgu”.

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Jāvērtē banku atbildība par savu klientu darbībām; ar laiku tām var nākties samierināties ar nodokļu administrēšanas funkciju apjoma palielināšanos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielie nodokļu parādi valsts kabatā parasti neatgriežas. Ņemot vērā troksni ap banku klientu skrupulozo anketēšanu (tas gan vairāk attiecas uz koruptīvu darījumu izskaušanu) un bankām uzlikto pienākumu kļūt vērīgākām, grūti iedomāties, kā bankām tomēr paslīd garām to klientu būtisko problēmu simptomi, kas vēlāk summējas pat desmitos miljonu mērāmos nesamaksātos nodokļos. Šo problēmu var vērtēt arī kontekstā ar šā gada aprīlī ieviestajām prasībām, ar kurām noteikts, ka kredītiestādēm Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāsniedz informācija par aizdomīgiem darījumiem un klientu anketēšanas uzsākšanu, kurās tiek «medītas» politiski nozīmīgas personas un ar tiem saistītie cilvēki. Rodas jautājums, vai un kādā mērā būtu vērtējama arī banku atbildība, kuras apkalpojušas, piemēram, arī lielos nodokļu nemaksātājus? DB skaidro, vai bankām vajadzētu ieviest stingrākus kontroles mehānismus, lai identificētu to klientu apdraudējumus valsts finanšu interesēm, piemēram, nodokļu parāda veidā, jo visi lielie nodokļu parādnieki vienlaikus ir arī kādas bankas klienti.