Pasaulē

Baltijas valstis ar bažām lūkojas Zviedrijas virzienā

Žanete Hāka,18.08.2016

Jaunākais izdevums

2007.-08. gada globālās finanšu krīzes laikā Zviedrijas bankas ar bažām lūkojās Baltijas valstu virzienā, raksta Financial Times.

Tas bija pamatoti, jo Baltijas valstu ekonomiskā lejupslīde deva smagu triecienu Zviedrijas aizdevējiem un radīja Stokholmas regulatoros bažas par nekustamā īpašuma tirgus sabrukumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Savukārt šobrīd situācija ir pilnīgi pretēja, un pieaugošās bažas Baltijas banku nozarē ir vēl viena zīme, kas norāda uz nepilnībām Eiropas finanšu sistēmā, norāda FT, par piemēru minot Lietuvu. Vairāk nekā 90% no Lietuvas banku aktīviem patlaban pārvalda ārvalstu aizdevēji (rādītāji Igaunijā un Latvijā ir nedaudz atšķirīgi).

Ciešā saikne starp vietējām bankām un vietējo uzņēmējdarbību bieži ir bijusi balstīta uz korupciju, kas negatīvi ietekmēja visu ekonomiku, norāda viens no bijušajiem Viļņas ministriem. Valstī strauji ienākušas Ziemeļvalstu bankas, un patlaban Lietuvā trīs lielākie aizdevēji ir zviedru SEB un Swedbank, kā arī norvēģu DNB. Visas trīs bankas palika valstī arī tad, kad IKP, rēķinot dolāros, laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam pazeminājās par vairāk nekā piektdaļu. Taču dažas amatpersonas Baltijas valstīs sāk satraukties par to, kas ar šīm bankām notiek savos mājas tirgos.

Zviedrijas Centrālās bankas pārvaldnieks Stefans Ingvess (Stefan Ingves) jūlijā notikušajā konferencē paziņoja, ka bažas tagad ir vērstas pretējā virzienā: Baltijas valstis uztraucas par nekustamā īpašuma sektoru Zviedrijā. Negatīvas procentu likmes Zviedrijā un rekordzemas likmes Norvēģijā ir novedušas pie galvu reibinoša mājokļu cenu kāpuma un bailēm par burbuļa veidošanos. Šķiet, ka abās valstīs pieaug finansiālās stabilitātes riski.

Viļņā pastāvošās bažas ir novērojamas daudzās nelielās valstīs visā Eiropā, kurās ir vērojams ārvalstu banku īpatsvars.

Ekonomikas ideju laboratorijas Bruegel vecākais biedrs Nikolass Verons (Nicolas Véron) norāda, ka aptuveni puse no eirozonas valstīm saskaras ar līdzīgu dilemmu, jo vairāk nekā puse no to finanšu nozares ir balstīta ārpus šo valstu robežām. Tiesa gan, SEB, Swedbank un DNB Lietuvā darbojas kā filiāles, kas nozīmē, ka tām ir sava vietējā bilance un kapitāls, kas atrodas atsevišķā pārraudzībā. Tas nozīmē, ka Lietuvas filiāles pārrauga Eiropas Centrālā banka, kamēr mātes bankas, kuru galvenās mītnes atrodas ārpus eirozonas, pārrauga Zviedrijas vai Norvēģijas regulatori. Krīzes situācijā pastāv iespēja, ka tiek pārskaitīta nauda no Lietuvas, lai segtu zaudējumus Zviedrijā.

FT eksperti uzsver – pastāv vēlme, lai Lietuvas oficiālās mātes bankas joprojām spētu repatriēt daļu no savu filiāļu kapitāla. Piemēram, Swedbank šogad no savas filiāles Lietuvā sev izmaksāja papildu dividendes 491miljonu eiro apmērā, uzsverot, ka Baltijas valstis joprojām ir vietējais tirgus. Pēc dividenžu izmaksas kopējais kapitāla atbilstības koeficients atradās pie 23,9% atzīmes, kas ir virs regulatoru noteiktā minimālā rādītāja, taču zemāks nekā 40% rādītājs 2015. gada beigās. Ziemeļvalstu bankām piemīt arī viens no augstākajiem kapitāla līmeņiem Eiropā, ko apliecina nesen veiktie stresa testi. Taču eksperti joprojām uztraucas, ka ārvalstu bankas krīzes laikā potenciāli var sistēmu padarīt trauslāku nekā tas notika 2008. gadā, kad daudzi aizdevēji slēdza ārzemju operācijas. Tilburgas Universitātes Banku un finanšu profesors Haralds Beninks norāda: «Tas padara lietas sarežģītākas un komplicētākas. Kas notiek, ja galvenās mītnes valstī banka nonāk nepatikšanās?»

Viņš akcentē to, ka Zviedrijas un Norvēģijas bankas lielākoties izvairījās no 2008. gada finanšu krīzes radītās ietekmes, neskatoties uz sarežģījumiem Baltijā, kas nozīmē, ka šo banku apņēmība īstenot darbību Lietuvā vēl nav pārbaudīta, ņemot vērā finanšu triecienu to galvenās mītnes valstī. FT pieļauj, ka Lietuvas amatpersonas apzinās risku un cenšas sekmēt alternatīvas ārvalstu bankām, reformējot vietējās kredītapvienības, veicinot finanšu tehnoloģiju uzņēmumu un ēnu banku izveidi, kā arī mudinot pensiju fondus veikt vairāk pašmāju ieguldījumus, jo krīzes situācijā pastāv iespēja, ka tiek pārskaitīta nauda no Lietuvas, lai segtu zaudējumus Zviedrijā, tādēļ nepieciešami alternatīvi finanšu līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecībā "atomsprādziena radiāciju" jutīs vēl daudzus gadus

Māris Ķirsons,03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atomsprādziens, ko būvniecības nozarē izraisīja Konkurences padomes paziņojums un tam sekojošā radiācija, nozari un pasūtītājus ietekmēs vēl daudzus gadus, kas komplektā ar Covid-19 pandēmiju var izraisīt pamatīgas pārbīdes.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.

Viņaprāt, pašlaik uz tā dēvētā karteļa fona steigā tiek virzīti nepārdomāti publisko iepirkumu likuma grozījumi un jauni ēnu ekonomikas apkarošanas risinājumi, kā rezultātā, tieši pretēji, pieaugs korupcijas riski, konkurence publiskos pasūtījumos, visticamāk, samazināsies, būs daudz strīdu un tiesvedību, toties ierēdņiem, juristiem un uzraugošajām iestādēm būs nodrošināts darbs vairākiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunus dzīvojamos namus vajadzēs un aizvien vairāk. Rīgai un arī Latvijai kopumā ir izaicinājumi un problēmas, kas jārisina visiem kopā, vairāk domājot, kā būvēt, un mazāk par to, kam tas varētu traucēt.

Par mājokļu būvniecību, izaicinājumiem un nākotnes perspektīvām Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Latvijas lielākā mājokļu attīstītāja SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Fragments no intervijas

Bonava Latvija ir lielākais attīstītājs valstī? Precizējiet profilu – tikai dzīvojamo ēku, vai ir vēl kaut kas?

Mēs esam lielākais dzīvojamā fonda attīstītājs un darbojamies tikai šajā sektorā. Savā nišā no citiem, iespējams, atšķiramies ar to, ka darbojamies visā spektrā – sākot no zemes iegādes nama būvniecībai, turpinot ar projektēšanu un būvniecību, beidzot ar dzīvokļu pārdošanu un garantijas servisu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Hili Properties”, kas ir uzņēmuma “Hili Ventures” stratēģiskais nekustamo īpašumu investīciju meitasuzņēmums, parakstījis pārdošanas un pirkšanas līgumu ar Somijas nekustamo īpašumu attīstītāja “YIT” struktūrvienību “YIT Lietuva” par ražotnes iegādi Lietuvā.

“YIT” ir viens no lielākajiem celtniecības uzņēmumiem Ziemeļeiropā.

Jaunuzceltā 19 000 kvadrātmetru ražotne, kas atrodas Klaipēdas Brīvajā ekonomiskajā zonā, ir projektēta un uzbūvēta atbilstoši nomnieka “Rehau Group” prasībām, kas šo rūpnīcu no 2022. gada janvāra izmantos rūpniecisko materiālu ražošanai.

Šis īpašums, kas paredz paplašināšanas iespējas un ir izvietots uz 55 000 kvadrātmetru liela zemes gabala, atrodas ērtā vietā pie lielceļa, kas savieno Klaipēdu ar Kauņu un galvaspilsētu Viļņu. Tāpat tas atrodas netālu no galvenajiem kravu pārvadājumu maršrutiem, tostarp uz lielāko jūras ostu Baltijā.

"Mēs esam priecīgi par mūsu portfeļa paplašināšanu Lietuvā ar nozīmīgu aktīvu un attiecību izveidošanu ar akciju biržā kotētu nomnieku. Šis nekustamais īpašums pievienojas mūsu jau esošajiem tirdzniecības centriem un restorāniem Baltijas valstīs un atbilst mūsu stratēģijai dažādot mūsu portfeli un nomnieku kopumu. Īpašums, kurā izvietotas jaunākās ražošanas tehnoloģijas, ir stabila ilgtermiņa investīcija," norāda Hili Properties izpilddirektors Georgs Kakurs (George Kakouras).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Šogad Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgū prognozē investīcijas viena miljarda eiro apmērā

Žanete Hāka,05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Baltijas valstīs noslēgto investīciju darījumu kopējā vērtība sasniedza 810 miljonus eiro, liecina starptautiskā nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma Newsec apskats Baltic Investment Outlook, 2019.

Lielāko darījumu daļu veido augstas klases birojiem un tirdzniecībai paredzēts nekustamais īpašums, palielinās globālā tirgus spēlētāju investīcijas,

Newsec vadītājs Latvijā Ģirts Grīnbergs uzsver, ka šobrīd tirgus dalībnieku un investoru uzticība Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgum ir augsta un nosacīti pielīdzināma Skandināvijas tirgiem. Eksperts piebilst, ka reģiona pievilcību palielina arī vietējo investoru aktivitāte, kas pēdējos dažos gados stimulē investīciju tirgus likviditāti. Baltijas valstu komerciālā nekustamā īpašuma tirgus potenciāls, vērtējot jau radītos un radāmos jaunos nekustamā īpašuma investīciju produktus un vietējā kapitāla aktivitāti, ir vismaz 2 miljardi eiro gadā, bet lielāka tirgus likviditāte ir būtisks nosacījums, lai pievienotos ārvalstu lielie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums Newsec bijis starpnieks Rīgā esošā objekta Valdemāra centrs pārdošanas procesā. Objektu, kas piederēja igauņu nekustamā īpašuma investīciju pārvaldīšanas sabiedrībai Capital Mill par 25 miljoniem eiro iegādājusies Zviedrijas investīciju sabiedrība Eastnine.

Iepriekš iegādājoties šo objektu, Capital Mill koncentrējusies uz to, lai radītu tam pievienoto vērtību.

Valdemāra centrs ir otrais objekts, ko Eastnine iegādājas Rīgā. Zviedru investīciju sabiedrība arī turpmāk koncentrēsies uz Baltijas valstu galvaspilsētu komercīpašumiem.

A klases astoņu stāvu biznesa centra Valdemāra centrs kopējā platība ir 8,5 tūkstoši kvadrātmetru. Tas piesaistījis augstas klases nomniekus – pašlaik tam ir vairāk nekā 10 starptautiski nomnieki, tostarp arī tādi pazīstami uzņēmumi kā Rimi, Workland, Colliers, Oracle, Sorainen, PwC un citi.

Netālu no biznesa centra atrodas Nacionālais mākslas muzejs, Kongresu nams, jūgendstila ēku rajons un citi galvenie pilsētas objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru