Subsīdiju “Balsts” mājokļa iegādei Attīstības finanšu institūcijā Altum saņēmušas pirmās 100 daudzbērnu ģimenes, informē Altum.

Simtā subsīdija piešķirta mājokļa iegādei Valmierā ģimenei, kurā ir trīs bērni un tiek gaidīts ceturtais. Ģimenes izvēlētā mājokļa vērtība ir 31 tūkstotis eiro, no tiem 10 tūkstošus eiro sedza “Balsts” subsīdija, 1000 eiro bija ģimenes līdzdalība Swedbank piešķirtajam hipotekārajam aizdevumam, savukārt bankas aizdevums, piesaistot subsīdiju, bija 20 tūkstoši eiro.

Līdz 2. februārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 829 tūkstoši eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 7,6 miljonus eiro.

Subsīdijas saņēmēji ir visā Latvijā, sākot no Maļinovas pagasta Daugavpils novadā līdz pat Ugāles pagastam Ventspils novadā. No kopējā subsīdiju skaita 45 % subsīdiju piešķirtas ārpus Rīgas un Pierīgas reģionā, 13 % piešķirti Kurzemē, Zemgalē – 9 %, Vidzemē – 8 %, bet Latgalē – 3 % no kopējā subsīdiju skaita. Rīgā un Pierīgā mājokļa iegādei piešķirti 67 % subsīdiju jeb 67 subsīdijas.

Nekustamā īpašuma kompānija Balsts, lai veicinātu aktivitātes tirgū, ieviesusi jaunu pakalpojumu — SMS Māja — ikviens interesents, nosūtot pieprasījuma īsziņu par kādu no objektiem, ko tirgo vai izīrē Balsts, nekavējoties var saņemt informāciju par konkrēto īpašumu.

Interesentam ir jānosūta pieprasījuma īsziņa ar objektu kodu (tas atrodams uz reklāmas plāksnēm kas izvietotas pie kompānijas Balsts objektiem, kā arī citos reklāmas materiālos), un 10 sekunžu laikā viņš savā mobilajā telefonā saņems līdz pat 5 īsziņām ar objekta īpašnieka sagatavoto tekstuālo un vizuālo informāciju par attiecīgo īpašumu. Savukārt nekustamā īpašuma pārdevējs saņems potenciālā klienta kontaktinformāciju, lai nekavējoties varētu ar to sazināties, atbildēt uz tā jautājumiem, nosūtīt informāciju par līdzīgiem īpašumiem vai arī norunāt tikšanos, lai veiktu objekta apskati. Tādējādi efektīvi tiek organizēta atgriezeniskā saite starp nekustamā īpašuma pārdevēju un tā potenciālo klientu, — uzskata kompānija Balsts.

Cenu kritums sērijveida dzīvokļiem 2008. gadā ir sasniedzis 39.1%, bet kopš cenu krituma sākuma 2007. gada vidū, pusotra gada laikā vidējā cena samazinājusies par 56.2% un šobrīd ir sasniegusi 952 eiro par kvadrātmetru, Db.lv informē nekustamo īpašumu kompānija Balsts.

"Pusotra gada laikā 56% kritums ir ļoti straujš. Kritums savos tempos ir gandrīz tikpat straujš kā kāpums vēl tikai divus trīs gadus atpakaļ. 2008. gadā praktiski apstājusies jauno projektu attīstīšana un būvniecība, kā arī daudzi projekti vēl joprojām nav izpārdoti, jo to cenas ir pārāk augstas esošajai situācijai," skaidro Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Vislielākais pieprasījums 2008. gadā ir bijis pēc mazu platību dzīvokļiem, kuriem ir vairākas izolētas istabas. Savu aktualitāti zaudējuši studiju tipa dzīvokļi ar lielām platībām. Gada beigās vērojams piedāvājuma kritums sekundāro dzīvokļu tirgū, jo daļa pārdevēji vairs nav gatavi nolaist cenas un labprātāk izdod dzīvokļus uz īri.

Sērijveida dzīvokļu cenas turpina samazināties pēdējos mēnešos raksturīgajā tempā, un februāra kritums bijis 7.6 %, informē kompānija Balsts.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena šobrīd ir 814 eiro/m2. Salīdzinot ar 2008. gada februāri cenas ir samazinājušās par 41.6 %. Arī pārējos tirgus segmentos cenas turpina samazināties.

«Arvien vairāk un vairāk darījumi notiek, izmantojot pircēju personiskos līdzekļus. Šobrīd tas raksturīgs jau aptuveni 50 % darījumu. Neapšaubāmi, cenas turpinās samazināties, jo jau tagad ir rajoni, kuros cena par kvadrātmetru samazinājusies līdz pat 600 eiro/m2,» prognozē Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Bankas, piešķirot kredītus, ļoti rūpīgi izvērtē klienta esošās kredītsaistības, taču gandrīz vienmēr tiek prasīts, lai kredītam būtu arī galvotājs, tā nodrošinoties pret situāciju, ka kredīta ņēmējs var pēkšņi zaudēt darbu.

Dzīvokļu cenām Rīgas centrālajā daļā un jaunajos projektos ir vērojams minimāls kritums (0,08 – 0,17%), tikmēr cenām vairākos mikrorajonos pieaugums ir nebūtisks (0,03 – 0,17%), bet tomēr palielinājies, un kā raksturīgākos varētu atzīmēt Mežaparku, Mežciemu un Zolitūdi, informē nekustamā īpašuma kompānija Balsts.

Savukārt septembrī veikta iedzīvotāju aptauja liecina, ka 45% respondentu prognozē nekustamā īpašuma tirgus cenu kāpumu, 18% - kritumu, bet 37% - uzskata, ka cenas paliks iepriekšējā līmenī.

«Balstoties uz respondentu atbildēm un esošo sabiedrības situāciju, jāsecina, ka iedzīvotājiem lielākoties ir pozitīva attieksme, kas nekustamo īpašumu tirgū rada labvēlīgu gaisotni. Darba algas sāk pakāpeniski palielināties, turklāt tās minimāli apsteidz inflāciju, arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem mēreni aug. Visi šie fakti liecina par pakāpeniskas tirgus attīstības iespējamību,» situāciju nekustamo īpašumu tirgū septembrī komentē kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš.

Nomas tirgus burtiski vārās – uzņēmēji maina telpas, pārvācas uz mazākām, lētākām, labākām. Tie, kuri nepārvācas, agresīvi kaulējas par esošo telpu nomas maksas pazemināšanu. Šis ir aktīvākais ceturksnis pēdējos piecos gados. Nomas maksas ir zemākās pēdējos 10 gados, apgalvo Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Neskatoties uz ekonomisko situāciju, gada sākumā tiek pieņemti būtiski lēmumi par nomājamo telpu maiņu. Tomēr telpas tiek atbrīvotas vairāk nekā tiek iznomātas, un pat uz centrālajām ielām redzamas daudz tukšu telpu.

Cenu kritums biroju un noliktavu segmentā, pēc Balsta sniegtās informācijas, pirmajā ceturksnī ir bijis 10 – 15 %. Remontēta biroju telpu cena Rīgas centrā ir 6 – 8 eiro/m2, ārpus centra – 6 eiro/m2. Jaunas noliktavas vidējā tiek iznomātas par 3.5 – 4.5 eiro/m2.

Vislielākais cenas kritums šī gada pirmajā ceturksnī bijis tirdzniecības platībām — par aptuveni 25 %. Uz Rīgas centrālajām ielām un Vecrīgā telpu nomas maksas jau ir 18 – 25 eiro/m2, — ziņo Balsts.

Rīga varētu kalpot Krievijai tāpat kā Honkonga Ķīnai, tā intervijā, kas publicēta portālā varianti.lv, paudis viens no ilgāk strādājošiem cilvēkiem pašmāju nekustamā īpašuma tirgū Aigars Zariņš.

Db.lv jau vēstīja, ka šogad viņa vadītā kompānija Balsts pasludināta par maksātnespējīgu, taču pašlaik šis zīmols tiek izmantots divām jaunām viņa kompānijām — Balsts aģenti un Balsts Expert. Viņš akcentē, ka savulaik, kad sākusies ekonomikas lejupslīde, sācis Balsta filiāļu tīkla paplašināšanu, taču neviens nebija gaidījis, ka sākusies nevis lejupslīde, bet gan tirgus sagrūšana.

Balstam pasludinot maksātnespēju, tās pamatlīdzekļi netika pārnesti uz jaunajām firmām.

Komentējot ierosinājumu investoriem piešķirt uzturēšanās atļauju Latvijā, A. Zariņš uzsvēra, ka nekustamais īpašuma ir unikāls eksporta produkts — tas tiek nopirkts, bet paliekt tepat, Latvijā. To atšķirībā no antikvariāta vai mākslas priekšmetiem nav iespējams izvest ārpus valsts robežām. Objekts tiek pirkts un atkal pārdots, bet visi nodokļi tiek maksāti vietējam budžetam.

Jauno projektu dzīvokļu segmentā, kas ir orientēti uz vietējo pircēju, manāma rosība, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas Balsts apskats.

Aktivitātes pamatā ir pievilcīgāki kļuvušie hipotekārās kreditēšanas nosacījumi, gan arī fakts, ka jauna dzīvokļa iegādes hipotekārā kredīta mēneša maksa ir mazāka par dzīvokļu īres maksu. Potenciālie pircēji lielākoties ir vecumā no 30 gadiem, ar stabiliem ienākumiem un meklē divistabu vai trīsistabu dzīvokļus. Vairāk kā puse klientu, kas iegādājas dzīvokļus jaunajos projektos, piesaista darījumam hipotekāro kredītu.

Pirms pāris gadiem dzīvokļu rezervēšana daudzdzīvokļu māju būvniecības stadijā bija diezgan reta parādība. Taču šopavasar vērojama tendence, ka potenciālie pircēji aktīvi izrāda interesi jau projekta sākumposmā, jo daudzi jauno projektu attīstītāji piedāvā iespēju iegādāties dzīvokli pat līdz 10% lētāk, veicot rezervāciju projekta uzsākšanas stadijā.

36% respondentu grib nogaidīt un tad iegādāties. 35% atbildēja, ka pašlaik sarežģīts kredīta saņemšanas process, liecina www.city24.lv nekustamo īpašumu portāla aptaujas rezultāti.

Cilvēki ietur nogaidošu pozīciju attiecībā uz nekustamo īpašumu darījumiem Īres un nomas operators Rent in Riga valdes loceklis Jānis Lipša atzīmē, ka ir problēmas saņemt hipotekāro kredītu; cilvēkiem nav skaidrības par savu nākotni, jo Latvijas ekonomiskās attīstības temps ir samazinājies, tāpēc cilvēki nevēlas uzņemties ilgtermiņa saistības ar kredītiestādēm, tāpēc izvēlās īrēt. Atsaucoties uz SIA Balsts viedokli - liela daļa klientu ir spiesti īrēt, jo nevar saņemt nepieciešamo kredītu bankā: nevar pierādīt ienākumus vai arī tie nav pietiekoši augsti. Dzīvokļus izvēlas īrēt arī tie cilvēki, kuri ir uzsākuši aktīvas darba gaitas biznesā. Viņi nevēlas barot bankas ar kredītu starpniecību, tāpēc krāj kapitālu sava nekustamā īpašuma iegādei drīzā nākotnē.Cilvēki ietur nogaidošu pozīciju attiecībā uz nekustamo īpašumu darījumiem

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

2014. gadā Latvijas nekustamo īpašumu tirgus nebūs tik «plakans» kā šogad, prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš, norādot, ka Latvijas tirgus līdz ar eiro ieviešanu varētu kļūt drošāks.

«Pirmkārt, ar eiro ieviešanu Latvijas tirgus būs daudz drošāks un pievilcīgāks, jo nepastāvēs valūtas riski. Rietumu investori sāks apsvērt Latviju kā vietu, kur veiksmīgi investēt nekustamajos īpašumos, jo krīzes rezultātā Latvijas nekustamā īpašuma cenas vēl joprojām ir par 49% zemākas nekā 2007. gadā, kad vidējā sērijveida dzīvokļa cena bija sasniegusi augstāko atzīmi,» pauda A. Zariņš.

«Otrkārt, nākamgad gaidāms darba algas pieaugums, un iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski pieaugs, jo tirgus attīstība pamatā ir balstīta uz vietējo patērētāju spēju iegādāties nekustamo īpašumu. Palielināsies arī potenciālo kredītņēmēju skaits, kuri ar bankas starpniecību spēs iegādāties mājokļus,» uzskata Balsts valdes priekšsēdētājs.

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas kopš 2015. gada sākuma palielinājušās par 1,72%. Arī novembrī visos Rīgas mikrorajonos, centrā un jaunajos projektos novērojama cenu augšupeja 0,13 - 0,87% apmērā. BALSTS indekss novembrī palielinājies par 1 punktu un sasniedzis 156 punktus.

Augstākās sērijveida dzīvokļu cenas 2015. novembrī saglabājās Teikā, kur 1m2 vidējā cena pieaugusi līdz 792 EUR/m2. Savukārt, viszemākā cena par 1m2 saglabājās Vecmīlgrāvī – 536 EUR/m2. Darījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 8%, informē BALSTS.

«Jauno projektu segmentā novembrī pircēju aktivitāte no vietējo iedzīvotāju puses ir saglabājusies iepriekšējo mēnešu līmenī. Cenas par jauno projektu dzīvokļiem mikrorajonos šobrīd ir vidēji no 1000 līdz 1750 eiro par vienu kvadrātmetru, galvaspilsētas centrā no 1450 - 3800 EUR/m2. Ekskluzīvu objektu segmentā pilnas apdares cena var variēt no 2500 - 4000 EUR/m2. Klienti pārsvarā interesējas par nelieliem 2-3 istabu dzīvokļiem cenu kategorijā no 50 000 -120 000 EUR un pārsvarā ar pilnu apdari,» komentē nekustamo īpašumu kompānijas BALSTS valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Subsīdiju "Balsts" mājokļa iegādei "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" ("Altum") saņēmušas jau 1000 daudzbērnu ģimenes, informē "Altum" pārstāvji.

Līdz 31.janvārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 8,3 miljoni eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 83 miljonus eiro.

Tūkstošā subsīdija mājokļa iegādei Jelgavā piešķirta ģimenei, kurā ir trīs bērni. Izvēlētā mājokļa vērtība ir 60 800 eiro, no tiem 8000 eiro sedza subsīdija "Balsts".

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) informē, ka šī gada valsts budžetā Ekonomikas ministrija ir paredzējusi trīs miljonus eiro mājokļu garantiju atbalsta programmas un atbalsta programmas "Balsts" turpināšanai.

Subsīdijas ir saņēmušas daudzbērnu ģimenes no visas Latvijas. Visvairāk - 87% - ir ģimenes ar trīs bērniem, savukārt 13% ir ģimenes ar četriem un vairāk bērniem (no tiem 11% ar četriem bērniem). No kopējā subsīdiju skaita 68% subsīdiju piešķirtas Rīgā un Pierīgas reģionā, Zemgalē - 10%, Vidzemē - 9%, Kurzemē - 9%, bet Latgalē - 4%.

Pēdējā laikā vērojama pieprasījuma palielināšanās pēc īres dzīvokļiem, — ziņo nekustamā īpašuma kompānija Balsts. Šī tendence varētu tikt novērota arī turpmāk, jo cilvēki nevēlēsies maksāt lielus banku procentus. Tas varētu izraisīt cenu stabilizāciju īres tirgū, — prognozē speciālisti.

«Pēdējos pāris mēnešos bankas jau ir brīdinājušas par procentu likmju pieaugumu hipotekārajiem kredītiem, kas noteikti jāņem vērā izlemjot par mājokļa iegādi. Vispasaules ekonomiskās lejupslīdes rezultātā likmes turpinās paaugstināties un kredīti kļūs dārgāki, un grūtāk pieejami – iespējams, nav pat vērts gaidīt lielāku cenu kritumu, jo vairāk nāksies piemaksāt par pašu kredītu. Cenas sērijveida dzīvokļiem samazinājušās līdz pat 45 % un šī ir laba iespēja iegādāties mājokli tiem, kuri to iepriekš nevarēja atļauties,» ieteicis Aigars Zariņš.

Db.lv jau ziņoja, ka, pēc šīs kompānijas, datiem, arvien grūtāk ir pārdot lielākus — četru un vairāk istabu dzīvokļus, ņemot vērā pieaugošos komunālos izdevumus.

Pieaugot mājokļu īres cenām, ne viens vien dzīvokļa meklētājs uzdod jautājumu - varbūt tomēr pirkt?

Pēdējos gados īres tirgus bija viens no aktīvākajiem. Pieprasījums ir palielinājies, savukārt piedāvājums sarūk, īpaši tas attiecas uz kvalitatīviem īpašumiem labās vietās, izriet no tirgus speciālistu aptaujas.

Tas ir veicinājis īres cenu palielinājumu, kas varētu turpināties arī šogad. Līdz ar to daudzi vietējie iedzīvotāji, kas meklē sev mājvietu, sāk apsvērt mājokļa iegādi, tomēr ir daži «bet».

Pagājušajā gadā īres cenas ir palielinājušās, taču nevarētu teikt, ka kāpums ir bijis ļoti straujš, saka Kitija Studente, Ober Haus Real Estate Vecrīgas biroja vadītāja. Piemēram, pagājušajā gadā laba divistabu dzīvokļa īre Rīgas centrā izmaksājusi 400-450 eiro mēnesī, bet šobrīd par dzīvokli tiekot prasīti 500 līdz 600 eiro atkarībā no atrašanās vietas un dzīvokļa stāvokļa. Arī mikrorajonos nereti par dzīvokli, par ko pirms gada prasīti varbūt tikai 100 lati, tagad var prasīt uz pusi vai pat divreiz vairāk.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «Bonava» labprāt Latvijā būvētu īres mājas, ja izdotos atrast tādu partneri, kas no «Bonava» pirktu uzbūvētos dzīvokļus, lai tos tālāk izīrētu, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Bonava» reģiona prezidents Baltijā un Sanktpēterburgā Maikls Bjorklunds.

«Mums pat obligāti būtu jāstartē īres tirgū, ja vēlamies sasniegt savus mērķus, piedāvājot jaunus mājokļus pēc iespējas lielākam klientu skaitam. Turklāt tas būtu jādara arī tāpēc, ka nākotnē tirgus kļūs sarežģītāks un mums jābūt iespējai piedāvāt cita veida objektus,» skaidroja Bjorklunds.

Tomēr patlaban «Bonava» nav plānu būt par uzbūvēto ēku īpašnieku un apsaimniekotāju, tāpēc attīstītājam ir jāatrod kāds, kas ar to nodarbojas, kāds, kas veic uzbūvētās ēkas izīrēšanu.

Bjorklunds norādīja, ka tā ir normāla biznesa forma ļoti daudzos tirgos, piemēram, Somijā aptuveni 50% dzīvokļu tiek būvēti dažādiem pensiju fondiem, investīciju fondiem, kuri tos iegādājas un pēc tam nodarbojas ar īres biznesu. Vācijā, kur ir ļoti liels kopējais dzīvokļu tirgus - ap 400 000 dzīvokļu gadā -, aptuveni 30% no «Bonava» uzbūvētajiem dzīvokļiem tiek pārdoti uzņēmumiem, kuri tos pēc tam izīrē. Tāpat tas notiek arī Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā.

Novembrī neremontētu sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija 1035 eiro par kv.m (oktobrī 1 089 eiro par kv.m). 1 un 2 - istabu dzīvokļiem tā bija 1 067 eiro par kv.m, bet 3 un vairāk istabu dzīvokļiem – 1 005 eiro par kv.m. Salīdzinot ar oktobri, cenas ir samazinājušās par 4.9%, bet, salīdzinot ar 2007. gada novembri – par 32%, liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus pārskats.

Salīdzinot savstarpēji mikrorajonu cenas, dārgākie dzīvokļi joprojām ir Teikā – 1 205 eiro par kv.m un Āgenskalnā – 1 132 eiro par kv.m. Zemākās ir Bolderājā – 878 eiro par kv.m un Vecmīlgrāvī – 957 eiro par kv.m. Aptuveni trešdaļai mikrorajonu dzīvokļiem vidējā cena ir zem 1 000 eiro par kv.m.

Kopumā nekustamo īpašumu piedāvājums tirgū ir sācis samazināties. Ir pārdevēji, kuri savu īpašumu nevēlas pārdot šobrīd un labprāt nogaida, kad dzīvokļu cenas atkal atradīsies pieaugošā pozīcijā, un ir pārdevēji, kas savu dzīvokli piedāvā tirgū par ļoti zemu cenu. Šādu pārdošanas situāciju varētu nosaukt par izmisuma cenu. Tas galvenokārt izskaidrojams ar iedzīvotāju kredītu slogu un vājo finansiālo stāvokli. Savukārt cilvēki, kam ir savs finansiālais uzkrājums, kā vienu no variantiem izvēlas to ieguldīt nekustamā īpašuma iegādē.

Nekustamā īpašuma tirgū kopumā šogad ir palielinājies piedāvājumu skaits, šādu informāciju ir apkopojusi kompānija Balsts. Pēc tās aprēķiniem, piedāvājumu skaits ir audzis par 12.5% kopš šā gada sākuma.

Tāpat Balsts atgādina, ka ir palielinājies arī darījumu skaits šā gada pirmajā pusgadā. Pēc Balsta valdes priekšsēdētāja Aigara Zariņa domām, šie rādītāji apliecina, ka cilvēki atkal sākuši aktīvāk darboties nekustamo īpašumu tirgū. Tomēr banku piesardzības dēļ hipotekārās kreditēšanas jomā, pieminētie faktori neveicinās strauju cenu kāpumu. Šī gada otrajā pusgadā nekustamā īpašumu cenu kāpums varētu būt līdz 4%, prognozē Balsts.

Vasaras sezonā ir palielinājies pieprasījums pēc īstermiņa īres. Pieprasījums esot lielāks nekā piedāvājums. Cena ir palielinājusies divu istabu dzīvokļiem, tā tuvojas trīs istabu dzīvokļu īres cenām. Iedzīvotāji īrēšanai labprāt izvēlas jau mēbelētus dzīvokļus, secinājusi kompānija.

Dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būs aktīvs vēl pāris gadus, pēc kuriem var iestāties kritums, liecina Kantar TNS dažādu iedzīvotāju pētījumu par vajadzībām nekustamo īpašumu tirgū dati.

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS, šā gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus, to skaitā aptuveni 800 rīdziniekus, ir secinājusi, ka tuvāko pāris gadu laikā dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt augošs – daudz vairāk ir to iedzīvotāju, kas plāno pirkt dzīvokļus, nekā to, kas jau ir nopirkuši pēdējo pāris gadu laikā. Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada Rīgā dzīvokļus ir pirkuši aptuveni 30 tūkstoši ģimeņu, savukārt laikā līdz 2020.gadam dzīvokļus Rīgā plāno pirkt apmēram 50 tūkstoši ģimeņu.

Tomēr Kantar TNS eksperti secina, ka pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā, jo samazināsies potenciālo pircēju skaits – nekustamo īpašumu darījumu tirgū ienāks nu jau šajā gadsimtā dzimušo jauniešu mazskaitlīgākā (salīdzinot ar esošo) paaudze, kā arī vairāk iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 40 gadiem pārcelsies uz Pierīgu vai reģioniem, nekā no reģioniem ienāks Rīgā.

«Šīs daudzās mājas, kas šobrīd stāv tukšas, ir tādas ne jau tāpēc, ka tur ir slikta kvalitāte, kaut gan arī tas vietām ir vērojams, bet gan tāpēc, ka pašizmaksa ir milzīgi liela. Kad reāli tirgus ir nokritis, tas nozīmē to, ka jebkura dzīvokļa pārdošana jaunajos projektos, nes zaudējumus. Tie, kuriem šīs mājas pieder vai arī tie, kas tās ir pārņēmuši, nelaiž šos dzīvokļus pārdošanā, jo tā ir daudz neizdevīgāka, tas nestu daudz lielākus zaudējumus nekā tad, ja vienkārši to māju uztur šādā stāvoklī,» klāstīja sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

Viņš atzīmēja, ka šos dzīvokļus varētu pārdot, saņemot 10% vai 20% no reālām izmaksām. «To var mēģināt darīt. Bet vēl viens jautājums šajā kontekstā ir - vai šodien būtu, kas tik daudz par šādām cenām tos dzīvokļus pērk?,» teica T. Tverijons.

Komercbanku asociācijas prezidents atzina, ka pašlaik bankas piedāvā ļoti izdevīgas procentu likmes gan latos, gan eiro un kreditēšanas nosacījumi būtībā ir pat izdevīgāki nekā pirms pieciem gadiem, taču daudzi potenciālie kredītņēmēji nav pārliecināti par savu nākotni.

«Tas, lai šī situācija mainītos, ir atkarīgs, pirmkārt, no valsts sektora - kas turpmāk notiks ar valsts budžetu izdevumiem, par cik un kādā veidā tie tiks samazināti. Ja šodien nav pārliecības par savu darbu vietu, ņemt kredītu būtu vienkārši neprāts. Otrkārt, kas attiecas uz privātsektoru - ir vērojama atkopšanās, bet pārliecības, ka tas ir uz ilgu laiku, arī nav,» teica Tverijons un piebilda, ka tāpēc arī pieprasījums pēc hipotekāriem kredītiem šobrīd ir ārkārtīgi zems.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Sērijveida dzīvokļiem cenu kritums šā gada pirmajā ceturksnī ir sasniedzis 24.7%, — datus apkopojusi kompānija Balsts.

Martā cenas ir samazinājušās par aptuveni 9.6 %. Pašlaik Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu vidējā cena ir 743 eiro/m2.

«Šis cenu kritums ir lielākais, kāds bijis viena ceturkšņa ietvaros. Krituma temps nesamazinājās, gluži pretēji — tas turpināja palielināties. Iespējams, tuvojas tas brīdis, kad cenām vairs īsti nebūs, kur sarukt. Par to liecina pārdevēju rīcība — arvien mazāk īpašumu nonāk pārdošanā, vairāk tie tiek piedāvāti īrei, jo pārdevēji nav gatavi nolaist cenas vēl zemāk. Arī pircēji ir gatavībā – arvien vairāk ir tādi, kuriem uz rokas ir personīgie brīvie naudas līdzekļi tūlītējai īpašuma iegādei,» raksturoja Balsta valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.