Tūrisma operators SIA "Impro ceļojumi" iekļauta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) "melnajā sarakstā", liecina PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmums.

Attiecīgajā sarakstā uzņēmums iekļauts, jo nav izpildījis PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumu par naudas atmaksu patērētājai 400 eiro apmērā par atceltu ceļojumu.

Komisijas lēmumā norādīts, ka 2020.gada 19.februārī patērētāja iegādājās pie tūrisma aģenta tūroperatora "Impro ceļojumi" organizētu ceļojumu uz Toskānu un Elbas salu no 2020.gada 29.marta līdz 5.arpīlim. Patērētāja samaksāja tūrisma aģentam 400 eiro avansu. Tā kā ceļojums tika atcelts, patērētāja vēlējās atgūt samaksāto naudu. Ņemot vērā, ka nauda netika atmaksāta, patērētāja vērsās PTAC.

Patērētāju tiesību uzraugi pieprasīja skaidrojumu no aģenta, kurš PTAC informēja, ka ir panākta vienošanās ar patērētāju, ka nauda tiks atmaksāta pa daļām. Tomēr tūrisma aģents nepildīja savu solījumu, tādējādi tika iesniegts iesniegums PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijā.

Tūrisma pakalpojumu sniedzējs SIA "Impro Ceļojumi" 2020.gadā paredzējis attīstīt velotūres ārvalstu tūristu grupām un vietējiem, kalnu pārgājienu piedāvājumu un atpūtas ceļojumu attīstīšanu, teikts uzņēmuma gada pārskatā.

2019.gadā uzņēmums apgrozījis 12,4 miljonus eiro, kas ir par 5,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pozitīva tendence novērojama arī uzņēmuma peļņas rādītājos, kas palielinājusies no 285,5 tūkstošiem eiro 2018.gadā līdz 507,2 tūkstošiem eiro pērn.

Pagājušajā gadā SIA "Impro Ceļojumi" attīstība tika virzīta uz uzņemošā tūrisma attīstību, autobusu parka atjaunošanu, aktīvā tūrisma piedāvājuma paplašināšanu pa Latviju, kā arī jaunu piedāvājumu sagatavošanu uz Maroku, Irānas Azerbaidžānu, ASV, Maurīciju, Okeānijas reģionu un Ķīnu.

Kā teikts SIA "Impro Ceļojumi" iesniegtajā vadības ziņojumā, šogad iestājies viens no riskiem, kas apdraud tūrisma nozari – vispasaules pandēmija Covid-19. Uzņēmums, rēķinoties ar dažādiem riskiem, ir uzkrājis naudas līdzekļus, kā arī uzņēmuma pozitīvā darbība tūrisma jomā 25 gadu garumā ļauj piesaistīt aizņemtos līdzekļus.

Ņemot vērā, ka pret tūrisma operatora SIA "TT Baltics" (plašāk pazīstams kā TUI koncerna pārstāvis Baltijā) patiesā labuma guvēju ir vērstas Eiropas Savienības sankcijas, pašlaik ir atcelti ceļojumi līdz šī gada maija beigām, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju ceļojumi tiek atcelti pakāpeniski, patlaban atcelti ceļojumi līdz 2022.gada maija beigām. Tūrisma operatora pienākums ir ceļotājus iepriekš par atceltajiem ceļojumiem informēt atbilstoši PTAC rīcībā esošajai informācijai šobrīd tūrisma operators to nodrošina.

Visi SIA "TT Baltics" organizētajos ceļojumos esošie ceļotāji (ceļotāji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas) ir jau nogādāti atpakaļ savās mītnes valstīs.

Ņemot vērā piemērotās sankcijas, SIA "TT Baltics" ir apturējis arī jaunu pakalpojumu piedāvāšanu un tirdzniecību. Attiecībā uz jau noslēgtajiem līgumiem konkrētajā situācijā līdz tālāku risinājumu rašanai, pamatojoties uz nepārvaramas varas apstākļiem, patērētājiem ir tiesības neveikt tālākus maksājumus atbilstoši noslēgtajiem līgumiem (tajā skaitā - arī maksājumus tūrisma aģentūrām).

Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Latvijas iedzīvotāji aktīvi izmantojuši iespēju aizvadītā gada nogales svētkus sagaidīt siltajās valstīs, aģentūrai LETA atzina aptaujāto tūroperatoru pārstāvji.

"Novatours" Pārdošanas nodaļas vadītāja Sanda Roze norādīja, ka gada nogales svētku laiks ierasti ir bijis bagāts ar ceļojumu pieprasījumiem.

"Ģimenes, draugu kompānijas un tie, kas vēlas baudīt atpūtu vienatnē, izmanto šo laiku, lai pagarinātu svētku laiku un baudītu vasarīgu atpūtu saulainos galamērķus, pamainot ierasto svētku vidi un atmosfēru," sacīja Roze.

"Novatours" ceļotāju topā šajā laika periodā ierindojās Ēģipte un Spānijas sala Tenerife Kanāriju salās.

Slēpošanas ceļojumi gada nogales svētku laikā "Novatours" piedāvājumā nav bijuši.

"Ceļojumu bodes" vadītājs Kaspars Gēgeris starp gada nogales populārākajiem galamērķiem izcēla Ēģiptes kūrortus. Tāpat populāri bijuši arī ceļojumi uz Lapzemi pie Ziemassvētku vecīša.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "KPMG" Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Es ļoti rūpīgi esmu plānojusi ceļojumus, lai tie būtu spilgtiem iespaidiem bagāti. Mani trīs neaizmirstamākie ceļojumi ir bijuši uz Parīzi, Sicīliju un Islandi.

Ceļojumā uz Parīzi devos kopā ar draugiem un kursabiedriem, kur svinējām 2000. gada sagaidīšanu. Lēmums par braucienu tika pieņemts diezgan vēlu un viesnīcas par saprātīgu cenu atrast vairs nebija iespējams, tāpēc nolēmām nakšņot autobusā. Izrādījās, ka Jaungada naktī Parīzes centrs satiksmei bija slēgts un autobuss bija jāatstāj stāvvietā vienā no pilsētas mikrorajoniem. Jauno gadu mēs sagaidījām Eifeļa torņa pakājē ar neaizmirstamu salūtu. Pēc aptuveni trīs stundu svinēšanas sākās ceļš starp līksmojošiem francūžiem uz vienīgo atvērto metro pieturu – gar Elizejas laukiem, Parīzes Dievmātes katedrāli un tiltiem pār Sēnu.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Covid-19 sertifikātu saņēmušajiem nebūs jāievēro pašizolācija, atgriežoties Latvijā teju no visām valstīm, atskaitot tās, kurās ir īpaši augsts risks sabiedrības veselībai jeb izsludināts tā saucamais "Emergency brake" regulējums, paredz otrdien valdībā atbalstītie Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Pēc atgriešanās no jebkuras valsts, kurā nav īpaši augsts risks sabiedrības veselībai, personām ar Covid-19 sertifikātiem nebūs jāveic Covid-19 tests, kā arī nebūs jāievēro pašizolācijas prasība. Tāpat tests nebūs nepieciešams arī pirms došanās ceļojumā.

Vienlaikus ar grozījumiem noteikts, ka nebūtiski ceļojumi uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī Šveici un Lielbritāniju atļauti arī personām, kurām Covid-19 sertifikātu nav. Šīm personām gan būs jāveic tests pirms ceļojuma, kā arī, atgriežoties no ES un EEZ valstīm, kurās ir augsts saslimstības risks, jāievēro pašizolācija, tomēr tāpat kā sertifikātu īpašniekiem nav jāveic obligāts Covid-19 tests, atgriežoties Latvijā. Par tādām valstīm attiecībā, uz kurām ir jāpiemēro īpaši piesardzības un drošības pasākumi, tiek atzītas valstis, kur 14 dienu saslimstības rādītājs pārsniedz 75 uz 100 000 iedzīvotājiem.

ASV interneta tirdzniecības kompānija "Amazon" pirmdien paziņoja, ka tā palielina atalgojumu un pieņem 100 000 jaunus darbiniekus, jo koronavīrusa krīzes izraisītais interneta tirdzniecības apjoma pieaugums ir palielinājis personāla darba slodzi.

Sietlā bāzētā firma paredz iztērēt vairāk nekā 350 miljonus ASV dolāru, lai palielinātu stundas darba atalgojumu Ziemeļamerikā un Eiropā darbiniekiem un partneriem izplatīšanas centros, transporta operācijās un veikalos.

"Nogādāt prioritāru pirkumu līdz jūsu slieksnim ir vitāli svarīgi, kad kopienas praktizē sociālo distancēšanos, sevišķi gados veciem cilvēkiem un citiem ar veselības problēmām," bloga paziņojumā rakstīja kompānijas vecākais viceprezidents pasaules operāciju lietās Deivs Klārks.

"Mēs redzam ievērojamu pieprasījuma palielināšanos, kas nozīmē, ka mūsu darbaspēkam ir bezprecedenta vajadzības šajā gada laikā."

Klārks informēja, ka "Amazon" palielina pilna vai daļēja laika darbavietu skaitu ASV par 100 000.

Tūroperators SIA "Novatours" plāno 5.martā atsākt tūrisma braucienus no Latvijas uz ārvalstīm, pirmos lidojumus organizējot uz Kanāriju salas Tenerifes kūrortiem, informē uzņēmuma pārstāve Ieva Sala.

Uzņēmuma tuvākos plānos jau pavasarī ierindojas ceļojumi arī uz Apvienoto Arābu Emirātu kūrortiem Dubaijā, kā arī uz Maldīvu salām.

Mazinoties Covid-19 ierobežojumiem ārvalstīs, "Novatours" māteskompānija, kas reģistrēta Lietuvā, pirmos ceļojumus Baltijas ceļotājiem sāka piedāvāt februārī - no Igaunijas un Lietuvas uz Ēģiptes kūrortiem Hurgadā un Šarm eš Šeihā, kā arī Kanāriju salu Tenerifi.

Ceļojumu atsākšana esot rūpīgi izsvērts, pārdomāts un atbildīgs lēmums, kas balstīts uz iesaistīto valstu atbildīgo iestāžu lēmumiem, noteikumiem un rekomendācijām, kā arī esot nemitīgā saziņā ar ārvalstu partneriem.

"Ceļotāji, kas jau atgriezušies no ārvalstu braucieniem, ir apliecinājuši, ka par drošību galamērķos tiek gādāts augstā līmenī. Tie arī nav pārlieku drastiski un mierpilnu atpūtu traucējoši vai ierobežojoši," saka I.Sala.

Ne vienmēr vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu dažādas pasaules malās ir bijusi pietiekami raita, lai šajā ziņā izšķirīgi sasniegtu valdību nospraustos mērķus.

Var spekulēt, ka daudzviet politiķi nu, šķiet, gatavo augsni stigriem ierobežojumiem nevakcinētajiem un piespiedu vakcinācijai.

Papildu tam – joprojām gan ir mēģinājumi vakcinēšanos panākt ar kādiem “”pozitīvākiem rīkiem”. Piemēram, ASV prezidenta administrācija jūlija beigās ziņoja, ka ikvienam ASV iedzīvotājam, kas saņems pirmo Covid-19 vakcīnas devu, tiks samaksāti 100 ASV dolāri. Var vien lēst, ka sekot šādam ASV piemēram gribēs arī citas valstis, kas pirms tam šādu soli (maksāšanu par vakcinēšanos) lielākoties izslēdza.

Jānorāda, ka ASV gadījumā Covid-19 stimuli tās iedzīvotājiem bijuši ļoti dāsni, kur līdz ierindas cilvēkiem nonāca vairāki valdības piešķirtie stimulu čeki. Tur papildu uzkrājumu summa pandēmijas laikā sasniegusi 12% no IKP, pirms laika rēķināja Moody's.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Lai gan viesnīcu segmenta rezultāti 2022. gada vasarā bija apmierinoši, tirgu, visticamāk, sagaida lejupslīde, prognozē Ieva Vitaitite (Ieva Vitaityte), CBRE Baltics analītiķe.

Izaicinājumus gaidāmajā ziemā varētu radīt gan jaunas Covid-19 mutācijas, kā rezultātā atkal varētu tikt ierobežota vai apturēta ceļošana, gan arvien pieaugošās produktu un pakalpojumu cenas, spriež I.Vitaitite. Viņa atzīmē, ka viesnīcu sektors ir viens no pirmajiem, kas izjūt ekonomikas lejupslīdes ietekmi, jo, samazinot kopējos tēriņus, izklaides braucieni ir tas, no kā patērētāji atsakās vispirms. Šis aspekts būtisku iespaidu varētu atstāt arī uz restorānu un kafejnīcu biznesu, domā CBRE Baltics analītiķe, uzsverot, ka ekonomiskā lejupslīde visizteiktāk Baltijas reģionā varētu būt jūtama 2023. gadā.

Viesnīcas pielāgojas

Pandēmijas laikā tika novērotas dažādas viesnīcu transformācijas tendences, kā rezultātā šis segments Baltijas valstīs ievērojami mainījās teic I.Vitaitite. “Laikā, kad pārrobežu ceļošana bija ierobežota, lielāku uzmanību uzņēmēji pievērsa vietējiem tūristiem. Pieprasījums gan nebija pietiekams, lai sasniegtu pirmspandēmijas noslogojumu, un viesnīcu darbība aktīvāk sāka atjaunoties vien šovasar, kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tika pilnībā atcelti. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šovasar potenciālo ārvalstu ieceļotāju skaitu Baltijas valstīs, ietekmēja arī kara darbība Ukrainā, tāpēc daļa viesnīcu joprojām strādāja ar samazinātu noslogojumu. Mūsu novērojumi liecina, ka pandēmijas laikā dažas viesnīcas Baltijā tika pielāgotas biroju un īres dzīvokļu vajadzībām. Šobrīd lielākā daļa īpašumu atgriezušies iepriekšējā statusā, taču citi jauno koncepciju saglabājuši,” stāsta I.Vitaitite, piebilstot, ka pandēmijas ierobežojumi Baltijas valstīs ievērojami skāra arī biznesa klases viesnīcas, jo samazinājās arī darījumu braucienu skaits.

2023.gadā lidostā "Rīga" apkalpoti 6,63 miljoni pasažieru - par 23% vairāk kā gadu iepriekš, informē lidosta.

Lidostā pērn strādāja 20 aviokompānijas, kopumā apkalpots vairāk kā 61 tūkstotis lidojumu. Arī 2023.gadā Rīgas lidosta ir bijusi līdere Baltijas valstīs, apkalpojot 42% no kopējā Baltijas aviopasažieru skaita un 40% visu lidojumu.

Tiešo pasažieru skaita ziņā lidosta "Rīga" ir atgriezusies pie pirmspandēmijas laika rādītājiem, un šogad atsevišķos mēnešos pat tika apkalpots vairāk tiešo pasažieru kā 2019.gadā. Savukārt salīdzinājumā ar 2022.gadu tiešo pasažieru skaits audzis par 23% un pārsniedza 5,2 miljonu atzīmi.

Piedāvātais maršrutu tīkls no Rīgas ir veicinājis transfēra un tranzīta pasažieru skaita atjaunošanos. Tranzīta pasažieru plūsma ir stabilizējusies, un 22% pasažieru jeb vairāk nekā 1,4 miljoni Rīgu izmantojuši kā pārsēšanās lidostu tālākiem lidojumiem. Salīdzinājumā ar 2022.gadu tas ir pieaugums par 40%.

Visas Itālijas lidostas, kas tika slēgtas centienos ierobežot koronavīrusa pandēmiju, varēs atsākt darbu 3.jūnijā, trešdien pavēstīja transporta ministre.

Itālijas valdība jau sestdien paziņoja, ka varētu atvērt robežas Eiropas Savienības (ES) valstu tūristiem šajā datumā un atcelt obligātās karantīnas prasības ceļotājiem no ārzemēm.

"Būs iespējams turpināt ar visu lidostu atvēršanu no 3.jūnija, kad starpreģionālie un starptautiskie ceļojumi atkal būs atļauti," likumdevējiem sacīja Paola De Mikeli.

Itālija bija pirmā Eiropas valsts, kas smagi cieta koronavīrusa pandēmijā, un jau 12.martā slēdza daudzas lidostas, arī Milānas Linates lidostu.

Citas lidostas, arī Romas Fjumičīno, Milānas Malpensas, kā arī Boloņas, Palermo un Turīnas lidostas varēja turpināt darbu ar zināmiem ierobežojumiem.

Romas Čampīno lidosta un Peretolas lidosta Florencē, kas tika slēgtas 13.martā, varēja atsākt darbu 4.maijā.

Nolūkā atjaunot globālo aviosatiksmi Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) aicina ieviest sistemātisku pasažieru testēšanu pirms izlidošanas, lai noskaidrotu, vai viņi nav saslimuši ar Covid-19.

IATA ceturtdien izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams "izstrādāt un ieviest ātras, precīzas, cenas ziņā pieejamas, viegli izmantojamas, pielāgojamas un sistemātikas Covid-19 testēšanas metodes visiem pasažieriem pirms izlidošanas kā alternatīvu karantīnas pasākumiem".

Lai aviācija atgūtos, vajadzīgi koordinēti ierobežojumi 

Valdības pagājušajā nedēļā ieviestās izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos,...

Tāpat IATA norāda, ka sadarbosies ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un veselības iestādēm, lai spētu ātri ieviest šādu risinājumu.

Starptautiskie ceļojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu ir samazinājušies par 92%. Ir pagājis vairāk nekā pusgads, kopš tika sagrauta globālā savienojamība, valstīm slēdzot savas robežas, lai cīnītos ar Covid-19 izplatību. Kopš tā laika atsevišķas valstis piesardzīgi atvērušas savas robežas, taču ceļošana ir ierobežota, jo karantīnas pasākumi padara to nepraktisku vai biežās Covid-19 izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu izmaiņas padara plānošanu neiespējamu, konstatē IATA.

"Atslēga pārvietošanās brīvības atjaunošanai starp valstīm ir sistemātiska Covid-19 testēšana, kurai pakļauti visi ceļotāji pirms izlidošanas. Tādējādi valstīm tiks sniegta pārliecība atvērt savas robežas bez sarežģītiem riska modeļiem, kas paredz nepārtrauktas izmaiņas ceļošanas noteikumos. Visu pasažieru testēšana atgriezīs cilvēkiem brīvību ceļot ar pārliecību. Un tādējādi darbā atgriezīsies miljoniem cilvēku," norāda IATA vadītājs Aleksandrs de Žinjaks.

"Globālās savienojamības sabrukšana un tās dēļ radušās ekonomiskās izmaksas ir svarīgi argumenti, lai valdības investētu šāda veida testēšanā, kas palīdzētu atkal atvērt robežas. Šīs krīzes radītās cilvēku un globālās ekonomikas ciešanas tiks paildzinātas, ja aviācijas nozare, no kuras ir atkarīgas vismaz 65,5 miljoni darbavietu, sabruks pirms pandēmijas beigām. Un valstu atbalsta apmērs, lai šādu sabrukšanu novērstu, aizvien palielinās. Prognozes liecina, ka aviācijas nozares zaudētie ieņēmumi 2020. gadā pārsniegs 400 miljardus dolāru un nozarei būs rekordlieli zaudējumi, kas pārsniegs 80 miljardus dolāru, ko paredz krietni optimistiskāks atlabšanas scenārijs par to, kāds patiesībā tiek piedzīvots," sacīts IATA paziņojumā.

"Drošība ir aviācijas nozares galvenā prioritāte. Mēs esam drošākais transporta veids, jo mēs kā nozare kopā ar valdībām strādājam pie globālo standartu ieviešanas. Ar robežu slēgšanu saistītajām ekonomiskajām izmaksām ik dienu pieaugot un mūs skarot infekcijas otrajam vilnim, aviācijas nozarei ir (..) jāapvieno spēki ar valdībām un medicīnisko testēšanas risinājumu sniedzējiem, lai atrastu ātru, precīzu, cenas ziņā pieejamu, viegli izmantojamu un pielāgojamu testēšanas risinājumu, kas ļaus pasaulei droši atjaunot savienojumus un atgūties," uzsver Žinjaks.

Pēc IATA pasūtījuma veiktā sabiedriskā viedokļa pētījumā atklāts nepārprotams atbalsts Covid-19 testu veikšanai ceļošanas procesā. Aptuveni 65% aptaujāto ceļotāju piekrīt, ka karantīna nav jāpiemēro, ja personai ir negatīvs Covid-19 tests, 84% atbalsta viedokli, ka testēšana nepieciešama visiem ceļotājiem, savukārt 88% ceļošanas procesā ir gatavi testēšanai.

Vēl pagājušā gada rudenī lielas cerības saistījās ar to, ka, noplokot Covid-19 vīrusam, atgūties izdosies arī pasaules tūrisma industrijai. Līdz ar jauniem saslimšanas uzplūdiem un lēniem vakcinēšanās tempiem šādas cerības gan lielā mērā izčabējušas.

Apvienoto Nāciju Pasaules Tūrisma organizācija 2020. gadu bez lieliem pārsteigumiem nosauca par šai industrijai pašu sliktāko gadu vēsturē. Globālo starptautisko ceļojumu skats 2021. gadā samazinājās aptuveni par miljardu. Nu iestāde arī atzinusi, ka šīs industrijas atkopšanās perspektīvas ir ievērojami pasliktinājušās. Proti, vēl oktobrī gandrīz 80% organizācijas aptaujātie nozares eksperti pauda pārliecību, ka šogad starptautiskā ceļošana atgūsies. Janvārī tie vairs bija tikai 50%. Turklāt 41% paudis pārliecību, ka globālās ceļošanas apmēri savu pirms pandēmijas līmeni nesasniegs vismaz līdz 2024. gadam. Tādējādi jāsecina – arvien lielākā mērā tiek uzskatīts, ka starptautiskā ceļošana pa grāvi var buksēt vēl gadiem.

Sākot ar 2021. gada 1. oktobri, saskaņā ar Apvienotās Karalistes valdības lēmumu, Eiropas Savienības pilsoņi, tai skaitā Latvijas pilsoņi, varēs ceļot uz Apvienoto Karalisti tikai ar pasi, atgādina Ārlietu ministrija.

Identifikācijas kartes (eID) vairs netiks atzītas par derīgu ceļošanas dokumentu.

Tie Eiropas Savienības pilsoņi, kuri ir dzīvojuši Apvienotajā Karalistē pirms 2020. gada 31. decembra un reģistrējušies pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam, ID karti varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Papildus Apvienotās Karalistes valdība aicina arī pastāvīgo un pagaidu statusu ieguvušos Eiropas Savienības pilsoņus noformēt pases, lai varētu ērti un ātri šķērsot robežkontroles punktus, izmantojot automatizēto robežšķērsošanas kontroles sistēmu e-gates.

Kā zināms, Apvienotā Karaliste ir izstājusies no Eiropas Savienības vienotā tirgus un muitas savienības, kas nozīmē, ka vairs nav iespējama brīva personu pārvietošanās, kā tas bija līdz 2020. gada 31. decembrim. Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, ieceļot Apvienotajā Karalistē, lai strādātu, studētu vai uzturētos ilgtermiņā, var tikai ar vīzu. Īstermiņa ceļojumi uz laiku līdz 6 mēnešiem uz Apvienoto Karalisti, tāpat kā līdz šim, notiek bezvīzu režīmā.

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Lai Eiropā samazinātu CO2 emisijas par 50 % līdz 2030. gadam, kā arī lai uzlabotu dzīves kvalitāti pilsētās, ir ne tikai jāuzlabo transporta nozares produktu būtība, bet arī jāsekmē ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu pieņemšana un jāveido tai atbilstoša infrastruktūra. Tās pamatā ir mūsdienīgas tehnoloģijas, kas savā starpā mijiedarbojas reālajā laikā, sniedzot būtisku informāciju satiksmes dalībniekiem lietotājiem. Lai dalītos inovācijās ar 5G tehnoloģiju integrāciju no automobiļu ražotāja puses, BMW Group divu dienu garumā dalījās ar savu pieredzi Eiropas vadošajā 5G ekosistēmas forumā 5G Techritory, kas norisinājās šī gada 29. un 30. novembrī.

Pilsētas aizņem aptuveni 2 % no Zemes virsmas, taču tajās dzīvo aptuveni 60 % pasaules iedzīvotāju, tādējādi radot vairāk nekā 70 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām. Mūsdienu straujais dzīves ritms ir ieviesis ievērojamas pārmaiņas mobilitātes jomā, kas būtiski ietekmē pilsētas raksturu un tās iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tieši tāpēc pilsētas ir īstā vieta, kur veicināt ilgtspējīgu mobilitāti.

“BMW Group ir apņēmies rast risinājumus, lai radītu ilgtspējīgu nākotni ikvienam. Tāpēc mēs sadarbojamies ar pilsētām, lai izstrādātu mobilitātes iniciatīvas, kas veicina ilgtspējīgu mobilitātes pārveidi un labāku dzīves kvalitāti. Mērķis ir apzināt veidus, kā pilsētas var apmierināt savu iedzīvotāju mobilitātes vajadzības, vienlaikus sasniedzot savus ilgtspējības mērķus. Rezultātā mēs varam sniegt pamatotus ieteikumus ilgtspējīgas mobilitātes risinājumiem pilsētās un novērtēt to īstenošanas iespējas. Mēs arī testējam risinājumus un izstrādājam attiecīgās funkcijas, ideālā gadījumā sērijveida ražošanā un mērogā, lai tās būtu pieejamas visiem klientiem,” skaidro BMW Group korporatīvās stratēģijas, pilsētas mobilitātes nodaļas vadītāja Monika Dernai.

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness rubrikā Ceļvedis ar saviem brīvā laika un atpūtas paradumiem, kā arī iedvesmas avotiem dalās AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

1.Vēderprieks

Mani droši var saukt par antigurmānu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir ēdiens, jo labāk man garšo. Gastronomiskie eksperimenti – tas nav par mani. Esmu bijis pietiekami smalkos restorānos, arī tādos, kam piešķirtas Michelin zvaigznes, bet secinājums vienmēr ir bijis viens – nekas nav labāks par ceptiem kartupeļiem, gurķu un tomātu salātiem ar krējumu un mājas kotleti. Rīgā labprāt iegriežos Mister Fox un Monterosso, bet Jūrmalā mani bieži var satikt Kafijas stūrītī Bulduros.

2.Dvēselei

Pēdējos gados no pārliecināta ciniķa, kāds biju jaunībā, esmu kļuvis par visai sentimentālu cilvēku. Grūti pateikt, vai tā ir tāda nenovēršama pieaugušā cilvēka transformācija, kura notiek, kad veidojas ģimene, dzimst bērni, vai arī iemesls ir kāds cits. Diezgan lielu daļu laika es veltu dažādām labdarības aktivitātēm. Tā redzamākā, par ko arī cenšamies iespējami daudz stāstīt, ir palīdzība dzīvniekiem, pareizāk - pavisam konkrētai dzīvnieku sugai – kaķiem. Man pašam mājās ir trīs kaķi, visi tie paņemti no ielas. Kaķi man ļoti patīk, līdz ar to, kad iepazinos ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar bez pajumtes palikušo kaķu aprūpi un ir izveidojuši patversmi Remi, nolēmu, ka atbalstīsim šo iniciatīvu.

Šī ir smagākā ekonomiskā krīze kopš Lielās depresijas trīsdesmitajos gados, norādījusi Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristalina Georgijeva. Savukārt, Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) veiktā pētījumā secināts, ka 81% no 3,3 miljardu cilvēku lielā pasaules darbaspēka piedzīvojuši savas darba vietas pilnīgu vai daļēju slēgšanu Covid-19 pandēmijas dēļ.

Lai veiksmīgāk atgūtos no šāda mēroga krīzes, tiek meklētas iespējas mācīties no Ķīnas pieredzes, ņemot vērā, ka tā sāka atkopšanās periodu jau tad, kad pārējā pasaule vēl nebija sajutusi vīrusa ietekmi.

Februārī, kamēr Latvijā dzīve turpinājās ierastā ritmā un netika ierobežoti pat ceļojumi uz Alpiem, Ķīna jau kādu laiku dzīvoja krīzes ietekmē un pat bija atsākusi pakāpenisku biroju, kafejnīcu un citu iestāžu atvēršanu. Uhaņas lidosta darbu atsāka aprīlī, skolas – maijā. Ekonomiskie rādītāji, kuriem šobrīd pasaule seko īpaši vērīgi, liecina par pakāpenisku Ķīnas ekonomikas atgriešanos normālā stāvoklī. Ķīna cīņā ar pandēmiju ir par pāris mēnešiem apsteigusi pārējo pasauli, tādēļ tās veiksmes stāsti vai klupšanas akmeņi varētu šķist kā vērtīgi mācību punkti. Vai tā ir? Vai Ķīna tiešām atgriežas pie ierastās dzīves, vai arī tā ir tikai ilūzija?

Latvijas iedzīvotāji arī Covid-19 pandēmijas apstākļos turpina ceļot, taču, ņemot vērā Covid-19 kumulatīvo rādītāju mainīgumu valstīm, ceļojumu iegāde patlaban notiek īsi pirms plānotā lidojuma, pastāstīja "Tez Tour" mārketinga vadītāja Marina Batkiļina.

Kā sacīja "Tez Tour" pārstāve, ņemot vērā tūrisma nozarei noteiktos ierobežojumus, pagaidām atļauti lidojumi uz Kipru un tas ir vienīgais galamērķis, kuru var piedāvāt atpūtas ceļojumu segmentā pie jūras rudenī. Tajā pašā laikā tūristi saprot, ka patlaban viņi nevar plānot ceļojumus vairākus mēnešus uz priekšu, jo jebkura no valstīm, kas šodien ir droša ceļošanai, rītdien var izrādīties nedroša un tikt slēgta.

Ceļojumu iegāde notiek īsi pirms izlidošanas, un paši tūristi ir iemanījušies izkalkulēt aptuveno prognozi kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitam, piemēram, Kiprā. Ja kādreiz ceļotājiem viens no svarīgākajiem nosacījumiem bija silts laiks un jūra, laba viesnīca, augsts serviss, tad šodien noteicošais ir Covid-19 saslimstības rādītāji, sacīja Batkiļina.

Nākotnes tūrisma atslēga ir spēja pielāgoties un fleksibilitāte. Ceļošana un patērētāju domāšana kļūst ilgtspējīgāka. Atpūtas ceļošanā parādīsies mērķtiecīgāk izvēlētāki un garāki braucieni, nevis nedēļas nogales ceļojumi.

Tā diskusijā "Tūrisma pakalpojumu patiesā cena" sprieda nozares eksperti.

"Tūrisms ir sasalis, bet mēs atsāksim darīt to, ko darījām līdz pandēmijai. Atsāksim biznesu, kas mūs aizrauj, nepārkvalificējoties un nemainot darbības jomu. Tūrisms atgūsies, jo neviena krīze nav bezgalīga. Ceļošanas sentiments nepazudīs, cilvēki vēlēsies doties tuvākos un tālākos braucienos. Šobrīd jāsāk gatavoties mirklim, kad ceļošana būs iespējama", uzskata Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.

"Šobrīd izšķirošais ir spēja pielāgoties un saglabāt pakalpojuma kvalitāti tādā līmenī, lai tā atbilstu cenai. Nekas nav apstājies, taču nav viegli būt neatlaidīgam un spēt visur saredzēt iespējas. Tiem uzņēmējiem, kuros ar dažādiem projektiem atbalsta pašvaldības, ir vieglāk. Īpaši mazajiem un vidējiem. Nākotnē redzu ļoti lielu potenciālu gan Liepājai, gan Kurzemes reģionam, gan Latvijai un Baltijai kopumā. Lai to īstenotu, nepieciešama aktīva sadarbība visos līmeņos," optimistiskāka bija SIA “JA Travel” īpašniece Agita Kurzeme.

Ikdienā mani klienti lielākoties ir vadītāji un galvenie speciālisti, kuru sūdzību centrālā tēma ir profesionāla izdegšana un pārgurums. Diemžēl aizvadītā gada laikā psihoemocionālu izaicinājumu gadījumu skaits sabiedrībā ir pieaudzis, saasinot problēmas, kuras nebijām pamanījuši vai centušies risināt.

Turklāt, tās skar visu profesiju un amata pozīciju ļaudis, nešķirojot pēc dzimuma vai vecuma. Bieži saņemu sūdzības par to, ka cilvēki vairs neredz jēgu darbam, ko viņi veic. Daudzi saskārušies ar attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmēm, hroniskām sāpēm, ēšanas traucējumiem, depresiju un miega traucējumiem. Daudzus no šiem izaicinājumiem ir iespējams laicīgi novērst, līdzsvarojot profesionālo un privāto dzīvi, iemācoties novērtēt sevi mājās un darbā, kā arī izbrīvējot laiku atpūtai ne vien nedēļas nogalēs, bet arī ikdienā.

Darbā visu vienā dienā nav iespējams paveikt

Bieži pamanu, ka vadītāji un motivēti darbinieki sev izvirza tik izaicinošu mērķus, ka šo mērķu sasniegšana nomāc visas citas dzīves jomas. Darba mērķiem vajadzētu būt ekoloģiskiem attiecībā pret veselības, attiecību, izaugsmes vai jebkuriem citiem dzīves mērķiem. Būtu vēlams vismaz tiekties uz šo līdzsvaru. Ja atpūtas ir par maz, ar laiku organisms sāk par to signalizēt ar dažādām stresa zīmēm: trauksmi, bezmiegu, nogurumu, depresiju, nomāktību. Tā kā Latvijā cilvēki ar šīm stresa pazīmēm saskaras bieži, visticamāk, atpūtas varētu būt par maz vai arī atpūšanās nenotiek tādos veidos, kas palīdzēt atjaunoties gan ķermenim, gan prātam.