Režisora Džeimsa Kamerūna 3D fantāziju Avatars, kas saņēmusi Golden Globe balvu kā labākā drāma, Latvijā noskatījušies jau 120 000 cilvēku, raksta diena.lv.

Filma uz kino ekrāniem pagaidām ir vien mēnesi, taču jau pietuvojusies pērnā gada rekordam apmeklētības ziņā. Pērn Latvijā skatītāko filmu Ledus laikmets 3 visā tās izrādīšanas laikā apmeklējuši 132 635 skatītāji. Filmas izplatītāju Forum Cinemas pārstāvis Krists Solovejs norāda, ka Avatara kases ieņēmumi pagaidām vēl neesot apkopoti.

K.Solovejs norādīja, ka papildu interesi par filmu Avatars izraisījuši gan Golden Globe apbalvojumi (labākā drāma, labākais režisors), gan iesējamība, ka arī ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Avatars varētu iegūt vairākus Oskarus.

Pāvilostas ostas mola pagarināšanas darbus jau kopš februāra turpina veikt Lietuvas uzņēmums «Kauno tiltai». Uzņēmums noslēdzis līgumu ar jaunu apakšuzņēmēju no Polijas, un darbi projektā jāpabeidz līdz šā gada oktobrim, reģionālajam laikrakstam «Kursas Laikam» apstiprina Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Līgums ar «Kauno tiltai» tika noslēgts 2016. gadā, savukārt 2017. gada vasara kļuva liktenīga iepriekšējam apakšuzņēmējam, jo līdz rudenim tā arī neizdevās nogremdēt nevienu no milzu kastēm, kurām jābūt molu pamatos. Iepriekš plānotā tehnoloģija, gluži tāpat kā jaunā, noteic, ka uz smiltīm gulda aptuveni pusmetru resnas kārklu bizes, bet uz tām nogremdē kastes, kuras vēlāk pieber ar akmeņiem. Šī kon­strukcija ir mola pamatos un garantē, ka tas netiks izskalots.

«Jaunā molu celtniecības tehnoloģija ir izstrādāta sadarbībā ar projektētājiem. Tās galvenais uzdevums ir ietekmēt celtniecības ātrumu, jo bezviļņu periodi ir īsi un tā ir galvenā problēma. Tieši tādēļ daļu montāžas darbu izdarīs jau upē. Sakas upē kastes jau samontēs pa divām kopā un tad vilks ārā nogremdēšanai – tas ietaupīs laiku. Termiņš ir līdz šā gada rudenim, pretējā gadījumā ir risks zaudēt finansējumu,» komentē R. Griškēvičs.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) paudis pārliecību, ka Latvijai un Lietuvai ir jāiestājas eirozonā pēc iespējas ātrāk, piebilstot, ka pievienošanās palielinātu Baltijas valstu ietekmi tā dēvētajā «Eiropas kodolā», citējot ERR, raksta BBN.

Igaunijas pievienošanās eirozonai 2011. gadā bija pareizs solis, iepriekš T. H. Ilvess pauda medijam Veidas. Pievienošanās vienotās valūtas blokam palīdzēja Igaunijai atgūt ārvalstu investoru uzticību un novērst ārējo spiedienu devalvēt tās nacionālo valūtu, uzskata T. H. Ilvess.

Viņš uzskata, ka dažas valstis vēlas veidot divu līmeņu attīstības Eiropu. «Mums jābūt godīgiem un jāatzīst, ka dažas Eiropas Savienības valstis vēlas būvēt divu līmeņu Eiropu, izmantojot eirozonu,» norādījis Igaunijas prezidents, skaidrojot, ka tādēļ Igaunija vēlas redzēt Latviju un Lietuvu pievienojamies eirozonai tik ātri, cik vien iespējams.

Klaivs Palmers (Clive Palmer), kurš februārī Ņujorkā nāca klajā ar ambiciozu plānu uzbūvet un kuģot ar Titāniku II, pavēstījis, ka ir no Ķīnas pasūtījis vairāk nekā 100 dabīgā lieluma dinozauru robotu, kas «apdzīvos» viņa Austrālijas kūrortu, ziņo AFP.

«Mums būs pasaulē lielākā dinozauru izstāde ar 165 animatroniskiem dinozauriem,» teicis Palmers.

Austrālijas miljardierim kūrortā Palmer Coolum Resort, kas atrodas Kvīnslendā, jau ir divas šādas «radības» vārdā Jefs un Kauli.

Roboti - dažu svars pārsniegs 1,2 tonnas - kustināšot astes un krūškurvjus un mirkšķināšot acis. Sagaidāms, ka tie pie miljardiera ieradīsies līdz aprīļa beigām.

Palmers, kura bagātības pamatā ir kalnrūpniecība, nesen paziņoja, ka finansē Titānika II būvniecību, jo «man jāiztērē nauda, kas man ir, pirms es nomirstu». Pasaules jūrās un okeānos Titāniks II kuģošanu uzsākt varētu jau 2016. gada otrajā pusē.

Jau vairāk nekā nedēļu pilnā sparā rit būvniecības darbi, lai šīs nedēļas nogalē Rīgas Sporta manēžā atklātu pasaulē lielāko un vēsturiski plašāko ceļojošo izstādi par okeāna leģendu Titāniku – Titanic The Exhibition.

Izstādi veido vairāk nekā 375 vēsturiski objekti, kas atradās uz Titānika vai tā līdzinieka – kuģa Olimpija (Olympic), līdz ar to šī ir reta iespēja iepazīt dzīvi uz lielā kuģa, pirms tas nogrima okeāna dzelmē. Eksponātu vidū ir priekšmeti, kas tika nocelti no kuģa īsi pirms tā došanās ceļā uz Ņujorku, atrasti jūrā tūlīt pēc katastrofas, tādi, kurus paņēma līdzi izdzīvojošie pasažieri, kā arī priekšmeti no Džeimsa Kamerona 1997.gada filmas, kuru vidū ir arī leģendārā briljanta Okeāna Sirds kopija, kā arī Keitas Vinsletas un Leonardo Di Kaprio tērpi.

Apmeklētāji izstādes laikā varēs iepazīties ar kuģa būvniecības procesu, izjust tā laika greznību, dzīvi pirmajā, otrajā un trešajā klasē, pastaigāties uz pirmās klases klāja un galvenajām kāpnēm, pieskarties īstam aisbergam un uzzināt daudzus faktus par šo leģendāro kuģi un tā traģisko likteni. Pateicoties rūpīgam vēsturnieku, kolekcionāru un inženieru darbam, kā arī skaņas un gaismas specefektiem, izstādes apmeklētājiem būs iespēja aplūkot ļoti precīzu Titānika iekštelpu atainojumu un iejusties vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē. Uz katras biļetes būs stāsts par kādu reālu uz kuģa bijušu cilvēku. Izstādes noslēdzošajā posmā – Memoriālā, katrs varēs uzzināt šī cilvēka likteni.

No piektdienas, 27.marta, Sporta manēžā apskatāma pasaulē lielākā ceļojošā izstāde par okeāna leģendu Titāniku. Izstāde Rīgā būs apskatāma trīs mēnešus, informē pasākuma rīkotāji.

Izstādi veido 15 galerijas, kurās apmeklētāji varēs iepazīties gan ar materiāliem par kuģa būvēšanu un vēsturnieku atklātajiem faktiem par tā traģisko bojāeju, gan arī iejusties vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē – lielākā daļa galeriju veidotas atbilstoši Titānika interjeram un ļauj izbaudīt tā laika gaisotni, izdzīvot notikumus un uzzināt pasažieru stāstus, stāsta izstādes projekta vadītāja Inga Kadeka.

Katrs apmeklētājs, dodoties aplūkot ekspozīciju, saņems iekāpšanas karti. Vienu tās pusi rotās Titānika rēderejas White Star Line emblēma, bet otrā būs atrodama informācija par kādu no kuģa pasažieriem. Galerijā, kas veltīta kuģa piemiņai, katrs varēs uzzināt sava pasažiera likteni.

Režisora Džeimsa Kamerūna (James Cameron) jaunākā filma Avatars (Avatar) trīs nedēļu laikā visā pasaulē sasniegusi kases ieņēmumus 1.02 miljardu USD apmērā.

Reuters raksta, ka filma šādas peļņas robežu sasniegusi ātrāk nekā jebkura cita filma vēsturē.

Filma Avatars tapa četrus gadus un trīs nedēļu laikā tā jau ir ierindojusies ceturtajā vietā pasaulē kases ieņēmumu ziņā. Pirmajā vietā ir Titāniks (Titanic) ar 1.8 mljrd. USD lieliem kases ieņēmumiem. Otrajā vietā ir Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās (The Lord of the Rings: The Return of the King ) – 1.12 mljrd. USD, bet trešajā vietā Karību jūras pirāti: Miroņa lāde (Pirates of the Caribbean: Dead Man`s Chest) - 1.07 mljrd. USD.

«Šī filma ir kā no kontroles izgājis vilciens, kas turpina pats savu ceļu,» norādīja kinostudijas Fox pārstāvis Berts Livingstons (Bert Livingston).

Režisora Pītera Džeksona filma Hobits: Negaidīts ceļojums visā pasaulē nopelnījusi vienu miljardu ASV dolāru un tādējādi kļuvusi par vienu no piecpadsmit filmām vēsturē, kas spējušas nopelnīt vairāk nekā miljardu dolāru.

Kopumā filma, kura savu pirmizrādi pieredzēja 14. decembrī, kinoteātros nopelnījusi 1 001 134 922 ASV dolāru. No šīs summas 301 miljons nopelnīts ASV tirgū, atsaucoties uz Box Office Mojo datiem vēsta Mashable.

Prognozēts, ka Hobitam peļņu izdosies audzēt vēl vairāk, jo Tolkīna slavenā darba ekranizācijas nesen parādījusies arī Ķīnas kinoteātros.

Kinostudija Warner norāda, ka ir ļoti lepna par filmas panākumiem un apsveic tās režisoru, aktierus un citus cilvēkus, kas piedalījās Hobita uzņemšanā.

Peļņas rekords pieder Džeimsa Kamerona 2009. gadā uzņemtajai fantastikas filmai Avatars, kas savas izrādīšanas laikā pasaules kinoteātros spēja nopelnīt 2,78 miljardus ASV dolāru. No tiem 760 miljonus dolāru Avatars nopelnīja ASV. Divu miljardu dolāru robežu līdz šim ir izdevies pārsniegt vien 1997. gadā uzņemtajam Titānikam, kas spēja nopelnīt 2,18 miljardus ASV dolāru.

Desmitiem tūkstoši cilvēku Spānijā un Portugālē izgāja galvaspilsētu ielās, lai protestētu pret abu valstu īstenotajiem taupības pasākumiem, kuriem vajadzētu palīdzēt pārvarēt ekonomikas krīzi.

Demonstrācijas organizējušas arodbiedrības un citas darbinieku tiesību aizsardzības organizācijas. Spānijā demonstranti pulcējās valsts galvaspilsētā Madridē, kur izkliedza tādus saukļus kā «Pietiek!» un «Viņi nogremdē valsti!», vēsta BBC.

Protestētāji Spānijā apgalvoja, ka Madrides taupības pasākumi smagi ietekmējot to dzīves. Savukārt Spānijas premjera Marjano Rahoja vadītā valdība uzsver, ka dramatiskā tēriņu samazināšana esot nepieciešama, lai atgrieztu valstī ekonomisko izaugsmi. Patlaban Spāniju skārusi recesija, bet bezdarba līmenis valstī pietuvojies 25 procentiem, vēsta AP.

Demonstrācija Madridē notika tikai dažas dienas pēc tam, kad Katalonijas galvaspilsētā Barselonā ielās izgāja 1,5 miljoni cilvēku, lai protestētu pret to, ka reģiona nauda tiek izmantota parādu krīzes ugunsgrēka dzēšana un pieprasītu apgabala neatkarību no Spānijas.

Pēdējo gadu spēcīgākā viesuļvētra Sendija ASV austrumkrastā bez elektrības atstājusi vismaz piecus miljonus cilvēku un izraisījusi plūdus. ASV plašsaziņas līdzekļi ziņo par 11 cilvēku bojāeju.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs pavēstījis, ka vēja ātrums vētras centrā ir ievērojami samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru.

Ņujorkā applūdusi daļa Manhetenas, kas licis varasiestādēm dot rīkojumu par 375 tūkstošu cilvēku evakuāciju. Plūdi Ņujorkā raisa bažas, ka ūdens varētu iekļūt arī metro sistēmā. Lielpilsētā traucēta arī elektroapgāde. Zem ūdens tik pat kā palikusi populāra kūrortpilsēta Atlantiksitija no kurienes evakuēti 30 tūkstoši cilvēku. Daudzviet izgāzti koki un pārrautas elektrolīnijas. Sendijas izraisītas sniega vētras apdraud ASV iekšzemes štatus. Vētras laikā vienā no Ņujorkas elektrostacijām nograndis sprādziens, kas izraisījis elektropadeves traucējumus pilsētā.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Satiksmes ministrija saņēmusi a/s Air Baltic Corporation padomes lēmumu, kurā airBaltic valde piedāvā uzņēmuma pamatkapitālu palielināt par 63,68 milj. Ls. No kuriem 30 milj. Ls būtu jau LVRTC un BAS īpašumā esošo obligāciju konvertācija, bet pārējā daļa būtu apmaksa naudā

Nauda esot nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku darbību un attīstību, teikt paziņojumā. Valsts pārstāvji sabiedrības airBaltic padomē uzskatot, ka nepieciešami papildus ieguldījumi vismaz 60 milj. Ls apmērā, neskaitot esošo obligāciju konvertāciju.

«Šobrīd nacionālajai lidsabiedrībai ir pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām, lai nodrošinātu tās turpmāku darbību un attīstību ir nepieciešams ieguldīt papildus finanšu līdzekļus,» atzīmēts ministrijas paziņojumā.

Pēc padziļinātas sabiedrības airBaltic finanšu pārbaudes un turpmākas attīstības stratēģijas izvērtēšanas, auditorkompānija KPMG un finanšu konsultants Prudentia secinājis, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāko darbību un attīstību, nepieciešams palielināt tās pamatkapitālu.

Leģendārā pirms simts gadiem Atlantijas okeāna dzīlēs nogrimušā kuģa Titāniks pētnieki veikuši nozīmīgu atklājumu, identificējot, kuri no dzelmes izceltie priekšmeti piederējuši nelaimes brīdī uz komandtiltiņa dežūrējošam pirmajam virsniekam Viljamam Mērdokam (William Murdoch), vēsta AP.

Starp V. Mērdokam piederošajām lietām ir kurpju pucēšanas birste, bārdas nazis un pīpe. Tās ir pirmās lietas, kas identificētas, kā V. Mērdokam piederošas.

V. Mērdokam piederošās lietas tika atrastas jau 2000. gadā, bet tikai nesen tika atklāts, kas ir bijis to īpašnieks. Kā galvenais pavediens, kas palīdzēja atklāt priekšmetu piederību, bija iniciāļi W.M. Izsoles gala cena tiks izziņota 11. aprīlī.

Kopumā uz kuģa tikuši savākti 5,5 tūkstoši vēsturisku priekšmetu. Tie tiks pārdoti Ņujorkas izsoļu namā Guernsey’s 15. aprīlī, kad apritēs tieši simts gadi kopš traģiskās avārijas. Izsoles rīkotāji ir Premier Exhibitions, kam pieder tiesības uz izglābto priekšmetu pārdošanu.

Austrāliešu miljardieris Klaivs Pālmers pirmdien nācis klajā ar paziņojumu, ka Ķīnā pēc viņa pasūtījuma tiks uzbūvēts 21. gadsimta Titāniks, kas savu pirmo braucienu no Anglijas uz Ņujorku veiks 2016.gadā.

Grezno kuģi, kas būs tieši tādā pašā izmērā kā bēdīgi slavenais Titāniks, būvēs Ķīnas valstij piederoša kompānija.

«Tas būs tikpat grezns kā pirmais Titāniks, taču, protams, tas būs aprīkots ar modernākajām 21.gadsimta tehnoloģijām un jaunākajām navigācijas un drošības sistēmām,» sola Pālmers, kurš ir viens no turīgākajiem austrāliešiem.

«Titāniks II kuģos ziemeļu puslodē un tā pirmais brauciens no Anglijas uz Ziemeļameriku ir iecerēts 2016.gadā. Mēs esam aicinājuši Ķīnas jūras floti pavadīt Titāniku II tā pirmajā braucienā uz Ņujorku,» atklāj miljardieris. Iecerēts, ka uz Titānika II būs deviņi klāji un 840 kajītes.

Eiro nav nekāda brīnumnūjiņa un nevajag cerēt, ka, ieviešot vienoto valūtu, viss uzreiz būs labi, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, piebilstot gan, ka eiro ieviešana nav arī biļete uz Titāniku. «Eiro ir instruments, un, ja mēs to labi spēsim izmantot, mums būs ļoti uzskatāmi ieguvumi,» tā ekonomiste.

Raksturojot Latvijas spēju izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai ieviestu eiro, Strašuna saka, ka pirms gada lielākā problēma bija inflācija un valsts budžeta deficīts, taču šos kritērijus Latvijai ir labas izredzes izpildīt, un patlaban vislielākās neskaidrības ir par valdības obligāciju procentu likmju kritērija izpildīšanu.

«Ekonomikai augot, budžeta situācija uzlabojas, budžeta ieņēmumi pārpilda prognozes, un Latvijai nebūs problēmu šogad noturēt budžeta deficītu ap 2% no iekšzemes kopprodukta. Arī inflācija samazinās - gan izejvielu cenu dēļ, jo bija vērojams naftas cenu kritums, gan arī vietējais spiediens uz cenām ir diezgan neliels,» teica ekonomiste. Krīzes gados tika pacelti nodokļi, kas arī veicināja cenu kāpšanu, tagad šī spiediena vairs nav. «Protams, kritērija izpilde ir lielā mērā minēšana, jo situācija būs atkarīga no citām valstīm. Tomēr pašlaik izskatās, ka viss būs kārtībā,» sacīja Strašuna.

Starptautiskie aizdevēji apsver iespēju vēlreiz spert plašu soli pretī Grieķijai, samazinot tās parādu nastu - šoreiz 110 miljardu eiro apmērā.

Šāds solis nenoliedzami būtu sasodīti dāsns, it īpaši ņemot vērā, ka runa ir par gana nepateicīgu aizņēmēju - valsti, kas ir pieradusi dzīvot uz citu rēķina un kuras finanšu ministrs visvairāk dzīvē sadusmojas tad, kad runa sākas par algu samazināšanu valsts sektorā. Latvija to varēja izdarīt, Francija - arī, bet Grieķija - piedodiet, nekādi. Acīmredzot šīs Dienvideiropas valsts līderi ir nolēmuši, ka pretējā gadījumā vienai liekai metaksas glāzei nedēļas nogalē naudas varētu arī nepietikt. Kā mēdz teikt - lai nokalst roka tam, kurš apdala pats sevi.

Turklāt interesanti ir tas, ka divi ietekmīgākie aizdevēji - Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka - šādas iespējamās parādu nastas norakstīšanas rezultāta zaudējumus nevēlas ciest. Tas nozīmē, ka paliek tikai viens potenciālais cietējs - eirozonas valstis. Vēl nav zināms, cik lielā mērā šāda uzdzīve uz citu valstu rēķina tiešām izdosies, bet pašam pieļāvumam, ka kaut kas tāds ir iespējams, jābūt nopietnam signālam Latvijas Bankai un valdībai par to, ka attiecīgā monetārā savienība, pareizāk sakot, dalība tajā ir finansiāli riskanta. Redzot, kā notikumi norisinās Grieķijā, un zinot, ka tā nebūt nav vienīgā eirozonas valsts, kur valda stūrgalvīgas politikas dramatiskās sekas, ir skaidrs, ka 2014. gadā problēmas dienvidu reģionā vēl nebūt nebūs atrisinātas.

Valdība apņēmusies strādāt, lai 2014. gadā Latvija varētu pievienoties eirozonai, un to nebiedē skeptiķu izteikumi par eirozonas stabilitāti, Eiropas Tautas partijas (EPP) kongresā Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē apliecinājis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

«Mūs nespēj iebiedēt ļauna vēstītāji, kas apgalvo, ka pievienošanās Eirozonai ir tas pats, kas nopirkt biļeti uz Titāniku. Mana atbilde viņiem ir: nē, tas nav Titāniks. Esmu cieši pārliecināts, ka Eirozona izturēs pašreizējās vētras un kļūs stiprāka kā jebkad,» sacīja V. Dombrovskis. Jāpiebilst, ka Latvija jau pašlaik ir izpildījusi eiro ieviešanai noteiktos Māstrihtas kritērijus.

Premjers arī apliecināja, ka kopā ar ETP izdevies pierādīt, ka eiro-pesimistiem nav taisnība, un ir jāatbalsta «vairāk Eiropas» risinājumi. «Es esmu pārliecināts, ka kopā mums izdosies veidot Savienību, kas kvalificējas ne tikai Nobela Miera prēmijai, bet arī – par spīti dažiem skeptiķiem – Nobela prēmijai ekonomikā,» teica V. Dombrovskis.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien nolēma no 1.septembra mainīt satiksmes organizāciju Aleksandra Čaka ielā, saglabājot tikai vienu velojoslu.

Velojosla tiks saglabāta virzienā uz centru. Sabiedriskais transports šajā virzienā brauks pa kopīgu joslu ar pārējiem mehanizētajiem transportlīdzekļiem.

Savukārt virzienā no centra velojoslas nebūs, bet tiks izveidotas divas joslas - viena sabiedriskajam transportam, bet otra - pārējam autotransportam.

Tajā pat laikā Satiksmes departamentam uzdots līdz nākamā gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Komitejas sēdē izvērtās ļoti asas diskusijas, kas galvenokārt skāra darba organizēšanu Rīgas domē. Gan opozīcijas deputāti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji pārmeta domniekiem, ka minētais satiksmes organizācijas risinājums līdz šim nekur nav apspriests. Tāds neesot bijis ne starp Satiksmes departamenta izstrādātajiem variantiem, ne arī ticis izskatīts kopīgās sanāksmēs ar nevalstiskajām organizācijām.

Turpinoties dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības darbiem, pilnsabiedrība "BeReRix" sākusi bijušā tirdzniecības un autostāvvietu kompleksa "Titāniks" nojaukšanu Prāgas ielā 2, informēj "BeReRix" pārstāvji.

Ēkas nojaukšana sākta 11.jūlija pēcpusdienā, uzreiz pēc tramvaju kontakttīkla demontēšanas un teritorijas ierobežošanas darbiem. Infrastruktūras demontāžas laikā Prāgas ielā gājēju plūsma tiks organizēta pa vienu ielas pusi, bet sabiedriskā transporta kustība būs mainīta pirmo divu nedēļu laikā. Demontāžas darbi ilgs līdz šī gada septembra vidum.

"Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda, ka "Rail Baltica" izbūves darbi veiksmīgi turpinās, un pirmdien tiek nojaukts pēdējais šķērslis, lai "Rail Baltica" Centrālās stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves Dienvidu puses būvdarbi notiktu pilnā apjomā - no dzelzceļa uzbēruma Daugavas krastmalā līdz Lāčplēša ielas pārvadam.

Latvijas iestāšanās eirozonā lielākajai iedzīvotāju daļai saistās ar neziņu par to, kā mainīsies cenas, savukārt citiem nepatiku izraisa varbūtība apmaksāt monetārās savienības dienvidu bēdubrāļu iepriekšējo desmitgažu tēriņus, kas, protams, asociējās ar pēdējās biļetes dārgu nopirkšanu uz «finanšu Titāniku» un nemierīgu skatu uz glābšanas laivu novietnēm.

Uz to vai šāda nepieciešamība izpaliks, pagaidām droši nevar atbildēt neviens.

Komentējot kopējo situāciju monetārās savienības 17 valstu ekonomikā, Citadele Asset Management Portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs Zigurds Vaikulis zina teikt, ka reģiona ekonomika pašlaik oficiāli joprojām atrodas recesijā, tomēr uzmanīgāks vērotājs pamanīs, ka jau vairākus mēnešus reģiona lielākās ekonomikas taustās un, šķiet, ir arī uztaustījušas vismaz kaut kādu pamatu zem kājām.

Visiem kravu pārvadātājiem vajag norādīt - ja nemākiet ledus apstākļos braukt, nebrauciet, intervijā DB pārliecināti pauž Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, noraidot runas par to, ka Rīgas Brīvosta jebkādā mērā būtu vainīga pie šā gada februārī Rīgas jūras līcī iesalušajiem 34 kuģiem.

«Kāds, kas saskatījies filmas par Titāniku, ieraudzījis ledus gabalu, kurš ir 2 cm biezs, to lielo briesmīgo kuģi ir norāvis uz stop, apstājies ledū un tagad bļauj- «velciet mani ārā». Tas, ka viņš varētu uzņemt pilnu gaitu un pabraukt pa to ledu- nē, to viņš nedara, jo viņam tādas instrukcijas nav. Kapteiņi šādos kuģos bieži ir tādi - no kaut kādām Filipīnu salām, kas ledu savā dzīvē nav redzējuši. Visinteresantākais ir, par ko man jāsmejas, kad es viņiem jautāju, kāpēc jūs tagad braucat, viņi atbild, ka citādi Anglijā domna apstāsies. Man, izrādās, par Anglijas domnu jādomā,» tā viņš.

Marta beigās Rīgā būs apskatāma pasaulē lielākā Titānikam veltītā izstāde, kas ietver stāstus par kuģa celtniecību, tā pirmo un vienīgo ceļojumu, pasažieriem un apkalpes locekļiem, informē izstādes rīkotāji.

Izstādi veido vairāk nekā 375 vēsturiski objekti, kas atradās uz Titānika vai tā līdzinieka – kuģa Olimpija ( Olympic ). Eksponātu vidū ir priekšmeti, kas tika nocelti no kuģa īsi pirms tā došanās ceļā uz Ņujorku, atrasti jūrā tūlīt pēc katastrofas, tādi, kurus paņēma līdzi izdzīvojošie pasažieri, kā arī priekšmeti no Džeimsa Kamerona 1997.gada filmas, kuru vidū ir arī leģendārā briljanta Okeāna Sirds kopija, kā arī Keitas Vinsletas un Leonardo Di Kaprio tērpi.

Apmeklētāji izstādes laikā varēs iepazīties ar kuģa būvniecības procesu, izjust tā laika greznību, dzīvi pirmajā, otrajā un trešajā klasē, pastaigāties uz pirmās klases klāja un galvenajām kāpnēm, pieskarties aisbergam un uzzināt daudzus faktus par šo leģendāro kuģi un tā traģisko likteni. Pateicoties rūpīgam vēsturnieku, kolekcionāru un inženieru darbam, kā arī skaņas un gaismas specefektiem, izstādes apmeklētājiem būs iespēja aplūkot ļoti precīzu Titānika iekštelpu atainojumu un iejusties vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē. Uz katras biļetes būs stāsts par kādu reālu uz kuģa bijušu cilvēku. Izstādes noslēdzošajā posmā – Memoriālā, katrs varēs uzzināt šī cilvēka likteni.

Septiņpadsmit tonnas smags Titānka korpusa fragments, kā arī vairāk nekā 5 000 citas senlietas no pasaulē slavenākā nogrimušā kuģa tiks izsolītas īpašā Guernsey’s Auctioneers & Brokers rīkotā izsolē Ņujorkā.

Izsoļu nama prezidents Arlans Etingers (Arlan Ettinger) norāda, ka šī izsole ir nozīmīgākā, kādu Guernsey’s Auctioneers & Brokers līdz šim ir rīkojis. «Kurš gan uz šīs planētas nezina stāstu par Titāniku un nav bijis aizrauts, to dzirdot?» jautā Etingers.

Zīmīgi, ka izsole notiek 100 gadus un vienu dienu pēc tam, kad Titāniks attauvojās no Anglijas krastiem, lai dotos uz galamērķi – Ņujorku.

Pirms astoņiem gadiem dibinātais Jūrmalas pašvaldības uzņēmums Jūrmalas attīstības projekti par nekā nedarīšanu firmas darbiniekiem algās izmaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus latu, ziņoja raidījums Nekā Personīga. Raidījums šai firmai pievērsis uzmanība pēc Valsts kontroles paziņojuma, ka uzņēmuma pamatkapitālā nelietderīgi ieguldīti 768 tūkstošus latu vērti zemes gabali.

Jūrmalas attīstības uzņēmums esot dibināts ar labu mērķi – būvēt dzīvokļus trūcīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču labie plāni palikuši tikai uz papīra – būvniecība nenotika, tomēr algas atbildīgie saņēma. Kopš dibināšanas uzcelts neesot nekas.

Pašvaldības ieceres daudzu gadu garumā bremzējusi politisko līderu maiņa un korupcijas skandāli.

Kad 2010.gadā Jūrmalas mēra amatā nonāca Romualds Ražuks, viņš izlēma nevajadzīgo uzņēmumu likvidēt, informēja raidījums.

«Attīstības projekti bija tāda metode, kā to naudu paslēpt, lai tā nebūtu pašas domes budžetā. (..) Paslēpt no Valsts Kontroles, no jebkuras instances, kas skatītu šīs naudas izlietošanas lietderību,» Nekā Personīga skaidrojis tagad jau Saeimas deputāts Ražuks.