Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Latvija iebilst autoceļu lietošanas nodevas piemērošanai tikai atkarībā no nobrauktās distances, liecina publicētā informācija šodien valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā par Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajām nacionālajām pozīcijām «Mobilitātes pakotnes ceļu maksas priekšlikumi».

Kā norādīja SM Autosatiksmes departamenta speciālisti, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem nosaka transporta nodokļu minimālos līmeņus par dažu autoceļu lietošanu un kārtību, kā iekasējama maksa par infrastruktūras lietošanu, tostarp maksas diferenciāciju atkarībā no transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

Šīs direktīvas prasības Latvijā ir pārņemtas ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu, skaidroja ministrijā.

Maksu par dažu autoceļu lietošanu ir iespējams noteikt divos veidos - atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma un atkarībā no pa autoceļu nobrauktās distances. Latvijā autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma.

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito gadu sākumā iekavēto autoceļu remontu nav izdevies pilnībā kompensēt.

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks. VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvji informē, ka avārijas stāvoklī ir 296 kilometri valsts galveno autoceļu, 1440 kilometri reģionālo un 3764 kilometri vietējo autoceļu. Latvijas autoceļu remontu deficīts 25 gadu laikā ir sasniedzis četrus miljardus eiro. Nozares eksperti aprēķinājuši, ka Latvijas autobraucēji 2018. gadā 890 miljonus eiro ir norakstījuši zaudējumos neapmierinošā ceļu stāvokļa dēļ, braucot ar pazeminātiem pārnesumiem, tērējot vairāk degvielas, biežāk veicot remontus un zaudējot laiku. Nemaz nerunājot par Latvijas konkurētspējas mazināšanos un piesārņoto vidi.

Neviens neapšauba, ka valsts izdevumu palielināšana ceļu remontam un būvniecībai ir nepieciešama, jo radītu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Katrs ceļos ieguldītais eiro darbotos kā multiplikators. Uzņēmumiem samazinātos kravu pārvadāšanas laiks un transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas. Tas savukārt samazinātu transportēšanas izmaksas un celtu mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Labas kvalitātes ceļi vairo arī iedzīvotāju labsajūtu un labklājības līmeni.

Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju Asociācija (LNMA) un Latvijas autopārvadātāju nacionālā asociācija (LANA) aicina atlikt autoceļu nodevas likuma stāšanos spēkā, kas paredzēts nākamā gada vidū, līdz 2016. gada 1. janvārim jeb līdz brīdim, kad autoceļu fonda programmai ik gadu tiks novirzīti ne mazāk kā 100% no iekasētā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un ne mazāk kā 50% no degvielas akcīzes nodokļa.

Gadījumā, ja iekšzemes pārvadājumu nozares viedoklis konstruktīvā dialogā ar atbildīgajām valsts institūcijām netiks ņemts vērā, asociācijas apliecina gatavību organizēt vērienīgas protesta akcijas, iesaistot uzņēmēju rīcībā esošos kravas transportlīdzekļus, līdzīgi, kā tas ir darīts jau iepriekš.

Nodevas ieviešana ir neizbēgama, atzsīst LNMA izpilddirektors Artūrs Bukonts, taču jautājums ir par to, kad un kādā veidā to ieviest. Viņš tomēr uzsver, ka valstis, kuras mums ļoti bieži uzstāda par paraugiem – Igaunija un Somija – nav ieviesušas un neplāno ieviest šo nodevu tuvākajā laikā. Un, redzot, ka šobrīd mūsu (pārvadātāju) nodokļu nauda aizplūst nezināmā virzienā, nav izprotama jaunas nodevas jēga.

No otrdienas, 1.jūlija, Latvijā tiek ieviesta autoceļu lietošanas nodeva kravas transportlīdzekļiem, ko paredz Autoceļu lietošanas nodevas likums, atgādina Satiksmes ministrija.

Autoceļu lietošanas nodevas likums Saeimā tika pieņemts 2008.gada 11.decembrī, tādējādi pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada un 2006.gada Direktīvas, kuras noteica infrastruktūras lietošanas maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Saeima, veicot grozījumus 2010.gada decembrī, nolēma, ka likuma spēkā stāšanās tiek noteikta 2014.gada 1.janvārī, taču pēc tam nodevas ieviešanas termiņš tika pagarināts par pus gadu.

Nodeva attieksies uz tiem kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, un šo nodevu būs jāmaksā arī par ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Šogad līdz 8. decembrim ar stacionārajiem un pārvietojamiem fotoradariem fiksēti 3179 pārkāpēji, kas nav iegādājušies vinjeti, savukārt likumsargi ir sastādījuši 2078 administratīvo pārkāpumu protokolus par autoceļu lietošanu, ja nodeva nav samaksāta, informē Valsts policija.

Tiem automašīnu vadītājiem, kuru transportlīdzekļa pilna masa ir vairāk nekā 3 tonnas un kas atbilst N kategorijai (paredzēti kravu pārvadāšanai), ir jāiegādājas vinjete – nodeva par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu lietošanu.

Vinjetas nemaksātājs tiek fiksēts ar fotoradara palīdzību, ja autovadītājs ir pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu.

Tāpat kopš šā gada vasaras uz valsts autoceļiem darbojas tehniskie līdzekļi, kas automātiski fiksē vinjetes nemaksātājus. Tādējādi pārkāpumi tiek reģistrēti, neapturot transportlīdzekli.

Par pārkāpumu, kas ir fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, uzliek sodu kā par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta:

Kravu pārvadātājiem šī diena, kad tika ieviesta eirovinjete, ir sēru dienu, jo darbu zaudēs tūkstošiem nozares cilvēku, savukārt valsts šogad plānotā ieguvuma - 4,3 miljonu eiro - vietā bezdarbnieku pabalstos izmaksās krietni lielākas summas, protesta mītiņā medijiem skaidroja kravu pārvadāšanas uzņēmumu iniciatīvas grupas pārstāvis Ziedonis Apariņš.

Organizatori informēja, ka protesta akcijā piedalās ap 10% no visiem pārvadātājiem - 120 mašīnas no 60 uzņēmumiem, kuras riņķoja pa 11. novembra krastmalu, brīžiem skaļi signalizēdamas.

Apariņš, kurš ir arī SIA Taka pilnvarotais pārstāvis, skaidroja, ka patlaban kravu apjomi būtiski samazinās, līdz ar to šis nav īstais laiks ieviest papildu nodokļu slogu. To varot atlikt līdz 2016.gadam, kad nozare atdzīvosies. Viņš uzsvēra, ka transporta nozare nav tikai ostas un dzelzceļš, bet arī autopārvadājumi.

Viņš demonstrēja simbolisku atslēgu saišķi, kuru gatavojoties nodot satiksmes ministram Anrijam Matīsam (V) un kas simbolizējot atslēgas no kravas automašīnām, kuras pēc eirovinjetes ieviešanas nonāks banku plačos, jo uzņēmēji nespēs nomaksāt līzingus.

Lai uzlabotu autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes samaksas kontroli, kopš šā gada vasaras uz valsts autoceļiem darbojas tehniskie līdzekļi, kas vinjetes nemaksātājus fiksē automatizēti, proti, pārkāpumi tiek fiksēti, neapturot transportlīdzekli. Šogad trīs mēnešu laikā jau sastādīti 615 administratīvo pārkāpumu protokoli un soda naudās piemēroti 252 500 eiro, informē Satiksmes ministrija.

Vinjete ir nodeva par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu lietošanu. Tā ir obligāta kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3 tonnām.

Autoceļu karte, pa kuriem pārvietojoties, nepieciešama vinjete atrodama šeit – https://ieej.lv/864kF. Vinjeti var samaksāt tiešsaistē vietnē: https://www.lvvignette.eu/, tirdzniecības vietās un CSDD kasēs.

Vinjetes apmērs atkarīgs no transportlīdzekļa motora izmešu līmeņa, transportlīdzekļa vai tā sastāva asu skaita un pilnas pieļaujamās masas. Var izvēlēties dienas, nedēļas, mēneša vai gada vinjetes.

Ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta pilnā apmērā, uzliek naudas sodu 300 eiro apmērā, ja autoceļu lietošanas nodeva nav vispār maksāta, uzliek naudas sodu 500 eiro apmērā.

Otrdien, 9. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums par iespējām palielināt valsts budžeta ieņēmumus, kurā iekļauti pēc 2. augusta MK sēdes precizētie pasākumi ieņēmumu palielināšanai, kā arī papildus priekšlikumi pasākumiem autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumu palielināšanai, informē FM.

Valdība vienojās turpināt diskusijas par priekšlikumu, kas paredz uzņēmumu ienākumu nodokļa zaudējumu pārnešanas iespēju ierobežošanu, pārrunājot jautājumus par zaudējumu segšanas termiņu, ik gadu sedzamo zaudējumu apmēru un dividenžu izmaksas ierobežošanas iespējām.

Tika atbalstīts priekšlikums par elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu atcelšanu. Elektroenerģijas nodoklis ir daļa no elektroenerģijas tirdzniecības izmaksām, kuras tiek iecenotas tirdzniecības pakalpojuma cenā, jo nodokļu maksātājs ir elektroenerģijas tirgotājs un elektroenerģijas ražotājs. Priekšlikums attiecināms uz visu elektroenerģiju, izņemot to, kuru izmanto preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, tajā skaitā dzelzceļa transportā, pilsētu sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos un mājsaimniecību lietotāji.

Līdz ceturtdienas pēcpusdienai autoceļu lietošanas nodeva bija nomaksāta par 14 731 transportlīdzekli, tādā veidā valsts budžetā iemaksātie līdzekļi pārsniedza vienu miljonu eiro.

Visvairāk par nodevu maksājuši kravu pārvadātāji no Latvijas – 8677. Savukārt no Lietuvas un Polijas nomaksāts attiecīgi par 2501 un 2070 transportlīdzekļiem.

Visbiežāk – 8938 reizes – pārvadātāji izvēlējušies maksāt par termiņu līdz vienam mēnesim. Savukārt jau par 1000 transportlīdzekļiem nodeva samaksāta par izdevīgāko periodu – vienu gadu.

Kaut arī pirmajās nodevas ieviešanas dienās bija vērojama zināma kravas transportlīdzekļu rindu veidošanās pirms nodevas samaksas vietām iebraucot Latvijā, patlaban sistēma ir sakārtojusies. Un Satiksmes ministrija aicina kravu transportlīdzekļu īpašniekus būt iecietīgiem un nodevas sākuma ieviešanas periodā izturēties ar sapratni.

Ir radīts normatīvais regulējums un tehniskas iespējas, lai kravas automašīnu īpašnieki un turētāji, kam valsts budžetā jāiemaksā autoceļu lietošanas nodeva (vinjete), varētu to izdarīt arī, izmantojot portālu https://e.csdd.lv, informē Satiksmes ministrijā.

Šāda iespēja ir nodrošināta papildus esošajām nodevas apmaksas iespējām – ar skaidru naudu vai ar kredītiestāžu izsniegtām maksājumu kartēm, un to var izmantot tie komersanti, kuri ir reģistrējušies VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija e-pakalpojumos. Jaunais normatīvais regulējums iekļauts Satiksmes ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumos Nr.272 Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība, kas otrdien, 20.oktobrī, pieņemts valdībā.

Jaunais pakalpojums sniegs iespēju autopārvadātājiem, reģistrējoties un izmantojot CSDD e-pakalpojumus (https://e.csdd.lv), iepriekš valsts budžeta kontā iemaksāt noteiktu naudas summu, ko pēc tam piesaistīt konkrētam transportlīdzeklim nodevas apmaksai. Par šo nodevas apmaksas pakalpojumu nebūs papildus jāmaksā. Jaunais pakalpojums mazinās slogu, jo īpaši tiem komersantiem, kuriem ir daudz transportlīdzekļu un kas bieži lieto attiecīgos valsts galvenos autoceļu posmus.

Latvijā ir izstrādāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā - Viglat, informē lietotnes izstrādātāja SIA CraftW.

Viglat mobilās lietotnes mērķis ir atvieglot vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Ar lietotnes palīdzību iespējams nodevu apmaksāt neierobežotā laikā pirms robežas faktiskās šķērsošanas, tādā veidā izvairoties no iespējas aizmirst apmaksāt nodevu un saņemt nepatīkamu sodu. Nodevas apmaksa stāsies spēkā iepriekš norādītājā dienā un laikā. Lietotnē iespējams ievadīt datus par uzņēmumu, tādējādi, atvieglojot uzņēmuma grāmatvedības uzskaiti.

«Ideja par vienkāršotu vinješu apmaksas rīku, mobilo lietotni radās vairāku apsvērumu dēļ. Līdzšinējā sistēma paredzēja vinješu apmaksu veikt uz robežām atrodamos kioskos, kas visbiežāk ir ilgs un nepatīkams process. Tāpat automašīnu vadītāji mēdz doties uz tuvāko degvielas uzpildes staciju, kas nereti atrodas vairāku kilometru attālumā no robežas. Paradoksāli, bet šī attāluma mērošana ir neatļauta darbība, par kuru pēc likuma pienākas bargs sods», pieredzē dalās Viglat idejas autors Aldis Ozols.

Ieviešot maksu par ceļu lietošanu Latvijā no 1.jūlija, nav skaidrs, kāpēc vēl papildus būs jāmaksā ceļa nodeva, atzīst vieglo automašīnu transportētāja ar autovedējiem Kurbads un Ko pārstāvji Kristīne Rīmene un Mārtiņš Eglītis.

Tas nozīmējot, ka divreiz nāksies maksāt par vienu un to pašu, situācijā, kad konkurenti kaimiņvalstīs to nedara, savukārt konkurence ir asa.

Rīmene norāda, ka nodeva tiek atlikta jau vairākus gadus un uzņēmējs vienmēr teiks, ka nevajag papildu izmaksas, un tā ir normāla uzņēmēja loģika. Taču būtiskākais jautājums esot, «cik liela jēga ir no tā visa, kur šie līdzekļi tiek novirzīti»? «Piemēram, nesaprotu, vai uzņēmēji netiks dubultā aplikti ar nodokļiem - gan šo ceļa maksu, gan plus vēl to, ko uzņēmēji jau maksā, izejot tehnisko apskati, - ceļu nodokli. Nevienā valsts institūciju mājaslapā neatradu precīzu skaidrojumu šai situācijai,» neizpratnē ir uzņēmēja.

Lai esošajos ekonomiskajos apstākļos saglabātu kravas autopārvadātāju konkurētspēju, kravas automašīnām, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas, kā arī piekabēm un puspiekabēm ar pilnu masu virs 10 tonnām paredzēts piemērot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas, informē Satiksmes ministrija.

Atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas par vienu gadu piemēros kravas automobiļiem, uz kuriem ir attiecināma valsts autoceļu lietošanas nodeva, un ja būs samaksāta autoceļu lietošanas nodeva viena gada likmes apmērā.

Tas nozīmē, ja par kravas automašīnu, piekabi vai puspiekabi, kuras pilna masa pārsniedz 12 tonnas, būs nomaksāta autoceļu lietošanas nodeva par vienu gadu, tad varēs tikt piemērots atbrīvojums no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodevas par gadu.

To paredz Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, ko otrdien, 2.septembrī, atbalstīja valdība. Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāpieņem arī Saeimā.

Krievijas autopārvadātājiem, kas šķērso Lietuvas teritoriju, no pirmdienas jāmaksā autoceļa izmantošanas nodeva, informēja Lietuvas Transporta ministrija.

«Izmantošanas nodeva ir arī citu valstu autopārvadātājiem. Domāju, ka jaunā nodeva vairs netiks atcelta, ja vien kaut kas radikāli nemainīsies, un, visticamāk, tai būs tendence uz pieaugumu,» intervijā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai teica transporta un sakaru ministrs Rimants Sinkevičs.

Viņš atgādināja, ka nodeva Krievijā reģistrētām kravas automašīnām ieviesta, reaģējot uz Krievijas lēmumu no 15.novembra iekasēt maksu no Lietuvas un citu valstu kravu pārvadātājiem par tās ceļu izmantošanu.

Lietuvā Krievijas kravas automašīnām par ceļu izmantošanu jāmaksā 11 eiro diennaktī vai 57 eiro nedēļā. Sinkevičs sacīja, ka no nodevas plānotie ieņēmumi ir ap pieciem miljoniem eiro.

Stacionārie fotoradari, kas atrodas uz Latvijas autoceļiem, par kuriem Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteiktā kārtībā ir jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjete, uzsākuši kontrolēt vinjetes esamības faktu.

Tas nozīmē, ka stacionārie fotoradari turpmāk fiksēs ne vien ātruma pārkāpumus, OCTA un tehniskās apskates derīgumu, kā tas bijis līdz šim, bet arī vinjetes esamību.

Jau vēstīts, ka par Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteikto autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti no šā gada 1.janvāra jāmaksā arī par kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir no 3000 līdz 3500 kilogramiem. Kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3000 līdz 3500 kilogramiem nodevas dienas likme ir seši eiro, nedēļas likme - 14 eiro, mēneša likme - 28 eiro, bet gada likme - 300 eiro.

Ja stacionārais fotoradars vienam transportlīdzeklim fiksēs vairākus pārkāpumus, sods tiks piemērots tikai par lielāko pārkāpumu. Piemēram, ja auto tiks pieķerts par ātruma pārsniegšanu, bet tam nebūs derīga arī OCTA, tehniskā apskate, kā arī vinjete, tad sods tiks piemērots par lielāko pārkāpumu.

Saeimā apstiprināts valsts budžets 2018.gadam, kas paredz kopumā 428,8 milj. eiro ieguldījumu transporta un sakaru nozarē. No tā 29.6 milj. eiro ir papildu piešķirtie līdzekļi tieši valsts vietējo autoceļu, kā arī dzelzceļa publiskās infrastruktūras sakārtošanai, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Autoceļu jomā tiks uzlaboti valsts galvenie un reģionālie ceļi ar asfalta segumu, lai uzlabot satiksmes drošību. Nākamgad papildu piešķirtie 25,6 milj. eiro garantēs iespēju par 300 km vairāk sakārtot un veikt dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem, kas pēdējo 25 gadu laikā būs lielākais ieguldījums. Kopumā līdz 2020.gadam varēs uzlabot grants ceļus apmēram 1000 km apjomā.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsver, ka katrs atjaunotais ceļš ir liels ieguvums tieši iedzīvotājiem un pašvaldībām, uzņēmējiem, valsts ekonomikai kopumā. Lielāko finansējumu ieguldām tajos autoceļos, kur ir lielākā satiksmes intensitāte un kurus izmanto lielākais skaits cilvēku. Šīm investīcijām nenoliedzami ir būtiska ekonomiskā atdeve. Taču ir jāpievērš arī liela uzmanība cilvēku mobilitātei reģionos, kur noteicoša ir vietējo autoceļu infrastruktūra. Sakārtota, pieejama un kvalitatīva infrastruktūra piesaistīs investīcijas arī jaunu ražošanas uzņēmumu radīšanai un uzņēmējdarbības sekmēšanai kopumā. Tāpēc lēmums novirzīt papildu finansējumu vietējās nozīmes autoceļu remontdarbiem ir pamatots un vērsts uz novadu iedzīvotāju vajadzībām.

No kārtējā bezjēdzīgā dokumenta, kas noguls uz plauktiņa, līdz kopumā kvalitatīvam dokumentam, kura īstenošanai gan trūkst skaidrojuma, – tik dažādi ir transporta nozares ekspertu vērtējumi par valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajām transporta attīstības pamatnostādnēm (TAP).

Vairuma transporta nozares asociāciju pārstāvji ar TAP versiju, kas tikko izsludināta valsts sekretāru sanāksmē, vēl nebija iepazinušies. Daži gan atzina, ka savus ieteikumus SM nosūtījuši, taču nezināja, vai tie ņemti vērā. Vismaz izmantotās terminoloģijas ziņā TAP ir ņemti vērā Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšlikumi, secināja DB, salīdzinot dokumentus.

Tas ir kārtējais papīrs, pēc kura vadīties, ciktāl to nosaka apstākļi, lielas cerības uz TAP neliek Lielo ostu asociācijas pārstāvis Kārlis Leiškalns. Proti, ja kaut kas tiks izdarīts saskaņā ar TAP, tad politiķiem būs, ar ko lepoties. Turpretī to, ko neizdosies paveikt, norakstīs uz ārējiem apstākļiem.

Vinjetes ietekme uz biznesu ir dažāda; autopārvadātāji nav apmierināti ar samaksas kārtību un ceļu kvalitāti , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gada ieviesto jauno nodevu, proti, autoceļu lietošanas maksu jeb vinjeti autopārvadātāji «norijuši», un šis jautājums vairs aktīvi netiek apspriests, liecina komersantu sacītais. Tās sitienu pa kabatu dažādos virzienos darbojošies uzņēmēji sajutuši atšķirīgi.

Kokvedējiem nekaiš

Ja par vienu kokvedēju mēnesī jāmaksā ap 50 līdz 60 eiro, uzņēmējs tik ļoti to neizjūt salīdzinājumā ar situāciju, ja uzņēmējam par vairākiem auto vienā reizē būtu jāmaksā ap 700 eiro, saka Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. Gada maksājums noteikti nav pirmā izvēle kompānijām; izdevīgāk varētu būt maksāt pa mēnešiem, ņemot vērā kokvedēju darbības specifiku. Proti, mēnesi vai divus gadā ir pauze, piemēram, remontu dēļ.

2015. gada nogalē līzinga kompānija OP Finance iepirkuma konkursā ieguva tiesības finansēt 14 riteņtraktoru iegādi VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ceļu sakopšanas darbiem, informē kompānijas mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Renāte Vociša-Bērzkalne.

Šā gada martā iepirkuma darījums tika pabeigts – OP Finance LAU rīcībā nodeva 14 jaudīgus zīmola Valtra riteņtraktorus, kas tika iegādāti no lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecības uzņēmuma Valtek. Darījuma kopsumma ir gandrīz 1,5 miljoni eiro. SIA Valtek valdes loceklis Juris Narubins atzīst, ka šis ir viens no lielākajiem darījumiem uzņēmuma vēsturē, Valtek lielākais darījums vienā piegādē, kā arī riteņtraktoru ražotāja – Somijas uzņēmuma Valtra Oy Ab – lielākais darījums vienam klientam Latvijā.

10 no LAU iegādātajiem riteņtraktoriem ir Valtra T214V ar 228 ZS jaudu, bet pārējie 4 – Valtra N103.4 ar 111 ZS jaudu. Visi traktori ir aprīkoti ar speciālajām industriālajām riepām, priekšējo uzkari un Igaunijas uzņēmumā Meiren ražotu sniega lāpstu. Vasarā riteņtraktori pēc vajadzības strādās ar citu – sezonai atbilstošu – aprīkojumu. SIA Valtek nodrošinās arī riteņtraktoru garantijas un pēcgarantijas apkalpošanu.

Iecerētās izmaiņas autotransporta nodokļos to izstrādātājiem vēl būs jāskaidro Saeimā pārstāvēto partiju frakcijās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts, vērtējot 2017. gada valsts budžeta likumu pavadošo likumprojektu paketi. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars atzīst, ka jau pašlaik vairākos likumprojektos otrajam lasījumam tiks piedāvātas precizētas redakcijas, kas tapušas diskusijās ar uzņēmēju organizācijām. Savukārt Saeimas deputāti gan brīnās, kāpēc tas nav bijis izdarīts jau līdz šim. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns pat atzīst, ka ir iesniegti «pusfabrikāti» un ar tiem vēl nāksies rūpīgi strādāt.

Komersanti ar jauno maksājumu samierinājušies, vairāk bažījas par gaidāmo konkurences pieaugumu

Pirms eirovinjetes jeb autoceļu lietošanas nodevas ieviešanas šā gada vidū vairāki pārvadātāji norādīja, ka tas būs pēdējais piliens jau tā grūtajā daudzu komersantu finansiālajā situācijā. Taču tagad uzņēmējiem lielākas galvassāpes rada Eiropas Savienības pret Krieviju vērstās sankcijas un austrumu kaimiņvalsts reakcija, ieviešot embargo pārtikas precēm.

Vienīgie iebildumi, ko komersanti saviem transporta nozares asociāciju pārstāvjiem līdz šim minējuši saistībā ar vinjeti, ir tie, ka samaksu nevar veikt par vairākiem auto, kā arī to, ka nevar veikt vienkāršu pārskaitījumu, bet jānorēķinās ar bankas karti.

Zinot, cik spēcīgs Renault ir komerctransporta segmentā, jaunā pikapa Renault Alaskan parādīšanās bija loģiska un pat ļoti gaidīta

Renault Alaskan ir patiešām vērtīgs papildinājums Renault jau tā plašajā komerctransporta piedāvājumā. Daudzām kompānijām, kuras ikdienā izmanto Renault Trafic, Renault Kangoo vai Master, ja būs vajadzība arī pēc kārtīga bezceļa auto ar kravas kasti, turpmāk tas vairs nebūs jāmeklē pie citiem ražotājiem. Viss vajadzīgais vieglais komerctransports būs nopērkams pie Renault tirgotājiem. Ir jau nedaudz skumji, ka Alaskan ir parādījies pēc Nissan Navara, attiecīgi par spīti tam, ka Spānijā ražotais Renault Alaskan ir teju identiska Nissan Navara kopija, cīņa par klientu labvēlību nav un arī nebūs viegla. Kā zināms, pikapu pircēji ir klasisku vērtību cienītāji un katru jaunpienācēju uzlūko ar aizdomām un rafinētu izpēti, protams, ja vispār rodas interese par iepriekš nedzirdētu produktu.

Vērtējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības nodokļu iekasēšanas jomā, Valsts kontrole (VK) saskata mērķtiecīgas rīcības trūkumu. Nodokļu parādi ir 1,4 miljardu eiro apmērā, kas veido jau 1/6 daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt ik gadu turpina pieaugt nepiedzenamais nodokļu parāds.

2015.gadā nepiedzenamo nodokļu parādu summa jau ir pārsniegusi 900 miljonus eiro. Vēl gandrīz 350 miljoni eiro ir maksātnespējīgu uzņēmumu parādi, kuri, visticamāk, samaksāti nekad netiks, secināts VK finanšu revīzijā Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.

Vērtējot nodokļu politikas jautājumus, VK secina, ka valstī joprojām nav definēta tāda nodokļu politika, kas paredzētu ilgtermiņa mērķus, veicinātu uzņēmējdarbību un tādējādi – valsts konkurētspēju, kā arī veidotu sabiedrības izpratni par ieguvumiem no godīgas un savlaicīgas nodokļu nomaksas.

VID nodokļu auditu mērķis ir neļaut negodīgiem uzņēmējiem izvairīties no nodokļu nomaksas. Turklāt nodokļu auditu pierakstiem būtu jātiek veiktiem tā, lai kvalificētai “trešajai pusei” būtu iespēja gūt pārliecību par audita gaitas un secinājumu objektivitāti. Tomēr šis mērķis ne vienmēr tiek sasniegts. Izlases veidā pārbaudot 4% VID veikto nodokļu auditu lietu, secinājām, ka auditu pieraksti ir nepilnīgi un to secinājumi līdz ar to nav izsekojami.

Ostu maksa samazinās konkurētspēju, sašutuši uzņēmēji; ceļiem un sabiedriskajam transportam naudas par maz.

Valdībā un Saeimā virzītā iecere no nākamā gada ieviest ostu maksājumu tikai mazinās Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, norāda vairums Dienas Biznesa aptaujāto uzņēmēju. Komersanti ir neizpratnē par to, kā jaunais nodoklis varētu nākt par labu biznesam. Tā dēvētais ostu nodoklis gan nav vienīgais jautājums, kurā nozare ar valdību kopēju valodu līdz šim nav atradusi un ko plānots izskatīt šīsdienas Ministru kabineta (MK) sēdē.

Ministrija padodas

Kaut arī Satiksmes ministrija (SM) turpina paust iebildumus pret Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu un ir rosinājusi savu ostu maksājuma versiju (sadalīt uz pusēm starp valsti un attiecīgo pašvaldību peļņu, kas paliek pāri, ja no brīvostu ienākumiem atņemt izdevumus un investīcijas), ņemot vērā līdzšinējās koalīcijas vienošanās, jauni pavērsieni šajā jautājumā varētu arī izpalikt. Atsevišķi uzņēmēji tādējādi bažījas, vai tikai satiksmes ministrs Anrijs Matīss nesāk sekot sava priekšgājēja Aivja Roņa pēdās, kuram neesot bijusi liela interese par nozares interešu aizstāvēšanu. DB jau vēstījis, ka EM piedāvā Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldēm ieskaitīt valsts pamatbudžetā 10% (tikpat, cik līdz šim tās maksā attiecīgajām pašvaldībām; 1,74 milj. Ls pērn) no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas.