Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpina dabas tūrisma infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Daļa aktivitāšu norisinās arī Liepājas apkārtnē, t.sk. dabas liegumā Liepājas ezers, informē DAP.

Dabas liegumā Liepājas ezers Zirgu salā tiek izbūvēts automašīnu stāvlaukums 0,5ha platībā, ceļš līdz tiltam 760m garumā un 3m plata pastaigu taka uz Golodova dambja 1100m garumā ar 10 soliem un atkritumu urnām.

Būvdarbu dēļ ir ierobežojumi apmeklētāju piekļuve Zirgu salai un putnu vērošanas tornim uz Golodova dambja dabas liegumā Liepājas ezers. Tie būs spēkā līdz būvdarbu pabeigšanai un objekta nodošanai ekspluatācijā, kas saskaņā ar starp DAP un SIA A-Land noslēgto būvdarbu līgumu paredzēta līdz 2015.gada gada 30.novembrim.

Projekta Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. II kārta ietvaros DAP ar SIA S.B.S ir noslēgusi būvdarbu līgumu par infrastruktūras izbūvi trijās Natura 2000 teritorijās Dienvidkurzemē.

Noslēgusies jaunās dabas infrastruktūras būvniecība dabas lieguma Liepājas ezers Zirgu salā un Golodova dambī, un objekts nodots ekspluatācijā. Līdz ar to šis dabas tūrisma infrastruktūras objekts ir pilnībā pieejams apmeklētajiem, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Kopš novembra beigām Liepājas ezera Zirgu salas apmeklētājus priecē automašīnu stāvlaukums, kā arī ceļš līdz tiltam uz Golodova dambi. Pa šauro dambi ved kilometru gara pastaigu taka, kuru mērojot iespējams nokļūt arī līdz putnu vērošanas tornim. Savukārt jaunie soliņi un atkritumu urnas rada papildus ērtības.

Iepriekšminētie darbi tika īstenoti DAP īstenotā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta „Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. IV kārta ietvaros, un tos iepirkuma procedūras rezultātā bija uzticēts veikt SIA A-Land. Līguma ietvaros tika izstrādāts arī būvprojekts.

Kurzemē šajā gadā attīstīta publiskā infrastruktūra, jaunus vaibstus ieguvušas vēsturiskas ēkas; nav snauduši arī privātie uzņēmēji, izveidojot vairākas ražotnes.

Liepājā vērienīgākais objekts, kas 2018. gadā nodots ekspluatācijā, ir vieglatlētikas manēža. Projekta pasūtītājs ir pilsētas pašvaldība, būvnieks un projekta izstrādātājs – AS UPB, izmaksas – 7,4 milj. eiro apmērā. Šovasar ir sākta astoņu vēsturisko namu restaurācija pilsētas centrā. To īpašnieki saņēma domes līdzfinansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas programmas ietvaros. Ar ES līdzfinansējumu ir turpināta labiekārtošana dabas un atpūtas teritorijā Zirgu salā. Projekta pasūtītājs – Liepājas pilsētas pašvaldība, būvnieks – SIA A-Land, projektu izstrādājis – SIA BM-Projekts, summa – 384 tūkst. eiro. Nākamajā gadā Zirgu salas attīstība turpināsies un tur tiks būvēta Dabas māja.

Liepājā šonedēļ sāksies Ezermalas ielas un gājēju tilta pār Tirdzniecības kanālu pārbūve atbilstoši SIA "Firma L4" izstrādātajam būvprojektam.

Kopējais pārbūvējamais ielas garums ir 1,1 kilometrs, tilta – 115,5 metri.

Galvenie darbi šajā projektā ir Ezermalas ielas un gājēju un velosipēdistu tilta pārbūve, kas ietver brauktuves, nobrauktuvju un pieslēgumu uz blakus esošajiem īpašumiem un ielas atzara uz Parka ielu pārbūvi, ietves pārbūvi un veloceļa izbūvi, arī stāvvietu un stāvlaukuma izbūvi (92 automobiļiem), labiekārtojumu un vide pieejamības risinājumus, tostarp 98 jaunu koku stādīšanu, lietus ūdens kanalizācijas izbūvi, ielas apgaismojuma pārbūvi un izbūvi, tāpat elektrības, sadzīves kanalizācijas un ūdens apgādes tīklu pārbūvi un izbūvi.

Savukārt gājēju un velosipēdistu tilta pārbūve ietver pretslīdes klāja izbūvi, tilta balstu remontu, tilta konstrukciju tīrīšanu un krāsošanu, margu izbūvi, ūdens atvades risinājumu un apgaismojuma izbūvi.

Atklāts jaunizbūvētais veloceļš "Imanta - Daugavgrīva", informē Rīgas dome.

Veloceļa būvniecību uzsāka 2021.gada decembrī un noslēdzās šī gada septembrī. Ar kopējo garumu 12,1 km, "Imanta - Daugavgrīva" ir garākais nepārtrauktais veloceļš Rīgā.

Projekta ietvaros ir izbūvētas sabiedriskā transporta pieturvietas, ierīkotas atpūtas vietas, uzstādīt soliņi un velostatīvi. Katrā posmā visa veloceļa garumā ir uzstādīti stendi, kuros atzīmēts tā maršruts, atpūtas vietas un cita būtiska informācija par veloceļu.

"Savienojot sešas Rīgas apkaimes no Imantas līdz Daugavgrīvai, jaunais veloceļš no pilsētas burzmas ved uz pludmali, kas, manuprāt, ir viena no Rīgas unikālām iezīmēm - attālums no aktīvas pilsētas dzīves līdz atpūtai pie jūras arvien ir paveicams īsā laikā. Un tagad tas ir ērti izdarāms, braucot arī ar velosipēdu," veloceļa atklāšanā sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Liepājai ar 2015. gada 27. oktobra Ministru kabineta rīkojumu ir noteikts kūrorta statuss. Šobrīd ir piesaistīts privātais investors ūdensparka un viesnīcas būvniecībai Jūrmalas parkā, kurš sadarbībā ar pašvaldību izvērtē ieceres tehniskos un finansiālos riskus, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saistībā ar šo projektu paredzēta Zvejnieku alejas un Roņu ielas pārbūve, pielāgojot kurortoloģijas vajadzībām. Vienlaikus tas nozīmē Vecās ostmalas promenādes tālāku attīstību.

Cerot, ka kūrorta statuss veicinās tūrisma attīstību, plānota arī sabiedriskās infrastruktūras pilnveidošana. Pilsētas centrā nozīmīga būs tramvaja līnijas un tai piegulošo teritoriju pārbūve, kas ietver Tramvaja tilta rekonstrukciju. Šogad tai paredzēts izstrādāt tehnisko dokumentāciju. Degradēto teritoriju atdzīvināšanas programmā iekļauta radošo industriju centra ēkas pārbūve Dārzu ielā, kā arī teritorijas sakārtošana, stāvlaukumu un pieslēgumu izbūve dienvidrietumu daļā pie pilsētas robežas kempinga vajadzībām. Pēc projekta īstenošanas konkursa kārtībā plānots izraudzīties apsaimniekotāju. Vēl iecerēta dabas taku izveide Liepājas ezera Zirgu salā, kā arī gandrīz miljonu eiro no kultūras mantojuma saglabāšanas programmas ieguldīt Kungu ielas radošā kvartāla attīstīšanā.

Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā trešdien notika iepazīstināšana ar projektu ekspozīcijai Āfrikas savanna, kuru plānots pabeigt 2018.gadā, investējot aptuveni 2,5 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

«Šis ir sen izlolots sapnis. Projekts ir dārgs, jo jānodrošina gan dzīvnieku uzturēšanās normas, gan pieejamība skatītājiem. Pirmo reizi zoodārza vēsturē realizēsies tik interesanta, daudzveidīga un mūsdienīga ekspozīcija. Āfrikas savannas komplekss pavērs jaunas iespējas apmeklētāju vides izglītošanās jomā un zooloģiskā dārza darbinieku profesionālai izaugsmei darbā ar apdraudētām dzīvnieku sugām,» norādīja zoodārza valdes priekšsēdētājs Rolands Greiziņš.

«Projektu, kurā lielāko finansējumu sniegs Rīgas pašvaldība, plānojam pabeigt 2018.gadā, kas būs lieliska dāvana rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem Latvijas valsts simtgadē. Izveidojot Āfrikas savannu, ceram sasniegt 400 000 apmeklētāju gadā, kas dos iespēju tālākai zoodārza attīstībai. Pēc tam strādāsim pie tā, lai Rīgas zoodārzā atkal varētu aplūkot ziloni,» uzsvēra Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments trešdien parakstīja līgumu ar personu apvienību BBA un Tilts par vērienīgas ekspozīcijas Āfrikas savanna būvniecību Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Projekts Āfrikas savanna paredz izveidot jaunu savannas dzīvnieku ekspozīciju 3000 m2 lielā laukumā pie jau esošās Žirafu mājas. Projekts tika aizsākts jau 2007.gadā, tolaik izbūvējot Žirafu māju un 2015.gadā par Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļiem izstrādājot ekspozīcijas būvprojektu.

Pašvaldība atgādina, ka ekspozīcijas Āfrikas savanna būvniecības izmaksas plānotas 2,88 miljonu eiro apmērā un kompleksu plānots nodot ekspluatācijā ap 2018.gada vidu.

Paredzēts, ka ceļojums pa savannu jaunajā ekspozīcijā sāksies pie Āfrikas zirgiem - zebrām, kurām vienīgajām no visas zirgu ģints pārstāvjiem ir melni balts, strīpots krāsojums, pie tam katram dzīvniekam tas ir unikāls. Tām vienā pusē kaimiņos iekārtosies Āfrikas putni - degunragputni. Virzoties uz priekšu pa apmeklētāju taku, pavērsies brīnišķīgs skats uz apmeklētāju iemīļotajiem savannas dzīvniekiem Rotšilda žirafēm, bet dodoties tālāk varēs nokļūt pērtiķu salā, kur rosīsies huzārpērtiķi un, iespējams, arī citi savannā sastopamie primāti.

Apvienoto Nāciju kultūras organizācija tiekas reizē gadā, lai apstiprinātu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu vietu pievienošanu saglabāšanas sarakstam, kurā šobrīd iekļautas 1121 «izcilas universālas nozīmes» vietas, ziņo CNN.

Šogad 29 iekļauto vietu vidū bija arī viena jaukta tipa mantojuma vieta - Paratija un Ilja Grande Brazīlijā.

Minētajām vietām ir jāiekļaujas vismaz vienā vai vairākos no desmit kritērijiem, tai skaitā «demonstrējot cilvēku radošuma meistarību» vai «ārkārtēju dabas skaistumu», vai jābūt izcilam tradicionālai agrīno cilvēku apmetnes piemēram.

Dažkārt valstis pavada gadus attīstot mantojuma vietas, kuru iekļaušana sarakstā nākotnē veicina tūrismu, tādējādi dodot iespēju turpmāku restaurācijas un aizsardzības darbu veikšanai.

2019.gadā iekļautās kultūras un dabas mantojuma vietas:

Amerikas Savienotās Valstis: Frenka Loida Raita 20.gs. arhitektūra

Apvienotā Karaliste: Džodrela Benka observatorija