Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

Spriežot pēc 2021. gada augstskolu absolventu sadalījuma, nākotnes Latvijā uz vienu kokapstrādes tehnologu būs 163 vadītāji un administratori, bet uz vienu diplomētu pārtikas tehnologu būs 25 juristi.

Latvijā augstāko izglītību var apgūt valsts pārvaldītās vai kontrolētās un finansētās augstskolās vai arī privātajās augstskolās. 2021. gadā privātajās augstākajās izglītības iestādēs bakalaura vai maģistra diplomu (ISCED 5.-8. līmenis) saņēma 3040 absolventi, savukārt valsts augstskolās - 11667 absolventi. Tas nozīmē, ka tikai 21% no visiem augstāko izglītību ieguvušajiem 2021. gadā pabeidza privāto augstskolu, bet visi pārējie pabeidza valsts sektora augstskolas.

No visiem privāto augstskolu absolventiem 75,7% apguva bakalaura un maģistra grādu … sociālajās zinātnēs, komerczinību un tiesību jomā.

Privātajās augstskolās 2021. gadā neviens diploms netika izsniegts izglītības un lauksaimniecības jomās. Šajās specialitātēs augstāko izglītību varēja apgūt tikai valsts augstskolā. Valsts augstskolas ir noteicošās arī veselības aprūpes un sociālās labklājības, kā arī inženierzinātņu speciālistu sagatavošanā.

Biznesa augstskolas Turība Satversmes sapulce par Turības jauno rektoru vienbalsīgi ievēlēja Turības Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni, asociēto profesori Zani Driņķi, kura jaunos amata pienākumus sāks pildīt no šī gada 1. jūlija.

Savukārt līdzšinējais, ilggadējais rektors Aldis Baumanis turpmāk savus spēkus veltīs stratēģiskajiem un pārstāvniecības jautājumiem, darbojoties kā Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Atsaucoties Biznesa augstskolas Turība rektora Alda Baumaņa lūgumam, augstskolas valde Satversmes sapulcei kā atbilstošāko kandidāti rektora amatam ieteica Uzņēmējdarbības fakultātes dekāni, Ph.D, asociēto profesori, Biznesa augstskolas Turība Goda profesori Zani Driņķi.

“Ar Turību profesore Z. Driņķe ir saistīta jau 20 gadus, un šajos gados viņa ir apliecinājusi savas zināšanas, pieredzi, profesionalitāti un stratēģisko redzējumu, kas ir ļoti svarīgi elementi, lai veiksmīgi varētu pildītu augstskolas rektora pienākumus un mērķtiecīgi virzītu augstskolu tālāk uz sasniegumiem. Papildu racionālām lietām būtiska ir arī emocionālā piederība Turības kolektīvam, un profesorei tāda noteikti piemīt, esot vienai no Turības līderiem,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārvalstu studentu piesaistē, un kādus ieguvumus tas sniedz Latvijai?

Mazāk jauniešu – mazāk studentu

Latvijas izaicinājumi nav jaunums — līdzīgi kā citās Rietumeiropas valstīs, mums joprojām ir zema dzimstība un strādājošie iedzīvotāji noveco. Kā arī augsta migrācija, jo īpaši jauniešu vidū. Šie faktori atstāj lielu iespaidu uz Latvijas augstskolām, jo katru gadu samazinās arī vietējo studentu skaits.

Piemēram, 2023. gadā studējošo skaits salīdzinājumā ar 2005. gadu ir samazinājies par 44 %, iedzīvotāju skaits šajā laika periodā samazinājies par 16 %, bet iedzīvotāju skaits vecumā no 20 – 39 gadiem samazinājies par nepilnu trešdaļu jeb 29 %. Ja 2000.gadā Latvijā studēja ap 120 000 studentiem, tad kopš 2005.gada studējošo skaits pakāpeniski samazinās un šogad jau ir ievērojami jeb gandrīz teju uz pusi mazāks – 70 000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados.

Gada laikā Liepājas Universitāti (LiepU) pievienos kādai no zinātnes universitātēm, kā arī apvienošana paredzēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (RTA) ar Daugavpils Universitāti (DU), otrdien lēma Ministru kabinetā.

Kā valdības sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), plānots, ka LiepU pievienos kādai no paredzētajām zinātnes universitātēm. Šobrīd zinātnes universitātes statusu plānots piešķirt Latvijas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei. Pievienošanas mērķis palīdzētu veidot zinātnes ekosistēmu Liepājā.

Savukārt DU un RTA apvienošanas mērķis būtu radīt jaunu augstskolu, kura būtu ar starptautisku mērogu Latgales reģionā.

Muižniece piebilda, ka augstskolām gada laikā jāveic sarunas un jāpanāk vienošanās par apvienošanos, tādējādi gala termiņš minētajam procesam noteikts līdz 2022.gada 1.septembrim.

Šodien Saeimā politiskā partija Vienotība iecerējusi virzīt grozījumus Ekonomikas augstskolas likumā, kas paredz tiesības augstskolai studiju darbu organizēt angļu valodā un ļaus augstskolas rektora amatā apstiprināt ārvalstu speciālistus.

Vienotības Saeimas frakcijas deputāti līdzīgu likumdošanas risinājumu drīzumā iesniegs arī par Rīgas Juridisko augstskolu.Tas ir ļoti aktuāli, jo pašlaik ir izveidojusies situācija, ka vairāk nekā gadu abas augstskolas ir bez rektora, jo likums abu augstskolu līdzšinējos vadītājus liedzis pārapstiprināt amatā viņu nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ.

Šo priekšlikumu atbalsta ZZS, taču tam nav NA atbalsta. Līdz ar to augstskolu rektoru likteni izšķirs opozīcijas balsis. Ja likuma grozījumi netiks pieņemti, tad Latvija pazaudēs līdzšinējo Ekonomikas augstskolas rektoru Andersu Pāzlovu, tāpat kā diemžēl šā iemesla dēļ jau pazaudēja amatā nepārapstiprināto Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju. Faktiski, ja grozījumi netiks pieņemti, tas nozīmē, ka Ekonomikas augstskolas, kurā mācību valoda ir angļu, rektora amatā nevarēs apstiprināt nevienu ārvalstu speciālistu. Vai tiešām no tā iegūs Latvija, mūsu studenti un augstākā izglītība kopumā? Vai tiešām ārvalstu speciālisti rektora amatos augstskolās, kurām mācību valoda ir angļu un kas ir starptautiskas, apdraud latviešu valodu un kultūru?

Banku augstskola ar mērķi attīstīt par vadošo partneri modernas finanšu un biznesa augstākās izglītības apguvei Baltijas jūras reģionā uzsākusi plašāku sadarbību ar starptautiskiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā reģionā un pasaules tirgū, informēja Banku augstskolas rektore, profesore Līga Peiseniece.

Viens no šādas sadarbības piemēriem ir Banku augstskolas nule parakstītais nodomu protokols ar Šveices uzņēmuma “MSC Mediterranean Shipping Company”, kas darbojas globālās loģistikas un jūras konteineru pārvadājumu jomā, Latvijas meitasuzņēmumu SIA"MSC Shared Service Center Riga" par sadarbības paplašināšanu.

“Banku augstskolas studentiem ir jau bijusi iespēja iepazīt SIA "MSC Shared Service Center Riga” darbību jau ikgadējās Karjeras dienās un prakses ietvaros, savukārt paplašinātā sadarbība sniegs studentiem plašāku redzējumu par starptautisko tirdzniecību un loģistiku, sniedz starptautisku pieredzi, studējot un strādājot Latvijā,” norāda Peiseniece.

Vidējā 2017. gada privāto augstskolu absolventu – bakalaura līmeņa diploma saņēmēju –alga 2019. gadā bija 1374 eiro, kas bija lielāka par vidējo valsts augstskolu – bakalauru absolventu algu. Datorzinātņu programmu bakalaura 2017. gada absolventa vidējā alga, pabeidzot privāto augstskolu, 2019. gadā bija 2405 eiro mēnesī.

Šajā rakstā tiks aplūkoti privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu sasniegumi programmu vai programmu grupu līmenī atbilstoši augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem. Atgādināšu, ka monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Koledžas un augstskolas

Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās – valsts augstskolas, privātās jeb juridisko personu dibinātās augstskolas, valsts koledžas un privātās koledžas. Augstskolās teorētiski var iegūt jebkuru no augstākās izglītības līmeņu diplomiem, zinātņu doktora grādu ieskaitot. Savukārt koledžas ir mācību iestādes, kurās var iegūt tikai pirmās pakāpes izglītības līmeņa diplomu, kas ir zemāks par bakalaura grādu. Daudzas augstskolas piedāvā apgūt arī 1. līmeņa izglītību, kurā specializējas koledžās, bet daudzas koledžas līdztekus studijām pirmajā augstākās izglītības līmenī piedāvā arī profesionālās studijas – iespēju iegūt profesionālu kvalifikāciju, kas neietilpst augstākās izglītības pirmā līmeņa grupā. Koledžas nesagatavo bakalaura līmeņa speciālistus (otrā līmeņa augstākās izglītības programmas) un šajā jomā nevar sacensties vai konkurēt ar augstskolām. Pilnīgi visas valsts augstskolas un koledžas saņem lielāku vai mazāku valsts dotāciju gan mācību (studiju) procesa nodrošināšanai, gan zinātniskai darbībai, bet privātās augstākās izglītības iestādes valsts dotāciju nesaņem, bet to ienākumu noteicošo daļu (vidēji virs 85%) veido studiju maksa. Kopumā Latvijā ir 11 privātās jeb oficiāli juridisko personu dibinātās augstskolas: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, Biznesa augstskola Turība, Latvijas Kristīgā akadēmija, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Rīgas Aeronavigācijas institūts, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Transporta un sakaru institūts, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola un Lutera Akadēmija. Bez tam Latvijā darbojas divas ar katoļu baznīcu cieši saistītas ārvalstu augstskolu filiāles – Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts. Privāto augstskolu absolventu rezultāti institucionālā līmenī tika aplūkoti 14. februāra DB rakstā Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību.

Nr. 1 interneta veikals Latvijā www.220.lv pasludina atlaižu sezonas ēras beigas un kļūst par pirmo tirgotāju Baltijā, kas klientiem turpmāk piedāvās VIENMĒR LABU GALA CENU.

Latvijas e-komercijas līderis izsludina radikālas izmaiņas preces cenas attēlošanai – klientiem rādīt vienmēr labu gala cenu bez jebkādām atlaidēm. Lēmums mainīt preces cenas attēlošanas veidu un piesaistīt klientus ar vienmēr labu cenu, nevis atlaidēm ir balstīts uz pēdējos 3 gados veiktajām analīzēm, pētījumiem un klientu uzvedības izpēti – informē Laila Snidzāne, interneta veikala 220.lv valdes locekle.

Analizējot klientu uzvedību un pirkšanas tradīcijas internetā, mēs skaidri saskatījām tendenci, ka laba cena ir iemesls nr.1 kāpēc iepirkties internetā un labas cenas nozīmība tikai pieaug. 2017. gada maijā veiktais pētījums tikai apstiprina, cik nozīmīga ir Labas cenas ietekme. 60% no respondentiem to minēja kā galveno iemeslu, kāpēc viņi iepērkas internetā vai plāno to darīt nākotnē. Salīdzinājumā ar 2015. gada pētījumiem labas cenas nozīmība ir pieaugusi par 25%. Arī aptaujājot standarta veikalu pircējus un uzdodot jautājumu, kas mudinātu tos iepirkties internetā, atbilde bija skaidra, proti, laba cena mudinātu 32% no aptaujātajiem respondentiem iepirkties internetā pirmo reizi vai iepirkties biežāk.

Uzstādīt septiņas robežsargu skulptūras dabīgā izmērā, izlietojot 70 kg tīra sudraba katrai statujai, Latvijas valstij jau ir lētāk, nekā sagatavot vienu zemākā līmeņa augstākās izglītības kvalifikācijas robežsargu. Viens 2019. gada Valsts robežsardzes koledžas absolvents ar zemāko augstākās izglītības grādu mums visiem izmaksāja vairāk nekā 240 000 eiro.

DB 7. februāra rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem, kurā es sāku analizēt valsts augstskolu, bet DB 14. februāra numurā arī privāto augstskolu rezultātus. Tagad ir turpinājums, kurā ir apskats par valsts koledžu izglītības rezultātiem.

Fragments no raksta

Ja augstskolas ir visai vienkārši salīdzināt, kaut vai vērtējot absolventu skaitu, tad salīdzināt valsts koledžas un koledžām atbilstošām valsts augstskolu aģentūrām nav tik vienkārši. Ir koledžas, kuras gatavo tikai 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības speciālistus, kas var veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (https://www.niid.lv/prof_kval), bet ir koledžas, kas vienlaicīgi sagatavo arī speciālistus ar profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību.

Bezmaksas augstākās izglītības ieviešanai papildus būtu nepieciešami vismaz 77 miljoni eiro, aģentūra LETA noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Kopumā valsts augstskolās un koledžās 2016/2017 mācību gadā studē 63 409 studējošie, no kuriem 28 932 jeb 47% studē par studiju maksu. IZM pārziņā esošajās augstskolās un koledžās studē 47 185 studējošie, no kuriem 21 705 jeb 46 % studē par maksu.Lai nodrošinātu visiem studentiem valsts augstskolās un koledžās bezmaksas augstāko izglītību, paliekot pie esošajām studiju vietas bāzes izmaksām 1 393,33 eiro apmērā, būtu nepieciešams ikgadējs papildu finansējums 53 miljonu eiro apmērā IZM augstskolās un koledžās, savukārt papildu 77 miljoni eiro gadā būtu nepieciešami, lai bezmaksas augstāko izglītību ieviestu visās valsts augstskolās un koledžās.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

No šī gada 1. februāra par Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētāju ir iecelts līdzšinējais valdes loceklis un studiju attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs, kurš savas zināšanas, darbu un idejas Turības attīstības labā ieguldījis jau 25 gadus.

Pieņemot šo jauno izaicinājumu, kas dod iespēju jaunu mērķu izvirzīšanai un rezultātu sasniegšanai, jaunā valdes priekšsēdētāja pienākumu loks būs ļoti plašs un izaicinājumiem pilns, jo aptver gan augstskolas akadēmiskos procesus, gan infrastruktūras uzturēšanu un attīstīšanu, kā arī augstskolas mārketinga politikas veidošanu.

I. Bergs, runājot par prioritātēm un mērķiem, atzīst, ka galveno uzsvaru viņš savā darbā liks uz studiju un vides kvalitātes uzlabošanu, veidojot jaunajām sabiedrības reālijām atbilstošus piedāvājumus studentiem kā studiju procesā, tā studiju vidē. Tāpat viņš noteikti pievērsīs uzmanību studiju un pārvaldības vides plašākai digitalizācijai.

Triju gadu laikā Latviju pameta 15,4 % no Ventspils Augstskolas programmas Datorzinātnes, 10,5 % no LU programmas Matemātiķis statistiķis, 7,7 % no RSU programmām Audiologopēdija, Fizioterapija, Rehabilitācija, Uzturzinātne, 7,1 % no RTU programmām Ražošanas tehnoloģija, Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve un 7,0 % no LU programmas Bioloģija 2017. gada absolventiem.

Šoreiz tiek pabeigts augstskolu absolventu monitoringa apskats. Privāto koledžu un augstskolu atalgojums, absolventu reģionālais sadalījums programmu līmeni tika aplūkots DB 14. marta rakstā Privāto augstskolu absolventu sasniegumi. Šajā rakstā tiks aplūkoti citi privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu rādītāji programmu vai programmu grupu līmenī, kā arī noslēguma dati par visām - gan valsts, gan privāto mācību iestāžu - programmām ar vislielāko emigrāciju un programmām, par kuru absolventiem ir liels datu trūkums.

Rakstā tiek izmantoti augstskolu absolventu monitoringa rezultāti, tā laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās - valsts augstskolās, privātajās jeb juridisko personu dibinātajās augstskolās, valsts koledžās un privātajās koledžās.

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Pirmajā vietā ārvalstu studentu piesaistē ir Rīgas Stradiņa universitāte, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

Vienlaikus viņš norāda, ka tai ir specifiskas mācību programmas (medicīna un zobārstniecība), kādas citas augstskolas nepiedāvā.

Otrajā vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Trešajā vietā šobrīd ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), kurai pērn bija nozīmīgs lēciens, jo ārzemju studentu skaits dubultojās, stāsta I. Bergs.

Ceturtajā vietā ir Biznesa augstskola Turība, bet piektajā – Latvijas Universitāte (LU). Vēl aktīvi pie ārvalstu studentu piesaistes strādā Transporta un sakaru institūts, RISEBA un Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga).

«Katrai augstskolai ir savs «lauciņš». Turībā tas ir tūrisms un mazā un vidējā biznesa menedžments, RTU – tehniskās programmas. Lai varētu piesaistīt ārvalstu studentus, augstskolām ir jāsadarbojas, jāiet kopā ar plašu piedāvājumu – sākot ar biznesu un beidzot ar medicīnu. 2011. gadā tika nodibināta Augstākās izglītības eksporta apvienība, kuru dibināja trīs augstskolas – Turība, RTU un LU. Viens no šīs organizācijas izveidošanas mērķiem bija radīt lobiju valsts institūcijās, otrs – veidot kopīgas mārketinga aktivitātes ārzemēs. Tādas ir notikušas Indijā, šobrīd tiek veiktas Ukrainā. Sadarbība ir izveidojusies cieša, attiecībās nav nekādas greizsirdības, jo visi saprot, ka tikai kopā var sasniegt labākus rezultātus, nekā, strādājot atsevišķi,» skaidro I. Bergs.

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek uzsvērta izglītības eksporta nozīme un tā pienesums tautsaimniecībai kopumā. Ir skaidrs, ka nepieciešams sekmēt mūsu augstskolu piedāvājumu ārvalstu studentiem, taču, vai Latvijas augstskolas spēj sadarboties, lai kopīgiem spēkiem atvestu uz Latviju aizvien vairāk studentu.

Nenoliedzami, nebija viegli pārkāpt tam, ka mēs «esam konkurenti». Bet agri vai vēlu nācās saprast, ka viena Latvijas augstākās izglītības iestāde tikai ar savu piedāvājumu nevar konkurēt pasaules mērogā. Paraugoties uz situāciju Latvijā, jāsaka, ka mēs neesam konkurenti, jo visiem ir viens mērķis – aicināt mācīties Latvijā, un, ticiet man, studentu pietiks visiem. Būtiskākais ir sekmēt aizvien stingrākus kritērijus un augstāku latiņu augstākās izglītības nozarē.

Aktīva sadarbība ir ne tikai ārpus valsts robežām, bet arī starp Latvijas augstskolām. Un tā nav tikai kopīga piedalīšanās izglītības izstādēs ārvalstīs. Mēs sadarbojamies, jo tikai kopīgiem spēkiem varam pilnveidot augstākās izglītības politiku Latvijā un tikai tā varam sekmēt lielāku atbalstu izglītības eksportam. Augstākās izglītības eksporta apvienība tika veidota, lai sekmētu potenciālo ārvalstu studentu interesi par izglītības iestādēm Latvijā, lai vairotu jaudu un cilvēkresursus nozarē, lai radītu spēcīgāku lobiju valstiskā līmenī un arī celtu augstākās izglītības kvalitātes līmeni. Šobrīd apvienība ir industrijas pārstāvis, ar ko ir jārēķinās, – tas nav tikai vienas vai divu augstskolu viedoklis. Augstākās izglītības eksporta apvienībā ir 14 izglītības iestādes.

Īstenojot stratēģiskās attīstības plānu, Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA) ar bankas "Citadele" atbalstu investēs trīs miljonus eiro, lai ēkā Pērnavas ielā izveidotu modernu un mūsdienu studijām atbilstošu studiju vidi. Tā būs ar specializētām auditorijām un laboratorijām, kuras studentiem būs pieejamas 24 stundas diennaktī.

Ēku Rīgā, Pērnavas ielā EKA pārņēma pērn, un piecu gadu laikā tajā ieguldīs vērienīgus finanšu līdzekļus. Patlaban notiek aktīvs darbs pie ēkas renovācijas projektu izstrādes, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārcelties uz jaunajām telpām.

Jaunajās telpās tiks iekārtotas specializētas auditorijas un laboratorijas, kas ir jau esošajā augstskolas ēkā, piemēram, juristiem ir iekārtota mācību tiesas zāle, loģistikas speciālistiem – loģistikas auditorija, interjera dizaineriem - mākslas telpa, datorspēļu izstrādātajiem - digitāla laboratorija, savukārt topošajiem kultūras vadītajiem - radošā telpa ar dažādām multimediju iespējām. Paredzēts veidot arī jaunas laboratorijas, kuras studentiem būtu pieejamas 24 stundas diennaktī. Tā kā ēka atrodas tikpat kā Rīgas centrā, līdz tai būs arī daudz ērtāk nokļūt.

Biznesa augstskolas Turība īpašnieku sastāvā notikušas izmaiņas - par tās 100% kapitāldaļu turētāju kļuvis augstskolas Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kurš augstskolā darbojas kopš tās dibināšanas, tostarp ilgstoši ieņemot arī valdes priekšsēdētāja amatu, informē Turībā.

«Šis augstskolai ir jubilejas gads, vasaras vidū atzīmējām 25. darbības gadadienu, un šādas nozīmīgas jubilejas bieži vien pavada arī izmaiņas un jauns sākums. Esam apņēmības pilni sekmīgi turpināt iesākto ceļu, piedāvājot praktiski pielietojamas, darba tirgū pieprasītas zināšanas ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu studentiem. Uzņemšanas rādītāji jaunā studiju gada priekšvakarā apliecina, ka arī studenti to novērtē. Turpināsim arī sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm Latvijā un pasaulē, kā arī aktīvu darbu augstākās izglītības eksporta nozarē – gan kuplinot augstskolas ārvalstu studentu pulku, gan popularizējot Latvijas piedāvājumu daudzviet pasaulē kopā ar citām pašmāju augstskolām» nākotne plānos dalās Aigars Rostovskis.

Ekonomikas un kultūras augstskola iegādājusies daļu ēkas Pērnavas ielā 62 un, noslēdzoties apjomīgiem remontdarbiem, pārceļas uz jaunām telpām.

Augstskola šī gada semestri noslēgs jaunajās mājās, kurās izvietotas auditorijas, laboratorijas, bibliotēka un citas telpas. Jaunā augstskolas māja atrodas Grīziņkalnā - Rīgas apkaimē, kas aktīvi attīstās, vienlaikus saglabājot arī vēsturiskās koka ēkas.

Ēkas daļu Pērnavas ielā 62 augstskola iegādājās jau 2019. gadā. Kopumā projektā investēti vairāk nekā trīs miljoni eiro.

Iekštelpu dizaina risinājumu izstrādē piedalījušies studiju programmas “Interjera dizains” studenti un absolventi, kā arī programmas direktore Ksenija Miļča. Visi ēkā izvietotie apgaismojuma risinājumi ir energoefektīvi un videi draudzīgi.

Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore Dr.oec., asociētā profesore Oksana Lentjušenkova uzsver: “Jaunā ēka ir ļoti pārdomāts un ilgstoši plānots solis. Tā vienlaikus ir gan dāvana mācībspēkiem, darbiniekiem un studentiem augstskolas 25. gadu jubilejā, ko svinēsim jau nākamgad, gan ieguldījums Latvijas tautsaimniecības un Rīgas attīstībā, sekmējot Grīziņkalna pievilcību un vēl vienas radošas telpas attīstību, kura pulcēs jaunus talantus.”

Saeima ceturtdien atbalstīja izskatīšanai komisijās valdības atbalstīto Augstskolu likuma grozījumu projektu, kas paredz ieviest jaunu doktorantūras modeli.

Par atbildīgo likumprojekta izskatīšanā tika noteikta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Grozījumu mērķis ir ieviest jaunu doktorantūras modeli, kā arī atbilstoši pilnveidot terminoloģiju, lai nodrošinātu nepārprotamu un skaidru tiesību normu izpratni. Vienlaikus veicami attiecīgi grozījumi Zinātniskās darbības likumā.

Augstskolas, izstrādājot un ieviešot savas procedūras saskaņā ar projektā noteikto, īstenos labai starptautiskai praksei atbilstošu doktorantūru.

Grozījumi Augstskolu likumā paredz, ka augstskola vai doktorantūras īstenošanā iesaistītais sadarbības partneris ar doktorantu, kurš likumā noteiktajā kārtībā uzņemts valsts finansētā studiju vietā, vienlaikus noslēdz darba līgumu vismaz uz nepilnu darba laiku par doktoranta pieņemšanu darbā bez ievēlēšanas pētnieka, asistenta, lektora vai citā amatā, kurā galvenais uzdevums ir piedalīties studējošo izglītošanā vai veikt zinātnisko darbību vai mākslinieciskās jaunrades darbu, un šā līguma termiņš ir uz laiku, kas nav mazāks par attiecīgās doktora studiju programmas apguves laiku, par kuru ir noslēgts studiju līgums starp doktorantu un augstskolu.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).