Latvijas prokuratūra saņēmusi informāciju no Kipras, ka šajā valstī Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs uz tiesas sēdi nav ieradies un viņš izsludināts meklēšanā.

No Kipras galvaspilsētas Nikosijas starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols saņemta informācija, ka Milušs 5.septembrī uz tiesas sēdi neieradās, līdz ar ko attiecībā uz viņu pieņemts nacionālais apcietinājuma lēmums un izsludināta viņa nacionālā meklēšana, aģentūrai LETA pastāstīja prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Tas nozīmē, ka Milušs tagad tiek meklēts gan Kipras līmenī, gan starptautiskā līmenī.

Iepriekš 7.septembrī un 8.septembrī nozīmētās tiesas sēdes ir atceltas.

Miluša advokāte Latvijā Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA atbildēja, ka Miluša aizstāvību Kiprā īsteno šīs valsts advokāts un visi jautājumi par klienta situāciju Kiprā ir adresējami viņam.

Kipras Vērtspapīru un biržu komisija (CySEC) uzņēmumam Binance Cyprus Limited ir piešķīrusi 3. klases reģistrāciju kā kripto aktīvu pakalpojumu sniedzējam (CASP).

Kipras Vērtspapīru un biržu komisija ir atzinusi, ka Binance atbilst visām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CTF) noteikumu prasībām un turpmāk varēs piedāvāt kripto tirdzniecības, glabāšanas, kā arī karšu pakalpojumus.

Kipra ir jau ceturtā Eiropas valsts, kurā vietējie regulatori ir reģistrējuši Binance kā kripto pakalpojumu sniedzēju. Iepriekš regulatori jau ir atļāvuši Binance reģistrēt savu darbību Francijā, Itālijā un Spānijā.

Binance dibinātājs un izpilddirektors Čaņpeņs Žao (Changpeng Zhao): "Binance ir ieviesta viena no pārdomātākajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas atbilstības politikām nozarē. Reģistrāciju Kiprā ir pozitīvs novērtējums mūsu līdzšinējiem centieniem būt līderiem atbilstības prasību ieviešanā. Efektīvs regulējums, kas aizsargā lietotājus un stimulē inovācijas, ir būtisks mūsu nozares turpmākajai izaugsmei."

Speciālistiem, kam nav izšķiroši atrasties kādā konkrētā valstī, galvenais ir labi dzīves apstākļi

Tā uzskata IT kompānijas Visma Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Andris Drebeiniks. Pirms vairākiem gadiem viņam bija piedāvājums kļūt par mobilo ierīču Prestigio mārketinga vadītāju Kiprā, tādējādi atbildot par 25 birojiem 47 valstīs – no tāda profesionālā izaicinājums nemēdz atteikties.

Ir bijis laiks, kad A. Drebeiniks ilgstoši dzīvoja lidmašīnā starp Rīgu un Helsinkiem, bet darbs Kiprā bija viņa pirmā pieredze ilgstoši strādāt ārpus Latvijas. Viņš šo darba piedāvājumu pieņēma, jo tas bija interesants un izaicinošs. «Nezinu nevienu kompāniju Latvijā, kas varētu piedāvāt šādu darbu. Galvenais iemesls piekrist šādam piedāvājumam bija vēlme pamēģināt ko tādu, kas Latvijā nebūs pieejams. Finansiālā pakete un viss pārējais īpaši neatšķīrās no piedāvājumiem Rīgā,» saka A. Drebeiniks. Viņš novērojis, ka Kiprā ir diezgan daudz latviešu. Daudzi no viņiem strādā IT jomā, tāpat saistībā ar šīs valsts nodokļu politiku tur ir daudz lielu Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas un Baltkrievijas kompāniju mātesuzņēmumu. «Latviešu valodu tur var dzirdēt – arī ziemā, kad tūristi aizbraukuši. Piemēram, otra lielākā interneta nodrošināšanas kompānija Limasolā pieder latviešu un krievu puišiem no Bolderājas,» saka A. Drebeiniks.

Visi Kiprā spēkā esošie ierobežojumi naudas pārskaitījumiem un izņemšanai, kas tika ieviesti pēc tam, kad valsti piemeklēja finanšu krīze gada sākumā, tiks atcelti nākamā gada sākumā, pavēstījis salas prezidents.

Kipras prezidents Niks Anastasiads atklāja, ka tiek plānots ierobežojumus uzņēmumu iekšzemes transakcijām atcelt jau līdz šā gada beigām. Savukārt ierobežojumus naudas pārskaitījumiem uz ārzemēm varētu atcelt jau 2014. gada sākumā. Tas gan būs atkarīgs no tā, kāda izveidosies situācija pēc iekšzemes ierobežojumu atcelšanas, vēsta AP.

Ierobežojumi naudas transakcijām tika noteikti, lai izvairītos no finanšu aizplūšanas no bankām pēc tam, kad Kipra saņēma Eiropas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu. Saskaņā ar aizdevuma noteikumiem, noguldījumiem Kiprā, kas pārsniedza 100 tūkstošus eiro, tika noteikta arī nodeva.

Latvija pašlaik ir lētākā valsts Eiropā, kur pietiek iegādāties nekustamo īpašumu 71 150 eiro vērtībā reģionos, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Ar ieguldījumiem uzņēmumos vēl lētāka ir Lietuva

To rāda SIA BDO Tax pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un uzņēmumos. DB jau rakstījis, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā ir priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz paaugstināt nekustamā īpašuma iegādes slieksni no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro. Ir ideja par sava veida valsts nodevas ieviešanu 50 000 eiro apmērā, kā arī par kvotām šādiem investoriem – termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem.

Atliek līdz pavasarim

Pērnruden Saeimas partiju panāktais kompromiss paredzēja ierobežot nekustamā īpašuma darījumu skaitu, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņi var iegūt TUA Latvijā – šogad būtu iespējami 700 darījumu, kur minimālais īpašumu iegādes slieksnis ir 150 tūkstoši eiro (105,4 tūkst. Ls), vēl 100 TUA tiktu izsniegtas par darījumiem, kur īpašuma iegādes vērtība ir vairāk nekā 0,5 milj. eiro. Nākamos divus gadus atļauto darījumu skaits saruktu par 175 ik gadu. Valsts prezidents Andris Bērziņš šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, vēršot uzmanību uz atsevišķu normu pretrunīgumu, piemēram, kvotu sistēmu nekustamā īpašuma darījumiem un neierobežoto atļauju izsniegšanu par iemaksām valsts budžetā. Proti, TUA uz laiku līdz pieciem gadiem trešo valstu pilsoņi varētu saņemt, tikai iemaksājot budžetā 50 000 eiro (35 100 Ls), un šai normai nekādi ierobežojumi nebija paredzēti.

Kipras Republika trešdien paziņoja, ka ieviesīs nakts komandantstundu un citus pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas gadījumu skaita straujo palielināšanos.

Jaunu inficēšanās gadījumu skaits Kiprā vasaras laikā lielākoties bija mazs, bet tagad ir pieaudzis līdz trīsciparu skaitļiem dienā.

Komandantstunda būs spēkā no plkst.23 līdz plkst.5. Bārus, kafejnīcas un restorānus vajadzēs slēgt ne vēlāk par plkst.22.30.

Jaunie pasākumi, kas stāsies spēkā ceturtdien, ir noteikti līdz mēneša beigām, sacīja veselības ministrs Konstantins Joanu.

Kiprā kopš jaunā koronavīrusa pandēmijas sākuma ir oficiāli reģistrēti 5100 inficēšanās gadījumi un 26 nāves gadījumi. Trešdien tika reģistrēti 166 jauni inficēšanās gadījumi.

Divas trešdaļas no visiem Covid-19 infekcijas gadījumiem Kiprā ir reģistrētas kopš oktobra sākuma.

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Starptautiskajos finanšu tirgos ekonomisku problēmu nomocītajai Kiprai izdosies atgriezties vēl pirms beigsies starptautiskā aizdevuma programmas darbība un valstij vairs nevajadzēs papildus finansējumu no aizdevējiem, pavēstījis salas prezidents Niks Anastasiads.

«Es esmu pārliecināts, ka vēl pirms programmas beigām 2016. gadā, mēs spēsim atgriezties finanšu tirgos no jauna,» sacījis N. Anastasiads, prognozējot, ka atveseļošanās Kipras ekonomikā varētu sākties 2014. gada otrajā pusē.

Prezidens N. Anastasiads norādīja, ka, ja Kipra ievēros budžeta disciplīnu un izmantos visas tās rīcībā esošās iespējas, tai vairs nebūs nepieciešami papildus starptautiskie aizdevumi. Kipras prezidents arī uzsvēra, ka valstij ir izdevies novērst maksātnespējas draudus.

Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) pētījumā secināts, ka Kipra veiksmīgi īsteno reformas, kas nepieciešamas saskaņā ar starptautiskā aizdevuma programmu un nākamo maksājuma kārtu saņems plānotajā termiņā, vēsta Reuters.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Šā gada sākumā Eiropas Savienībā reģistrēti 505,7 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 1,1 miljonu vairāk nekā pērnā gada sākumā, liecina Eurostat dati.

Pagājušajā gadā ES valstīs piedzima 5,2 miljoni jaundzimušo. Vidējais dzimstības rādītājs bija 10,4 uz 1000 iedzīvotājiem. Augstākais dzimstības rādītājs bija Īrijā – 15,7%, Lielbritānijā – 12,8%, Francijā – 12,6%, Zviedrijā – 11,9% un Kiprā – 11,8%. Savukārt mazākais bijis Vācijā – par 8,4%, Portugālē – par 8,5%, Grieķijā un Itālijā – 9% un Ungārijā – 9,1%.

ES pērn kopumā miruši 5 miljoni cilvēku. Vidējais miršanas rādītājs bijis 9,9 uz 1000 iedzīvotājiem. Augstākais mirstības rādītājs bijis Bulgārijā – 15%, Latvijā – 14,3%, Lietuvā – 13,7%, Ungārijā – 13%, Rumānijā – 12,7% un Horvātijā – 12,1%. Savukārt zemākais bijis Īrijā – 6,3%, Kiprā – 6,6%, Luksemburgā – 7,3%, Maltā – 8,1% un Nīderlandē – 8,4%.

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir otri zemākie Eiropas Savienībā (ES), bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta «Eurostat» jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Saskaņā ar tiem Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai atbilst 14,9% no IKP. Zemāki kā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 14,6% no IKP. Lietuvā tie ir 15,6% no IKP, bet Igaunijā tie ir 16,4% no IKP. Tālāk seko Īrija (16,7% no IKP), Malta (17,5%), Bulgārija (17,9%) un Slovākija (18,3%).

ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (33,9% no IKP), Dānijā (32,3%), Somijā (31,6%), Beļģijā (30,4%), Nīderlandē un Austrijā (abās valstīs 30,2%), kā arī Itālijā (30%).

ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2015.gadā bija 29% no IKP.

Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,2% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (65,4%), Itālijā un Portugālē (abās valstīs 58,3%), Rumānijā (55,2%) un Kiprā (54,9%). Latvijā tie veido 50,2% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, Lietuvā - 47,%, bet Igaunijā - 43,9%. Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (32,9%), Luksemburgā (38,5%) un Vācijā (39,1%).

Vismaz 10 Eiropas Savienības dalībvalstis ļauj īstenot dažādu valstu uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu, tādējādi radot papildu darba vietas un nodokļu ieņēmumus, Latvijā tādu iespēju nav

To liecina a/s BDO Latvia un ZAB Varul pētījums. «No jaunajām ES dalībvalstīm Maltā, Kiprā un no Austrumeiropas tikai Čehijā ir atļauta uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšana, savukārt ne Latvijas, ne Igaunijas, ne arī Lietuvas normatīvie akti neko tādu neparedz,» pētījuma rezultātus skaidro ZAB Varul un a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka ar uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu savu valstu ekonomiku stutē ne tikai turīgā Dānija, Francija, Luksemburga, bet arī jaunās ES dalībvalstis – Malta un Kipra. «Citu valstu jurisdikcijā esošu uzņēmumu pārcelšanās nav ne ļoti lēts, ne arī vienkāršs process, un tas ienes papildu naudu šo valstu budžetos nodokļu un nodevu veidā, kā arī rada pieprasījumu pēc pakalpojumiem un precēm,» skaidro J. Zelmenis. Viņš nenoliedz, ka šāda jurisdikcijas pārcelšana ļoti pieprasīta ir tieši holdingu uzņēmumiem, jo tādējādi nav jālikvidē māteskompānija vai vecāsmātes kompānija, desmitiem meitu vai mazmeitu kompāniju.

Līdz šim nodokļu vispārējais regulējums balstījās uz principu, ka vismaz vienā no valstīm reāli jāveic nodokļa samaksa, lai varētu pretendēt uz atvieglojumu vai atbrīvojumu no nodokļu nomaksas Latvijā. Tomēr izrādījies, ka šis princips nav absolūts.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publicējis uzziņu, kurā norāda, ka pat tad, ja uzņēmums Kiprā nav nomaksājis uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) no Kiprā strādājoša uzņēmuma un fiziskai personai kā Kipras nodokļu nerezidentam ir atbrīvojums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) Kiprā, arī Latvijā neviens no minētajiem nodokļiem nav jāmaksā, ja fiziska persona spēj pierādīt, ka Kipras uzņēmuma peļņa esot veidojusies no 2018. gada 1. janvāra (VID uzziņa: https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/vid_iin_dividendem.pdf).

Šāda VID nostāja ir negaidīta, jo līdz šim bija zināma nepārprotama Finanšu ministrijas nostāja, ka Latvijas nodokļu rezidentam kādā no valstīm faktiski jāveic nodokļa nomaksa, lai varētu baudīt nodokļu atvieglojumus Latvijā.

Kipra ir gatava noslēgt ilgtermiņa kontraktus par dabasgāzes piegādēm kontinentālajai Eiropai, kura tiecas iespējami ātrāk izbeigt savu atkarību no Krievijas gāzes, intervijā aģentūrai "Bloomberg" paziņoja Kipras enerģētikas ministre Natasa Pilide.

"Eiropa ir labs potenciālais patērētājs Kipras gāzei, jo Eiropas Savienība (ES) ir apstiprinājusi, ka dabasgāze paliks starpposma degviela līdz 2049.gadam "zaļās" pārejas ietvaros, tātad kompānijas tagad var slēgt ilgtermiņa kontraktus," stāstīja ministre.

Viņa arī sacīja, ka ES ir nodomājusi ātrāk izbeigt sadarbību ar Krieviju neatkarīgi no tā, kad beigsies karš Ukrainā.

Šai sakarā Kipra plāno 2023.gada sākumā sākt urbšanu jūras atradnē "Afrodīte", kurā pēc provizoriskām aplēsēm ir 125 miljardi kubikmetru gāzes. Ir gaidāms, ka šie urbšanas darbi tiks pabeigti līdz 2027.gadam.

Kipra arī apsver iespēju būvēt apmēram 200 kilometru garu gāzesvadu, kas varētu nodrošināt sašķidrinātās gāzes transportēšanu apmēram 3,5 miljardu kubikmetru apjomā gadā.

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Pieaugot Covid-19 saslimstībai Eiropā, turpmāk divu nedēļu pašizolācija būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 17 Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru, Sanmarīno.

Minēto 17 ES vai EEZ valstu vidū ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Kipra.

Kopš pagājušās nedēļas datu apkopojuma šim valstu sarakstam pievienojusies Nīderlande, Islande, Polija un Kipra, kā arī Sanmarīno, kas neietilpst nedz ES, nedz EEZ.

Tāpat pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Austrāliju, Maroku un Kanādu. Šīs valstis ir to "drošo valstu" vidū, kuru pilsoņiem Eiropas Savienība no 1.jūlija atvēra bloka ārējās robežas.

Viļņas apgabaltiesa pirmdien nolēmusi izdot Amerikas Savienotajām Valstīm Lietuvas pilsoni Ēvaldu Rimašausku, ko ASV tiesībsargājošās iestādes grib saukt pie atbildības par 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni 90 miljonu eiro) izkrāpšanu no kompānijām Google un Facebook.

Maijā tiesa uzdeva Lietuvas Ģenerālprokuratūrai lūgt ASV papildu datus attiecībā uz Rimašausku, dodot divus mēnešus laika šīs papildu informācijas iesniegšanai.

Kā tagad pastāstījusi tiesnese Aiva Surviliene, ASV puses atsūtītajā informācijā «ir dati, kas ļauj domāt, ka ka Rimašausks varēja izdarīt viņam inkriminētās noziedzīgās darbības».

Tikmēr apsūdzētā advokāte paudusi viedokli, ka izmeklēšana būtu jāveic Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, un solījusi nedēļas laikā lēmumu par izdošanu pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesai. Pēc viņas teiktā, ASV amatpersonas nodevušas tiesas rīcībā tikai sākotnējo datu kopsavilkumu.

Kā ziņots, martā ASV tiesībsargājošās iestādes izvirzīja 48 gadus vecajam Rimašauskam apsūdzības 100 miljonu dolāru izkrāpšanā no divām ASV augsto tehnoloģiju korporācijām, kas tobrīd netika sauktas vārdā, vien norādot, ka runa ir par «transnacionālu interneta pakalpojumu un produktu kompāniju un sociālo tīklu uzņēmumu», bet aprīļa nogalē žurnāls Fortune vēstīja, ka cietušās kompānijas ir Google un Facebook.

Kipra paziņojusi, ka divus gadus pirms termiņa atmaksājusi 2,5 miljardu eiro aizdevumu, kuru tai 2011.gadā piešķīra Krievija.

«Pirms neilga laika sprīža Krievijas aizdevums tika pilnībā atmaksāts,» pirmdien tviterī ierakstīja Kipras finanšu ministrs Haris Georgiadis. "Kipra tagad var pietiekami finansēt savas vajadzības, izmantojot starptautiskos tirgus,» viņš piebilda. 2011.gadā, kad Kipru bija skārusi finanšu krīze, tā ar Maskavu vienojās par aizdevumu.

Divus gadus vēlāk, kad Eiropas Savienība piešķīra Kiprai 10 miljardu eiro aizdevumu, Nikosija ar Maskavu vienojās par Krievijas aizdevuma restrukturēšanu, samazinot procentu likmi un par diviem gadiem - līdz 2021.gadam - pagarinot aizdevuma atmaksas termiņu. Pēc veiksmīga obligāciju laidiena starptautiskajos tirgos šogad Kipra nolēma atmaksāt aizdevumu Krievijai pirms termiņa.

Rīgas domes priekšsēdētāja, apvienības Saskaņas centrs (SC) līdera Nila Ušakova ienākumi pērn bijuši 76 684 eiro, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2013.gadu.

Rīgas mēra amatā Ušakovs pērn saņēmis 27 947 eiro, bet viņa galvenais ienākumu avots bijusi Rīgas brīvosta, kurā kā valdes loceklis viņš saņēmis 48 737 eiro. Salīdzinājumā ar 2012.gadu domes priekšsēdētāja ienākumi ievērojami nav mainījušies - iepriekš viņš abos ieņemamajos amatos kopumā saņēmis 77 290 eiro.

Pērn par aptuveni 2700 eiro samazinājušās politiķa parādsaistības - 2013.gadā Ušakovs deklarējis trīs parādsaistības kopumā 65 100 eiro apjomā salīdzinājumā ar 67 784 eiro 2012.gadā.

Ušakovam nav nedz skaidras, nedz bezskaidras naudas uzkrājumu.

Saskaņā ar iesniegto deklarāciju Rīgas mēra lietošanā atrodas 2010.gada izlaiduma automašīna Toyota Land Cruiser, kā arī SIA New View Estates Latvia piederošs dzīvoklis.

Šonedēļ Komercreģistrā piereģistrēta jaundibinātā AS KVV Liepājas metalurgs, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 40 000 eiro, un tas reģistrēts 24.septembrī. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 21-20, Rīgā.

KVV Liepājas metalurga vienīgais valdes loceklis ir Igors Kovaļenko, ar kuru iepriekš Ukrainas uzņēmuma KVV Group līdzīpašnieks Valērijs Krištals iepazīstināja kā ar maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) darbības atjaunošanai piesaistīto speciālistu.

KVV Liepājas metalurga padomes priekšsēdētājs ir otrs KVV Group līdzīpašnieks Jevģēnijs Kazjmins, viņa vietnieks ir Krištals, bet padomes locekļi ir Olga Daņilova, Igors Kozļenko un Igors Usenko.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, ražotāju cenas eirozonā un Eiropas Savienībā palielinājušās par 0,1%, liecina jaunākie Eurostat dati.

Augustā cenas eirozonā nemainījās, bet ES valstīs pieauga par 0,1%.

Savukārt gada laikā ražotāju cenas eirozonā ir sarukušas par 0,9%, bet ES – par 0,5%.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, cenas ražošanā, izņemot enerģētiku, samazinājās par 0,1% gan eirozonā, gan ES, savukārt enerģētikas sektorā attiecīgi pieauga par 0,5% un 0,4%.

Starp dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, lielākais ražotāju cenu kāpums mēneša laikā bijis Igaunijā – par 1%, Lietuvā un Austrijā – par 0,5%, kā arī Dānijā un Zviedrijā – par 0,4%. Savukārt straujākais kritums vērojams Kiprā – par 0,9%, Beļģijā – par 0,8%, Īrijā – par 0,6% un Portugālē – par 0,5%. Latvijā mēneša laikā cenas cēlušās par 0,2%, kas ir sestais straujākais pieaugums starp ES valstīm.

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Oktobrī, salīdzinot ar septembri, ražotāju cenas eirozonā sarukušas par 0,5%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,6%, liecina Eurostat dati.

Septembrī cenas attiecīgi auga par 0,2% un 0,1%.

Savukārt gada laikā eirozonā ražotāju cenas sarukušas par 1,4%, bet ES – par 1,1%.

Oktobrī, salīdzinot ar septembri, kopējā sektorā, izņemot enerģētiku, cenas abos reģionos samazinājās par 0,1%, savukārt enerģētikas cenas saruka par 1,4% eirozonā un par 1,5% ES.

Ražotāju cenas mēneša laikā saruka gandrīz visās ES dalībvalstīs, par kurām dati ir pieejami. Lielākās tika reģistrētas Horvātijā, Itālijā un Ungārijā – par 1,3%, kā arī Dānijā – par 1,1%. Kāpums reģistrēts vienīgi Igaunijā un Kiprā – par 0,2% un Zviedrijā – par 0,1%. Latvijā cenas mēneša laikā kritušās par 0,2%.

Pērn ārvalstīs nodarbinātie tautieši uz Latviju nosūtījuši 594,78 miljonus eiro , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā liecina Latvijas Bankas aplēses. Pastāv četri faktori, kāpēc cilvēki maina dzīvesvietu. Iedarbojoties uz šiem faktoriem, valsts var mazināt aizbraucēju plūsmu un veicināt aizbraukušo cilvēku atgriešanos Latvijā, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Mazo uzņēmumu darbības atbalstīšana un motivācijas sistēma darba devējiem, kuri sniedz iespējas emigrējušiem tautiešiem - tie ir vieni no nosacījumiem biznesā, kas varētu palīdzēt atgriezties tautiešiem no ārvalstīm. Būtiski ir koncentrēties ne tikai uz tiem, kas jau aizbraukuši, bet domāt, kā motivēt palikt tos, kuri vēl tikai apsver domu par aizbraukšanu. «Turklāt valsts ar savu attieksmi, procedūrām un rīcību nedrīkst pieļaut svārstīgo skaita pieaugumu. Vēl jo vairāk – nebūtu jāpārsteidzas ar aktīvu aicināšanu mājup, pirms nav radīta vide, kurā cilvēki var īstenot savas dzīves ieceres. Nedrīkst pieļaut atkārtotu vilšanās sajūtu tajos, kas reiz aizbraukuši,» DB uzsvēra Swedbank vadītājs Latvijā Māris Mančinskis. Protams, viņaprāt, valstī ir jāveido tāda politika, kas veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, vispirms ieguldot izglītības sistēmas modernizēšanā, inovāciju izstrādē un tādējādi ceļot darba ražīgumu, kāpinot iedzīvotāju ienākumus. «Taču šajā procesā laiks spēlē vienu no galvenajām lomām, bet tā, kā vienmēr, ir par maz. Tādēļ viens no šī brīža risinājumiem ir izveidot pieejamu un reāli strādājošu iekšējās mobilitātes sistēmu, kas ļautu cilvēkiem atrast darbu tepat Latvijas robežās. Tas, protams, nenozīmē tikai informāciju, ka te ir darbs, bet arī sociālo nodrošinājumu – īres dzīvokļus, bērnudārzus, skolas,» uzskaitīja M. Mančinskis. Otrs aspekts, kas veicinātu pašreizējo Latvijas iedzīvotāju stabilitātes sajūtu un, iespējams, ļautu domāt par atgriešanos tiem, kas reiz devušies prom, ir mazo uzņēmumu darbības atbalstīšana, piemēram, ļaujot reinvestēt peļņu uzņēmuma attīstībā, nevis ar nodokļu slogu grūžot uzņēmumus pelēkajā zonā tiktāl, ka tie vairs nespēj piesaistīt investīcijas savai turpmākajai attīstībai.

Tiešsaistes kinoteātris Megogo.net kopā ar televīzijas pakalpojumu sniedzējiem plāno iniciēt izmaiņas likumdošanā, kas neļaus digitālajā vidē pārraidīt tos televīzijas kanālus, kam Latvijā nav izsniegta apraides licence, kā arī cīnīsies ar nelegālajiem tiešsaistes kinoteātriem, aģentūrai LETA pastāstīja Megogo.net Baltijas reģiona vadītājs Andžejs Pjateckis.

Runājot par tiešsaistes televīziju, Pjateckis min divas nepilnības - Latvijā redzams neatļauts saturs, kas visbiežāk nāk no Krievijas un padara visas runas par licences atņemšanu kādam oficiāli raidošam propagandas kanālam bezjēdzīgas. Otrkārt, veidojas negodīga konkurence - legālie kabeļtelevīzijas operatori nedrīkst pārraidīt nelicencētus kanālus, bet nelicencēti tiešsaistes piegādātāji drīkst un pelna ar to naudu. «Šādus nelegālos pakalpojumus lieto apmēram 200 000 Latvijas iedzīvotāju,» piebilda Pjateckis.

«Jāpievēršas arī viedierīču lietotņu sfērai,» skaidroja Pjateckis. «Nesen Samsung piedāvāja lietotni, kas ļāva skatīties Latvijā nelicencētus kanālus. Uz aicinājumiem šos kanālus bloķēt no Samsung tika saņemta noraidoša atbilde. Arī, sazinoties ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), nekādas darbības nesekoja.»

Valsts policija (VP) šajā nedēļas nogalē aizturēja Latvijas valsts piederīgo, kurš par ātro kredītu ņemšanu, nelikumīgi izmantojot citu personu datus, bija policijas meklēšanā jau kopš 2014.gada, informē VP.

Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka aptuveni pēdējos trīs gadus aizdomās turētais 24 gadus vecais vīrietis slēpās Kiprā, kur turpināja nelikumīgās darbības. Saistībā ar notikušo uzsākti 30 kriminālprocesu un šobrīd aizturētais atrodas apcietinājumā.

Pirms vairākiem gadiem interneta vidē sāka uzdarboties kāda persona, kura sociālajos tīklos iedzīvotājiem piedāvāja darbu, kas saistīts ar dokumentu apstrādi. Kad cilvēki bija izrādījuši interesi par piedāvājumu, ļaundaris, lai it kā varētu interesentus iekārtot darbā, aicinājis atsūtīt savus internetbankas piekļuves datus – lietotājvārdu, paroli un kodu kartes fotogrāfiju. Kad no neapdomīgajiem darba kārotājiem bija ieguvis prasīto, viņš nelegāli izmantoja iegūtos datus, ņemot ātros kredītus.