Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Talsu novada dome sākusi sarunas ar Jāni Matuli, kurš tiesā iesniedzis prasību par būvniecības apturēšanu objektā, kur plānota jaunā slimnīca.

Panākta vienošanās, ka Jānis Matulis iesniegs domē savas prasības, pēc kuru izpildes viņš gatavas atsaukt prasību tiesā. Ja vienošanās tiks panākta, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca izvairīsies no draudiem zaudēt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā četrus miljonus latu vērtajā projektā.

Talsu novada pašvaldība pēc slimnīcas darbinieku lūguma bija sarīkojusi tikšanos ar Talsu novada iedzīvotājiem un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Talsu filiāles darbiniekiem. Tikšanās laikā notika diskusijas ar Talsu novada domes deputātiem, SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca valdes priekšsēdētāju Egiju Širovu un valdes locekli Kristīnu Bidzāni. Uz tikšanos bija ieradies arī LR Saeimas deputāts Edmunds Demiters, Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons, kā arī biedrības Latvijas Zaļā kustība pārstāvji un nodibinājuma Vides izglītības fonds Par sakoptu Latviju prezidents Jānis Matulis. Sapulci apmeklēja ap 130 iedzīvotāji, lai paustu savu neizpratni par biedrības Latvijas zaļā kustība uzsākto tiesvedību, kas apstādinājusi jaunās slimnīcas būvniecību, iesniedzot tiesā prasību par būvatļaujas tiesiskumu.

Šonedēļ atklāta Talsu jaunā slimnīca, kuras būvniecībā kopumā ieguldīti 7,33 miljoni eiro, informē Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas pārstāvji.

2010. gada 30. aprīlī tika reģistrēta Ventspils un Talsu slimnīcu apvienība – kapitālsabiedrība Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca. Apvienība saņēma ES ERAF finansējumu – vienu miljonu latu (1,422 miljonus eiro). Nekavējoties tika uzsākts darbs pie jaunas slimnīcas ēkas būvniecības ieceres Talsos.

2011.gada 26.septembrī parakstīts līgums par ES struktūrfondu līdzfinansējuma piešķiršanu Talsu jaunās slimnīcas ēkas būvniecībai. Kopumā no ES fondiem piesaistīti 6,17 miljoni eiro. Projekta kopējās izmaksas – 7,33 miljoni eiro. Projektēšanai un būvdarbiem 84,21% finansējumu nodrošina ES ERAF, 5,79% valsts budžets un 10% SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, tai skaitā Talsu novada un Rojas novada pašvaldības ieguldījums pamatkapitālā.

Organizācijas Latvijas Zaļā kustība uzsāktās tiesvedības dēļ no ceturtdienas apstādināti Talsu jaunās slimnīcas būvniecības darbi, informē laikraksts Neatkarīgā.

Latvijas Zaļās kustības līderis Jānis Matulis saprotot, ka, ar Administratīvās rajona tiesas palīdzību panākot Talsu novada būvvaldes izdotās būvatļaujas atcelšanu, Talsos jaunas slimnīcas nebūs vispār. Viņš Neatkarīgajai paudis uzskatu, ka esošā slimnīcas ēka nemaz nav tik sliktā stāvoklī un tajā var turpināt pacientu ārstēšanu.

J. Matulim kategoriski nepiekrītot Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles apmēram 100 darbinieku un arī daudzi pacienti, kuri ir spiesti ārstēties nolaistās padomju laiku telpās, kur 30 slimnieku iet vienā dušā un vienā tualetē. Gandrīz ik dienu slimnīcā plīstot kāds ūdensvads vai notiek cita ķibele. Arī slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Širova atgādinājusi, ka pašlaik Talsu slimnīca atrodas ēkās, kuras ir kritiskā stāvoklī. Viens no slimnīcas korpusiem ir izvietots pat vairāk nekā 100 gadu vecā ēkā. Ekspertu izpēte liecinājusi, ka esošās ēkas ir tik fiziski nolietojušās, ka to rekonstrukcija vairs nav iespējama. E. Širova norādījusi, ka Talsu slimnīca ir vienīgā Latvijā, kurā praktiski nemaz nav veikti būtiski rekonstrukcijas darbi. Atbilstoši valstī spēkā esošajām veselības aprūpes prasībām vecajās telpās slimnīca atrasties vairs nevarēs. Jau 2000. gada sākumā ēkas iekšējo inženierkomunikāciju nolietojums bija 70%, bet pamatu nolietojums – 80%. Tagad situācija ir vēl sliktāka, vēsta laiksraksts.

Talsos topošās slimnīcas ēkai pabeigtas jumta nesošās konstrukcijas un 9.oktobrī paredzēti spāru svētki.

Celtnieki uzskata, ka ar šo brīdi simboliski tiek pabeigti smagākie būvniecības darbi, ēka iegūst tās kopskata veidolu. Tāpēc šo brīdi parasti atzīmē, svinot Spāru svētkus. Līdz oktobra beigām paredzēts uzklāt jumta segumu visai ēkai, lai sāktu iekšdarbus. Ēku ekspluatācijā plānots nodot 2014.gada aprīlī. Tad sekos jaunās slimnīcas aprīkošana, lai varētu sākt pacientu uzņemšanu.

Jaunajā slimnīcā būs 40 gultas vietas, turklāt pacientiem vairs nebūs jāguļ piecvietīgās palātās, bet tie uzturēsies vienvietīgās, divvietīgās vai trīsvietīgās palātās. Jaunajā ēkā atradīsies traumpunkts, divas operāciju zāles, kā arī reanimācijas nodaļa. Tiks sniegti pakalpojumi arī hemodialīzes nodaļā, kur šobrīd pieaug pacientu skaits.

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu.

Noteikt 2013.gada nozīmīgāko būvobjektu Latvijas rietumdaļā būtu grūti, jo bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Tomēr viena kopīga tendence ir – neatkarīgi no tā, vai tapusi jauna ražošanas ēka, ceļu infrastruktūras objekts, inženierbūve vai kultūras celtne, domāts par estētisku vizuālo risinājumu. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes. Gada nogales iezīme Zolitūdes traģēdijas kontekstā – visās būvvaldēs tiek pārskatīti projekti, inspicēti būvobjekti, meklēti jauni risinājumi drošības garantijām.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca pirmdien, 8.septembrī saņēmusi aktu par Talsu slimnīcas ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, informēja SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne.

Talsu novada būvvaldes komisija jaunuzbūvēto ēku apsekoja 5.septembrī. Apsekošanas laikā konstatēts, ka visi padarītie darbi atbilst projektam un ir izpildīti labā kvalitātē, kas bija par pamatu pozitīva atzinuma izsniegšanai un akta sastādīšanai. Tādejādi ēkas jaunbūve ar 8.septembri ir oficiāli pieņemta ekspluatācijā. Jaunizbūvētās slimnīcas ēkas atklāšana paredzēta 30.septembrī.

Jaunajā Talsu slimnīcā varēs saņemt daudz kvalitatīvāku veselības aprūpi mūsdienīgos apstākļos, bet slimnīcas darbinieki varēs strādāt 21.gadsimta prasībām atbilstošā vidē, uzsver A. Vāne. Pateicoties jaunajai slimnīcas ēkai, esot palielinājusies arī mediķu interese strādāt Talsos.

Tuvāko nedēļu laikā tiks izveidotas speciālas Covid-19 slimniekiem paredzētas slimnīcas, tomēr sākumā ir jāsaprot, vai šīm ārstniecības iestādēm ir piemērota infrastruktūra, diagnostikas iespējas un cilvēkresursi, medijiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

"Tad, kad mēs būsim raduši apstiprinājumu, ka tur viss šis ir pieejams, tad būs konkrētas slimnīcas - tā saucamās Covid-19 slimnīcas," atklāja komisijas priekšsēdētājā, un piebilda, ka patlaban visas slimnīcas, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, veido Covid-19 nodaļas, bet nākamais solis būtu veidot atsevišķas slimnīcas.

Patlaban norit sarunas starp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) un izvēlētajām slimnīcām. "Mēs runājam par tuvākajām nedēļām jebkurā gadījumā, bet mums ir jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka šīs slimnīcas ir gatavas uzņemt pacientus," skaidroja valsts sekretāre, norādot, ka jau patlaban konkrētās ārstniecības iestādes ir mutiski apliecinājušas savu gatavību NMPD.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Veselības ministrija (VM) rosina stacionāro pakalpojumu sniedzējus iedalīt četros līmeņos, kā arī veidot ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas.

VM izstrādātais informatīvais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu paredz, ka pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili, proti, terapija un hronisku pacientu aprūpe. Tāpat pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, turklāt šī līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm.

Otrā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos - terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī otrā līmeņa slimnīcām iedzīvotājiem būs jābūt sasniedzamām stundas laikā.

Latvijas uzņēmumu Reputācijas topā šogad uzvarējusi AS Laima. Topa otrajā vietā SIA Lāči, trešajā - SIA Latvijas Mobilais telefons.

Topa ceturtajā vietā ierindojusies SIA Spilva, piektajā - AS Dobeles dzirnavnieks. Sesto vietu ieņem SIA Lattelecom, septīto - AS Dzintars, astoto - AS Swedbank, devīto - AS Grindeks, bet desmitajā vietā AS Lido.

Izmaiņas notikušas topa trijniekā. Pirmo un trešo vietu nemainīgi ieņem Laima un Latvijas Mobilais telefons, bet otrajā vietā šogad ierindojies uzņēmums Lāči, izkonkurējot Swedbank, kas šā gada topā ieņem 8.vietu.

Aizraujošas pārmaiņas notikušas arī otrā desmitnieka uzņēmumu vidū – sensacionālus panākumus pelnīti guvis SIA Latvijas Finieris, no 34.vietas pērn pakāpjoties uz 13.vietu šogad, Reputācijas topa izdevumā komentē Nords Porter Novelli direktore un topa veidotāja Evija Ansonska.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Turpinoties dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības darbiem, pilnsabiedrība "BeReRix" sākusi bijušā tirdzniecības un autostāvvietu kompleksa "Titāniks" nojaukšanu Prāgas ielā 2, informēj "BeReRix" pārstāvji.

Ēkas nojaukšana sākta 11.jūlija pēcpusdienā, uzreiz pēc tramvaju kontakttīkla demontēšanas un teritorijas ierobežošanas darbiem. Infrastruktūras demontāžas laikā Prāgas ielā gājēju plūsma tiks organizēta pa vienu ielas pusi, bet sabiedriskā transporta kustība būs mainīta pirmo divu nedēļu laikā. Demontāžas darbi ilgs līdz šī gada septembra vidum.

"Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda, ka "Rail Baltica" izbūves darbi veiksmīgi turpinās, un pirmdien tiek nojaukts pēdējais šķērslis, lai "Rail Baltica" Centrālās stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves Dienvidu puses būvdarbi notiktu pilnā apjomā - no dzelzceļa uzbēruma Daugavas krastmalā līdz Lāčplēša ielas pārvadam.

Iespējas Skanstes tramvaja līnijas izvietošanai pēc pašvaldības SIA Rīgas satiksme pasūtījuma pētījis uzņēmums SIA VIA Design Group, kas jau iepriekš uzvarējis tikai Rīgas domes struktūrvienību iepirkumos, izpētīja aģentūra LETA.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis norādīja, ka tika rīkots iepirkums, kura rezultātā pērn 26.jūnijā tika noslēgts līgums ar VIA Design Group.

Pamatojoties uz noslēgto līgumu, uzņēmums pētīja iespējas tramvaja līnijas izvietošanai. Tika pētīts, kur tehniski iespējams izbūvēt tramvaja infrastruktūru, kā arī kur būtu maksimālā atdeve no pasažieru pārvadāšanas viedokļa.

Līguma summu Rīgas satiksme nedēļas laikā nav atklājusi, bet ar uzņēmumu VIA Design Group aģentūrai LETA sazināties neizdevās.

Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka VIA Design Group iepriekš uzvarējis tikai Rīgas domes struktūrvienību izsludinātajos iepirkumu konkursos. Šogad augustā tas uzvarējis Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta izsludinātajā iepirkumā par transporta attīstības tematiskā plānojuma izstrādi, ko veica par 79 500 eiro. Tāpat uzņēmums šogad jūnijā uzvarējis Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumā par luksoforu objektu projektēšanu, ko veica par 41 750 eiro.

Lai VEF apkaimi attīstītu kā viedpilsētas pilotteritoriju, kurā tiks izmēģināti un ieviesti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, apkaimes uzņēmumi apvienojušies inovāciju kustībā «VEFRESH».

Šodien, parakstot kopīgu memorandu ar Ekonomikas ministriju un Rīgas domi, kustības dalībnieki ir apņēmušies VEF apkaimi padarīt ne tikai par Rīgas un Latvijas, bet reģiona pilsētvides inovāciju centru.

Viedā transporta pietura un ar viedajām tehnoloģijām aprīkotas gājēju pārejas, mobilitātes punkts ar velosipēdiem pārvietošanās iespējām uz attālākām Rīgas vietām, apstādījumi un parki ar piknika zonām, spēļu laukumi un publiskās darba stacijas darbam brīvā dabā, kā arī labiekārtota infrastruktūra kājāmgājējiem un riteņbraucējiem – šie ir tikai daži no risinājumiem, kurus kopīgiem spēkiem vēlas īstenot inovāciju kustības «VEFRESH» dalībnieki, tehnoloģiju uzņēmumi LMT un «Accenture», nekustamo īpašumu attīstītājs «New Hanza Capital» un pilsēta pilsētā «Jaunā Teika», kā arī VEF Kultūras pils.

Pamatojoties uz to, ka dzīvnieku aizstāvju organizācijas mērķtiecīgi cenšas iznīcināt kažokzvēru nozari Latvijā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš nozares attīstībai, akcentējot, ka tiks ievērotas jaunākās tendences un atziņas dzīvnieku labturībā.

Kā skaidroja padomē, ņemot vērā nozarē nodarbināto cilvēku (aptuveni 500) skaitu, investīciju apjomu un strauji augošo nozares ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, būtu absurdi uz nepamatotu un emocijām balstītu apgalvojumu pamata likt šķēršļus tālākai nozares attīstībai.

Kā norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, ja tiek apgalvots, ka viena nozare ir jāslēdz tikai tāpēc, ka tā nodarbojas ar dzīvnieku turēšanu, tad tikpat labi kādam var ienākt prātā arī aizliegt pārējās lauksaimniecības nozares, kas saistītas ar dzīvniekiem. Latvijā kažokzvēru audzēšana vēsturiski esot bijusi būtiska lauksaimniecības nozares sastāvdaļa, un, rūpējoties par galaprodukta kvalitāti, esot absurdi apgalvot, ka kažokzvēru audzēšanas procesā netiek ievērotas dzīvnieku labturības prasības.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Pasaulē materiālu otrreizēja izmantošana ir aktuāla tendence, šo principu izmanto arī apģērbu izgatavošanā.

«Es realizēju savas idejas tikai sevis dēļ un darīšu to tik ilgi, kamēr man tas šķitīs svarīgi, nevis tāpēc, ka tā vajag. Esmu sapratusi, ka negribu būt liela uzņēmuma vadītāja, jo tad man neatliks enerģijas un laika radošajam darbam. Periodiski nākas pelnīt naudu ar citām lietām, lai varētu sponsorēt šo savu nodarbošanos,» atklāj dizainere Ingrīda Zābere, SIA Recycled.lv īpašniece. Viņas princips ir izgatavot tērpus no reiz jau lietotiem apģērbiem, tādējādi dodot tiem otru elpu un neatbalstot pasaules piesārņošanu, ražojot arvien jaunas un jaunas preces.

Savulaik Ingrīda maketēja žurnālu Dizaina studija; tajā varēja redzēt daudzus laba dizaina paraugus, tostarp – no otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Tur redzamie darbi vairāk pārstāvēja interjera priekšmetus, piemēram, mēbeles, lampas. Savukārt internetā atrodamie apģērbi no pārstrādātiem materiāliem lielākoties bija karnevāla tipa apģērbi – kleitas no plastmasas maisiņiem, prezervatīviem u.tml. Taču pamazām zaļā domāšana ienāca arī apģērba dizainā un paralēli lielajām modes skatēm tika rīkotas arī zaļās un ekoskates. «Man tas tik ļoti patika, sajūsmināja un iedvesmoja, ka nolēmu, ka arī es vēlos darīt kaut ko līdzīgu. Apģērbs bija tas, ko es pati varu realizēt, jo māku šūt, un man nav jāpiesaista citi speciālisti,» viņa stāsta. Sākotnēji Ingrīda strādāja kopā ar kursabiedreni Ināru Gauju, viņas bija apvienojušās dizaina grupā Zafte. Dizaineres vienojās radīt kolekcijas, tomēr darboties atsevišķi. Inārai tuvāks bija interjers, Ingrīdai – apģērbs. «Tagad ar Ināru esam «sadalījušās», jau pašā sākumā bijām izveidojušas divus domēnus un pērn tos sadalījām – viņai ir Zafte, man Recycled,» saka Ingrīda. Projekts Recycled.lv darbojas kopš 2008. gada, bet uzņēmums dibināts 2013. gada vasarā.

Kipras kartē sarkana līnija, kas atgādina lielu rētu, sadala salu divās daļās, kā arī kalpo kā neitrālā jeb pamiera zona starp Kipras grieķiem un turkiem. Šo zemes strēli kontrolē ANO un tā tiek dēvēta arī par «Zaļo joslu», vēsta Reuters.

Kā savā blogā raksta ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Neils Hols (Neil Hall), šī zona kalpo par atgādinājumu, ka sala sadalīta gan fiziski, gan simboliski. Kiprai 1960. gadā iegūstot neatkarību no Lielbritānijas, pieauga saspīlējums starp uz salas dzīvojošajām grieķu un Kipras turku kopienām, pāraugot politiskās diskusijās un arī vardarbībā 1963. gadā. Drīz vien uz salu tika nosūtīti miera uzturētāju spēki. Situācija saasinājās 1974. gadā, kad, sākoties militārām sadursmēm, sala tika sadalīta divās daļās, starp tām atstājot arī pamiera līniju. Šāda kārtība uz salas saglabājusies arī tagad, un Reuters fotogrāfs pauž – visprecīzāk to raksturo apzīmējums «sasalusi laikā». Uz daudzām ēkām šajā joslā arvien vēl redzamas kara pēdas – ložu caurumi, smilšu maisu nocietinājumi, un izveidotas šaušanas pozīcijas. Jau vairākas desmitgades neskartas ir dzīvojamās ēkas, lidosta, utomašīnu veikals u.c..

Uzņēmums kā darba vieta, kurā pelnīt naudu iztikai? Šis koncepts jau labu laiku ir novecojis un to praktizējošiem uzņēmumiem kļūst aizvien grūtāk piesaistīt un noturēt darbiniekus. Dažādās valstīs veikti pētījumi rāda, ka šodien cilvēki, jo īpaši no jaunākās, Z paaudzes, lielu uzmanību pievērš darba vides kvalitātei un jēgpilnam darbam Tā ietver gan kolektīvā valdošo atmosfēru, gan ārpusdarba pasākumus, gan iespēju realizēt darbinieka pārliecību, piemēram, rūpes var vidi.

Pozitīvas darba vides veidošana nav tikai izdabāšana valdošajām tendencēm vai «spalvu spodrināšana». Ja uzņēmumā valda slikts mikroklimats, darba produktivitāte krītas. Kvīnsas Biznesa skolas un tirgus izpētes centra Gallup pētījumos noskaidrots, ka kolektīvos ar sliktu darba vidi ir par 37% vairāk darba kavējumu, par 49% vairāk nelaimes gadījumu un tiek pieļauts par 60% vairāk kļūdu. Līdz ar to cieš arī finanšu rādītāji – produktivitāte ir vidēji par 18% zemāka nekā kompānijās ar labu darba vidi, rentabilitāte – par 16% zemāka, un darba vietu skaits aug par 37% lēnāk. Lielajās akciju sabiedrībās tas atsaucas arī uz akciju vērtību – to cena laika gaitā mēdz noslīdēt līdz pat 65% zemākam līmenim nekā konkurentiem. Lieki piebilst, ka uz šādām darba vietām strādājošie neraujas, un arī no tām dodas prom biežāk nekā no uzņēmumiem ar patīkamu darba vidi.

Vides aizsardzībā ieinteresētu domubiedru grupa – Zirgābola balvas padome – šogad jau ceturto reizi pasniegs Zirgābolus, informēja balvas autori.

Balva tika dibināta 2009.gadā kā līdzsvarojošs papildinājums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ikgadējai balvai Ābols par vides uzlabošanu un aizsardzību. Zirgābolu mērķis ir pievērst uzmanību vides aizsardzības praksei un problēmām Latvijā, videi nedraudzīgiem projektiem, amatpersonu darbībai/bezdarbībai vides aizsardzības jomā, ignorējot nevalstisko organizāciju un sabiedrības viedokli.

2012.gada nominantus Zirgāboliem nevalstiskās organziācijas izvirzījušas šādās nominācijās: Ķēzienbudžets, Ķēzienakts, Ķēzienmahinācija, Ķēzienprojekts, Zaļo pīlīšu pūšanas ķēziens, Ķēziens sirdī, Ķēzītājs un Lielais Zirgābols.

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Pateicoties straujai insektu skaita krišanai, arvien aktuālāki kļūst savvaļīgie dārzi

Četrstūris sulīgi zaļa zāliena, rinda taisni apcirptu tūju un pa malām izpucētās rindās atraitnītes un asteres: aina, ko sev acu priekšā uzburam, kad izdzirdam vārdu «dārzs». Savukārt pasaulē, ja ne praksē, tad vismaz teorijā, pieņemas spēkā kustība, kas sludina dabiskus dārzus (wild gardens). Tie ir lielāki vai mazāki zemes pleķi, kas ir nevis atkaroti dabai un uzturēti perfektā sterilitātē, bet gan pleķi, kur ļauts dzīvībai kūsāt reibinošā haotiskumā. Pateicoties skaļi izskanējušiem ziņojumiem par insektu populācijas strauju samazināšanos, dabisko dārzu sludinātājos beidzot ir sākuši arī ieklausīties (skat, un patiešām katram mākonim pa zelta maliņai!). Pat slavenā britu Karaliskā dārzkopības biedrība sadarbībā ar The Wildlife Trust ir radījusi vairākus ceļvežus, kā dabiskot dārzu.

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.