No pieciem tūkstošiem bistro izveidei līdz miljonam jaunas tehnoloģiju ražotnes attīstīšanai – Altum finanšu instrumentu saņēmēji pārstāv visdažādākā kalibra un nozaru uzņēmējus no visiem Latvijas novadiem, katrs ar savu biznesa attīstības vīziju un ambīcijām. Brīdī, kad finanšu tirgū parādās ierobežojumi tā saņemšanai, jaunajiem un arī pieredzējušajiem uzņēmējiem talkā nāk Altum kā valsts attīstības finanšu institūcija.
Gada laikā klientiem piešķirtās naudas apjoms mūsu finanšu instrumentu ietvaros ir nedaudz virs 100 miljoniem eiro. Tas ir aptuveni 40% no tā, ko mēs potenciāli varētu finansēt. Nauda labām biznesa idejām šobrīd ir pieejama. Iespējams, pat vairāk nekā jebkad agrāk.
Mēs zinām, ka jauniem uzņēmumiem nereti nākas saskarties ar grūtībām saņemt finansējumu, tas saistīts ar finanšu iestāžu piesardzību pret biznesu, kuram nav pieredzes un pietiekamas kredītvēstures. Finanšu tirgu «ēnā» mēdz nonākt daudz dzīvotspējīgu biznesa ideju, kam ir vajadzīgs ārējs finansējums, – pārsvarā tie ir pavisam jauni uzņēmumi vai uzņēmumi ar strauju attīstības tempu. Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, palielinot finansējuma pieejamību, valstīs tiek veidotas attīstības finanšu institūcijas, ko bieži dēvē par nacionālajām attīstības bankām. To galvenais mērķis nav peļņas gūšana, bet efektīva tirgus nepilnību mazināšana.
Cik daudz Latvijā ir tādu uzņēmumu, kuriem vajadzētu papildu ārējo finansējumu, taču tie dažādu iemeslu dēļ pie attīstībai nepieciešamās naudas netiek? Lai to noskaidrotu, sadarbībā ar SKDS veicām uzņēmumu vadītāju aptauju, kurā apstiprinājās daudzas no mūsu «sajūtām» un novērojumi par šī brīža norisēm tirgū.
Puse no aptaujātajiem uzņēmējiem atzina, ka pēdējo trīs gadu laikā tiem ir bijusi nepieciešamība pēc papildu finansējuma biznesa attīstībai. Īpaši izteikta šāda vajadzība bijusi ražošanas uzņēmumiem un salīdzinoši lielākiem uzņēmumiem (tādiem, kur darbinieku skaits pārsniedz 50 cilvēkus, bet gada apgrozījums ir virs 260 tūkstošiem eiro). Uz jautājumu par papildu finansējuma izlietojuma mērķiem, pārliecinošākās atbildes bija – ieguldījumi pamatlīdzekļos, apgrozāmo līdzekļu finansēšana un jaunu produktu vai pakalpojumu attīstīšana. 57% respondentu pētījumā atzina, ka ir vērsušies pēc finansējuma bankās vai līzinga kompānijās, ceturtā daļa no šiem uzņēmējiem saņēmuši atteikumu, teju piektdaļa atteikušies paši, jo finansējuma nosacījumi bija pārlieku neizdevīgi, bet pārējie finansējumu ir saņēmuši vai nu pilnā apmērā, vai daļu no vajadzīgā.
Ar šobrīd pieejamiem līdzekļiem varētu divkāršot izsniegtā finansējuma apmēru, ja pēc tā vērstos visi uzņēmumi, kuriem nepieciešams finansējums, bet tiem ir atteikušas bankas.
Kāpēc bankās saņemts atteikums? Izplatītākie iemesli: nepietiekama naudas plūsma, nepietiekams nodrošinājums un (vai) nepietiekams pašu kapitāls, pārāk zema rentabilitāte, galvojuma trūkums, uzņēmums ir pārāk jauns. Savukārt kā neizpildāmi nosacījumi finansējuma saņemšanai minēti: banku prasība pēc papildu nodrošinājuma, pēc īpašnieka galvojuma un banku prasība palielināt īpašnieku pašu ieguldījumu. Redzams, ka šādas prasības visbiežāk faktiski nozīmē finansējuma atteikumu, tāpēc vienīgais veids, kā uzņēmējs var savu ieceri realizēt, ir izmantot cita veida ārējo finansējumu.
Minētais pētījums, protams, neatspoguļo to biznesa ideju potenciālu, kas nav ticis atraisīts nepietiekama finansējuma (atteikuma piešķirt aizdevumu) dēļ. Ņemot vērā, ka Latvijas labklājības viens no ilgtermiņa mērķiem ir attīstīt nelielus un vidējus uzņēmumus (un caur to – iedzīvotāju uzņēmīgumu, atbildīgumu un ilgtermiņā arī labklājību!), valstī ir atbalsta instrumenti biznesa sākumam, uzņēmīgumam. Ne tikai finansējot jau nobriedušas, perspektīvas biznesa idejas, bet arī iedrošinot ar drosmes un pieredzes stāstiem, kas ir labākais veids, kā pārvarēt Latvijā tik izplatīto mazticību saviem spēkiem.
Turklāt valsts un Eiropas Savienības finansējuma mērķis ir krietni plašāks un dziļāks – no biznesa uzsākšanas veicināšanas līdz jaunu ekonomikas virzienu attīstīšanai, konkrētu nozaru attīstības veicināšanai, kuras valsts definējusi kā nozīmīgas, bet privātais kapitāls tajās nespēj vai nevēlas iesaistīties. Piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes programma, kas šobrīd notiek visā Latvijā. Tāpat arī uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošana, ko veicinām, gan tieši strādājot ar mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, gan finansējot energoservisa jeb ESKO kompāniju projektus, kas veicina energoefektivitātes projektu arvien plašāku izmantošanu un kuriem Latvijā redzam lielu potenciālu, ja ir pieejama nauda īstajā laikā un brīdī. Šis ir tas brīdis, jo energoefektivitāte nav vairs modes lieta, bet gan nepieciešamība, un arī nauda ir pieejama.
Ar šobrīd pieejamiem līdzekļiem varētu divkāršot izsniegtā finansējuma apmēru, ja pēc tā vērstos visi uzņēmumi, kuriem nepieciešams finansējums, bet tiem ir atteikušas bankas, jo ir pārāk jauni vai mazi, ar nepietiekamu pašu kapitālu un nodrošinājumu vai nav prasītā galvojuma.
