Trīs gadu laikā Murjāņu koka kamaniņu trase varētu piedzīvot pārmaiņas - kļūt pievilcīga gan sportistiem, gan tūristiem, biznesa portālam db.lv savas cerības pauda teritorijas īpašnieks Haralds Buņķis. Arī tagad, esot šādā stāvoklī, trase piesaista tūristu uzmanību.

Pašlaik gan Murjāņu koka kamaniņu trases nākotne ir miglā tīta. Šobrīd ir tikai vīzijas, jo ēkas, kuras atrodas uz H. Buņķa divus hektārus plašās teritorijas, juridiski nepieder nevienam.

H. Buņķis Murjāņu koka kamaniņu trasi vēlas pārņemt savā īpašumā, lai veidotu muzeju, kurā interesentiem parādītu skrituļu kamanas, sportistu tērpus, ķiveres, fotogrāfijas, kinohronikas, kas saistītas ar šī sporta veida vēsturi Latvijā. Muzeja eksponāti gan viņam vēl būtu jāmeklē. «Es esmu ieinteresēts šeit visu atjaunot un sakopt. Kopējās investīcijas varētu būt no 40 000 līdz 50 000 eiro,» apgalvo H. Buņķis. Lai vīzijas īstenotu, vispirms gan jāsakārto juridiskās formalitātes.

Valdība otrdien nolēma piešķirt 350 tūkstošus eiro Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ) darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī audzēkņu ikdienas sadzīves apstākļu uzlabošanai.

Minētā summa tiks piešķirta no MSĢ esošo būvju rekonstrukcijas un multifunkcionālas slēgtas sporta manēžas būvniecības projekta īstenošanai 2014.gadā paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Izmantojot piešķirto finansējumu, MSĢ steidzami jāīsteno vairāki pasākumi, kas nodrošinātu skolas darbības nepārtrauktību.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informatīvajā ziņojumā norādīja, ka, lai gan detalizēti būvju tehniskā stāvokļa apsekošanas rezultāti vēl nav pieejami, jau 2012.gada decembrī veikto pārbaužu rezultāti liecināja, ka MSĢ sporta halle ir normatīvo aktu prasībām neatbilstošā tehniskā stāvoklī.

Finansējumam Murjāņu sporta ģimnāzijas būvju rekonstrukcijai no 7,9 milj. eiro sarūkot līdz 2,4 milj. eiro ar nelielu «piešprici», pievērtas acis uz paliekošajām nepilnībām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Murjāņu sporta ģimnāzija (MSĢ) ir vienīgā skola Latvijā, kur mācību process tiek pakļauts sportam, un tā ir 1965. gadā valsts dibināta vispārējās un sporta izglītības iestāde, kas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā. Ģimnāzijā uzņem audzēkņus 8.–12. klasēs. Sporta bāzes attīstība šogad vainagojās ar atjaunotās slēgtās sporta halles atklāšanu. Ņemot vērā, ka projekts tika īstenots ierobežota finansējuma apstākļos, IZM tagad nākas teikt: «Ģimnāzijas rekonstruētā sporta halle nav paredzēta oficiālu sacensību rīkošanai, bet treniņu procesa nodrošināšanai. Tas īstenojams arī nestandarta izmēra laukumā.»

«Mans nolūks ir panākt, lai Murjāņu Sporta ģimnāzijas audzēkņiem apstākļi uzlabojas. Piemēram, ir ļoti lielas problēmas ar sanitārajiem mezgliem. Patlaban kopmītnēs nav normālu tualešu, ir dažas uz visiem audzēkņiem,» laikrakstam Diena sacījusi jaunā Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktore Ingrīda Amantova, secinot, ka patlaban ģimnāzija ir tieši tādā pašā stāvoklī kā sešdesmitajos gados. «Jāņem vērā, ka tad, kad skolu cēla, nebija ne tādu iespēju, ne arī prasību. XXI gadsimtā normāla tualete ir elementāra prasība,» viņa uzsvērusi.

I. Amantova šonedēļ kļuva par ģimnāzijas direktori. Konkursā uz šo amatu kopumā tika saņemti septiņi pieteikumi, līdz pēdējai kārtai izturēja trīs pretendenti. Jaunā direktore ir olimpisko spēļu medaļniece, bijusi arī sporta skolas direktore. Pēdējā kārtā pretendentiem tika organizēta tikšanās ar sporta federāciju pārstāvjiem, treneriem, skolas darbiniekiem un audzēkņu vecākiem, lai arī tiem būtu iespēja iepazīties ar potenciālā direktora redzējumu par skolas attīstību.

«Amantovas trumpis bija izglītības sistēmas pārzināšana. Tā kā viņa jau ilgstoši vada sporta struktūrvienību, arī attieksme pret audzēkņiem ir nedaudz citāda. Viņa zina visas nianses izglītības jomā. Otrs kandidāts Andris Ulāns vairāk bija tendēts uz materiāltehnisko bāzi un būvniecību. Trešais neieradās vispār,» atklājis ģimnāzijas līdzšinējais izpilddirektors Pēteris Caics.

Par valsts naudu Murjāņu sporta ģimnāzijā uzbūvēta sporta halle – brāķis, bet amatpersonas pauž uzskatu, ka viss ir kārtībā

Tas izklausās pēc pilnīga absurda, bet ir Latvijas mūsdienu realitāte. Vienīgajā sporta ģimnāzijā valstī par vairākiem miljoniem valsts piešķirtas naudas ir notikusi sen gaidīta sporta halles rekonstrukcija, ko paši iesaistītie nodēvē teju par jaunbūvi- tik vērienīgas esot veiktās izmaiņas.

Tāpēc kā bīstama paņirgāšanās šķiet fakts, ka izveidotā handbola laukuma vidū atrodas tur nekādi neiederīgi stabi. Stabi atrodas arī uz skrejceļa, uz kura taču kvalitatīvi vajadzētu trenēties Latvijas jaunajām sporta zvaigznēm. DB aptaujātās amatpersonas pauž uzskatu, ka šiem stabiem, kuriem pat esot izredzes kādreiz tikt notītiem ar jauniem matračiem, tiekot pievērsta neveselīgi liela uzmanība. Galu galā skolas audzēkņiem jaunā halle patīkot, lai turpina vien, riskējot ar traumām, skriet ap monstrozajiem stabiem, kā to skolas audzēkņi ir darījuši arī iepriekšējos 20 gadus. Arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras tiešā pārraudzībā šī skola atrodas, samiernieciski bilst, ka, lai arī halle stabu dēļ esot nestandarta, oficiālas un starptautiskas sacensības te netikšot rīkotas, bet treniņiem šāda būve esot OK.

Murjāņu sporta ģimnāzijā (MSĢ) piektdien svinīgā ceremonijā tika atklāta rekonstruētā sporta halle.

Halles renovācijas darbi tika sākti 2015.gada jūlijā, un tos veica būvuzņēmums Selva būve, kas rekonstruēja arī skolas fasādi. Halles būvniecībā ieguldīti aptuveni 2,5 miljoni eiro, bet kopā ar fasādes rekonstrukcijas darbiem izmaksas bija nedaudz virs trīs miljoniem eiro.

Renovācijas projektu izstrādāja 5.iela projektētāja Jeļena Krasnorucka.

Tāpat pie skolas galvenās ieejas ir izveidota olimpiešu plāksne, uz kuras iegravēti to MSĢ audzēkņu vārdi un uzvārdi, kuri piedalījušies olimpiskajās spēlēs.

Atklāšanas pasākumā piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), Saeimas sporta apakškomisijas pārstāvis Jānis Upenieks (V), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) un Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs, kā arī "Selva būve" valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis un projekta vadītājs Gints Caunītis.

Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanu nepietiekams līmenis arvien paliek aktuāla sabiedrības problēma. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) “Finanšu pratības indeksa” dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir 59%, kas ir zemāk par OECD dalībvalstu vidējo līmeni (63%).

Laikā, kad nestabila ekonomiskā situācija rada riskus iedzīvotāju budžeta stabilitātei, zināšanas par finanšu pārvaldību, ilgtermiņa uzkrājumu un ieguldījumu veikšanu ir īpaši noderīgas. Lai veicinātu iedzīvotāju, it īpaši jauniešu, finanšu pratības progresu AS “4finance” jau trešo gadu iniciē un organizē Latvijas skolās lekciju ciklu “Finanšu prasmes”.

Finanšu pratība ļauj gudri lietot finanšu produktus, veicina pareizu personīgu finanšu organizēšanu un finanšu mērķu sasniegšanu, palīdz veikt uzkrājumus un veidot ieguldījumus. Uzkrājumu veikšanas jautājums ir aktuāls jebkurā vecumā, bet, iemācoties veikt uzkrājumus jau jaunībā, pastāv lielāka iespēja pasargāt sevi no riskiem, kas saistīti ar neparedzētiem tēriņiem, kā arī laicīgi uzkrāt līdzekļus savu materiālo vēlmju īstenošanai un finansiālā stāvokļa stabilizēšanai.

Pēc gaidāmajām brīvdienām tiks vērtēts, vai ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ir mīkstināmi vai gluži pretēji - pastiprināmi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Iepriekš Veselības ministrijai (VM) esot bijis nodoms 11.augustā valdībā piedāvāt mīkstināt ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, taču patlaban Viņķele vairs nav tik pārliecināta par šādu soli.

"Ir tomēr jāsagaida brīvdienu rezultāti [inficēšanās ar Covid-19 dati], lai redzētu, vai mēs varam virzīties ierobežojumu virzienā, palikt uz vietas vai tomēr kāpt kaut kur atkal striktāk," sacīja veselības ministre.

Vienlaikus viņa atgādināja, ka "pussolis atpakaļ" ierobežojumu pastiprināšanas virzienā jau ir sperts iepriekš, nosakot stingrākas prasības sabiedriskās ēdināšanas sektorā.

Vaicāta, vai cilvēki, kuri Latvijā ieceļo no valstīm ar augstiem Covid-19 saslimstības rādītājiem, godprātīgi un atbildīgi ievēro 14 dienu pašizolāciju, Viņķele atzina, ka viņai ir grūti sniegt pamatotu vērtējumu par to, taču, spriežot pēc inficēšanās datiem, esot skaidrs, ka vairākums tomēr šīs prasības ievēro, pretējā gadījumā saslimstība ar Covid-19 Latvijā būtu lielāka.

Slikta prakse un iespēju neizmantošana - šādi izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība) uzlūko nedošanos ārzemju komandējumos, vēsta laikraksts Diena. Viņa uzsvērusi, ka nebraucot visur, kurp tiek saukta: «Aicinājumi piedalīties dažādās konferencēs ārvalstīs tiek saņemti lielā skaitā, bet izvērtējam prioritātes.»

Šā gada martā, tikai pusotru mēnesi pēc stāšanās amatā, Druviete devās trīs darba braucienos - uz Rumāniju, Gruziju un Brazīliju. Sarunā ar Dienu viņa detaļās izklāstījusi katra komandējuma dienas saturu, atskaitoties par tur darīto.

Saspringtākais grafiks esot bijis Brazīlijā - ministres laiks bijis saplānots stundās. Brauciena galvenais mērķis bijusi dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Augsta līmeņa politikas forumā. Tur Druviete slēgtā seminārā ar 15 citu valstu izglītības ministriem sniegusi ziņojumu par aktualitātēm Latvijas izglītības sistēmā, kam sekojusi diskusija ar moderatoru. «Tāda riktīga pirts. Es šoreiz runāju diezgan daudz,» piebildusi Druviete.

Lai gan Valsts kontrole (VK) pēc veiktajām revīzijām ministrijās un valsts iestādēs norāda uz likuma normu pārkāpumiem, liela daļa ministriju neievēro normatīvos noteikto pienākumu saistībā ar pārkāpumu novēršanu.

Aģentūras LETA rīcībā ir nonākusi Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) un Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei adresēta vēstule, kurā ir uzskaitītas ministrijas, kas pēc revīzijām nepilda likumā noteiktos pienākumus saistībā ar pārkāpumu novēršanu.

Piemēram, septiņas no 13 ministrijām neievēro likumā noteikto termiņu, kādā ir jāveic revīzijā konstatēto pārkāpumu izvērtēšana un jāinformē VK par personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem. Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Veselības ministrija (VM), Iekšlietu ministrija (IeM), Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informāciju par personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem saistībā ar VK veiktajās finanšu revīzijās par 2013.gada pārskata sagatavošanas pareizību konstatēto nosūtījušas tikai pēc tam, kad VK ar atsevišķu vēstuli lūgusi pildīt likumā noteikto.

Tradicionāli pavasarī Latvijas iedzīvotāji uzzina par pārkāpumiem iestādēs, kam jākalpo sabiedrības interesēs un jābūt paraugam likumu ievērošanā. Tās ir ministrijas, tām pakļautās un citas valsts pārvaldes iestādes, no kurām daudzas gadu no gada saņem sliktas atzīmes no likumības skolotājas – Valsts kontroles (VK). Neapmierinošie vērtējumi nenozīmē tikai to, ka dažādi darbi netika izpildīti veiksmīgi un tiesiski, – aiz vairākuma pārmetumu ir lielas nodokļu naudas summas, kas izsaimniekotas, pārmaksātas vai izlietotas nepamatoti, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Droši zināms, ka pērn valsts pārvaldē izniekoti vismaz 5,8 miljoni eiro, bet to, cik liels ir kopējais Latvijas budžetam nodarītais kaitējums, secināt nav iespējams, jo ne visi VK revīziju ziņojumos publiskotie skaitļi ir nepārprotami norakstāmi kā zaudējumi. Piemēram, vairākumam ministriju visbiežāk izteiktais pārmetums vairākus gadus pēc kārtas ir avansa maksājumu veikšana. VK revidentu izpratnē tā ir neefektīva un neekonomiska naudas izlietošana, savukārt praksē tas nozīmē, ka budžeta gada beigās pāri palikusī nauda tiek samaksāta uz priekšu, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem vai nodokļiem. Tāpat arī iespaidīgie 10 miljoni eiro, par kuriem Latvijas Nacionālajai bibliotēkai iegādātie pamatlīdzekļi un inventārs neesot identificējams, nenozīmē, ka minētā summa uzskatāma par zaudētu. Kā Dienai skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, mēbeles un tehnika atrodoties zem Gaismas pils nu jau salabotā jumta, taču ne plānā paredzētajās telpās, jo tās atbrīvotas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē norisēm.