ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja iznīcināt Turcijas ekonomiku, ja tā pārkāps zināmu robežu. Tiesa gan, prezidents konkrēti nenorādīja, par kādiem pārkāpumiem viņš Turciju varētu sodīt.

«Ja Turcija izdarīs kaut ko tādu, ko es savā dižajā un nepārspējamajā gudrībā uzskatīšu par zināmu robežu pārkāpšanu, es pilnībā iznīcināšu un izsvītrošu Turcijas ekonomiku, kā es to iepriekš jau esmu darījis,» tviterī brīdināja Tramps.

Tirgi nekavējoties reaģēja uz ASV līdera draudiem. Pēc tvīta publicēšanas Turcijas liras kurss krities par 2,31%, vēsta biznesa portāls «MarketWatch».

ASV bruņotie spēki sākuši pamest pozīcijas līdzās Turcijas-Sīrijas robežai pēc tam, kad Baltais nams svētdien paziņoja, ka nestāsies ceļā Turcijas operācijai pret Sīrijas kurdu kaujiniekiem, kas ar ASV palīdzību spēlēja izšķirošu lomu «Islāma valsts» «kalifāta» sagrāvē Sīrijā.

Latvija ir pievilcīga vieta naudas ieguldīšanai un tai ir liels potenciāls ārvalstu investīcijām, intervijā aģentūrai LETA sacīja bijušais ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš šonedēļ Rīgā ieradies, lai iegūtu informāciju par situāciju Latvijā un apsvērtu iespējas investēt.

Kerijs, kurš apsverot iespējas iesaistīties biznesā un kļūt par investoru, Rīgā ieradies, jo uzskatot, ka šai pasaules daļai ir milzīgs potenciāls, kas daļēji jau tiek īstenots.

Tas attīstās ātrāk nekā pārējā Eiropā, sacīja bijusī amatpersona, paužot viedokli, ka cilvēki skatās uz vietām kā Latvija, kur ir valdība, kas vēloties virzīties uz priekšu, kur esot labi īstenota politika, darbaspēks, iespējas tirdzniecībai Eiropas Savienībā un ārpus tās.

«Jūsu eksporta rādītāji aug, rūpniecības rādītāji palielinās. Ja nemaldos, jūsu rūpniecības rādītāji ir pieauguši par 5,5%, pieaudzis arī kopprodukta rādītājs, kas ir augstāks nekā pārējai Eiropai. Līdz ar to šī izskatās kā vieta, kur kaut kas notiek un iespējas ir īstas,» savu viedokli skaidroja bijušais ASV ārlietu resora vadītājs.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien brīdināja Turciju par ekonomisku sagrāvi, ja tā pēc ASV karaspēka atvilkšanas no Sīrijas uzbruks kurdu spēkiem, vienlaikus prezidents mudināja kurdus neprovocēt Ankaru.

«Mēs Turciju ekonomiski sagrausim, ja viņi uzbruks kurdiem,» tviterī brīdināja Tramps, mudinot arī izveidot 30 kilometru drošības zonu.

«Tāpat es negribu, ka kurdi provocē Turciju. Krievija, Irāna un Sīrija ir lielākie ieguvēji no ASV ilgtermiņa politikas iznīcināt »Islāma valsti« - dabīgie ienaidnieki. Mēs arī gūstam labumu, bet tagad ir laiks vest mūsu karavīrus mājās. Jāizbeidz bezgalīgie kari!»

Trampa pēkšņais 19.decembra paziņojums, ka no Sīrijas tiks izvesti 2000 tur dislocētie ASV karavīri, radīja satraukumu Vašingtonas amatpersonu vidū un ASV sabiedrotajos ārzemēs, bet ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss atkāpās no amata.

Tramps pēc sava sākotnējā paziņojuma, kas sabiedrotos pārsteidza nesagatavotus, kā arī izraisīja satraukumu Sīrijas kurdos, vēlāk skaidroja, ka karaspēka izvešana notikšot lēni.

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ceturtdien paziņojis, ka viņš ir gatavs pārtraukt sarunas ar Irānu par tās kodolprogrammas ierobežošanu, ja netiks pieņemti stingri lēmumi.

Ja netiks pieņemti stingri lēmumi, mēs esam pilnībā gatavi izbeigt šo procesu, žurnālistiem Vīnē atzina Kerijs, piebilstot, ka sarunu termiņš neesot neierobežots.

Vienlaikus valsts sekretārs uzsvēra, ka ierobežotā laika dēļ viņš neļausies sasteigtas vienošanās panākšanai.

Pēc Kerija teiktā, lai gan ceļā uz visaptverošu vienošanos ir panākts reāls progress, tomēr vairāki smagi jautājumi paliek neatrisināti.

Sarunas turpinās 13.dienu un jau pagājuši divi termiņi, kas bija noteikti to pabeigšanai, bet ASV likumdevēji paziņojuši, ka līdz pusnaktij grib saņemt jebkādu vienošanās tekstu.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aizvadījuši četras stundas «atklātās» sarunās, taču vērā ņemamu rezultātu tās nav nesušas, ziņo BBC.

Dž. Kerijs vēlāk atklāja, ka viņš esot S. Lavrovam paudis, ka ASV vēl joprojām uzskata, ka Krievija pārņēma Ukrainai piederošo Krimas reģionu «nelegāli un neleģitīmi». Viņš arī esot uzsvēris savam Krievijas kolēģim, ka neviens lēmums par Ukrainas nākotni nevar tikt pieņemts bez Kijevas iesaistīšanās.

«Mēs neakceptēsim ceļu uz to, lai leģitīmā Ukrainas valdība «nav pie galda»,» preses konferencē Parīzē pauda ASV pārstāvis. Jāatgādina, ka S. Lavrovs ieprekš Krievijā pauda, ka vēlas, lai Ukraina kļūst par federālu valsti.

«Princips ir skaidrs – nekādi lēmumi netiks pieņemti par Ukrainu bez Ukrainas piedalīšanās,» norādīja Dž. Kerijs. Tāpat ASV Valsts sekretārs norādīja, ka viņam «spēcīgas bažas» radījusi Krievijas militāro spēku klātbūtne pie Ukrainas austrumu robežas. Db.lv jau informēja, ka pie Austrumukrainas robežas koncentrējas Krievijas karavīri un militārā tehnika. ASV prezidents Baraks Obama aizvadītās darba nedēļas beigās aicināja Krieviju pārtraukt Ukrainas «iebiedēšanu» un samazināt militāro spēku skaitu pie Ukrainas austrumu robežas.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs aicinājis Krieviju «likt Ukrainu mierā» un brīdināja, ka tiks aizstāvēta NATO teritorijas «katra colla», ja tai radīsies draudi, vēsta BBC.

Krievija nav spējusi izpildīt vienošanos par spriedzes samazināšanu Austrumukrainā, pauda Dž. Kerijs. Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins jorpojām uzsver, ka Ukrainā nav Krievijas militāro spēku. Pēc Dž. Kerija paustā, Krievija ir pastiprinājusi Krīzi Ukrainā.

Krievija nav spērusi nevienu nopietnu soli, kas apliecinātu nopietnus mēģinājumus pildīt vienošanos, kas panākta Ženēvā, paziņojis Dž. Kerijs. Viņš arī pauda, ka Krievija mēģina «izmainīt Austrumeiropas drošības sistēmu».

«Es svinīgi apliecinu, ka tur [Ukrainā – red.] nav krievu instruktoru, speciālo vienību vai karavīru,» pauda V. Putins.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry) brīdinājis, ka Krievija varētu piedzīvot plašākas sankcijas, ja tā nemazinās saspīlējumu Ukrainā, vēsta BBC.

Telefonsarunā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu (Sergei Lavrov) Dž. Kerijs pauda bažas, ka Krievija nesper «pozitīvus soļus».

ASV Valsts sekretārs esot aicinājis Krieviju «pieklusināt eksaltēto retoriku, risināt situāciju Ukrainas austrumos diplomātiski un izplatīt publiskus paziņojumus, kas aicinātu aktīvistus nolikt ieročus un pamest okupētās pašvaldību celtnes».

Dž. Kerijs norādīja – ja netiks vērots nekāds progress, lai izpildītu pagājušajā nedēļā panākto Ženēvas vienošanos, pret Krieviju varētu tikt vērstas papildu sankcijas.

Tiekoties ar Ukrainas jauno valdību, kas nāca pie varas pēc iepriekšējā prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas, ASV viceprezidents Džo Baidens (Joe Baiden) aicināja Krieviju «beigt runāt un sākt rīkoties», lai mazinātu krīzi Ukrainā.

Ja Krievija nemainīs savu politiku pret Ukrainu, ASV var noteikt sankcijas veseliem Krievijas ekonomikas sektoriem, pirmdien intervijā laikrakstam Wall Street Journal paziņojis ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc ASV nosaka sankcijas atsevišķiem Krievijas pilsoņiem un uzņēmumiem, nevis veseliem ekonomikas sektoriem - enerģētikas, finanšu un bruņojuma -, Kerijs sacīja: «Šobrīd mēs tam esam ļoti tuvu. Ja viņi (Krievija) turpinās iet pa to pašu ceļu, tieši pie tā mēs arī nonāksim.»

Sakarā ar notikumiem Ukrainā ASV noteikusi jaunas sankcijas septiņām Krievijas amatpersonām un 17 uzņēmumiem. Cita starpā runa ir par aktīvu iesaldēšanu, kas var atrasties ASV jurisdikcijā, kā arī aizliegumu izsniegt ASV vīzas.

Līdz šim īstenotajām sankcijām jau ir zināms politiskais un ekonomiskais efekts, sacīja Kerijs. Liecība tam, pirmkārt, ir fakts, ka Krievija nav ievedusi karaspēku Austrumukrainā.

Francija un ASV noraidījušas Sīrijas gadījuma salīdzināšanu ar Irāku, uzsverot, ka militāru operāciju rezultātā nav gaidāma ilga un mokoša kara sākšanās.

Uzstājoties kopīgas konferences laikā Parīzē, ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs un Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss uzsvēra, ka šobrīd cilvēku prātos valda lielas šaubas par Rietumvalstu iebrukuma Sīrijā nepieciešamību. Tas saistīts ar neprecīziem izlūkdienestu ziņojumiem par masu iznīcināšanas līdzekļiem Irākā, kas kalpoja par iemeslu iebrukumam 2003. gadā.

Dž. Kerijis norādīja, ka īpaši uzstājis, lai ASV izlūkdienesti publisko savus atklājumus, tādējādi ļaujot pārliecināties, ka Sīrija nekļūs par «otro Irāku». ASV rīcībā esošās pārtvertās sarunas starp Sīrijas armijas vadību apliecinot, ka Bašara Al Asada režīma spēki devuši rīkojumu gatavoties ķīmisko ieroču uzbrukumam un karavīriem izdalījuši gāzmaskas.

Ukrainas tiesa atbrīvojusi deviņus cilvēkus, kas tika arestēti sadursmju laikā starp eiropeiski noskaņotiem protestētājiem un miliciju, vēsta BBC.

Sadursmes starp likumsargiem un protestētājiem notika 30. novembrī, un tās izcēlās, milicijai cenšoties novirzīt protestētājus no prezidenta administrācijas ēkas Kijevā.

Lai arī atbrīvoti deviņi protestētāji, situācija galvaspilsētā saglabājas saspringta. Pirmās sarunas starp Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un protestētājiem nav nesušas vērā ņemamus rezultātus. Svētdien Kijevā plānotas vērienīgas demonstrācijas, un cilvēki pamazām pulcējas galvaspilsētā, ziņo BBC.

Simtiem protestētāju vēl aizvien apmetušies teltīs Neatkarības laukumā, neņemot vērā, ka temperatūras stabiņš noslīdējis zem nulles. Tāpat atjaunotas barikādes no sniega, ledus, koka paletēm, metāla konstrukcijām, stieplēm un dažādiem priekšmetiem, piemēram, krēsliem.

Nesagaidot 16. martu, kad Krimā gaidāms referendums par reģiona pievienošanu Krievijai, Krimas parlaments pieņēmis deklarāciju par reģiona neatkarību no Ukrainas, ziņo Korrespondent.

Pieņemtajā deklarācijā pausts – gadījumā, ja 16. martā referendumā Krimas iedzīvotāji nobalsos par Krimas pievienošanos Krievijai, Krima vispirms pēc referenduma kļūs par neatkarīgu un suverēnu valsti ar republikas pārvaldes formu, un pēc tam lūgs pievienošanos Krievijas Federācijai. Tā teikts Krimas parlamenta paziņojumā.

Deklarāciju parlamentā atbalstīja 78 no 81 deputāta, kas bija ieradušies uz balsošanu.

Pašlaik nav ziņu, kāda būs parlamenta rīcība, ja referendumā tiks nobalstos pret Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Jau pašlaik Krievijas valsts medijos, piemēram, Russia Today, Krimas pussala pasaules kartē tiek iezīmēta Krievijas teritorijas krāsās, novēroja Db.lv.

Krievija atsaukusi savu vēstnieku Ukrainā Mihailu Zurabovu, to skaidrojot ar «situācijas pasliktināšanos» valstī, ziņo BBC.

Maskava ir nosodījusi līdzšinējā prezidenta Viktora Janukoviča atsaukšanu no amata. Kā vēstīts, sestdien, 22. februārī, Ukrainas parlaments pieņēma lēmumu par V. Janukoviča atcelšanu no pienākumu pildīšanas. Tāpat noteikts, ka jauna prezidenta vēlēšanas tiks rīkotas 25. maijā.

Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs (Oleksandr Turchinov), bijušās premjeres Jūlijas Timošenko līdzgaitnieks, norādījis, ka turpmāk valsts fokusēsies uz ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību (ES).

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry) uzsvēra, ka ASV atbalsta Ukrainas parlamenta nesenās darbības.

Ukrainas pilsētā Doņeckā ceturtdienas vakarā izcēlās sadursmes starp dažādu mītiņu dalībniekiem. Rezultātā tika ievainoti vismaz 50 cilvēki, bet vismaz divi – miruši, ziņo Ukrainas un pasaules mediji.

Kā raksta Ukrainas medijs Korrespondent, 13. martā notika uzbrukums akcijas «Par vienotu Ukrainu» (За единую Украину) dalībniekiem, un uzbrucēji bija prokrieviski noskaņotie iedzīvotāji. Medija rīcībā ir informācija, ka viens no bojā gājušajiem bija 22 gadus jauns vīrietis. Viņš mira ātrās palīdzības automašīnā. Savukārt vēl viens nogalinātais ir Dmitrijs Čerņavskis (Дмитрий Чернявский), partijas Svoboda (Свободa) Doņeckas apgabala aktīvists, liecina informācija bojāgājušā vīrieša Facebook profilā.

Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs (Арсен Аваков) paziņojis, ka milicija naktī uz ceturtdienu jau aizturējusi četrus Doņeckas «masu kautiņa» organizētājus. Tā ministrs pauda savā Facebook kontā. Viņš arī norādīja, ka šīs aizturēšanas būšot «tikai sākums».

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry) atzina, ka dažos gadījumos ASV Nacionālās drošības aģentūras (National Security Agency, NSA) darbība ir gājusi par tālu, vēsta BBC.

Baltā nama pārstāvis solīja, ka kopā ar prezidentu Baraku Obamu strādās, lai novērstu turpmāku NSA neadekvātu darbību. Tāpat viņš pauda, ka ASV pastiprinājusi drošības pasākumus, lai pasargātu valsti no iespējamiem teroristu uzbrukumiem.

«Mēs esam novērsuši, ka lidmašīnas triecas pret zemi, ēkas tiek uzspridzinātas un cilvēki nogalināti, jo esam jau laikus uzzinājuši par teroristu plāniem,» pauda Dž. Kerijs.

«Es varu apgalvot, ka nevainīgi cilvēki nav cietuši šajā procesā, kad tikusi vākta informācija. Jā, dažos gadījumos tas ir aizgājis par tālu,» paziņojis Baltā nama pārstāvis.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs paudis, ka notiekošais Ukrainā nav cīņa starp Austrumiem un Rietumiem, vēsta BBC.

Tāpat viņš aicināja visas nācijas kopīgi strādāt, lai Ukrainā nodrošinātu stabilitāti. Kijevas jaunā administrācija turpina piedzīvot kritiku no Ukrainas krievvalodīgo puses. Tikmēr Kremlis, kas atbalsta masu slepkavībās apsūdzēto bijušo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, paudusi nosodījumu opozīcijas nākšanai pie varas. Tomēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs solījis, ka Krievijas «neiejaukšanās politika» turpināsies.

«Runa nav par Rietumiem pret Austrumiem. Runa nav par Krieviju vai ASV, runa ir par Ukrainas tautu un ukraiņu nākotnes izvēlēm, un mēs vēlamies strādāt ar Krieviju un citām valstīm, ar visiem, lai gādātu, ka kopš šīs dienas situācija Ukrainā ir miermīlīga,» pauda Dž. Kerijs.

ASV izteikusi «lielas bažas» par augsto spriedzi Austrumukrainā, kur aizvadītajās brīvdienās prokrieviski noskaņotie aktīvisti uzbrukuši valdības ēkām trīs pilsētās, vēsta BBC.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs telefonsarunā paudis savam Krievijas kolēģim Sergejam Lavrovam, ka jebkādi Krievijas centieni destabilizēt situāciju Ukrainā «radīs sekas».

Dž. Kerijs telefonsarunā esot teicis, ka turpmāki Krievijas centieni destabilizēt situāciju Ukrainā novedīs pie tālākām sekām. Tāpat Vašingtona norādījusi, ka notikumi Austrumukrainā «neizskatās pēc spontānas notikumu virknes».

Krievijas un ASV pārstāvji pārrunāja iespēju izdiskutēt situāciju tiešās sarunās tuvāko desmit dienu laikā.

Ukraina uz Doņecku, Luhansku un Harkovu nosūtījusi drošībspēkus. Jau ziņots, ka aizvadītajās brīvdienās šo triju pilsētu pašvaldības ēkām uzbruka prokrieviski noskaņoti aktīvisti, ieņemot šos namus un izkarot tajos Krievijas karogus. Savukārt Doņeckā aktīvisti pašpasludinājuši «tautas republiku» un aicinājuši 11. maijā rīkot referendumu par pilsētas atdalīšanos no pārējās Ukrainas, atkārtojot Krimas pussalas scenāriju.

Jebkādas militāra rakstura ASV darbības pret Sīriju nozīmētu atbalsta pieaugumu starptautiskajam teroristu grupējumam Al Qaeda un tās sabiedrotajiem, pavēstījis šīs valsts ārlietu ministra vietnieks.

Sarunā ar BBC Sīrijas ārlietu ministra vietnieks Faisals Mekdads arī uzsvēra, ka ķīmiskos ieročus uzbrukumā pie Damaskas lietojušas bruņotas opozicionāru grupas, nevis valdības karaspēks. Savukārt ASV militāri triecieni pret Sīriju palielinās atbalstu teroristiem, kā arī veicinās pret amerikāņiem vērsta naida pieaugumu un destabilizēs visus Tuvos Austrumus.

Tikmēr ASV valsts sekretārs Džons Kerijs pavēstījis, ka Vašingtonas rīcībā ir pierādījumi, ka 21. augusta uzbrukumos Damaskas pievārtē izmantota zarīna gāze. ASV valsts sekretārs norādīja, ka notikuma vietā savāktie matu un asins paraugi atklājuši zarīna klātbūtni. Paraugus ASV izdevies iegūt izmantojot «personīgos avotus», bez ANO inspektoru, kas atradās Sīrijā, palīdzības.

Ukrainas milicijas īpašo uzdevumu vienība Berkut un valsts Iekšlietu ministrijas īpašie spēki nojaukuši barikādes un teltis Kijevas Neatkarības laukumā (Maidan), kas uzskatāms par protestu epicentru, vēsta pasaules mediji.

Milicija ienāca Neatkarības laukumā plkst. divos naktī pēc vietējā un Latvijas laika. BBC no notikumu vietas vēstīja, ka laukumu bija aplenkusi «miliču jūra». Likumsargi ziņoja, ka viņu mērķis neesot izklīdināt protestētājus, bet gan atbrīvot satiksmei ielu, kas šķērso laukumu.

Tomēr laukumā protestētāju skaits nav gājis mazumā, un kopumā to skaits naktī uz trešdienu sasniedza apmēram 15 tūkstošus, vēsta BBC. Protestētājus apmeklēja arī Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Ketrina Eštone. Viņa viesojās Kijevā, lai meklētu izeju no politiskās krīzes.

ASV patlaban apdomā dažādus rīcības plānus, ieskaitot sankcijas, ja Ukrainā turpināsies politiskā krīze, vēsta BBC.

Šāds ASV paziņojums nācis klajā pēc tam, kad milicija sāka padzīt no Kijevas centra pret prezidentu noskaņotos protestētājus. ASV amatpersonas izteikušas brīdinājumu Ukrainai nelietot spēku pret civiliedzīvotājiem.

Ukrainas aizsardzības ministrs Pavlo Ļebedevs telefonsarunā pārrunāja notiekošo Ukrainā ar ASV aizsardzības ministru Čaku Hāgelu, kurš uzsvēra, ka draudus var radīt jebkura militāra iejaukšanās protestos.

«Mēs izskatām vairākas iespējas, arī sankcijas, tomēr es neatklāšu detaļas,» medijiem pauda ASV pārstāvis Jens Psaki. Jau iepriekš ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs pauda riebumu pret Ukrainas amatperosnu lēmumu izmantot milicijas spēku pret miermīlīgiem protestētājiem. «Policija, buldozeri, steki tā vietā, lai respektētu demokrātiskās tiesības un cieņu pret cilvēku,» pauda Dž. Kerijs.

Protestētāji Ukrainā atjaunojuši savas pozīcijas Kijevas centrā, atkal uzceļot barikādes, ko šīs nedēļas sākumā nojauca miliči, vēsta BBC.

Atjaunotās barikādes Neatkarības laukumā (Maiden) ir lielākas nekā iepriekš, notikuma vietā novērojis medijs BBC. Barikādes uzslietas no metāla caurulēm, smilšu maisiem un sniega.

Protesti Ukrainas galvaspilsētā nerimst jau vairākas nedēļas, un tos rosināja valsts prezidenta Viktora Janukoviča rīcība – viņš paziņoja, ka Ukraina tomēr neparakstīs sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību (ES). Tturklāt vēlāk izplatījās baumas, ka valsts vadītājs raugās Krievijas virzienā un grasās parakstīt Maskavas vadīto Muitas savienību. Protestētāji ielās pauž, ka vēlas, lai valsts nākotnē attīstītos eiropeiskā virzienā.

«Radikāli mainīsies» tas, kā ārvalstu investori uzlūko Krieviju. Lielvalstij nāksies samaksāt augstu cenu par savām darbībām Ukrainā, uzskata Deutsche Bank galvenais ekonomists Deivids Folkerts-Laundaus (David Folkerts-Landau), viņš pauda intervijā avīzei Die Welt.

«Ar Ukrainu saistīto darbību dēļ, kas vairāk atgādina 19. gadsimta stereotipisko domāšanu, Krievija kļuvusi mazāk prognozējama. Tādēļ tai nav jābrīnās, ja valsti neuztvers kā uzticamu vietu ārvalstu investīcijām,» uzsvēra ekonomikas eksperts.

«Turpmāk visiem, kas iegulda naudu Krievijas vērtspapīros vai biznesā, nāksies rēķināties ar lielākiem riskiem, kas saistīti ar Krieviju,» pauda Deutsche Bank galvenais ekonomists.

Cita starpā ārvalstu investoru vidū pastiprināsies apziņa par strukturālājam problēmām, kas ir valstī, uzskata D. Folkerts-Laundaus. «Krievija palaidusi garām iespēju izveidot funkcionējošu ekonomiku, kas ir spējīga konkurēt starptautiski,» pauda ekonomists. Viņš norādīja uz tādām Krievijas «ekonomiskās monokultūras» nepilnībām un «izmaksām» kā kompāniju administrēšanas vadības metodes, korupcija, nepilnvērtīga tiesiskā aizsardzība, kā arī «satraucoša demogrāfiskā attīstība». Līdz ar to Deutsche Bank galvenais ekonomists secina, ka «ārzemnieki stipri pārvērtē Krievijas ekonomikas potenciālu».

Eiropas Savienības (ES) valstis piedāvājušas savu palīdzību Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanā, kas paredzēta saskaņā ar panākto vienošanos starp Krieviju un ASV.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs vienošanos par Sīrijas ķīmisko ieroču arsenāla iznīcināšanu panāca sestdien Ženēvā aizvadīto sarunu laikā. Saskaņā ar panākto vienošanos Sīrijai nedēļas laikā jāatklāj informācija par visiem tās rīcībā esošajiem ķīmiskajiem ieročiem. Tāpat Sīrijai jāgarantē Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) speciālistiem piekļuve savam arsenālam.

OPCW pārstāvjiem tikmēr līdz nākamā gada pirmajai pusei jāiznīcina Damaskas ķīmisko ieroču arsenāls. Gadījumā, ja Sīrija vilcināsies ar šo noteikumu izpildīšanu, centīsies ķīmiskos ieročus nodot saviem sabiedrotajiem vai arī tos atkārtoti izmantos, ASV un Krievija varēs īstenot ANO VII nodaļu, kas nosaka militāra spēka izmantošanu. Sīrija panākto vienošanos apsveikusi, norādot, ka tā bijusi šīs valsts izcīnīta uzvara, kas izdevusies ar Krievijas draugu atbalstu.

Ziemeļkoreja ir spējusi attīstīt savu kodolprogrammu tik tālu, ka tās rīcībā var būt uz balastiskajām raķetēm uzstādāmas kodolgalviņas, secinājusi ASV Aizsardzības izlūkošanas aģentūra.

Aģentūras paziņojumu gan kritizējis ASV Aizsardzības departaments un Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija, norādot, ka Ziemeļkorejas spējas palaist kodolraķeti nav pierādītas.

Jau iepriekš vēstīts, ka Ziemeļkoreja gatavojas veikt jaunus raķešu izmēģinājumus, tādējādi palielinot spriedzi Korejas pussalā. Reaģējot uz komunistiskā režīma plāniem, reģiona valstis ieviesušas vairākus pretpasākumus – Dienvidkoreja izvietojusi vairākus karakuģus, bet Japāna – pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai nepieciešamības gadījumā spētu notriekt Ziemeļkorejas raķetes. Tiek pieļauts, ka Ziemeļkoreja varētu izmēģināt raķetes, kuras spēj sasniegt ASV karabāzes Klusā okeāna salās.

Nemieri Turcijas pilsētās turpinās arī ceturtdien. Valsts galvaspilsētā Ankarā tūkstošiem cilvēku pulcējās arodbiedrību organizētā protesta akcijā, kuras laikā tika pieprasīta Turcijas premjera Tajipa Erdogana atkāpšanās. Likumsargi pret demonstrantiem vērsušies ar asaru gāzi un ūdensmetējiem.

Ankaras ielās izgāja arī skolotāji, ārsti, banku darbinieki un citi strādnieki, kas pievienojās arodbiedrību aicinājumam atbalstīt valstī notiekošos protestus.

Tikmēr Turcijas valdība arī izteikusi protestu pēc tam, kad ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs kritizēja pārlieku lielo policijas spēka piemērošanu cīņā ar demonstrantiem.

Trešdien Turcijas protestētāju pārstāvji valdībai iesniedza savu prasību sarakstu, kuru izpildīšanas gadījumā, demonstrācijas tiktu pārtrauktas. Protestētāji pieprasījuši valdībai atlaist Stambulas, Ankaras un citu pilsētu policijas vadītājus, kuru vadībā likumsargi vardarbīgi apspieduši protestus. Tāpat protestētāji vēlas panākt asaru gāzes izmantošanas aizliegumu, arestēto demonstrantu atbrīvošanu, Stambulas mēra atlaišanu un Gezi parka apbūves apturēšanu.