Investors

ASV akciju cenas kāpj un dolāra vērtība krītas, FRS nemainot procentlikmi

LETA--AFP,31.01.2019

Jaunākais izdevums

Volstrītā akciju cenas trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās, pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, kas sekoja labiem firmu peļņas rādītājiem un ASV nodarbinātības datiem.

ASV biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1,5%, reaģējot uz FRS bāzes procentlikmes nemainīšanu un piesardzīgo pieeju turpmākām darbībām. ASV centrālā banka bāzes procentlikmes mērķrādītāju saglabāja 2,25%-2,5% apmērā.

FRS vadītājs Džeroms Pauels preses konferencē sacīja, ka pamatojums turpmākām procentlikmju celšanām ir «kļuvis vājāks».

«Šajā vidē mēs uzskatām, ka mēs vislabāk varam atbalstīt ekonomiku, esot pacietīgi perspektīvas izvērtēšanā pirms tālāku izmaiņu veikšanas savā politikā,» teica Pauels.

FRS arī paziņoja, ka varētu mainīt savu vērtspapīru portfeļu samazināšanas tempu.

«Investoriem visvairāk patīk tas, ka viņi panākuši [no FRS] vairāk, nekā gaidīja,» sacīja «National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

FRS paziņojums un Pauela preses konference sniedza «apliecinājumu, ka investoriem nevajag uztraukties par to, ka monetārā politika būtu neapdomīga attiecībā pret globālajā ekonomikā notiekošo,» teica Hogans.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru kāpa, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien pieauga par 0,92 dolāriem līdz 54,23 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,33 dolāriem līdz 61,65 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» trešdien pieauga par 1,8% līdz 25 014,86 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kāpa par 1,6% līdz 2681,05 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 2,2% līdz 7183,08 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 1,6% līdz 6941,63 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,3% līdz 11 181,66 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 1,0% līdz 4974,76 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,1433 līdz 1,1483 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3066 līdz 1,3111 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 109,40 līdz 109,02 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 87,49 līdz 87,55 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam «Breksita» jomā.

ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.

Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» nedaudz pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas pēc bažām par lēnāku ekonomikas izaugsmi un ASV procentlikmju nesamazināšanu

LETA/AFP,09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju cenas pirmdien kritās, valdot bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un mazinoties cerībām, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt procentlikmes.

Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

ASV akciju cenas ir kritušās pēc tam, kad visi trīs Volstrītas indeksi pagājušo trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem saistībā ar pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un cerībām uz FRS monetārās politikas mīkstināšanu.

Piektdien publicētais ASV Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā tomēr ir samazinājis FRS motivāciju pazemināt procentlikmes.

Investoru uzmanība tagad ir pievērsta FRS vadītājam Džeromam Pauelam, kurš šonedēļ sniegs pusgada ziņojumu Kongresā. Investori arī paturēs acīs patēriņa cenu datus, kas ir vēl viens faktors, kuru ņem vērā FRS savu lēmumu pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas ASV, bet pieaug Eiropas biržās pēc FRS procentlikmes pacelšanas

LETA--AFP/AP,22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas trešdien kritās ASV, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt ASV dolāra vērtība pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par trim ceturtdaļām procentpunkta.

ASV centrālā banka veica šādu procentlikmes paaugstināšanu trešo sanāksmi pēc kārtas. Pirms tās paziņojuma par šo lēmumu akciju cenas Volstrītā bija augušas, sekojot kāpumiem vadošajās Eiropas biržās un kritumiem Āzijas biržās.

Tirgi jau bija paredzējuši vēl vienu ievērojamu procentlikmes paaugstināšanu, bet nebija gatavi FRS Atvērtā tirgus komitejas prognozei, ka bāzes procentlikmi būs nepieciešams palielināt arī turpmāk.

FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ir nepieciešama "ierobežojoša" monetārā politika, lai panāktu gada inflācijas samazināšanos līdz 2% līmenim. Viņš atzina, ka šādi soļi inflācijas samazināšanai nozīmēs lēnākas ekonomikas izaugsmes un augstāka bezdarba periodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās pirms šonedēļ gaidāmiem centrālo banku lēmumiem par procentlikmēm, kamēr investori turpināja bažīties par banku problēmām.

"Pagājušajā nedēļā atjaunojās [investoru] riska apetīte pēc labākas tehnoloģiju milžu peļņas, bet situāciju akciju tirgos ir mainījušas bažas par procentlikmēm, tālākām banku krīzēm, ASV parāda griestiem un ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nodomiem," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

"Eiropas un ASV [biržu] indeksi ir krasi sarukuši investoru nervozitātes dēļ," viņš piebilda.

Austrālijas centrālā banka otrdien paaugstināja bāzes procentlikmi līdz augstākajam līmenim kopš 2012.gada aprīļa. Centrālā banka bāzes procentlikmi paaugstināja par 0,25 procentpunktiem līdz 3,85%.

Ir gaidāms, ka FRS paaugstinās bāzes procentlikmi 10.reizi, kas varētu būt pēdējā reize pašreizējā ciklā, par 0,25 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, investoriem ar bažām gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) paziņojumu par nākamo procentlikmju paaugstināšanu, un ir gaidāms, ka ceturtdien procentlikmes pacels arī Anglijas Banka.

ASV un Lielbritānijas centrālo banku mērķis ir iegrožot augošo inflāciju, paceļot procentlikmes.

Arī Zviedrijas centrālā banka otrdien nolēma īstenot straujāko bāzes procentlikmes paaugstinājumu kopš inflācijas mērķa noteikšanas 1993.gadā, tādējādi cenšoties samazināt inflāciju, kuras kāpumu veicina Ukrainas kara negatīvā ietekme. Zviedrijas centrālā banka bāzes procentlikmi palielināja no 0,75% līdz 1,75%.

Akciju cenas Volstrītā pēdējās dienās ietekmē FRS pārstāvju paziņojumi pirms gaidāmā FRS lēmuma paaugstināt bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem. Ir gaidāms, ka FRS politiku noteicošā Federālā atvērtā tirgus komiteja (FOMC) paziņos savu lēmumu trešdien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma trešdien samazināja bāzes procentlikmi, taču FRS prezidenta Džeroma Pauela sacītais, ka šis samazinājums nav sākums regulārai procentlikmes pazemināšanai izraisīja akciju cenu kritumu Savienoto Valstu biržās un ASV dolāra kursa kāpumu.

FRS trešdien pirmo reizi kopš 2008.gada nolēma samazināt bāzes procentlikmi. FRS Atvērtā tirgus komiteja pēc kārtējās divu dienu sanāksmes paziņoja, ka pazemina bāzes procentlimes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 2-2,25%.

Preses konferencē pēc FRS Atvērtā tirgus komitejas sēdes Pauels uzsvēra, ka lēmums samazināt bāzes procentlikmi nenozīmē to, ka šis ir vienreizējs pasākums, bet nav arī uzskatāms par sākumu regulārai bāzes procentlikmes pazemināšanai.

«Gribu pateikt skaidri. Es sacīju, ka tas nav sākums garai procentlikmes samazināšanu sērijai. Es neteicu, ka tā ir vienreizēja [pazemināšana] vai kaut kas tamlīdzīgs,» norādīja FRS prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem, ka tā drīz varētu pazemināt procentlikmes, ņemot vērā neskaidrību par ekonomikas prognozi.

Kā jau bija gaidāms, FRS atstāja procentlikmes nemainīgas, bet FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka tirdzniecības nesaskaņas un ekonomikas pieauguma palēnināšanās pasaulē ir pamudinājušas daudzus FRS administratorus uzskatīt, ka ir «pastiprinājies» iemesls procentlikmju pazemināšanai.

FRS savā paziņojumā solīja, ka tā «pienācīgi rīkosies, lai uzturētu ekonomikas paplašināšanos", un atmeta iepriekšējo formulējumu, ka tā būs «pacietīga» ekonomikas datu izvērtēšanā. Šī formulējuma atmešana vairoja cerības, ka FRS jau jūlijā samazinās procentlikmes.

«National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans sacīja, ka FRS nostāja par labu procentlikmju pazemināšanai atbilst prognozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība samazinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) ievērojami paaugstināja bāzes procentlikmi, cīnoties pret inflācijas kāpumu.

ASV centrālās bankas Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau otro sanāksmi pēc kārtas nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par trim ceturtdaļām procentpunkta. Pēc komitejas kārtējās divu dienu sēdes tika paziņots, ka bāzes procentlikmes mērķrādītājs tiek palielināts par 0,75 procentpunktiem - līdz 2,25-2,5%.

Analītiķi atzina, ka FRS soļi atbilda tirgus gaidām, un ņēma vērā FRS vadītāja Džeroma Pauela prognozes, ka bāzes procentlikmi būs nepieciešams palielināt arī turpmāk, bet mazākos apmēros jau šogad.

Volstrīta "paredz mazāk agresīvu monetāro politiku vismaz FRS procentlikmju ziņā, mums pārejot no trešā ceturkšņa uz ceturto ceturksni," sacīja "B Riley Wealth Management" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā jau bija gaidāms, trešdien Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja pazemināja bāzes procentlimes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 1,75%-2%.

FRS politikas veidotāji norādīja uz augošiem riskiem – globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un ASV-Ķīnas tirdzniecības karu, kura atrisinājums tuvākajā laikā nav paredzams. FRS vadītājs Džeroms Pauels tirgiem apliecināja, ka ASV centrālā banka ir gatava agresīvi rīkoties, ja ekonomikā sāktos lejupslīde. Pēc viņa izteikumiem Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» kritumu nomainīja kāpums un tas noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu par 0,1%.

«Tirgus tika izpārdots pēc fakta, ka FRS izdarīja, kas no tās tika gaidīts, un neko vairāk,» sacīja «Spartan Capital» analītiķis Pīters Kardillo. "Pauels izturējās ļoti labi jautājumu un atbilžu laikā. Viņš bija ļoti konsekvents. Tirgus ir atvieglots par to.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) paaugstināja procentlikmes un signalizēja par tālākas to paaugstināšanas iespējamību.

FRS Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta līdz 5,25-5,5%. Tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2001.gada.

FRS vadītājs Džeroms Pauels preses konferencē paziņoja, ka turpmāka procentlikmju paaugstināšana būs atkarīga no ekonomikas datiem.

"Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs atzina, ka Pauela izteikumi atbilduši tirgus gaidām.

Pēc FRS investoru uzmanība pievēršas Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas ceturtdien paziņos savu lēmumu par procentlikmēm, un piektdien to izdarīs arī Japānas Banka.

Parīzes biržas indekss trešdien kritās vairāk nekā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi. Šo kritumu veicināja luksusa preču grupas LVMH akcijas cenas samazināšanās par 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi ceturtdien pārsvarā kritās, tirgiem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem, kuri apslāpēja cerības uz ASV procentlikmju samazināšanu tuvākajā laikā.

Londonas biržā akciju cenas saruka pēc tam, kad Anglijas Banka norādīja uz perspektīvām pacelt procentlikmes ātrāk, nekā bija gaidāms.

Kritums bija arī Ņujorkas biržā, kur ar naftu saistīto uzņēmumu akcijas sevišķi strauji kritās pēc jēlnaftas cenu samazināšanās.

Tirgus ietekmēja FRS vadītāja Pauela trešdien paustais vērtējums, ka zema inflācija ASV, domājams, ir «pārejoša» parādība. Investori šos izteikumus uztvēra kā norādi, ka procentlikmju samazināšana tuvākajā laikā nav gaidāma.

Pauela izteikumi arī kontrastēja ar ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumiem samazināt aizņemšanās izmaksas, lai atbalstītu ekonomiku.

«Pārejošā FRS izraisīja pārejošu tirgus kritumu,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans. «Tas pāries.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) jūlija sanāksmes atšifrējuma publicēšanas, kas liecina par FRS nodomu līdz gada beigām samazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

FRS sanāksmes atšifrējums liecina par FRS politikas noteicēju plašu vienprātību jautājumā par obligāciju uzpirkšanas apjomu samazināšanu tuvākajos mēnešos.

Lai gan tas nebija pārsteigums, ņemot vērā FRS amatpersonu nesenos izteikumus, akciju cenas krasi saruka tirdzniecības sesijas pēdējā stundā.

"Vasarai tuvojoties noslēgumam, tirgus noskaņojumu, domājams, turpinās iespaidot" tādi faktori kā bažas par Covid-19 delta variantu un Afganistānu, kā arī gaidīts paziņojums par FRS obligāciju uzpirkšanas samazināšanas grafiku, sacīja ''CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Volstrītas indeksi kritās otro dienu pēc kārtas. Londonas un Parīzes biržu indeksi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, investoriem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem.

FRS sanāksmes protokols radīja labāku priekšstatu par ASV centrālās bankas 30.janvāra lēmumu nemainīt bāzes procentlikmi, kā arī apstiprināja piesardzīgu pieeju turpmākām darbībām, ko bija paudis FRS vadītājs Džeroms Pauels.

Protokolā bija atzīmēts, ka, palielinoties globāliem riskiem un pastāvot bažām par tirdzniecības saspīlējumu, ASV ekonomikas pieaugumam vajadzētu «atkāpties» no pērnā gada straujā tempa.

«Jebkurš, kas domāja, ka varbūt FRS nebija nodoma sūtīt vēsti, ar kuru Pauels nāca klajā preses konferencē, var beigt brīnīties,» sacīja «FTN Financial» ekonomists Kriss Lovs. «FRS tiešām ir noskaņota uz procentlikmju nemainīšanu ilgtermiņā, un nākamais tās politikas solis patiesībā varētu būt procentlikmju samazināšana.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Taustoties pēc griestiem

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs,23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV FRS vadība 22. martā kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 4,75% - 5,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi). Pirmo reizi kopš 2007. gada septembra dolāra bāzes procentu likmes augšējā robeža sasniegusi 5% atzīmi.

16 martā mēs atzīmējām pirmo gada dienu kopš ASV FRS uzsāka procentu likmju celšanas ciklu un pavisam šis ir jau devītais dolāra bāzes procentu likmju paaugstinājums deviņās sapulcēs pēc kārtas un kopējais procentu likmju kāpums jau sasniedzis rekorda augstus 475 bāzes punktus rekorda īsā laikā.

FRS paaugstina bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta 

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes...

Vienlaicīgi ASV FRS sola turpināt savu aktīvu mazināšanu. Vēl pagājušā gada martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz šim brīdim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 320 miljardiem dolāru. Tas ir neto rezultāts ņemot vērā arī to, ka sakarā ar dažu ASV banku bankrotiem un tiem sekojušajai nestabilitātei finanšu tirgū, centrālā banka tirgus likviditātes uzlabošanai pēdējās divās nedēļās ir palielinājusi savus aktīvus par gandrīz 300 miljardiem dolāru.

Lēmuma pamatojums

Neskatoties uz pēdējo pāris nedēļu satricinājumiem banku sektorā un to izraisītajiem viļņiem finanšu tirgū ASV dolāram turpinās straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tomēr pamazām jau ir saskatāmas procentu likmju celšanas cikla beigas un procentu likmju griesti šķiet ir tuvu. Šobrīd, spriežot pēc ASV FRS publicētajiem materiāliem, izskatās, ka tuvākajās sanāksmēs varētu būt sagaidāms vēl viens neliels procentu likmju paaugstinājums un tad ne pārāk ilgstoša pauze, kurai, iespējams, var sekot arī likmju pazeminājums gada beigās.

ASV FRS vadītājs prieku par likmju kāpuma beigām gan mazināja ar solījumu, ka, ja būs vajadzīgs cīnīties ar inflāciju, likmju paaugstināšana var tikt arī turpināta. Šobrīd viedoklis par to, kā varētu uzvesties dolāra procentu likmes ir mainījies, jo centrālā banka sagaida, ka pēdējo pāris nedēļu notikumi pasliktinās situāciju ASV kredītu tirgū, kas būs līdzvērtīgs efekts likmju paaugstināšanai. Ja centrālajai bankai ir taisnība, tad līdz šim veiktais kredītu sadārdzinājumu komplektā ar stingrākām prasībām kredītu ņēmējiem panākts patēriņa bremzēšanos un inflācijas līmeņa pazemināšanos.

Pretēji ECB, kura eiro zonas IKP prognozi šim gadam paaugstināja uz 1%, ASV FRS ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam pazemināja no 0,5% uz 0,4%. Joprojām tiek gaidīts bezdarba līmeņa kāpums 4,5% virzienā, bet centrālā banka atzīst, ka brīvo darba vietu joprojām ir daudz un darba tirgus ir spēcīgs. Katrā ziņā jebkuras izteiktās prognozes apdraud liela nenoteiktība, un centrālās bankas abās okeāna pusēs ir gatavas ātri reaģēt uz ekonomikas vai finanšu tirgus izmaiņām, ko ASV FRS pēdējo pāris nedēļu laikā uzskatāmi pierādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, naftas cenas saruka un ASV dolāra vērtība pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājuma, ka ASV centrālā banka var pastiprināt procentlikmju celšanu ar mērķi iegrožot inflāciju.

Investori bija gaidījuši signālus par to, kad FRS varētu iepauzēt savu procentlikmju paaugstināšanas ciklu. Tomēr Pauels paziņoja, ka ASV centrālā banka "būs gatava palielināt procentlikmju celšanas tempu" pēc labiem ekonomikas datiem.

FRS un citas centrālās bankas pasaulē ir cēlušas procentlikmes, mēģinot iegrožot gadu desmitos augstāko inflāciju, bet šī politika arī var novest ekonomikas recesijā.

"Akciju tirgus pāršalca liela vilšanās nopūta, jo investori atkal saprata, ka FRS darbs, mēģinot iegrožot inflāciju ASV, ne tuvu nav beidzies," sacīja "Hargreaves Lansdown" naudas un tirgu nozares vadītāja Suzanna Strītere.

ASV dolāra vērtība pieauga pret britu mārciņu, eiro un Japānas jenu, jo augstākas procentlikmes padara ASV valūtu pievilcīgāku investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas, investoriem neriskējot pirms FRS vadītāja runas

LETA--AFP,23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties bija kritums, investoriem izvairoties riskēt pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela piektdienas runas, kas varētu dot kādas norādes par FRS tālāko kursu procentlikmju noteikšanā.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc optimisma, ka vēl ir iespējams Brexit pēc vienošanās.

«Piesardzība ir šīs dienas vārds (..) pirms FRS vadītāja Džeroma Pauela svarīgās runas,» sacīja tirdzniecības firmas «ThinkMarket» analītiķis Naīms Aslams.

Eiropas biržās akciju cenas ievērojami samazinājās pēc nelabvēlīgiem ekonomikas datiem, tai skaitā ziņojuma, ka Vācija piedzīvojusi jaunu rūpniecības pasūtījumu kritumu, kas bijis lielākais sešos gados.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» pieauga, bet indeksi «Standard & Poor»s 500» un «Nasdaq Composite» kritās, beidzoties sesijai, kuras laikā ASV 10 gadu valsts obligāciju ienesīgums kļuva mazāks par 2 gadu valsts obligāciju ienesīgumu. Šāda tā sauktā ASV obligāciju ienesīguma līknes inversija agrāk bija notikusi pirms piecām ekonomikas recesijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, Volstrītas investoriem izvērtējot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes protokolu, kas vedina uzskatīt, ka procentlikmes vēl labu laiku var palikt augstā līmenī.

FRS sanāksmes protokolā, kurā atspoguļotas diskusijas par 1.novembra lēmumu nemainīt procentlikmes, teikts, ka FRS politikas noteicēji atbalstīja "ierobežojošu nostāju" monetārajā politikā "uz kādu laiku, līdz inflācija ilgtspējīgi samazināsies".

Tas vedina uzskatīt, ka FRS nesteidzas samazināt bāzes procentlikmi, pretēji akciju tirgu cerībām.

Analītiķi gan uzskatīja, ka otrdienas kritums izskaidrojams ar sajūtu, ka akciju cenu kāpums bijis pārmērīgs.

Vairāki lielie ASV mazumtirdzniecības uzņēmumi pievīla investorus ar vājiem peļņas rezultātiem vai pesimistiskām prognozēm.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,2% līdz 35 088,29 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 4538,19 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 14 199,98 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) ceturtdienas lēmuma paaugstināt bāzes procentlikmi vairāk par iepriekš plānoto ceturtdien pieauga eiro kurss.

ECB padomes sēdē tika nolemts galveno bāzes procentlikmi palielināt no 0% līdz 0,5%. Tā bija pirmā reize 11 gados, kad ECB paaugstināja bāzes procentlikmi.

Pēc iepriekšējās ECB padomes sēdes jūnijā izplatītajā paziņojumā bija teikts, ka bāzes procentlikme nākamajā sēdē tiks palielināta par ceturtdaļu procentpunkta, taču ceturtdien tā tika paaugstināta par pusi procentpunkta.

"City Index" analītiķis Favads Razakzada norādīja, ka ECB bijusi spiesta palielināt bāzes procentlikmi vairāk par iecerēto, lai noturētu eiro kursu.

"ECB bija jāpārsteidz, citādi būtu eiro [kursa] kritums, un ar to viņi nevarēja riskēt," konstatēja Razakzada.

ASV Federālajai rezervju sistēmai agresīvi palielinot bāzes procentlikmi, pēdējā laikā pieaudzis dolāra kurss, savukārt eiro pagājušajā nedēļā pirmo reizi divdesmit gadu laikā uz brīdi kļuva mazāk vērtīgs par dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma pacelt procentlikmes, lai gan FRS prognozēja, ka nākamgad tās tiks paceltas tikai divreiz.

Indekss «Dow Jones Industrial Average» saruka par 1,5%, sasniedzot šā gada zemāko līmeni.

Daudzi analītiķi bija gaidījuši «miermīlīgu» procentlikmju paaugstināšanu apvienojumā ar stingriem vārdiskiem apliecinājumiem, ka FRS nenoteiks pārmērīgus ierobežojumus laikā, kad pasaules akciju cenas kritušās saistībā ar bažām par lēnu ekonomikas izaugsmi un tirdzniecības kariem.

«Pantheon Macroeconomics» konstatēja, ka FRS «miermīlīgas paaugstināšanas» paziņojums «nebija pietiekami miermīlīgs» ASV akciju cenām.

FRS, kā jau bija gaidāms, paaugstināja bāzes procentlikmes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 2,25% - 2,5%. FRS tomēr prognozēja, ka 2019.gadā pacels procentlikmes tikai divreiz, nevis trīsreiz, kā bija prognozējusi septembrī, un samazināja IKP pieauguma un inflācijas prognozes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, centrālajām bankām atkal paceļot procentlikmes un Ķīnas un ASV ekonomikas datiem pastiprinot bažas par recesiju.

Anglijas Banka un Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paaugstināja galveno bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem dienu pēc tam, kad to izdarīja ASV Federālā rezervju sistēma (FRS). Procentlikmes pacēla arī Norvēģijas un Šveices centrālās bankas.

Investoru noskaņojumu jau bija pasliktinājis FRS pieļāvums, ka ASV procentlikmes nākamgad sasniegs 5,1%, kas ir augstāks līmenis par tirgu prognozēto.

Anglijas Banka pacēla bāzes procentlikmi līdz 3,5%, kas ir pēdējos 14 gados augstākais līmenis, un brīdināja, ka darbaspēka tirgus sasprindzinājums un inflācijas spiediens attaisno "tālāku spēcīgu monetārās politikas atbildi".

Līdzīgu vēstījumu pauda arī ECB, kuras prezidente Kristīna Lagarda brīdināja, ka inflācija eirozonā vēl ir "tālu par augstu" un ir vajadzīga tālāka rīcība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, akciju tirgiem pozitīvi uztverot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu pacelt bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem un Eiropas Centrālās bankas (ECB) ārkārtas sēdē doto solījumu veikt pasākumus, lai nepieļautu jaunu eirozonas parādu krīzi.

FRS trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par trim ceturtdaļām procentpunkta pēc tam, kad pēdējās dienās publicēti ASV ekonomikas dati liecināja par inflācijas pastiprināšanos un patērētāju pārliecības vājināšanos.

Pēc sēdes publiskotā paziņojumā FRS Atvērtā tirgus komiteja pauda gatavību turpināt paaugstināt bāzes procentlikmi, lai panāktu, ka gada inflācija samazinās līdz 2% līmenim.

Jau ziņots, ka gada inflācija ASV maijā palielinājās līdz 8,6% salīdzinājumā ar 8,3% aprīlī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1981.gada decembra.

"Tirgus samierinās ar ideju, ka FRS tagad sāk ļoti nopietni uztvert inflācijas situāciju," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržās otrdien samazinājās akciju cenas, kuras krasi skāra lejupejošā tendence tehnoloģiju sektorā.

Eiropā un Āzijā tika daudz runāts par autobūvētāju alianses «Renault», «Mitsubishi» un «Nissan» vadītāja Karlosa Gosna negaidīto aizturēšanu Japānā, un šo uzņēmumu akciju cenas kritās, kamēr citu lielu kritumu pieredzēja Volstrīta.

«Capital Economics» analītiķi prognozēja, ka tehnoloģiju sektors turpinās vāju sniegumu nākamajos ceturkšņos, ko noteiks gaidāms ekonomikas vājums gan ASV, gan Ķīnā.

«Ņemot vērā IT sektora ļoti ciklisko raksturu, mēs jau kādu laiku centāmies pierādīt, ka tā peļņas pieaugums tiks īpaši smagi skarts šajos apstākļos,» sacīja analītiķi.

«Šodien atkal bija liela izpārdošana. Investori pārceno akcijas,» sacīja «TD Ameritrade» galvenais tirgus stratēģis Dž.Dž.Kinahans, runājot par Volstrītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un ASV akciju biržās trešdien bija dažādas tendences.

Kamēr Eiropas biržās dominēja cenu kāpums, aiz okeāna akciju cenas lielākoties saruka, reaģējot uz Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem, ka ASV centrālā banka, visticamāk, turpinās paaugstināt bāzes procentlikmi nolūkā cīnīties pret inflāciju.

Šomēnes FRS saglabāja procentlikmi nemainīgu, tomēr, runājot pasaules centrālo banku un ekonomistu sanāksmē Sintrā, Portugālē, Pauels kliedēja izskanējušos pieņēmumus, ka FRS Atvērtā tirgus komiteja turpmāk varētu palielināt procentlikmi katrā otrajā sēdē, nevis katrā sanāksmē, kā līdz šim.

"[Monetārā] politika nav bijusi pietiekami ierobežojoša pietiekami ilgi," sacīja Pauels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju cenas trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels savā ziņojumā ASV Kongresā norādīja uz iespējamu procentlikmju samazināšanu.

Sava pusgada ziņojuma Kongresam pirmajā dienā Pauels sacīja, ka daudzi centrālās bankas administratori uzskata, ka iemesls zemākām procentlikmēm «ir pastiprinājies», jo daudzi tirdzniecības konflikti ietekmē ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Kopš FRS jūnija sanāksmes, kad Pauela izteikumi tika interpretēti kā signāls par iespējamu procentlikmju pazemināšanu, «izrādās, ka neskaidrība ap tirdzniecības saspīlējumu un bažas par globālās ekonomikas stiprumu turpina nomākt ASV ekonomikas perspektīvu», sacīja Pauels.

Viņa teiktais atbilda plašām investoru cerībām un apslāpēja pieņēmumu, ka piektdien publicētais Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā atturētu FRS no procentlikmju pazemināšanas šomēnes.

Komentāri

Pievienot komentāru