Valdība, pieņemot Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto un nozares neatbalsīto likumprojektu Grozījumi likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, kas paredz, paaugstinot nodokļus, samazināt azartspēļu iekārtu skaitu un tādejādi ievērojami ierobežot azartspēļu izplatīšanos, ir parādījusi savu nekompetenci un maldinājusi sabiedrību par 2014. gada valsts budžeta ieņēmumiem.
Tā uzskata Latvijas Spēļu biznesa asociācija. «FM likumprojekta anotācijā norāda, ka «palielinot azartspēļu nodokļa likmi ruletei, kāršu un kauliņu spēlēm, videospēlēm un mehāniskajiem automātiem, tiek plānots, ka samazināsies šo azartspēļu iekārtu daudzums kazino un spēļu zālēs un līdz ar to samazināsies azartspēļu atkarīgo personu skaits. Tajā pašā laikā FM nodokļu ieņēmumu aprēķinus balsta uz azartspēļu iekārtu skaita tiešu pieaugumu nākamajos trīs gados,» skaidro asociācija.
FM norādījusi, ka šī gada jūnijā Latvijas teritorijā darbojās tika ekspluatēti 8149 videospēles un mehāniskie automāti, savukārt 2014. gadā nodokļu pieauguma rezultātā azartspēļu iekārtas būs 8200, 2015. gadā – 8300 un 2016. gadā jau 8400. Finanšu ministrijas pieņēmums, ka nodokļu paaugstināšana samazinās azartspēļu iekārtu skaitu, pēc asociācijas vadības domām, ir pilnīgi pareizs, jo nodokļu palielinājums radīs neplānotus izdevumus, kurus uzņēmēji optimizēs, samazinot spēļu iekārtu skaitu un arī atlaižot darbiniekus. Savukārt ministrija savos aprēķinos rāda, ka tomēr mistiskā veidā spēļu automātu ar katru gadu kļūs vairāk un līdz ar to arī valsts budžetā būs it kā vairāk naudas.
Latvijas Spēļu biznesa asociācija uzskata, ka šo grozījumu rezultātā valsts budžets neiegūs līdz pat 3 miljoniem latu no azartspēļu nozares un aicina valdību neplānot nereālas lietas. FM uzskata, ka pretēji pašu paustajam, ka būtu jāsamazinās azartspēļu iekārtu skaitam, tas tomēr pieaugs un 2014.gadā azartspēļu nodokļa ieņēmumi būs 21,7 miljoni latu, savukārt 2015. gadā un 2016. gadā 21,9 miljoni latu. Jāatgādina, ka azartspēļu nodokļi tiek maksāti par katru azartspēļu iekārtu.
Līdzīgi kā citām nozarēm arī azartspēļu nozarei saistībā ar eiro ieviešanu būšot lieli izdevumi, kas tiek lēsti apmēram 2 - 3 miljonu latu apmērā, ko FM savos aprēķinos nav ņemusi vērā. Turklāt nav izvērtēts iespējamais azartspēļu nozares apgrozījuma kritums dēļ eiro ieviešanas, jo spēlētāji varētu izvēlēties saglabāt savu pierasto likmju nominālus. Piemēram, ja spēlētājās līdz šim ir spēlējis uz 5 latiem, tad pēc pārejas uz eiro kādu laiku viņs turpinās spēlēt uz 5 eiro. Nodokļu paaugstināšana esot jāskatās arī kontekstā ar valdības ieceri ieviest vienotu azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmu no 2019.gada. Šīs sistēmas ieviešana azartspēļu uzņēmumiem prasīs ļoti lielas investīcijas, un uzņēmumi jau tagad ir sākuši gatavoties jauno prasību ieviešanai, pauž asociācijas vadība. Nodokļu paaugstināšana ļoti sarežģīs jaunās sistēmas ieviešanu un, iespējams, ka būs uzņēmumi, kas to finansiāli nevarēs izdarīt. Turklāt noslēgtā vienošanās starp FM un LSBA paredz pārskatīt jaunās sistēmas ieviešanas laiku, ja tiek paaugstināti azartspēļu nodokļi. Lai arī azartspēļu nozares apgrozījuma līmenis joprojām nav sasniedzis 2006.gada līmeni, nodokļu pieaugums pēdējo trīs gadu laikā ir bijis vairāk kā 35%.
