Eiropas Komisija pieņēma lēmumu izbeigt pārkāpuma procedūru pret Latviju par Līguma par Eiropas Savienības darbību 49.panta pārkāpumu attiecībā uz velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā, informē brīvostas pārvalde.

Tādējādi AS PKL Flote nav izdevies iegūt dominējošo stāvokli un iespēju paaugstināt velkoņu pakalpojumu maksas un savu peļņu.

Eiropas Komisija 2011. gadā saņēma sūdzību no AS PKL Flote, kurā tika apgalvots, ka tai tiek likti šķēršļi sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā. Šī sūdzība tika iesniegta ar mērķi panākt, lai Rīgas brīvostas pārvalde izbeidz velkoņu pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi tiktu nodrošināts AS PKL Flote dominējošs stāvoklis velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas brīvostā, un iespējams, ka izmantojot tirgus varu, velkoņu pakalpojumu maksa Rīgas brīvostā varētu pieaugt pat divkārtīgi. Tas negatīvi ietekmētu Rīgas brīvostas kā tranzīta kravu apkalpotājas konkurētspēju, jo pieaugtu kuģa kopējās izmaksas par Rīgas brīvostas apmeklējumu, vai arī minētās papildu izmaksas būtu jāuzņemas Rīgas brīvostā strādājošām komercsabiedrībām.

Rīgas brīvostas valde vainu neatzīst, bet izlīguma naudu maksās

Ir piepildījušās Rīgas vicemēra un Rīgas brīvostas (RB) valdes priekšsēdētāja Andra Amerika Dienas Biznesam (13.05.2015.) paustās bažas, ka Konkurences padome (KP) grasās bargi sodīt RB pārvaldi par konkurences tiesību pārkāpumu velkoņu pakalpojumu jomā. Portāls irir.lv vēstīja, ka KP jāmaksā 1,5 milj. eiro soda nauda un līdz gada beigām jāpārtrauc šo pakalpojumu sniegšana.

Savukārt RB valde piekritusi mierizlīgumam, apņemoties trīs gadu laikā samaksāt 600 tūkst. eiro. DB jau rakstīja, ka KP izpētē esošā lieta tika ierosināta sakarā ar Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) meitas uzņēmuma – Rīgas brīvostas flotes – konkurenta AS PKL Flote iebildumiem par RBP rīcību, ar dažādiem līdzekļiem kavējot PKL Flote ienākšanu velkoņu pakalpojumu tirgū un velkoņu pakalpojumu sniegšanu klientiem, tādējādi ierobežojot konkurenci par labu pašas dibinātajam uzņēmumam. Līdz šim saistībā ar konkurences likuma pārkāpumiem velkoņu pakalpojumu jomā RBP pēc tiesāšanās bijusi spiesta samaksāt kopumā 160 tūkst. Ls (227,7 tūkst. eiro).

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Rīgas brīvostas pārvalde miljonus soda naudā maksāt nevēlas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd strīds starp Rīgas brīv- ostas pārvaldi (RBP) un Konkurences padomi (KP), kura uzskata, ka RBP pārkāpusi konkurences tiesības velkoņu pakalpojumos, pārgājis jaunā līmenī, DB norāda Rīgas vicemērs un RBP valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. KP gribot ostai aizliegt ar to nodarboties, liekot arī samaksāt pāris miljonu eiro.

RBP valde gatavošot ziņojumu, ko Satiksmes ministrijai iesniegt valdībā, ka divas iestādes savā starpā izturas pretēji veselajam saprātam. A. Ameriks turas pie RBP senā argumenta, ka šis līdztekus loču un tauvošanās pakalpojumiem ir nacionālās drošības jautājums arī Eiropas līmenī, jo reiz jau brīvosta privatizējusi velkoņu floti, kura aizgājusi uz Sanktpēterburgu un citviet.

Laikā, kad Krievijas karakuģi biežāk pietuvojas Latvijas ūdeņiem, NATO plāno palielināt alianses klātbūtni Baltijas jūrā. Tostarp – šeit biežāk darbosies NATO pastāvīgā pretmīnu eskadra. Latvija šobrīd mēģina panākt vēl vairāk un lobē plānu, lai sabiedrotie izvēlētos Liepājas ostu kā bāzi NATO kuģiem, ziņoja Latvijas televīzijas raidījums de facto.

«Mēs strādājam pie tā, kādā veidā transformēt mūsu Liepājas Jūras spēku bāzi par bāzi, kurā varētu regulāri nākt NATO kuģi, un principā tiktu izmantota kā NATO kuģu bāze darbībām un operācijām šeit, Baltijas jūrā,» saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Latvija sabiedrotos mēģina pārliecināt, ka līdzekļu ieguldīšana Liepājā dotu vislielāko efektu no attīstībai paredzētās naudas. Un, pēc Aizsardzības ministrijas pārstāvja ieskata – Latvijai ir gana daudz spēcīgu argumentu, lai lēmumu pieņemtu par labu Liepājai.

Tikām Krievijas bruņoto spēku flotes kuģi un zemūdenes aizvien biežāk redzamas Baltijas jūrā, iepretim Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem. Lai laikus pamanītu aizdomīgas virsūdens un zemūdens aktivitātes, Latvijas Jūras spēku flotiles patruļkuģi jau kopš jūlija atrodas paaugstinātā kaujas dežūrā. Ko savos radaros nevar atpazīt krastā esošais Jūras operāciju centrs, to klātienē jāapskata patruļkuģiem.

Liepājas ostai pirmajā novembra dienā izdevies sasniegt divus jaunus rekordus – panamax klases kuģis Thor aizveda līdz šim lielāko kravu Liepājas ostas vēsturē – 48,55 tūkst. tonnu, bet Liepājas ostas kapteiņdienests veiksmīgi izveda piekrauto kuģi, kura iegrime bija 10,6 m.

Liepājas ostas kapteinis Pēteris Gudkovs atzīst, ka līdz šim vēl neviens kuģis ar tik lielu iegrimi nav ne ievests, ne izvests no Liepājas ostas un tas bijis pārbaudījums, ko kapteiņdienests veiksmīgi izturējis.

Kuģis Thor Liepājas ostā ienāca 23. oktobrī pēc graudaugu kravas un to pietauvoja pie LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal tikko rekonstruētās 51. piestātnes. Lai uzkrautu plānotās 48,5 tūkst. tonnas graudu, nepieciešamas aptuveni 10 dienas, ja netraucē vējš un lietus. Kā pastāstīja termināla direktors Juris Matvejevs, izbūvētā dziļūdens piestātne ir piemērota šāda lieluma kuģu iekraušanai un tas ir nepārtraukts process. Graudi ar automašīnām un dzelzceļa vagoniem tiek atvesti, uzglabāti noliktavās, bet pēc tam ar kuģiem nogādāti tālāk. Jau iepriekš ostas uzņēmēji prognozēja, ka šāgada labā graudu raža Latvijā un Lietuvā ļaus sasniegt rekordlielu graudaugu eksportu.

Gada beigās desmit mēnešos piedzīvotais 9,2% pārkrauto kravu apjomu kritums izlīdzināsies, pronozē Latvijas mazo ostu vadītāji. Šajā laika periodā Latvijas mazajās ostās kopumā pārkrauti 1,12 milj. t kravu.

Šim kritumam ir sezonāls raksturs, saka Latvijas Mazo ostu asociācijas vadītājs un Rojas ostas pārvaldnieks Jānis Megnis. Vasarā skandināvi samazina celulozes rūpnīcas aktivitātes, līdz ar ko mazāk tiek pirkta papīrmalka. Viņš lēš, ka iespējams simbolisks kravu apjoma kritums gada griezumā uz kurināmā rēķina, ko parasti ved gada beigās un sākumā. Rojas ostā vien stāvot ap 15 tūkst. m3, citās ostās apjomi ir vēl lielāki. Jebkurā gadījumā skaidrs, ka ekonmikas problēmu dēļ Eiropā un pasaulē arī celulozes tirgus palicis piesardzīgāks.

Rojas ostā 10 mēnešos pārkrauti 33,4 tūkst. t kravu, kas ir par 24,8% mazāk nekā pērn šajā laika posmā. Ostā šobrīd par Eiropas fondu līdzekļiem tiek veidota jauna burāšanas skola. Turpinās ceļu un laukumu sakārtošana, kas notiek pateicoties Aizsardzības ministrijai, kura devusi demontētās Aizkraukles lidlauka dzelzbetona plāksnes, norāda J. Megnis.

Ugunsgrēkā visvairāk cietusi Rīgas pils daļa, kurā atradās Prezidenta kanceleja. Tas ir arī pēdējo laiku sarežģītākais un lielākais ugunsgrēks, kas noticis Rīgā, sacīja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

Intervijā raidījumam Labrīt, Latvija! viņš norādīja, ka dienestam dzēšanas laikā nācies saskarties ar tehniskām grūtībām, jo glābējiem ir novecojusi tehnika, bet pils uzbūve ir sarežģīta. Tāpat viņš atzina, ka lielās uguns izplatības dēļ esot grūti prognozēt tā izcelšanās iemeslus.

Savukārt kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende sarunā ar Labrīt, Latvija! sacīja, ka vismazāk ir cietusi rakstniecības muzeja daļa, tāpat naktī izdevies pārvietot uz drošāku vietu Nacionālā vēstures muzeja 100 nacionālos dārgumus.

Rīgas pils ēku komplekss ir apdrošināts, sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina.

«Pagaidām nekādu plašāku informāciju nevaram sniegt, jo notiek ugunsgrēka cēloņu izmeklēšana. Ir jāizvērtē operatīvā situācija, jāveic telpu apsekojums, kas noteikti notiks šodien, tad varēsim lēst nodarīto zaudējumu apmēru,» sacīja Laukšteina.

Viņa piebilda, ka patlaban VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane piedalās Kultūras ministrijā sasauktajā operatīvajā sanāksmē.

LNT raidījumā 900 sekundes Strautmane sacīja, ka ugunsgrēkā visvairāk cietušas divas pils zāles - Baltā un Svētku zāle.

Savukārt par to, vai bijuši apdrošināti Rīgas pilī esošie muzeji un to krājumi, Laukšteinai informācijas nav.

Narkotiku kontrabandisti Vidusjūrā aizdedzinājuši savu kuģi, lai tiktu vaļā no vairāk nekā trīsdesmit tonnām hašiša, paziņojušas Itālijas un Maltas varasiestādes.

Piektdienas pēcpusdienā Maltas speciālie dienesti vēlējās pārbaudīt Tanzānijā reģistrētu kravas kuģi Gold Star. Kad likumsargi centušies pietuvoties kuģim, tā komanda aizdedzinājusi kravu. Vēlāk atklājies, ka kuģis pārvadājis hašišu.

Incidents noticis aptuveni 55 kilometru attālumā no Maltas ziemeļu krasta. Dzēst ugunsgrēku uz kuģa ieradušies vairāki ugunsdzēsības kuģi. Savaldīt liesmas izdevies tikai sestdienas pēcpusdienā. Kuģa komanda, ieraugot varasiestāžu pārstāvjus, lekusi pāri bortam. Komandas pārstāvjus izdevies izglābt un tie tikuši arestēti.

«Kravas kuģis tika nodots Itālijas varasiestādēm. Līdz Sicīlijai, tālāku izmeklēšanas darbību veikšanai bojāto kuģi aizgādāja velkonis Nos Taurus,» norādījuši Maltas bruņotie spēki.

Rīgas līcī šodien izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7000 tonnas dīzeļdegvielas, informēja Krasta apsardzes dienestā.

Ap plkst.11 Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs saņēma informāciju no Rīgas ostas Kuģu satiksmes dienesta, ka Rīgas līcī atrodas tankkuģis uz kura ir izcēlies ugunsgrēks, tāpēc nepieciešama palīdzība.

Šobrīd ugunsgrēks tiek kontrolēts, taču Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs nekavējoties norīkojis krasta apsardzes kuģi Klints un Gaisa spēku Atbalsta bāzes helikopteru MI-17 doties uz notikuma vietu, veikt novērošanu un nepieciešamības gadījumā veikt cilvēku evakuāciju.

Vienlaikus Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs pieprasījis Rīgas brīvostas flotei uz notikuma vietu nosūtīt velkoni, uz kura tiks izvietotas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības ugunsdzēšanas atbalsta sniegšanai.

Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) nosūtījusi Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai vēstuli ar aicinājumu uzņēmējiem skaidrot jaunās valdības nostāju un plānotos pasākumus lielo ostu pārvalžu darbības efektivitātes uzlabošanai un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, informē BATL.

Ņemot vērā, ka valdības deklarācijā nekas nav teikts par valsts brīvostu attīstību un darbības uzlabošanu, uzņēmējiem ir nopietnas bažas par tranzīta nozares nākotni.

Uzņēmēji uzskata, ka ilgstoša valdības (valsts) nespēja iejaukties brīvostu darbībā, iespējams, ir novedusi pie mēģinājumiem slēpti palielināt ieņēmumus Ventspils brīvostā, plānojot manipulācijas ar ostu maksām. Uzņēmēji norāda, ka jebkāda ostu maksu paaugstināšana tiks vērtēta kā atklāta un apzināta kaitniecība, kuras rezultātā cietīs viss Latvijas tranzīta Ventspils ostas virziens. Vienlaicīgi tiek atgādināts, ka Satiksmes ministrija (SM) līdz šim nav reaģējusi uz uzņēmēju izteiktajām bažām un aicinājumiem izvērtēt brīvostu izmaksu, investīciju lietderību un efektivitāti, tādējādi pakļaujot Latvijas tranzīta Ventspils virzienu sadārdzināšanās riskam.

Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) izsaka gandarījumu, ka asociācijas pirms gada iniciētās aktivitātes par nepieciešamību Rīgā rīkot 16+1 formāta samitu, lai aktivizētu sadarbību starp Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm un Ķīnu, vainagojušās panākumiem, un valdību vadītāju sanāksme kā arī biznesa forums noritējis augstā līmenī.

16+1 samits dos Latvijas un Ķīnas uzņēmējiem jaunas sadarbības iespējas, tomēr Latvijai pēc veiksmīgi aizvadītā samita nevajadzētu ieslīgt pašapmierinātībā un jābūt gatavai šīs iespējas izmantot. Ministru prezidents Māris Kučinskis paziņojis, ka forumā bijušas daudzas sarunas un noslēgti daudzi nodomu protokoli. Tranzīta nozare no premjerministra sagaida skaidras atbildes uz jautājumiem – kas mainījies pēc samita Latvijas globālās konkurētspējas uzlabošanai tranzīta jomā, konkrēti kādas vienošanās panāktas, ar ko mēs valsts politikas līmenī esam kļuvuši interesantāki potenciālajiem sadarbības partneriem, un kādi ir plānoti turpmākie rīcības soļi.