Konkurences padomes (KP) atļauja uzņēmumam SIA "Maxima Latvija" atvērt veikalu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" ir konkurences kropļošana, tāpēc SIA "Rimi Latvia" šo lēmumu pārsūdzēs, aģentūrai LETA teica "Rimi Latvia" pārstāvji.

"Rimi Latvia" paziņojumā teikts, ka KP lēmums iepriekš aizliegt "Rimi", bet atļaut "Maxima" veikala atvēršanu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" esot tik absurds, ka raisa bažas par neiedziļināšanos vai neizprotamu ieinteresētību tirgus pārdalē. Tas esot negodīgs veids, kā tiek kavēta "Rimi" attīstība un stiprinātas "Maxima" tirgus pozīcijas.

"Pieņemtais lēmums ir negodīgs un konkurenci kropļojošs. KP ir ignorējusi, ka "Maxima" un "Rimi" pozīcijas tirgū Rīgā ir līdzvērtīgas, un ar savu lēmumu KP "Maximai" devusi nepamatotas priekšrocības. To, ka KP darbojusies tieši "Maxima" interesēs, apliecina fakts, ka KP jau gada sākumā savā lēmumā, kurā liedza "Rimi" slēgt nomas līgumu, norādīja, ka bez "Rimi" tikai "Maxima" koncepts spētu nodrošināt tirdzniecības centra "Domina" pieprasījumu," teikts uzņēmuma paziņojumā.

Par “Maxima Latvija” vadītāju un valdes locekli kļūs Karolina Zygmantaitė, vienlaikus pievienojoties arī “Maxima Grupe” valdei, informē uzņēmumā.

K.Zygmantaitė “Maxima Latvija” vadītājas amatā nomainīs Tomasu Rupši, kurš turpinās darbu “Maxima Grupe”, stājoties “Maxima LT” vadītāja amatā Lietuvā.

““Maxima Latvija” pēdējo gadu laikā ir kļuvusi vēl spēcīgāka nekā līdz šim. Tomas Rupšis, kopā ar profesionālu un mērķtiecīgu komandu, ir vēl vairāk nostiprinājis “Maxima Latvija” līdera pozīciju tirgū. Tieši šobrīd, šajos nemierīgajos laikos, cieša savstarpēja sadarbība ir svarīgāka kā jebkad. Esmu pārliecināta, ka mēs visi kopā augsim, veltot savu enerģiju un uzmanību mūsu biznesa pamatam - veikaliem, tā rezultātā vēl vairāk stiprinot uzņēmumu. Mēs turpināsim jauno, vienoto “Mans veikals” formātu ieviešanu, vēl vairāk rūpējoties par klientu ērtībām. Turpināsim rūpēties par mūsu kolēģu izaugsmi un iesaisti, tostarp talantu attīstības iniciatīvām, piemēram, programmai “Izrāviena komanda”, lai kopā augtu vēl straujāk. Vienlaikus uzskatu, ka ir svarīgi turpināt ciešu sadarbību ar piegādātājiem un saglabāt uz klientu orientētu skatījumu ikvienā darbības jomā,” uzsver jaunā “Maxima Latvija” vadītāja K.Zygmantaitė.

Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja kompensāciju izmaksu Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuviniekiem 10 tūkst. latu apmērā un cietušajiem - 5000 latu apmērā.

Tāpat bojāgājušo ugunsdzēsēju tuviniekiem valdība izmaksās kompensāciju 50 tūkst. latu apmērā, bet cietušajiem ugunsdzēsējiem līdz 5000.

Valdība šodien atbalstīja apropriācijas jeb līdzekļu pārdali no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) budžeta uz līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem 15 miljonu latu apmērā, lai nodrošinātu līdzekļu piešķiršanu atbalsta pasākumiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

Līdzekļi tiek pārdalīti no VARAM apakšprogrammas «Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti», lai nodrošinātu līdzekļu atbalsta pasākumiem cietušajām un traģēdijas seku novēršanā iesaistītajām personām, kā arī citiem neparedzētiem izdevumiem.

Rīgas apgabaltiesa šodien vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro.

Tiesa traģēdijā cietušo Edgara Čerņenoka un Valerijas Valentīnas Mizulas prasību apmierināja daļēji, proti, nolēma, ka SIA Maxima Latvija un SIA Homburg Zolitude jāmaksā viņiem kopumā 300 000 eiro. Proti, par labu katram no abiem prasītājiem no atbildētājiem tika piedzīti 75 000 eiro, tātad kopumā 300 000 eiro. Prasība pret SIA Tineo tika noraidīta.

Traģēdijās cietušās Oksanas Vilsones prasība tika noraidīta.

Pilns spriedums būs pieejams 4.janvārī, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Lai arī ar precīziem motīviem varēs iepazīties vien pilnajā spriedumā, tiesnese Ilze Ošiņa pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas piebilda, ka prasība daļēji apmierināta pret Maxima Latvija, jo tiesa atzinusi par prettiesisku rīcību saistībā ar signalizāciju sagruvušajā lielveikalā.

Pēc traģēdijas Zolitūdē mazumtirdzniecības kompānija SIA Maxima Latvija mainīs uzņēmuma attīstības stratēģiju, šodien preses konferencē apstiprināja veikalu ķēdes Maxima īpašnieka - holdinga Vilniaus prekyba - akcionārs Igns Staškevičs.

Viņš norādīja, ka viņa kā līdzīpašnieka lielākā mācība šajā situācijā ir tā, ka Maxima Grupa auga pārāk strauji un izaugsmes gaitā Maxima īpašnieki ir aizmirsuši par būtiskiem darbības procesiem un svarīgām vērtībām. «Taču esmu pārliecināts, ka Maxima ir sākusi būtiskas pārmaiņas.»

Staškevičs arī atzīst, ka Maxima Latvija nav darījusi visu iespējamo, lai novērstu ēkas sabrukšanu. Viņš pauda nožēlu, ka Maximas komanda nespēja izglābt uzņēmuma darbiniekus un pircējus, kā arī par bojāgājušajiem glābējiem.

«Es gribētu no sirds atvainoties par nepareizo rīcību, maldinošo komunikāciju un aizvainojošiem izteikumiem no Maximas pārstāvjiem pagājušajā nedēļā,» teica Staškevičs, uzsverot, ka Maxima ir ievērojami līdzatbildīga, tāpēc turpmāk tiks darīts viss, lai garantētu Maxima tirdzniecības telpu drošību un uzlabotu darbinieku apstākļus.

Šodien sākti sagatavošanas darbi Zolitūdē sagruvušā veikala Maxima atlikušās ēkas daļas demontāžai, apstiprina SIA Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris.

Viņš norādīja, ka patlaban vēl netiek veikta aktīva darbība, jo demontāžas darbu veicēji SIA Āboltiņa būvuzņēmums AG darbinieki veic sagatavošanas darbus. No rīta viss sākās, kā iepriekš plānots. Demontāžas darbu veicēji bija klāt. Patlaban tiek sagatavota teritorija.

Pirms pašas ēkas demontāžas sākšanas teritorijas līdzīpašniekiem - SIA Tineo un SIA Homburg Zolitūde - jāsaskaņo ar Rīgas pilsētas būvvaldi atsevišķas demontāžas projekta nianses.

Kā ziņots, Maxima Latvija šodien plāno sākt Zolitūdes traģēdijā sabrukušā veikala atlikušās ēkas virszemes daļas demontāžu.

Šo darbu veikšanai būs nepieciešamas aptuveni divas nedēļas. Uzņēmums atvainojas Zolitūdes iedzīvotājiem par iespējamām neērtībām - trokšņiem un putekļiem, kas var rasties darbu veikšanas laikā, atzīmēja Beseris.

Piespiedu atsavināšanas procesa sākšana SIA Homburg Zolitude piederošajam īpašumam Priedaines ielā 20, Rīgā, ir tikai un vienīgi Igaunijas Eesti Kreditbank lēmums nevis Homburg Zolitude mēģinājums izvairīties no kompensāciju maksāšanas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, informēja Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane.

«Homburg Zolitude gadiem ilgi mēģināja novērst šo situāciju, tajā skaitā arī lūdzot ierosināt tiesisko aizstāvības procesu, bet nu izskatās, ka Eesti Kreditbank gaidīšanas mēram ir pienācis gals,» teica Grikmane.

Viņa sacīja, ka banka, visticamāk, ir nolēmusi meklēt jaunu investoru, ko Homburg Zolitude nekādā veidā nespēj ietekmēt. Homburg Zolitude faktiski ir zaudējusi jebkādas iespējas lemt par tālāko objekta attīstību un nākotni. «Ņemot vērā minēto, nav nekāda pamata apgalvot, ka tiek realizēta shēma, lai cietušo ģimenes nesaņemtu kompensācijas. Tie ir klaji meli,» uzsvēra Grikmane.

«Homburg Zolitude apstiprina, ka savulaik ir saņēmusi Rīgas domes ierosinājumu veikt īpašumu Priedaines ielā 20, Rīgā dāvinājumu pašvaldībai, vēlāk iesaistīties maiņas darījumā, apmainot minēto īpašumu pret līdzvērtīgu zemes gabalu. Ņemot vērā to, ka īpašumā Priedaines ielā 20, Rīgā būvniecībā ir ieguldīti milzīgi līdzekļi, kas nāk no aptuveni 800 Nīderlandes privātpersonu, tostarp arī pensionāru, kabatām, piedāvājums par dāvinājumu netika atbalstīts. Savukārt maiņas piedāvājums beidzās ne ar ko,» skaidroja Grikmane.

Veikalu tīkla Maxima Latvija mātes uzņēmums Maxima Grupe ir gatava ambiciozai kapitāla piesaistei, informē Maxima Grupe korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Ugne Bartašiūte.

Īrijas Centrālā banka ir apstiprinājusi Maxima Grupe obligāciju emisijas pamatprospektu, kas izziņots arī Dublinas fondu biržā. Tas nodrošina Maxima Grupe iespējas emitēt obligācijas kopējā apmērā līdz 1 miljardam eiro. Ja uzņēmums pieņems lēmumu par obligāciju emitēšanas sākšanu, tad pirmās emisijas apmērs sasniegs 300-400 miljonus eiro.

«Pēc Standard & Poor's piešķirtā BB+ kredītreitinga ar stabilu nākotnes vērtējumu, mēs turpinām izsvērt obligāciju emisijas iespējas. Paziņojums par prospekta apstiprināšanu sniedz mums iespēju aizņemties starptautiskajos kapitāla tirgos. Pašlaik mēs izvērtējam visas iespējamās finansēšanas iespējas, un, ja apstākļi būs tam piemēroti, mēs drīzumā varētu uzsākt obligāciju emisiju,» norāda Dalius Misiūnas, Maxima Grupe valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Tirdzniecības uzņēmuma Maxima ieņēmumi gada nogalē salīdzinājumā ar pagājušā gada nogali samazinājušies par aptuveni piektdaļu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam 1:1 sacīja viens no Maxima Latvija īpašnieku holdinga Vilniaus prekyba akcionāriem Igns Staškevičs.

Pēc I. Staškeviča teiktā, ieņēmumu samazinājums saistīts arī ar Zolitūdes traģēdiju. Tomēr vienlaikus uzņēmuma līdzīpašnieks arī uzsvēra, ka ieņēmumus ietekmē dažādi faktori - ir atvērti vairāki jauni veikali, ir aizvērti veikali, ir mainītas cenas.

Intervijā I. Staškevičs arī atkārtoti atzina, ka jūtas personīgi līdzatbildīgs par notikušo traģēdiju.

«Žēl, ka nespējām novērst ēkas sabrukšanu. Nezinu vai tas bija mūsu spēkos,» sacīja I. Staškevičs. Šādas lietas varot gadīties ar katru, sacīja uzņēmējs. Viņš piebilda - ja lēmums iegādāties ēku, lai izvairītos no īres maksas, būtu bijis savādāks, varbūt uzņēmums būtu varējis izvairīties no saistības ar šo traģēdiju. Izmeklēšana arī parādīšot, vai Maxima pārstāvji varēja būt profesionālāki pārņemot šo ēku.

Maxima Latvija noraidījusi Maxima kasiera Mārtiņa Plāša pilnvaroto pārstāvju – zvērinātu advokātu Alda Gobzema un Madaras Ķirses – prasību samaksāt Zolitūdes traģēdijā cietušajam 49,9 miljonus eiro.

Uzņēmuma pārstāvji norāda – aicinājumu izmaksāt 50 miljonu eiro kompensāciju būtu jāizsaka personai, kuras prettiesikās darbības rezultātā notika Zolitūdes traģēdija. «Pašlaik neviena valsts institūcija nav noteikusi personas, kuru darbību rezultātā notika nelaime,» teikts tirdzniecības tīkla valdes locekles Jeļenas Kondrašovas atbildē advokātiem, ko kustība Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! nofotografējusi un ievietojusi sociālajā tīklā Facebook.

«Šobrīd Maxima Latvija nav pamata pievienoties Aicinājumā izteiktajam viedoklim par to, ka Maxima Latvija kā darba devējs būtu pieļāvusi rupju nolaidību,» pauda uzņēmuma pārstāvji.

Nākamā gada otrajā pusē iecerēts atklāt «Maxima XXX» veikalu Rīgā, Grostonas ielā 1, investējot 1,32 miljonus eiro, informē «Maxima Latvija» Komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Jau pašlaik uzsākti visi nepieciešamie darbi veikala «Maxima XXX» atvēršanai nākamgad. Jaunā veikala «Maxima XXX» tirdzniecības zāles platība būs aptuveni 3000 kvadrātmetru, un veikalā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 60 tūkstošu dažādu pārtikas un rūpniecības preču. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, arī šajā veikalā iecerēts izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem.

«Skanstes rajons galvaspilsētā strauji attīstās, un šajā apkaimē ir maz pārtikas veikalu, tāpēc esam priecīgi, ka esam noslēguši nomas līgumu ar ēkas īpašniekiem SIA «Irbis A» par «Maxima XXX» veikala izveidi,» norāda «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

«Maxima Latvija» esot saņēmusi «neviennozīmīgi vērtējamus aicinājumus no skaistumkopšanas produktu ražotāja «Keune» un tā pārstāvja Latvijā pārtraukt «Keune» skaistumkopšanas produkcijas tirdzniecību par pircējiem draudzīgu cenu», pausts «Maxima Latvija» šodien izplatītā paziņojumā. «Maxima» ieskatā tas «apdraud pircēju iespējas izvēlēties produktus par labākām cenām», tādēļ «Maxima Latvija» izvērtē iespēju vērsties Konkurences padomē un tiesību sargājošās institūcijās.

««Maxima Latvija» rīkotajam «Skaistuma festivālam» izvēlējās «Keune» skaistumkopšanas produktus, kas tika iepirkti no «Keune» oficiālā izplatītāja Lietuvā, piedāvājot «Maxima Latvija» klientiem īpaši izdevīgu cenu. Zīmola «Keune» oficiālais izplatītājs Latvijā, kas nenodrošināja produktu piegādi, sociālajos tīklos izvērsa sabiedrību maldinošu kampaņu par «Maxima Latvija» piedāvājumu «Skaistuma festivālā», norādot, ka «Maxima Latvija» tirgo nezināmas izcelsmes skaistumkopšanas produkciju, izmantojot «Keune» preču zīmi – iespējams, viltojumu. Tā ir nepatiesas un maldinošas informācijas izplatīšana, diskreditējot «Maxima Latvija» labo vārdu klientu un partneru acīs. Norādot, ka tikai pie viena komersanta iegādāta produkcija ir atzīstama par oriģinālu un kvalitatīvu, tiek mēģināts ierobežot konkurenci, samazinot Latvijas patērētāju izvēles iespējas,» informē mazumtirgotājs. .

2018.gadā «Maxima Grupe» apgrozījums ir pieaudzis par 22,1%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot 3,451 miljardus eiro. Operatīvais rezultāts (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas (EBITDA))sasniedza 223,6 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums pērn ir veicis vērienīgas investīcijas un atvēris vairāk nekā 100 jaunus veikalus visos darbības tirgos, kopumā ieguldot vairāk nekā 88 miljonus eiro.

Latvijā «Maxima» izaugsme 2018.gadā ir bijusi visstraujākā visā Baltijā, apgrozījumam pieaugot par 6,4%, līdz 776,6 miljoniem eiro.

«Uzņēmumam »Maxima Grupe« 2018. bija izaugsmes un integrācijas gads. Svarīgs solis uzņēmuma attīstībai bija Polijas mazumtirdzniecības ķēdes »Stokrotka« iegāde pagājušajā gada pavasarī. Līdz ar »Stokrotka« iegādi esam kļuvuši par lielāko Lietuvas kapitāla investoru Polijā. Vēl viens svarīgs sasniegums mūsu starptautiskajai izaugsmei bija kredītreitinga BB+ saņemšana un veiksmīga obligāciju emisija 300 miljonu apmērā ar 5 gadu obligāciju dzēšanas termiņu. Arī uzņēmuma ikdienas darbība 2018. gadā bija stabila. Pateicoties »Stokrotka« iegādei un apgrozījuma pieaugumam Baltijas valstīs un Bulgārijā, »Maxima Grupe« kopējais apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 22 procentiem. Pērn turpinājām veikalu tīkla izvēršanu un esošo veikalu rekonstrukciju, uzlabojot klientu apkalpošanu un ieviešot jaunus risinājumus,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Justas Riauba.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maxima Latvija valdes locekle Jeļena Kondrašova. Lietuvā 2007.gadā tika reģistrēts uzņēmums MAXIMA GRUPĖ, UAB, kam šobrīd pieder tirdzniecības tīkli Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā. Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte ekspertu CE TOP 500 (500 lielākās kompānijas 18 Centrāleiropas valstīs) pagājušajā gadā veidotajā pārskatā MAXIMA GRUPĖ ieņēma 57.vietu.

Latvijā uzņēmums Maxima Latvija darbību uzsāka 2001.gadā, atverot pirmos veikalus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šis uzņēmums attīstās ļoti dinamiski. Uzņēmuma vadība velta lielu uzmanību darbinieku apmācībai un kvalifikācijas celšanai visos līmeņos. Tāpat viena no lielākajām priekšrocībām, strādājot šajā uzņēmumā, ir iespēja strādāt gan lokālā, gan starptautiskā mērogā.

Maxima strādājošo darbinieku verdziskā pakļautība ir jāizbeidz, darbiniekiem ir jāmeklē palīdzība arodbiedrību savienībā un vairāk jādarbojas uzņēmumā izveidotajai arodbiedrībai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers.

Šobrīd Maxima darbinieku arodbiedrībā darbojas tikai 60 cilvēki, kurus P. Krīgers šī iemesla dēļ raksturoja kā drosmīgus.

P. Krīgers pauda, ka situācija Maximā tiekot pārrunāta ar Lietuvas kolēģiem.

Tāpat Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs atzina, ka nereti vietējie iedzīvotāji, kas iecelti kādā ārzemju uzņēmumā par Latvijas daļas vadītāju, mēdz pārcensties un savā darbā pret darbiniekiem var būt nežēlīgi un izkalpinoši.

Jau ziņots, ka jautājums par darba apstākļiem un darba devēja attieksmi mazumtirdzniecības veikalu tīklā Maxima aktualizējās pēc Zolitūdes Maxima notikušās traģēdijas. Atklājies, ka pirms sabruka nama jumts, signalizācija ieslēgusies vismaz desmit reizes, taču cilvēki netika evakutēti.

MAXIMA GRUPĖ, kurai pieder mazumtirdzniecības uzņēmumi Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā, paziņojusi par jauniem augstākā līmeņa vadītājiem uzņēmumiem Maxima LT Lietuvā un Aldik Nova Polijā, informēja grupas pārstāve Renata Saulīte.

Žīdrūns Valkeris kļūst par Maxima LT jauno ģenerāldirektoru. Pirms tam pēdējos trīs gadus viņš vadīja Polijas uzņēmumu Aldik Nova. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā viņu nomainīs Mindaugs Pilkausks, kurš līdz šim vadīja vienu no Maxima uzņēmumu grupas departamentiem Lietuvā. Tikmēr Arūns Zimņicks, kurš līdz šim darbojās Maxima LT ģenerāldirektora amatā, ir pieņēmis jaunus izaicinājumus un vadīs mazumtirdzniecības ķēdes, kuras šobrīd tiek veidotas Spānijā.

Kā norāda MAXIMA GRUPĖ ģenerāldirektore Neringa Janavičūte, Maxima LT Lietuvā stingri ieturēs savus stratēģiskos virzienus - uzņēmums turpinās jau iesākto projektu īstenošanu, īpašu uzsvaru liekot uz sagatavošanās darbiem eiro ieviešanai. Arī Aldik Nova jaunajam vadītājam noteiktie mērķi paliks nemainīgi. Vissvarīgākais uzdevums jaunajam vadītājam Polijā joprojām būs palielināt mazumtirdzniecības veikalu konkurētspēju un nodrošināt mazumtirdzniecības ķēdes vienmērīgu izaugsmi.

Maxima Latvija apgrozījums 2013.gadā ir sasniedzis 660,3 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2012.gadu ir kāpums par 4%, atklāja jaunā Maxima Latvija vadītāja Jeļena Kondrašova.

Vadītāja arī atzina, ka pircēju boikots veikalos turpinās.

Apgrozījuma pieaugums Latvijā nav lielākais starp Baltijas valstīm, teica Kondrašova. «Lietuva un Igaunija mūs ir apsteigusi. Lietuvā apgrozījums palielinājies par 4,6%, bet Igaunijā - 13,5%. Igaunijā kāpums saistīts ar straujo Maxima tīkla attīstību, pagājušajā gada laikā atverot vairākus Maxima XX formāta veikalus, izpildot gada plānu.»

Savukārt par pērnā gada peļņu J. Kondrašova nevēlējās runāt, jo tas esot pāragri un šo finanšu rādītāju viens no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā varēšot komentēt tad, kad būs noslēdzies gada pārskata audits. Tas varētu būt pēc Lieldienām, uz vasaras sākumu.

Zolitūdes traģēdijas lietā Maxima Latvija pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs šodien pauda, ka sociāli atbildīgs uzņēmums neveic cilvēku evakuāciju un nedzenā viņus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime.

Uz prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema jautājumu, vai Maxima pirms un pēc traģēdijas rīkojās sociāli atbildīgi, Rozenbergs atbildēja apstiprinoši, izklāstot, ka pirms lielveikala jumta iebrukšanas Maxima ievēroja un turpināja ievērot normatīvo aktu prasības. Gobzems papildināja jautājumu, norādot, ka viņu interesē tieši, kāpēc netika veikta veikala apmeklētāju un darbinieku evakuācija. Rozenbergs pauda, ka evakuācija nebija jāveic, tā nebija nepieciešama.

«Protams, tas bija sociāli atbildīgi. Sociāli atbildīgi bija nedzenāt cilvēkus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime. Šī signalizācija neko citu nespēj «pareģot» kā vien ugunsgrēku - ugunsgrēks šajā veikalā nav bijis un tas netika konstatēts, par to strīda nav. Līdz ar to neevakuēšana bija pilnīgi loģiska, pamatota un saprātīga,» rezumēja advokāts.

Pēdējos divus gadus SIA Maxima Latvija galvenokārt ir cīnījusies ar Zolitūdes traģēdijas sekām. Ir pienācis laiks fokusēties uz biznesa attīstību, kas uzticēta bijušajam putnu fabriku vadītājam Andrim Vilcmeieram

Andris Vilcmeiers mazumtirdzniecības biznesā nav iesācējs, viņa pakļautībā vairākus gadus bija a/s Putnu fabrika Ķekava veikalu tīkls. Lai arī runāt par konkrētiem biznesa plāniem jaunais Maxima vadītājs šobrīd atturas, viņš izrāda uzņēmuma loģistikas saimniecību un pauž gatavību jaunas veikalu ķēdes ienākšanai Latvijā.

Pirms gada, tiekoties Ķekavas putnu fabrikā, jūs aizrautīgi stāstījāt par plāniem sākt produkcijas eksportu uz Ķīnu. Vai jūsu kļūšana par SIA Maxima Latvija šefu nozīmē, ka ķīnieši nesaņems kāroto delikatesi – vistu ķepiņas?

(Smejas.) Ķekavas putnu fabrikā palika spēcīga komanda, plāni nav mainījušies. Šobrīd notiek sarežģītākais – administratīvais process, proti, tiek kārtotas visas nepieciešamās formalitātes ar Ķīnas pārtikas un veterināro dienestu, lai varētu sākt produkcijas eksportu.

Gan SIA «Maxima Latvija», gan SIA «Re&Re» nepiekrīt valsts apsūdzības viedoklim par uzņēmumu atbildību Zolitūdes traģēdija, ceturtdien notikušajā tiesas sēdē liecināja abu uzņēmumu pārstāvji.

«Re&Re» vārdā liecības nolasīja Kaspars Krūmiņš, kurš skaidroja, ka valsts apsūdzība, nododot lietu tiesai, ir norādījusi, ka traģēdija ir saistīta ar nelikumībām, kas veiktas uzņēmuma interesēs. Krūmiņš tiesai norādīja, ka «absurdi būtu uzskatīt, ka būvkompānijas interesēs būtu ēkas sagrūšana».

Tāpat «Re&Re» pārstāvis uzsvēra, ka uzņēmums neuzskata, ka lietā apsūdzētais būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš būtu veicis viņam inkriminēto noziegumu jeb strādājis nolaidīgi.

Savukārt «Maxima Latvija» vārdā liecības tiesā nolasīja uzņēmuma pārstāve Elīna Stībele.

Savās liecības viņa lielākoties atkārtoja «Maxima Latvija» bijušās vecākās darba drošības speciālistes Innas Šuvajevas liecībās sacīto, uzsverot, ka sagruvušā veikala darbinieki rīkojušies atbilstoši spēkā esošajām instrukcijām. Stībele arī vairākkārt slavēja Šuvajevas kompetenci darba aizsardzības jomā.

Nedēļas sākumā Valsts policija nodevusi Zolitūdes traģēdijas vietu Priedaines ielā 20 tās īpašniekiem SIA Homburg Zolitude un SIA Tineo. Pašreiz tiekot veikti visi nepieciešamie darbi vietas sakārtošanai un iekonservēšanai, kā to paredz Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisijas pieņemtais lēmums, informēja SIA Homburg Zolitūde pārstāve Rūta Grikmane.

(Papildināts viss teksts.)

Noslēgti vairāki līgumi ar uzņēmumiem, kuri nodrošinās traģēdijas vietas nožogošanu, kā arī apsardzi visas diennakts garumā, lai novērstu iespējamos apdraudējumus sabiedriskajai drošībai.

Saistībā ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kas atrodas blakus traģēdijas vietai Priedaines ielā 20, vēl arvien tiek gaidīts Rīgas domes ekspertu atzinums par tās stāvokli, lai pēc tam varētu lemt par turpmāko ēkas likteni, skaidroja R. Grikmane.

SIA Homburg Zolitude, kas ir Priedaines ielas 20 projekta attīstītājs, pieder Nīderlandē reģistrētam investīciju fondam Homburg Eastern Europe Fund B.V., kura īpašnieki ir aptuveni 700 privātpersonas. Uzņēmumam piederēja jumta virsējā daļa Priedaines ielā 20, kā arī pieder pazemes autostāvvieta un blakus uzbūvētais daudzdzīvokļu nams. Tirdzniecības platību īpašnieks ir SIA Tineo, kas savukārt ēku iznomāja mazumtirgotājam SIA Maxima Latvija.

Pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas, ne visos veikalos tiek ievērota darba drošība, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma teica Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis.

Pašlaik VDI veic pārbaudes visā Latvija. Lūsis atzīst, ka cilvēkiem atmiņa ir pārāk īsa, un Maxima mācība tiek aizmirsta. VDI darbinieki atklājuši veikalus, kuros evakuācijas ejas nav atbrīvotas, darbinieki ne visi ir apmācīti evakuēties, kā arī visiem darbiniekiem nav veiktas veselības pārbaudes.

Tematiskās pārbaudes notiek arī būvniecībā, kur šogad notikuši jau trīs letāli nelaimes gadījumi, kas ir vairāk nekā visā 2013.gadā, teica Lūsis.

Viņš atgādināja, ka VDI ir pabeigusi izmeklēšanu par nelaimes gadījumu Maxima veikalā Zolitūdē. VDI izmeklēšanas komisija identificēja nelaimes gadījuma cēloņus, par kuriem ir atbildīga Maxima Latvija, proti, netika novērtēta uz veikala ēkas jumta notiekošo būvdarbu potenciālā ietekme uz veikala darbiniekiem, nodarbinātie netika instruēti par rīcību trauksmes signalizācijas iedarbošanās gadījumā un netika organizēta nodarbināto evakuācija trauksmes signalizācijas darbības laikā.

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Maxima Latvija traģēdijā daļēji sagruvušā veikala telpas Zolitūdē īrēja no savulaik pašu dibināta uzņēmuma SIA Tineo, liecina Firmas.lv informācija.

Tineo dibināts 2012.gada 12.aprīlī. Maxima Latvija bija uzņēmuma īpašniece līdz 2012.gada 30.maijam, kad par Tineo īpašnieci kļuva Nīderlandē reģistrētā kompānija Lincoln Land Erste B.V., kas ir arī Lietuvā reģistrētā Maxima Latvija mātesuzņēmuma Vilniaus Prekyba UAB īpašniece.

Savukārt no 2012.gada 26.novembra par Tineo īpašnieci kļuva Kiprā reģistrētā Foumico Investments Limited.

Firmas.lv informācija liecina, ka no Tineo dibināšanas brīža līdz 2012.gada 6.decembrim uzņēmuma valdes loceklis bija patlaban esošais Maxima Latvija vienīgais valdes loceklis Gintars Jasinsks, kurš Maxima Latvija valdē darbojas no 2011.gada 7.oktobra.

Igaunijas Kurnas ciemā atklāts Lietuvas mazumtirdzniecības uzņēmuma Maxima jaunais loģistikas centrs, kura izveidē Maxima Grupe investējusi 35 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

45 000 m2 plašais loģistikas centrs atrodas netālu no Tallinas, Raes pagastā. Tas sastāv no trim noliktavām – sausās pārtikas, atdzesētās pārtikas un konteineru zonas – ar kopumā 130 transportēšanas platformām. Loģistikas centrā strādās ap 350 darbinieku.

«Lēmums celt jauno loģistikas centru bija loģisks turpinājums biznesa attīstības veicināšanai Igaunijā pēdējos gados. Jaunais centrs dos iespēju attīstīties daudz efektīvākā veidā, un tas nodrošinās efektīvu preču piegādes ķēdi, kā arī veicinās ātrāku preču piegādi veikaliem,» skaidro Maxima Grupe ģenerāldirektore Neringa Janavičūte.

Kā norādīja Maxima Eesti vadītājs Vigints Šapoks, jaunā loģistikas centra atvēršana paplašinās Maxima Eesti darbības jaudu. « Maxima ir viens no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Igaunijā. Katru dienu mēs apkalpojam ap 150 tūkstošiem klientu,» stāsta V. Šapoks.

«Maxima Latvija» veikalu tīkla paplašināšanā un rekonstrukcijās šogad iecerējusi investīcijas 22 miljonu eiro apmērā.

Vairāk nekā 1,3 miljoni eiro tiks novirzīti, attīstot pašapkalpošanās kasu tīklu, savukārt klientu apkalpošanas sistēmas pilnveidē tiks ieguldīti aptuveni 200 tūkstoši eiro.

Kopumā «Maxima Latvija» šogad plāno rekonstruēt 15 veikalus gan Rīgā, gan reģionos, kā arī atvērt vismaz piecus jaunus dažāda formāta veikalus visā Latvijā, tostarp «Maxima XXX» formāta veikalu modes un izklaides centrā «Riga Plaza», kas durvis pircējiem vērs šonedēļ - 7.jūnijā, kā arī virkni «Maxima Express» koncepta veikalu.

Pieaugot pārtikas produktu un ikdienas preču apjomam, kas tiek iegādāts internetā, šā gada pavasarī internetveikals «E-maxima.lv» pievienojās pārtikas e-tirdzniecības platformai «Barbora».