Kosmētikas ražotājs SIA "Stenders" pagājušajā gadā strādāja ar 9,735 miljonu eiro apgrozījumu un 1,501 miljona eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Ņemot vērā, ka uzņēmums 2019.gadā mainīja finanšu gadu, to pieskaņojot kalendārajam gadam, rādītājus nevar salīdzināt ar iepriekšējo finanšu gadu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka, neraugoties uz Covid-19 ietekmi, peļņas rādītāji skaidrojami ar labiem "Stenders" produkcijas realizācijas rezultātiem Ķīnas tirgū, jaunu tirgu apgūšanu un būtisku e-komercijas apmēru pieaugumu.

Pēc kompānijas vadības vēstītā, pērn būtiski audzis eksporta apmērs, galvenokārt pateicoties jaunajiem produktiem, jaunajai zīmola vizuālajai identitātei un veikalu interjera dizainam. Uzņēmuma lielākais eksporta tirgus joprojām ir Āzija, bet "Stenders" kļuva pieejams arī Surinamā un caur vairumtirdzniecību - arī veikalu tīklā "Douglas" Spānijā. Tāpat parakstīts līgums par franšīzi Jordānijā, kur 2021.gada februārī atvērts jauns veikals.

Kosmētikas ražotāja "Stenders" e-komercijas pārdošanas rādītāji šā gada martā, salīdzinot ar pērno martu, ir pieauguši vairāk nekā divas reizes; aprīlī šī tendence turpinās, bet nenosedz dramatisko mazumtirdzniecības apjoma kritumu.

"Šobrīd strādājam arī pie "Amazon" kanāla attīstības, lai vēl vairāk paplašinātu klientu iespējas iegādāties "Stenders" produkciju tiešsaistē un padarītu to vēl plašāk pieejamu visā pasaulē," norāda Jans Gans (Yang Gang), "Stenders" vadītājs.

Sākoties ārkārtas stāvoklim, kompānijā kopumā situācija nemainījās tik krasi, kā tas esot noticis ar daudziem citiem Latvijas uzņēmumiem. Ķīna ir viens no svarīgākajiem "Stenders" tirgiem, kas šobrīd veido lielāko daļu no kopējā apgrozījuma. Kad Ķīnā sākās koronvīrusa uzliesmojums un ar to saistītie ierobežojumi, pārējie tirgi vēl darbojās. Savukārt šobrīd, kad citās valstīs ir spēkā ierobežojumi, Ķīnā situācija lēnām atkal sāk uzlaboties.

Reaģējot uz produkcijas strauji augošo noietu pasaulē un arvien jaunu eksporta tirgu apgūšanu, Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders uzstādījis divas jaunas pildīšanas un pakošanas līnijas, kas nodrošinās līdz pat 40% lielāku ražošanas jaudu un ektīvāku procesu, informē uzņēmumā.

Jauno līniju iegādē uzņēmums investējis ap 300 000 eiro.

2020. gads Stenders ir bijis veiksmīgs un iezīmējis pozitīvas attīstības tendences, tostarp eksporta apjoma palielinājumu, galvenokārt pateicoties jaunajiem produktiem un jaunajai zīmola identitātei. Turpinot attīstību, Stenders aprīlī ir uzstādījis jaunas produktu pildīšanas un pakošanas līnijas.

Uzņēmuma spēja ātri pielāgoties sarežģītajai Covid-19 situācijai un atbilstoši reaģēt uz pārmaiņām ļāvusi iepriekšējo gadu pabeigt ar peļņu un šo gadu uzsākt ar jauniem izaugsmes plāniem, galvenokārt fokusējoties uz biznesa attīstību jaunos tirgos, ražošanas procesu efektivizēšanu un jaunu, unikālu produktu izstrādi.

Kosmētikas ražotājs SIA "Stenders" šogad plāno atvērt veikalu Saūda Arābijā, intervijā sacīja "Stenders" izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Viņa skaidroja, ka patlaban Ķīna ir viens no lielākajiem kompānijas mērķa tirgiem, kas pandēmijas laikā cieta visvairāk. Grapmane norādīja, ka "Stenders" veikaliem Ķīnā ir labs pārklājums un situācija strauji uzlabojas - apgrozījums janvārī-maijā ir dubultojies salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

"Gads jau ir strauji iesācies, un šā gada rezultāti varētu būt līdzīgi 2021.gada apjomiem, kas "Stenders" bija veiksmīgs gads," atzīmēja kompānijas izpilddirektore.

Taujāta par pārdošanas apmēriem Ķīnā un Latvijā, Grapmane pauda, ka konkrētos tirgos situācija ir mainīga, taču šobrīd Latvijas tirgus aizņem apmēram 20% no kopējā "Stenders" apgrozījuma, Ķīnas tirgus - 60%, citas valstis - 20%.

Kosmētikas ražotājs SIA "Stenders" pagājušajā gadā strādāja ar 12,652 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 29,9% vairāk nekā 2020.gadā, un guva 2,303 miljonu eiro peļņu, kas ir pieaugums par 53,4%, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka, neraugoties uz Covid-19 ietekmi, peļņas pieaugums sasniegts pateicoties labiem "Stenders" produkcijas realizācijas rezultātiem Ķīnas tirgū, jaunu tirgu apgūšanu un par 80% kāpinātiem e-komercijas apmēriem.

Pēc kompānijas vadības vēstītā, pērn būtiski audzis eksporta apmērs, tostarp uzņēmuma lielākais eksporta tirgus joprojām ir Āzija.

Pērn pārskatīts sadarbības līgums ar "Douglas" - jaunā vienošanās ļāva paplašināt "Stenders" produkcijas pieejamību Polijas, Nīderlandes un Rumānijas tirgos. Tāpat pērn noslēgts līgums ar trešo lielāko aptieku tīklu Rumānijā, parakstīti jauni franšīzes līgumi un atvērti veikali Jordānijā, Irākā, Katarā un Nīderlandē.

Par Latvijā bāzētā premium vannas rituālu un ķermeņa kopšanas produktu ražotāja “Stenders” vairākuma akcionāru ir kļuvusi viena no pasaulē vadošajām privātā kapitāla investīciju kompānijām “L Catterton”, kas koncentrējas uz ieguldījumiem patēriņa segmenta uzņēmumos un zīmolos.

Noslēgtais darījums paātrinās “Stenders” starptautisko biznesa ekspansiju, kā arī nostiprinās uzņēmuma pozīcijas Āzijā, Eiropā, Tuvo Austrumu un ASV tirgos.

Jaunais investors norāda, ka “Stenders” kā vannas rituālu ekspertam veiksmīgi izdevies sevi pozicionēt vairākos kontinentos, kur uzņēmumam paredz turpmāku attīstību ar sociāli atbildīgu biznesa pieeju, aktualizējot ilgtspēju un labbūtību apgūtajos tirgos.

Vairākuma akcionārs novērtē uzņēmuma mērķtiecīgo darbību 20 pārstāvētajās valstīs, e-komercijas kanālos un vairāk nekā 300 veikalos pasaulē, kas pēdējo četru gadu laikā ir ļāvis palielināt “Stenders” konsolidēto apgrozījumu par aptuveni 20% katru gadu. Tādējādi zīmols ir spējis nodrošināt konsekventu pārdošanas apjomu pieaugumu, uzrādot augstus konversijas un atkārtotu pirkumu rādītājus.

Latvijā dibinātais vannas rituālu un ķermeņa kopšanas kosmētikas uzņēmums “Stenders” ir atvēris lielāko zīmola veikalu Eiropā, kas atrodas Vācijas finanšu centrā – Frankfurtē.

Tas ir pirmais “Stenders” jaunā koncepta veikals Rietumeiropā. Tā interjers 150 m2 platībā veidots pēc Ziemeļu dabas oāzes koncepta, akcentējot ilgtspēju un dabīgas izcelsmes sastāvdaļas. Līdz šim lielākais zīmola veikals ir izvietots tirdzniecības centrā “Main-Taunus Zentrum”, Frankfurtē pie Mainas.

Tādējādi uzņēmums turpina starptautisku biznesa paplašināšanos, lai izvērstu zīmola produkcijas noieta tirgus.

“Vācijas kosmētikas tirgus ir viens no lielākajiem un attīstītākajiem visā Eiropā. Tas ir salīdzinoši konservatīvs ar augstāku lojalitāti, bet tai pat laikā atvērts inovācijām un jaunumiem, prasīgs un konkurētspējīgs. Esam patiesi lepni atvērt mūsu lielāko veikalu tieši Vācijā, Frankfurtē – tirgū, kas augstu vērtē kvalitāti, videi draudzīgus, ilgtspējīgus produktus, kā arī rūpes par cilvēku labbūtību. Mūsu apņemšanās piedāvāt augstvērtīgus produktus no dabīgas izcelsmes izejvielām, kas atbilst augstākajiem standartiem, saskan ar Vācijas klientu prasībām. Uzskatām, ka zīmola vērtības un piedāvājums harmoniski iekļausies Vācijas tirgū," jaunatklātā tirgus īpatnības raksturo “Stenders” izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Noslēdzies dizaina konkurss – Red Dot Award, kas ik gadu vērtē produktus ar izcilu dizaina kvalitāti. Šogad konkurence bijusi īpaši sīva – žūrijas vērtējumam 49 dizaina kategorijās nodoti produkti no vairāk nekā 60 valstīm. Balva piešķirta Stenders plastilīna ziepēm, informē uzņēmums.

"Plastilīna ziepes radījām Covid-19 pandēmijas pirmā uzliesmojuma laikā, kad roku mazgāšanas rutīna kļuva vēl nozīmīgāka nekā jebkad agrāk. Kā zina daudzi vecāki, mazgāšanās ne vienmēr ir vieglākais dienas posms – bērniem patīk spēlēties ūdenī, bet tīrība un kārtība ne vienmēr ir viņu prioritāte. Tāpēc bija svarīgi motivēt bērnus mazgāt rokas regulāri un ar prieku," stāsta Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Portrets: Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane 

"Mana pieredze ir veidojusies mērķtiecīgi, caur ļoti apzinātiem lēmumiem. Jau studiju laikos...

Starp Red Dot Award: Product Design 2021 uzvarētājiem šogad ir tādi pasaulē slaveni zīmoli kā Bose, Fujifilm, Google, Lenovo, Maserati, Philips, Sony u. c.

"Esam patiešām lepni, ka Red Dot Winner sarkanā punkta uzlīme turpmāk rotās arī Stenders zīmola produktu. Šis apbalvojums apliecina komandas spēku un Stenders komandai ir svarīgi piedāvāt pircējiem arvien jaunus produktus. Jūtamies gandarīti, ka mūsu darbu novērtē ne tikai mūsu klienti visā pasaulē, bet arī dizaina eksperti, un tagad pasaules līmeņa novērtēts dizains varēs rotāt ikvienu pasaules vannasistabu," uzsver Kristīne Grapmane.

Godalgotie produkti, to skaitā Stenders plastilīna ziepes, tiks prezentēti tiešsaistes izstādē no 21. jūnija, kā arī iekļauti Red Dot dizaina gadagrāmatā. Red Dot dizaina nedēļas ietvaros no 21. līdz 25. jūnijam konkursa interneta vietnē un sociālo mediju kanālos piecas dienas būs veltītas tieši godalgotajiem produktiem. Savukārt no 21. jūnija līdz nākamā gada 31. maijam laureātu izstādes "Dizains uz skatuves" un "Pagrieziena punkti mūsdienu dizainā" būs redzami Red Dot dizaina muzejā Esenē, kur tiks izstādītas arī Stenders plastilīna ziepes.

Red Dot dizaina balva dibināta 1955. gadā. Katru gadu tā tiek piešķirta produktiem, kas izceļas ar īpaši augstu dizaina kvalitāti. Pieteikumi tiek vērtēti 49 kategorijās, katru pieteikumu individuāli izvērtē 50 pasaulē atzīti eksperti. Produktu dizaina kategorijā līdz šim šo balvu saņēmuši šādi Latvijas zīmoli: An&Angel stikla trauki, Rīgas Krēslu fabrikas ķeblītis Bloom, Flow Design magnētiskie apģērbu pakaramie un Atlas Dynamics droni Atlas Pro.

Kosmētikas ražotājs SIA "Stenders" Klaipēdā atklājis pirmo uzņēmuma veikalu Lietuvā, informē uzņēmumā.

“Mums ir veiksmīga pieredze Latvijā, kur esam zināmi kā viens no vadošajiem nozares spēlētājiem un vienīgais vannas rituālu eksperts. Arī Lietuvā vannas rituāliem ir līdzīga loma iedzīvotāju paradumos. Tāpēc kaimiņvalsts tirgus apguve ir likumsakarīgs nākamais solis, lai stiprinātu savas pozīcijas Baltijas reģionā,” skaidro “Stenders” izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Viena no uzņēmuma prioritātēm esot palielināt klātbūtni Baltijā, tāpēc "Stenders" 2024.gada sākumā plāno atvērt veikalu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, un zīmola veikalu pārklājumu nākamgad papildinās arī Kauņa.

"Stenders" veikalu tīklā patlaban ir 21 veikals Latvijā un veikals Klaipēdā. Uzņēmuma produkti nopērkami arī internetveikalā un citās fiziskās tirdzniecības vietās.

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Rīga, 9.maijs, LETA. Kosmētikas ražotājs SIA "Stenders" pagājušajā gadā strādāja ar 14,358 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 1,8 reizes vairāk nekā 2022.gadā, un guva 1,191 miljona eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka globālie notikumi turpinājuši veidot neprognozējamu vidi, tomēr ekonomikā bijusi jūtama atveseļošanās pēc pandēmijas.

Pēc kompānijas vadības vēstītā, lielākajā tirgū Ķīnā piedzīvota izaugsme par 2,4 reizēm, bet tirgos, kas atrodas ārpus Ķīnas, apgrozījums pērn palielinājies par 59%.

Kompānijas "Stenders" vadības ziņojumā arī teikts, ka pērn sākta darbība Saūda Arābijā, kur plānots atvērt sešus veikalus, kā arī Lietuvā, atverot vienu veikalu.

Latvijā pārdošanas apjomi pērn auguši par 3%.

Vadības ziņojumā teikts, ka pērn klientiem piedāvāti 136 jauni produkti un to variācijas. No tiem 30% veidoja dāvanu kategorija, 18% - ķermeņa kopšanas un 14% - ziepju kategorija.

Vannas un ķermeņa kopšanas kosmētikas ražošanas uzņēmums “Stenders” atvēris veikalu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā – tirdzniecības centrā “Akropolis”, informē uzņēmums.

Trīs mēnešu laikā šis ir jau otrais “Stenders” veikals Lietuvā. Pirmais durvis klientiem vēra 2023. gada nogalē Klaipēdā, drīzumā plānots atvērt veikalu Eiropas finanšu centrā – Vācijas lielpilsētā Frankfurtē, tādējādi stiprinot zīmola pozīcijas un klātbūtni Eiropas tirgū.

“Mērķtiecīgi investējot inovāciju radīšanā, ieguldot zināšanās un pieredzē, kā arī balstoties uz patērētāju vēlmēm un vajadzībām, “Stenders” daudzu gadu laikā ir kļuvis par starptautiski atzītu zīmolu un globālu spēlētāju nozarē, un nu varam lepoties ar vēl vienu zīmola veikalu ārpus Latvijas robežām. Eksportspējīgi uzņēmumi un vietējās ražošanas attīstība ir ekonomikas dzinējspēks, tādēļ esam gandarīti, ka, nodrošinot darbavietas Latvijā, varam eksportēt produktus ar augstu pievienoto vērtību uz dažādām pasaules valstīm – eksports sastāda vairāk nekā 80% no saražotās produkcijas. Zīmola produkti ir pieejama vairāk nekā 300 veikalos visā pasaulē, un pavisam drīz šo skaitli papildinās vēl viens veikals Frankfurtē – pirmais zīmola veikals Vācijā, kā arī lielākais Eiropā,” pauž “Stenders” izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Viens no Latvijas vadošajiem IT uzņēmumiem “JARVA” ir radījis jaunu un inovatīvu tehnoloģisko produktu – pilnībā automatizētu sistēmu, kas var sniegt ievērojamu palīdzību Latvijas un arī citu valstu policijas dienestiem un uzlabot satiksmes drošību uz valsts ceļiem un ielām. Jaunā tehnoloģija, kas darbojas pilnībā automatizētā režīmā, ļaus policijas darbiniekiem ceļu satiksmē konstatēt gan Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, gan kontrolēt, vai automašīna, kas piedalās ceļu satiksmē, ir apdrošināta, tā nav zagta, vai, piemēram, tās īpašniekam nav liegtas vadītāja tiesības.

“Būtībā var teikt, ka esam radījuši “mobilo policijas iecirkni”,” uzsver SIA “JARVA” valdes loceklis un IT nodaļas vadītājs Jānis Bērziņš, komentējot uzņēmuma izstrādāto jauno produktu, kuram līdzīgu šobrīd nav ne tikai Latvijā, bet visā reģionā. “Pats svarīgākais, ka mūsu izstrādātās tehnoloģijas un inovatīvā pieeja policijas darba atvieglošanai varēs ievērojami uzlabot satiksmes drošību uz ceļiem, kā arī nodrošināt ātru un efektīvu kontroli, lai novērstu Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus,” norāda uzņēmuma “JARVA” valdes loceklis. Jānis Bērziņš ir gandarīts, ka jau šobrīd par “EUNOMIA” tehnoloģiju un sistēmu ir ieinteresējušās vairākas vadošās ārvalstu kompānijas.

Sekojot globālajām tendencēm un arī klientu vēlmēm būt atbildīgiem pret pasauli, kurā dzīvojam, kosmētikas ražotājs "Stenders" uzsācis jauna produkta - cieto šampūnu - ražošanu.

Cietos šampūnus un kondicionierus speciālisti izstrādājuši vairāk nekā gadu. Tie vizuāli līdzinās ziepēm un puto, nonākot saskarsmē ar ūdeni. Investīcijas jauno produktu izstrādē uzņēmums neatklāj.

Jaunajā produktu kategorijā ietilpst pieci cietie šampūni dažādiem matu tipiem: atjaunojošs, normalizējošs, mitrinošs, stimulējošs, un spēcinošs, kā arī divi cietie kondicionieri - matu atjaunošanai un dziļai barošanai. Produkti radīti, balstoties uz "Stenders" ziepju un vannas bumbu izgatavošanas pieredzi un tehnoloģiskajām iespējām, kuras tiek attīstītas uzņēmuma kreatīvajā centrā.

Sarežģītā tehnoloģija ļauj produktiem pievienot augstvērtīgas, dabiskas sastāvdaļas, piemēram, mālu, medu, olīveļļu, avokado eļļu, kakao sviestu, melno trifeļu, safrāna, zīdkoka un upeņu ekstraktus, kā arī daudzas citas dabiskas sastāvdaļas.

"Šobrīd lielāko risku saskatām situācijas attīstībai Latvijā, jo viss "Stenders" laboratoriskais un ražošanas process ir šeit," koronavīrusa Covid-19 ietekmi uz biznesu komentē kosmētikas ražotāja "Stenders" mārketinga direktore Kristīne Grapmane.

Pašreiz ražošana "Stenders" norit ierastajos apjomos, taču situācija ieviesusi izmaiņas uzņēmuma ikdienas darba organizēšanā. Ieviesti drošības risinājumi. Piemēram, ja darbinieki apmeklējuši ārvalstis, par jebkuru ceļojumu obligāti ir jāinformē uzņēmuma vadība un jāievēro divu nedēļu paškarantīna pēc atgriešanās valstī.

"Visus darbiniekus aicinām ik rītu sākt ar temperatūras mērījumiem vai, ja novērotas jebkādas elpceļu infekcijas vai slikta pašsajūta, aicinām informēt un palikt mājās. Atbalstām attālinātu darbu no mājām arī tiem, kas jūtas labi, jo darbinieku veselība un labsajūta ir mūsu prioritāte. Papildu jau visam minētajam ražošanas darbinieki darbu veic maskās," stāsta K.Grapmane.

Kosmētikas ražotājs "Stenders" radījis jaunu un Eiropā vēl nebijušu produktu – plastilīna ziepes.

Plastilīna ziepes attīsta fantāziju un vizuālā noformējuma dēļ ir nebijis risinājums, kas neierastā veidā motivē bērnus mazgāt rokas, informē ražotājs. Pēc rotaļāšanās ar plastilīna ziepēm rokas, saskaroties ar ūdeni, saputosies un noskalojot kļūs tīras.

Plastilīna ziepes var izmantot gan kā roku un ķermeņa ziepes, gan kā šampūnu vai vannas bumbas. Vienlaikus produkts attīsta radošo domāšanu un pirkstu veiklību, jo ir piemērots gan plucināšanai, gan mīcīšanai un dažādu figūru veidošanai.

"Ideja radās neformālā sarunā starp kolēģiem, taču uzreiz pievērsa produktu izstrādātāju vērību, un jau pavisam drīz eksperti laboratorijā ķērās pie darba, lai pēc vairākus mēnešus ilgas izpētes un testēšanas prezentētu jauno produktu," stāsta uzņēmuma ķīmiķe Jūlija Kuzņecova.

Kosmētikas ražotāja «Stenders» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2018.gada 1.aprīļa līdz 2019.gada 31.martam, bija 7,603 miljoni eiro, kas ir par 53,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga vairākkārt un sasniedza 1,1 miljonu eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma apgrozījums vietējā tirgū aizvadītajā finanšu gadā bija 2,718 miljoni eiro, kas ir par 4,5% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas apgrozījums ārvalstu tirgos pieauga 2,3 reizes - līdz 4,885 miljoniem eiro.

«Stenders» vadība arī norāda, ka uzņēmuma darbības rādītāji pagājušajā finanšu gadā būtiski uzlabojās, vienlaicīgi tika turpināts darbs pie kompānijas darbības optimizācijas, pielāgojot darbinieku un iekārtu noslodzi, atbilstoši aktuālajai situācijai.

Kompānijas bruto peļņa pērn pieauga par 58%, pateicoties uzņēmuma darbības restrukturizācijai un ražošanas procesu sakārtošanai. Optimizējot vadības izmaksas, kompānija būtiski samazināja arī administratīvās izmaksas.

Konferencē “Bankas mainīgajā pasaulē” pirmo reizi, kopš tika izsludināts Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, juristi un ekonomisti Latvijas universitātes Lielajā aulā runāja tieši un atklāti par pieļautajām kļūdām finanšu sektora kārtošanā.

Konferenci 29.septembrī ievadīja Latvijas prezidenta Egila Levita uzruna, kurā viņš ne tikai uzteica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu valstī, bet arī atzina, ka bankām ir jāmēģina vadīt riskus. Faktiski šo pašu viedokli jau komplicētākā juridiskā valodā atspoguļoja Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns, apgalvojot, ka Latvijas izmeklētāji un amatpersonas ir pietiekami kompetenti un “spēs likumus piemērot pēc to jēgas, ne tikai burta.” Abas valsts amatpersonas pēc būtības norādīja, ka izmaiņas nepieciešamas banku pieejā, nevis likumdošanā.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas, profesores Innas Šteinbukas uzrunu var dēvēt par tādu kā startu kļūdu novērtējumam, jo viņa salīdzinot Baltijas valstu ekonomiskos rādītājus 2019. gadā, 2020. gada sākumā un Covid19 krīzes laikā, skaidri parādīja, ka mūsu ekonomika jau 2019. gadā ir cietusi no finanšu sektora “kapitālā remonta” ietekmes un turpina ciest arī šobrīd, norādot, ka nav iespējams izmērīt sekas, kad klientiem tiek liegts atvērt kontu Latvijā vai arī, ka tas tiek slēgts cilvēkiem neizprotamu iemeslu dēļ.

Latvija ir nonākusi dzīves cikla stadijā, kad finanšu instrumenti var būt daudz efektīvāki par grantiem, taču eksperti iesaka tos arī «blenderēt».

To konferencē par ES finansējumu un investīcijām Nauda un reformas: Eiropas investīciju nākamā paaudze debatēs Granti vai finanšu instrumenti - kas dod lielāku labumu? atzina Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Cēsu mērs Jānis Rozenbergs. Divarpus Eiropas Savienības finansējuma periodos Cēsis piesaistījušas aptuveni 78 miljonus eiro lielas investīcijas grantu formātā, un aptuveni 20 miljonus ir piesaistījis privātais sektors, piemēram, daudzdzīvokļu māju siltināšanai. «Es salīdzinātu grantus un finanšu instrumentus ar medicīnas terminiem. Iedomājieties, ja esat mazliet saslimis, vieglā formā, tad dzerat homeopātiskas zāles vai bezrecepšu zāles. Ja saslimstat ļoti, tad jāņem talkā antibiotikas. Būsim godīgi, ka piecdesmit Padomju Savienības saimniekošanas gados publiskā infrastruktūra bija ļoti noplucināta, atpalikusi un teju daudzos gadījumos bija avārijas situācijā. Man liekas, ka tas bija brīdis, kad bija nepieciešamas antibiotikas, lai uzceltu organismu kājās, un mēs arī veiksmīgi to esam darījuši,» komentē Cēsu mērs J.Rozenbergs.

Basketbola aģenta Mārtiņa Bērziņa vadītā "Altius Basket Agency" apvienojusies ar Jāņa Porziņģa basketbola aģentūru, izveidojot kopīgu aģentūru "Future Sports Group".

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka mērķis ir kļūt par vadošo basketbola aģentūru Ziemeļeiropā, galvenokārt attīstot un virzot Latvijas basketbolistus un basketbolistes, taču neizslēdzot iespēju pārstāvēt arī citus reģiona talantīgākos sportistus.

Šobrīd apvienotā aģentūra pārstāv desmit Latvijas vīriešu izlases spēlētājus, kuri piedalījās Pasaules kausa kvalifikācijā, kā arī septiņas Latvijas sieviešu izlases spēlētājas. Aģentūra apgalvo, ka pārstāv arī lielāko daļu talantīgāko Latvijas jauno basketbolistu, kuri dzimuši laika posmā no 2000. līdz 2008.gadam.

Bērziņš ar Porziņģi kopīgi nonākuši pie lēmuma, ka jāapvienojas un jāveido vēl jaudīgāka sporta aģentūra, lai maksimāli palīdzētu gan pareizi virzīt jaunos Latvijas basketbola talantus, gan atrast iespējas augstākā līmeņa Eiropas klubos Latvijas labākajiem basketbolistiem un basketbolistēm. Aģentūras virsmērķis esot attīstīt Latvijas basketbolu kopumā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Atbalstot ilgtspējīgus pieeju un risinājumus, kā arī atsaucoties Rimi pircēju vēlmei dzīvot arvien videi draudzīgāk, Rimi kā pirmais mazumtirgotājs Baltijā uzsāk Latvijā ražotu saimniecības un higiēnas produktu tirdzniecību bez iepakojuma, informē uzņēmumā.

Pilotprojekta ietvaros sadarbībā ar vietējiem ražotājiem atsevišķos Rimi veikalos speciāli aprīkotos stendos būs iespēja iegādāties saimniecības un ķermeņa kopšanas produktus bez iepakojuma. Sākotnēji šādi stendi būs pieejami Rimi veikalā t/c Spice, taču nākotnē plānots tos izvietot arī citos veikalos.

Speciālajos stendos varēs iegādāties tādas preces kā šampūnus, ziepes, zobu pastas un zobu birstes, dezodorantus, tualetes papīru, trauku mazgāšanas līdzekļus, higiēnas preces u. c. Pirmie partneri šajā projektā būs lielākais sadzīves ķīmijas un kosmētikas līdzekļu ražotājs Latvijā Spodrība un Latvijas kosmētikas ražotājs STENDERS, kuru produktus pircēji varēs iegādāties specializētajos stendos, izmantojot līdzi paņemto iepakojumu.

Šā gada 14. martā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā nonākusi organizācijas biedra - biedrības “Latvijas Dārznieks”, apkopotā un sniegtā informācija par konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības veikalu tīkliem Latvijā.

Lauksaimnieki pauž pamatotu satraukumu par iespējamu Latvijas iedzīvotāju maldināšanu un Latvijas ražotāju tēla graušanu no veikalu tīkla puses, norādot nepatiesu vai nenorādot nemaz gurķu un citu dārzeņu patieso izcelsmes valsti.

LOSP dalīborganizācijas “Latvijas Dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš: “Ir publiski pieejama informācija par to, ka Polija lielos apmēros iepērkot dārzeņus, it īpaši – gurķus, no Krievijas. Vienlaikus līdzīga izskata gurķi lielos apjomos jau šobrīd Latvijas lielveikalos tiek tirgoti ar norādītu izcelsmes valsti - Polija. Tas mums – Latvijas lauksaimniekiem, liek kļūt bažīgiem par to, vai nenotiek masveida iedzīvotāju maldināšana un Eiropas tirgus kropļošana.”

“Februārī par elektroenerģiju maksājām teju divus tūkstošus eiro, maijā, jūnijā - jau piecus ar pusi tūkstošus eiro, bet augustā saņēmām rēķinu, kas tuvojās jau desmit tūkstošiem eiro. Turklāt tas ir viena restorāna rēķins! Arī pārējos izmaksas ir līdzīgas," atklāj Latvijas Restorānu biedrības valdes loceklis un restorānu tīkla Vairāk saules līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

"Ja runājam par pandēmijas ietekmi, jāsaka, ka šobrīd esam vairāk vai mazāk atkopušies. Mums ir uzkrāti nelieli parādi, un, ja nebūtu sācies karš, gada laikā tie, visticamāk, jau būtu pilnībā apmaksāti. Augsto energoresursu cenu dēļ šobrīd situācija gan ir sarežģītāka - daudzi nezina, ko darīt,” atzīmē E.Bērziņš, uzsverot, ka liela daļa uzņēmēju, tajā skaitā Vairāk saules, dara visu iespējamo, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, taču visam ir savas robežas.

Ziema viesmīlības sektoram solās būt izaicinoša 

Lai gan viesnīcu segmenta rezultāti 2022. gada vasarā bija apmierinoši, tirgu, visticamāk,...

“Esam iegādājušies indukcijas plītis, savukārt apgaismojumam lietojam tikai LED spuldzes, atsevišķās vietās izvietoti arī kustību sensori, lai elektrība tiktu patērēta tikai tad, kad tā ir nepieciešama, bet sadārdzinājums tik un tā ir milzīgs! Turklāt mēs saprotam, ka visas savas izmaksas mēs nevaram iekļaut cenā, jo cilvēkiem vienkārši nav tik daudz naudas. Latvenergo peļņa gan šogad, visticamāk, gan būs ļoti liela un tas man nav saprotams. Mums ir jācīnās un jāturās, bet lielie valsts energouzņēmumi sasniegs vēsturiski lielākās peļņas! Domāju, ka šis jautājums valdībai būtu jārisina,” uzsver E.Bērziņš, apstiprinot, ka arī viņam šobrīd nav skaidrs, ar kādu valsts atbalstu uzņēmēji var rēķināties.

Satraucoši signāli

Situācija nozarē ir sarežģīta, piekrīt Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības prezidents. “Lielākās bažas rada tas, ka no nozares aiziet pat pieredzējuši uzņēmēji - tādi, kas ēdināšanas biznesā darbojušies 20 un 30 gadus. Pēdējā laikā man paliek nedaudz bail, jo, lai gan lielākā daļa uzņēmēju izturēja pandēmijas spiedienu un spēja saglabāt savu biznesu, šobrīd situācija ir kritiska. Augstās energoresursu cenas daudziem ir kļuvušas nepanesamas. Mums ir jāsaprot, ka brīdī, kad uzņēmums beidz pastāvēt, šie darbinieki nonāk valsts sociālā budžeta ietvarā un viņiem jādomā, kā samaksāt savus rēķinus un izdzīvot. Šādos gadījumos, diemžēl, daudzi pieņem lēmumu aizbraukt no Latvijas, kā rezultātā pēc tam mums ir jāizstrādā smalkas iniciatīvas un jātērē lieli līdzekļi reemigrācijas politikai, taču principā šo jautājumu varētu sakārtot jau saknē. Man ir ļoti skumji, ka mūsu lēmumu pieņēmēji to neredz,” atzīmē J.Jenzis.

Visu rakstu Ziema viesmīlības sektoram solās būt izaicinoša lasiet 27.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!