Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu.

Kariņš preses konferencē informēja, ka ceturtdien Valsts prezidentam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

Kariņš sacīja, ka valsts attīstībai ir vajadzīgs daudz kas, bet pamatā spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt grūtus lēmumus. Kā apgalvoja premjers, pēc ilgstošām sarunām esot skaidrs, ka ''Apvienotais saraksts'' (AS) un Nacionālā apvienība (NA) dara visu, lai bremzētu jebkuru mēģinājumu, lai ieviestu valdībā dinamiskāku darbu. Ja nevar rast dinamismu šajā valdībā, tad ir nepieciešama jauna valdība, uzsvēra politiķis.

Kariņš arī norādīja, ka aicināja JV valdi un frakciju izvirzīt jaunu nākamo premjera amata kandidātu. Kariņš vairs nepretendēšot uz Ministra prezidenta amatu.

"Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) šodien neatsauksies uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) aicinājumu pēcpusdienā tikties jaunās valdības veidošanas neformālajās sarunās.

AS un NA savukārt atzīmē, ka gatavi par pašreizējās valdības darbu runāt ierastajā koalīcijas sanāksmē pirmdien.

Kā aģentūrai LETA uzsvēra AS politiķis, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, šodien uz jaunām sarunām partiju apvienības pārstāvji neies, jo AS nepiedalīsies jaunas koalīcijas izveidē, ņemot arī vērā to, ka joprojām strādā pašreizējā valdība.

AS politiķis atgādināja par šodien jau notikušajām sarunām ar Kariņu, par kura rezultātiem partiju apvienība pašlaik informē kolēģus AS.

Smiltēns atsaucās uz Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pausto, ka pašlaik nevar tikt veidota jauna valdība, jo Valsts prezidents šo procesu nevienam atbilstoši Satversmei pašlaik nav uzticējis.

“Ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamajā tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti”.

Tā sola Dienas Biznesa (DB) speciālizdevuma Miljonārs veidotājs, žurnālists un publicists Lato Lapsa. Jau 27. gadu publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, kas DB abonentiem pieejams bez maksas. Gadu gaitā mainās gan metodikas bagātāko cilvēku noteikšanai, gan arī sarakstu papildina jaunas sadaļas. Vairāk par to sarunā ar L.Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un...

27 gadi ir pamatīgs laiks! Kāds izdevums bija sākumā un ar ko atšķiras šodien?

Jā, šis ir divdesmit septītais gads, kaut, protams, tas produkts, kas nāca klajā pirms divdesmit septiņiem gadiem un saucās vienkārši Simt Latvijas miljonāru saraksts, ir kaut kas nesalīdzināmi cits nekā tagadējais izdevuma Miljonārs saturs. Kā, teiksim, poršs pirms divdesmit septiņiem gadiem un poršs šodien. Jau piekto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Jau iepriekš esi Dienas Biznesam atklājis, ka laiku pa laikam kaut kas mainās Latvijas miljonāru atlases metodikā. Proti, faktiski iespējams, ka miljonāru ir krietni vairāk, bet redzam tikai tos, uz kuriem norāda dati. Vai šogad ir kādas izmaiņas miljonāru noteikšanā?

Protams, šie ir tikai pirmie simtnieki - kā redzams, pašlaik apakšējā robeža iekļūšanai Latvijas turīgāko cilvēku pirmajā simtniekā ir nedaudz virs 10 miljoniem eiro. Katram sarakstam ir sava metodika, un tie visi top ciešā sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm. Latvijas simt bagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm. Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas Latvijas pelnošāko cilvēku sarakstos, un ar ko tas saistāms?

Tas nu gan katram lasītājam būtu jāpēta pašam - šis ir unikāls datu apkopojums, un katrs atbilstoši savai uztverei un vajadzībām var izdarīt secinājumus tieši sev.Taču to gan varu teikt, ka ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamgad tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti. Tas daudz ko mainīs, un jaunumi būs pietiekami iespaidīgi.

Kādēļ Latvijā vēl aizvien nav miljardieru, kā tas ir Lietuvā?

Ceru, ka man nav taisnība, pieļaujot, ka tam ir pietiekami liels sakars ar to, ka vidusmēra latvietis pēc savas mentalitātes ir darba ņēmējs, nevis uzņēmējs.

Ir kādi uzvārdi pelnošo sarakstā, kurus vēlētos īpaši izcelt par viņu pienesumu tautsaimniecībai?

Jau atkal tas pats – nevienam neko priekšā neteikšu. Katram cilvēkam šajos sarakstos ir klāt apraksts – ne tikai plikas summas, bet arī uzņēmumu nosaukumi, to darbības jomas un rezultāti. Atkārtošos – šie ir unikāli datu apkopojumi, kuri ikvienam lasītājam var sniegt individuālus vērtīgus secinājumus.

Lielākie zaudētāji - to ir daudz, kāpēc un kā izskatās nākotne? Zaudējumi vēl prognozējami, un vai tie, kuri iekļūst pelnītāju sarakstā uz zaudētāju rēķina, ir veco smagsvaru vērti? Proti, Latvijas 100 bagātāko cilvēku kapitāla summa aug vai tomēr samazinās?

Katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem. Vienmēr būs zaudētāji, vienmēr būs ieguvēji, un uzņēmējdarbības īpatnība ir tā, ka apjomīga peļņa vienā gadā var mīties ar iespaidīgiem zaudējumiem jau nākamajā - arī to uzskatāmi parāda un pierāda Miljonāra saraksti.

Žurnālu Miljonārs meklē lielākajās mazumtirdzniecības vietās Latvijā!

Digitāli Miljonārs pieejams arī šeit!

Veselības ministrija (VM) līdz 2024.gada 1.jūlijam izstrādās normatīvo regulējumu, lai visām recepšu zālēm ieviestu vienotu uzcenojumu veidošanas mehānismu, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu, teikts otrdien valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību.

Visām recepšu zālēm plānots izstrādāt jaunu uzcenojumu veidošanās modeli, kam vajadzētu samazināt zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām, teikts VM ziņojumā.

Konkrēti risinājumi un uzcenojuma ierobežojumu piedāvājumi ziņojumā vēl nav norādīti. Pret šīm iecerēm apspriešanas gaitā līdz šim aktīvi iebilduši farmācijas produkcijas tirgotāji.

VM vēlas panākt, lai Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniegtu zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.

"Apvienotais saraksts" (AS) nolēmis nepievienoties topošajai "Jaunās vienotības", Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" veidotai valdībai, secināms no AS izplatītā paziņojuma.

Kā aģentūru LETA informēja partiju apvienības pārstāve Mudrīte Grundule, AS uzsver, ka "neatbalstīs nestabilu, valsts drošību un starptautisko reputāciju vājinošu valdību ar Lemberga izšķirošu ietekmi".

Reizē AS pauž gatavību pie iespējas turpināt sarunas par atbilstošāka valdības modeļa izveidi.

AS pārstāvji pauž, ka, lai gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja sākt valdības izveidi no baltas lapas, norādot uz iespēju iesaistīt piecas partijas koalīcijas veidošanā, JV un premjera amata kandidāte Evika Siliņa (JV) esot izvēlējušās "nevis strādāt pie Latvijas drošības interesēm visatbilstošākās valdības modeļa, bet acīmredzami pildīt no sabiedrības slēptas vienošanās".

Parlamentārietis, kādreizējais premjers un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) nolicis Saeimas deputāta mandātu, atklāja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Darbu parlamentā viņš pametīs no šodienas un turpmāk pievērsīsies profesionālajiem izaicinājumiem privātajā sektorā.

Jurēvics uzsvēra, ka Kariņš vairāk nekā 20 gadus ir profesionāli un enerģiski strādājis Latvijas labā.

""Jaunās vienotības" vārdā vēlos izteikt pateicību par negurstošu darbu mūsu valsts labā šo gadu garumā. Krišjānis Kariņš ir daļa no mūsu komandas, un es zinu, ka arī turpmāk viņš neliegs mums savu padomu un atbalstu," akcentēja Jurēvics.

Jurēvics norādīja, ka pašlaik neesot skaidrs, kas nāks Kariņa vietā Saeimā, šis jautājums tiks atrisināts tuvākajā laikā.

"Kariņš aktīvajā politikā strādājis vairāk nekā 20 gadus, šo laiku veltot kalpošanai Latvijas valstij un tās cilvēkiem. Viņam vienmēr ir bijusi svarīga Latvijas kā demokrātiskas, eiropeiskas un transatlanitiskajai drošības telpai piederošas valsts attīstība. Šo gadu laikā pārvarētas lielas krīzes, pieņemti Latvijas nākotnei būtiski lēmumi un Latvija nostiprinājusies kā pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO valsts," norādījusi viņa partijas biedre, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Pie nākamās valdības veidošanas pirmdien turpinās strādāt "Jaunā vienotība" (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie", šodien preses konferencē kopā ar citiem JV politiķiem paziņoja Ministru prezidenta amatam nominētā Evika Siliņa (JV).

Šāds paziņojums seko pēc tam, kad "Apvienotais saraksts" (AS) pavēstīja, ka ir nolēmis nepievienoties JV, ZZS un "Progresīvo" valdībai.

Siliņa piebilda, ka "durvis zināmā mērā ir joprojām atvērtas" tām partijām, kas ir gatavas nolikt malā savus ideoloģisko uzstādījumus un vienoties par darāmo.

Taču nav laika līdz šim piedzīvotām "tukšām runām un garām tango dejām" koalīcijas veidošanā, uzsvēra premjera amata kandidāte.

Siliņa uzsvēra, ka ir partijas, - ar to domājot JV, ZZS un "Progresīvos" -, kas vēlas strādāt un uzņemties atbildību par sabiedrībā sasāpējušo jautājumu risināšanu. Topošās valdības veidotāji gatavi strādāt pie drošības apdraudējumu novēršanas, kā arī tādu sociālo izaicinājumu risināšanas kā "Sadales tīklu" tarifu un hipotekāro kredītu procentu likmju pieaugums.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien paziņoja, ka sāks sarunas par jaunas koalīcijas un valdības veidošanu.

Sarunas notiks arī ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem". Tāpat Kariņš apstiprinoši atbildēja uz jautājumu, ka uz sarunām par dalību jaunajā valdībā aicinās arī pašreizējās valdības partnerus "Apvienoto sarakstu" (AS) un Nacionālo apvienību (NA).

Kariņš reizē norādīja, ka tagad nedemisionēs, jo netaisās "mest plinti krūmos", kā daži sagaidot.

Kā ziņots, lai valdība strādātu dinamiskāk, Kariņš rosināja NA politiķim Rihardam Kolam ieņemt ārlietu ministra amatu, AS pārņemt Ekonomikas ministrijas un "Jaunajai vienotībai" (JV) - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību.

Tāpat JV no NA būtu pārņēmusi Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja amatu.

Būtiski, lai politiskās peripetijas nekavē darbu pie 2024.gada valsts budžeta un veicina reformu īstenošanu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Tāpat Kazāks izteica pateicību Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) par konstruktīvo sadarbību šo gadu laikā, tostarp paveikto ar finanšu sektoru saistītās jomās, piemēram, panākot Latvijas neiekļaušanu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) un Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") pelēkajā sarakstā.

Jau ziņots, ka pirmdien Kariņš paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata.

Viņš preses konferencē informēja, ka ceturtdien, 17.augustā, Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

Kariņš sacīja, ka valsts attīstībai ir vajadzīgs daudz kas, bet pamatā spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt grūtus lēmumus. Kā apgalvoja premjers, pēc ilgstošām sarunām esot skaidrs, ka ''Apvienotais saraksts'' (AS) un Nacionālā apvienība (NA) dara visu, lai bremzētu jebkuru mēģinājumu, lai ieviestu valdībā dinamiskāku darbu. Ja nevar rast dinamismu šajā valdībā, tad ir nepieciešama jauna valdība.

Tehnoloģiju uzņēmumi Printful un Printify, kas sniedz apdrukas un citus ražošanas ārpakalpojumus interneta veikaliem visā pasaulē, paziņojuši par apvienošanos.

Šis solis pavērs jaunas perspektīvas abu uzņēmumu straujākai izaugsmei, nodrošinot vēl plašākas iespējas miljoniem klientu ērti attīstīt savu tiešsaistes biznesu globālā mērogā. Abas platformas turpinās darboties kā atsevišķi zīmoli un stiprinās Rīgu kā inovāciju centru un tehnoloģiju investīciju stratēģisko mērķi.

Saņemot gan abu uzņēmumu akcionāru atbalstu, gan komercdarbību uzraugošo iestāžu atļauju, Printful un Printify šodien paziņojuši par apvienošanos. Integrējot tehnoloģijas un resursus kā līdzvērtīgiem partneriem, paredzēts izveidot biznesu ar vēl plašāku produktu klāstu, ģeogrāfisko pārklājumu un personalizētiem ražošanas risinājumiem ikvienam – no individuāliem uzņēmējiem līdz pasaules vadošajiem uzņēmumiem. Arī pēc apvienošanās abi zīmoli – Printful un Printify – tiks saglabāti uz nenoteiktu laiku, un jau drīzumā abās platformās būs iespējams iepazīties ar atjaunināto piedāvājumu.

Kamēr ASV FRS šī gada jūnijā procentu likmju celšanas ciklā pirmo reizi kopš pagājušā marta nolēma paņemt pauzi, Eiropas Centrālā Banka (ECB) 15. jūnijā nolēma turpināt gandrīz pirms gada iesākto ritmu un astotajā sapulcē pēc kārtas paaugstināja eiro bāzes procentu likmes.

Sākot ar 2023. gada 21. jūniju par 25 bāzes punktiem paaugstināta galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme (4,00%), kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme (4,25%) un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme (3,50 %).

ECB palielina bāzes procentlikmi līdz 4% 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,25...

ECB nav vienīgā centrālā banka, kura turpina procentu likmju paaugstināšanu, jo jūnijā savas bāzes procentu likmes paaugstināja arī Austrālijas un Kanādas centrālās bankas. Arī informācija no ASV FRS, neskatoties uz jūnija pauzi, nebūt vēl neliecina, ka procentu likmju celšanas cikls ir beidzies, jo centrālās bankas amatpersonu aptauja signalizē par iespējamu dolāra bāzes procentu likmes turpmāku pakāpšanos.

Jūnija sapulcē ECB publicēja arī svaigākās eiro zonas ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes. ECB paredz tautsaimniecības izaugsmi par 0,9 % 2023. gadā, par 1,5 % 2024. gadā un par 1,6 % 2025. gadā, un sagaida, ka kopējā inflācija 2023. gadā vidēji būs 5,4 %, 2024. gadā – 3,0 % un 2025. gadā – 2,2 %. IKP prognozes šim un nākamajam gadam koriģētas pavisam minimāli uz leju, bet inflācijas rādītāji koriģēti nedaudz uz augšu. ECB inflācijas mērķis ir 2% un svaigākās prognozes skaidri parāda, ka mēs pagaidām neesam ne tuvu šim mērķim. Maijā gada inflācija provizoriski eiro zonā bija 6,1%.

ECB noskaņojums nav kredītu izmaksām labvēlīgs

Tirgus skrien pa priekšu centrālās bankas lēmumiem un daļa no 15. jūnijā veiktā procentu likmju paaugstinājuma jau ir ierēķināta garāko termiņu procentu likmēs. Ņemot vērā to, ka eiro tirgū joprojām vērojams naudas pārpalikums, īsāko termiņu procentu likmes vairāk skatās uz to, kurp dodas ECB depozītu procentu likme. Par naudas pārpalikumu liecina ECB statistika – ECB 15. jūnijā ziņoja, ka, izmantojot vienas dienas aizņemšanās iespēju, tirgus dalībnieki aizņēmušies 120 miljonus eiro, bet depozītos izvietojuši 4,14 miljardus eiro. Aptuveni šāda attiecība saglabājas jau ilgu laiku.

Kreditēšanā izmantoto Euribor procentu likmju uzvedība pēdējā laikā nav mainījusies un tuvākā mēneša laikā diez vai būtiski mainīsies, bet likmju pieauguma temps salīdzinot ar pagājušo gadu ir sabremzējies. Daļēji par šī brīža procentu likmju līmeni jāpateicas ASV finanšu sektora marta problēmām, kuru dēļ martā bija vērojams garāko termiņu procentu likmju pazeminājums. Diemžēl, ECB noskaņojums nav kredītu izmaksām labvēlīgs un tam nevajadzētu būt pārsteigumam, ja jūlija ECB sapulcē atkal būs kārtējais eiro procentu likmju paaugstinājums. Noteikti neliela rezerve potenciālam likmju turpmākam kāpumam ir jāpatur, bet ne vairs pārāk daudz.

Nauda kontos

Joprojām saglabājas nelabvēlīga mājsaimniecību noguldīju tendence Latvijas bankās. Maijā mājsaimniecību noguldījumi salīdzinot ar pagājušā gada maiju bija pieauguši tikai par 2,16%. Inflācija un procentu likmes komplektā aug straujāk nekā algas, kas no vienas puses samazina iepriekšējos gadus uzkrātās rezerves, bet ja tādu nav, palielina pieprasījumu pēc patēriņa kredītiem.

Pozitīva ziņa ir naudas apjoma turpmāks pieaugums uzņēmumu kontos. Katram, protams, situācija ir savādāka, bet, jo mazāks finansiālais spiediens uz uzņēmumiem, jo mazāk apdraudētas darba vietas. Tas gan, savukārt, nepalīdz agresīvi apkarot inflāciju, jo ekonomikas aktivitātes mazināšanās, bezdarba pieaugums un patēriņa mazināšanās klasiski seko likmju kāpumam un šis komplekts palīdzētu apkarot inflāciju. Šoreiz kaut kāds kokteilis (ierobežojošā centrālo banku politika ar ziemā atbalstošo valdību fiskālo politiku), kurš bildi ir diezgan sagrozījis.

ASV FRS nākamā sapulce būs 25. un 26. jūlijā, bet ECB vadība tiekas 27. jūlijā (kārtējie +25 punkti?).

Vērotājiem no malas noteikti šķiet pozitīvi Veselības ministrijas (VM) un ministra Hosama Abu Meri centieni meklēt veidus, kā Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt augstāku zāļu pieejamību. Jo, patiesi, ņemot vērā sabiedrības zemo labklājības līmeni, ir daļa cilvēku, kuri nevar iegādāties visas ārsta izrakstītās zāles, jo viņu ienākumi to vienkārši neļauj.

Vēl tikko publicēti dati, ka mūsu valstī pērn vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju bijuši pakļauti nabadzības riskam un šim rādītājam nav tendence samazināties. Visaugstākais nabadzības risks (40,1%) ir tieši cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tā ir arī vecuma grupa, kad saasinās dažādas veselības problēmas, kam nepieciešama ikdienas medikamentoza ārstēšana. Situācija, ka iedzīvotāji nevar atļauties sev nepieciešamās zāles, nav pieļaujama, un ir kopīgi jāmeklē risinājumi. Tajā pašā laikā, redzot VM un tās politiskās vadības aktivitātes, nākas secināt, ka situācija izveidojusies kā tajā vecajā teicienā “gribējām kā labāk, sanāca – kā vienmēr”. Sasteigti, haotiski un neizanalizēti risinājumi, apšaubāmas savstarpējās komunikācijas metodes no politiķu puses, slēpjoties aiz cēla mērķa par zāļu cenu samazināšanu. Nozare ir gatava iesaistīties un strādāt kopā, lai risinājumi būtu efektīvi un dotu efektu arī ilgtermiņā, bet ministrijai un ministram ir jāspēj veidot konstruktīvs un profesionāls dialogs arī situācijās, kad tiek norādīts uz objektīviem riskiem un procesa nepilnībām.

Saeima šodien ārlietu ministres amatā apstiprināja ilggadējo diplomāti Baibu Braži.

Braži amatam virzīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura diplomāti aicinājusi arī iestāties partijā "Vienotība", bet šāds lēmums pagaidām vēl nav pieņemts.

Par Braži nobalsoja 66 deputāti, pret bija 11, bet deviņi deputāti atturējās.

Atbalstu kandidātes apstiprināšanai iepriekš paudušas koalīcijas frakcijas - "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Līdzīgi arī opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" un "Latvija pirmajā vietā" iepriekš kopumā pozitīvi novērtēja diplomātes kandidatūru. Nacionālā apvienība Braži vērtēja kopumā atzinīgi, taču balsojumā lēma atturēties un neatdot savas balsis par Braži.

Braže patlaban ir Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Iepriekš viņa bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kā arī Latvijas vēstniece Lielbritānijā, Indonēzijā un Nīderlandē.

Jautājumā par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni valdībai ir trīs scenāriji, kā varētu virzīties uz priekšu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Par šiem scenārijiem gan neko sīkāk viņa nerunāja, skaidrojot, ka "šobrīd ir ļoti jūtīga situācija", jo valdība ir sarunu procesā ar abu kompāniju akcionāru - Zviedrijas uzņēmumu "Telia".

Premjere vairākkārt uzsvēra, ka pašreizējā situācijā valdība cenšas izvērtēt visus iespējamos aspektus, lai potenciālajā darījumā maksimāli aizsargātu Latvijas valsts stratēģiskās intereses. Viņa arī piebilda, ka ministri otrdien notikušās valdības sēdes slēgtajā daļā pauduši ļoti vienotu izpratni diskusijās par "Tet" un LMT nākotni.

Sēdē arī esot valdījusi vienprātība par to, ka sarunās par "Tet" un LMT nākotni valstij būtu ļoti svarīgi saprast, kāda būs rīcība strīdīgu un diskutablu jautājumu gadījumā, ja radīsies kādi konflikti, kuru iznākums būs stratēģiski izšķirīgs. "Tur vēl ir jautājumi, pie kuriem ir jāpiestrādā sarunu laikā," piebilda Ministru prezidente.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu, līdz ar to oficiāli kritusi Latvijas vēsturē trešā īsākā valdība, kuru gan vadījis otrais ilglaicīgākais premjers.

Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tai izdevies nostrādāt kopumā 246 dienas - no 2022.gada 14.decembra līdz šodienai.

Īsāku termiņu nostrādāja vien Viļa Krištopana (LPV) valdība, kas strādāja no 1998.gada 26.novembra līdz 1999.gada 16.jūlijam, tādējādi valdībai noturoties 232 dienas, kā arī Andra Šķēles otrā valdība, kas, strādājot kopumā vien 175 dienas, eksistēja no 1997.gada 13.februāra līdz 1997.gada 7.augustam.

Tikai nedaudz ilgāk par Kariņa otro valdību savulaik nostrādāja Induļa Emša vadītais Ministru kabinets - sākot strādāt 2004.gada 9.martā, tas krita pēc 268 dienām 2004.gada 2.decembrī.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja ieceri no nākamā gada būtiski paaugstināt nodevu apmēru par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Rudenī Iekšlietu ministrija un PMLP atgriezās pie ieceres par būtisku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu. Maksa par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu tiks palielināta divos piegājienos - no 2025.gada 1.janvāra un no 2026.gada 1.janvāra. Piemēram, nodeva par pases izsniegšanu vispirms no nākamā gada tiks palielināta par desmit eiro, bet no aiznākamā gada - vēl par sešiem eiro, kopējai maksai sasniedzot 50 eiro.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vienojusies ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) budžeta paketē nevirzīt grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Kā tviterī ziņo Ministru prezidente, šie grozījumi būs jāpārstrādā. Siliņa lēmumu pieņēmusi, "lai novērstu iedzīvotāju apgrūtināšanu ar nevajadzīgu birokrātiju".

Valdība jau iepriekš vienojusies neradīt papildu birokrātiju, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja premjerministre, skaidrojot, ka minētais likumprojekts nebija līdz galam izstrādāts, lai visiem būtu skaidrs, kā notiktu deklarēšana.

Piedāvātajos grozījumos bija minēta pārāk mazas summas, piemēram, 100 eiro, par ko būtu jāsniedz atskaiti, uz problēmu likumprojektā norādīja Siliņa. Ministru prezidente atzīmēja, ka ne vienmēr likumprojektu autori ierēdniecības līmenī spēj uz piedāvātajām izmaiņām paraudzīties, kā tas strādās no iedzīvotāju kā lietotāju pozīcijām.

Valsts prezidenta amatā ievēlētais Edgars Rinkēvičs sestdien Saeimā deva svinīgo solījumu, kļūstot par septīto Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.

Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Svinīgo sēdi klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Egils Levits, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis, Valdis Zatlers, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Pēc solījuma Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, kurus viņš saņēma saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu. Likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa - Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Viestura ordeņa augstākā šķira Rinkēvičam jau ir piešķirta un pasniegta 2004.gadā, līdz ar to viņš, stājoties Valsts prezidenta amatā, ieguva tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti.

Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.

Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo "Progresīvo" izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.

Latviju pārstāvošie deputāti Eiropas Parlamentā (EP) mēnesī saņems 10 377 eiro pirms nodokļu nomaksas un dažādas piemaksas, liecina informācija EP tīmekļvietnē.

Ņemot vērā, ka dalībvalstis var noteikt papildu nodevas, galīgā algas neto summa ir atkarīga no EP deputāta izcelsmes valsts nodokļu režīma. Noteikts, ka EP deputāta algas apmērs ir 38,5% no Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pamatalgas. EP deputāta bruto mēnešalga ir 10 377 eiro. Šie līdzekļi nāk no EP budžeta un visi EP deputāti saņem vienādu algu.

Deputātu biroju algošanai EP atvēlējis 28 696 eiro mēnesī, un EP deputāti var brīvi izvēlēties darbiniekus, kam tiek maksāts no šī budžeta piešķīruma. Visi EP deputāti ir tiesīgi saņemt vienādu summu, taču viņi paši nesaņem šos līdzekļus. Viņi nedrīkst nodarbināt tuvus radiniekus, un deputātu palīgi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas varētu radīt interešu konfliktu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien noraidījis Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) piedāvāto risinājumu tālākajam koalīcijas darbam, pēc tikšanās ar Kariņu pavēstīja NA politiķis Jānis Dombrava un AS politiķis, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Dombrava un Smiltēns arī izklāstīja sīkāk, kāds bija NA un AS piedāvājums.

Noprotams, ka AS un NA savukārt ir atteikušies no Kariņa piedāvājuma par amatu rotāciju.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī situācija liecina, ka valdība pēc būtības krīt, AS Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (AS) apliecināja, ka tā no Kariņa tas izklausījās. Reizē Smiltēns un Dombrava apliecināja, ka abi politiskie spēki ir gatavi turpināt strādāt valdībā.

Dombrava pastāstīja, ka tikšanās laikā NA un AS uzsvēruši, ka pašreizējai koalīcijai ir jāturpina darbs, bet "ir jāizbeidz dažādas politiskās rotaļas, ultimāti", pievēršoties paveicamajiem darbiem.

NA politiķis norādīja, ka partneri bija gatavi vienoties par darāmo darbu sarakstu ministrijām.

Saeima šodien vēlēs jaunu Valsts prezidentu.

Valsts prezidenta amatam pieteikti trīs kandidāti - Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs (JV) un Elīna Pinto.

"Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virza publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Kandidāte ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.

Valdošo koalīciju veidojošais "Apvienotais saraksts" (AS) augstajam amatam virzījis savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Politiķis savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.

Šodien gaidāmo Valsts prezidenta vēlēšanu iznākums nav pilnībā prognozējams, bet jebkurā gadījumā tas nesīs lielāku skaidrību, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka prezidenta neievēlēšanas gadījumā koalīcija beidzot varētu apsēsties pie viena galda un runāt, ko darīt tālāk. "Līdz šim šī iespēja ir bijusi liegta, bet, nu, redzēsim, kā būs," sacīja premjers.

Jautāts par vienošanos starp "Jauno vienotību" (JV) un opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību, Kariņš atbildēja, ka sarunas ir notikušas, bet tādas esot bijušas arī iepriekš, kad potenciālais Valsts prezidenta amata kandidāts vēl bijis pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits.

Kariņš uzsvēra, ka, lai arī viņš jūtas pārliecināts par to, ka JV valsts augstākajam amatam ir izvirzījusi ļoti stipru kandidātu, joprojām saglabājas neziņa, jo lēmums paliek Saeimas deputātu rokās.