No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Līdz ar banku krīzi Kiprā pavisam nesen starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazināja divu valsts lielāko banku kredītreitingus līdz pat maksātnespējas kategorijai. Bet ko īsti nozīmē kredītreitingi, un kad tie jāņem vērā? Vai tas ir svarīgi tikai politiķiem vai arī citu jomu darbiniekiem?

Biznesa vidē terminus «reitings» un «kredītreitings» visbiežāk lieto politiķi, ekonomisti un baņķieri, bet nozīmīga loma tiem ir arī apdrošināšanā. Uz vienu no jautājumiem varam atbildēt pavisam vienkārši – kredītreitingi ir svarīgi brīžos, kad nepieciešams pieņemt lēmumu par uzticamu sadarbības partneri. Jebkurā jomā ir svarīgi būt pārliecinātam, ka partneris spēs palīdzēt brīžos, kad būs piedzīvota nelaime. Kredītreitings ir kā sava veida barometrs, kas signalizē, cik partneris var būt uzticams ilgtermiņā un cik tas ir maksātspējīgs krīzes situācijās. Gan valstu, gan uzņēmumu līmenī.

Pēc tam, kad ASV pagājušajā nedēļā zaudēja savu AAA reitingu, arvien biežāk dzirdamas spekulācijas, ka Francija ir neaizsargāta pret tādu pašu likteni, raksta thelocal.fr.

«Francija ir vistrauslākā no ar AAA reitingu novērtētākajām valstīm Eiropā,» pirms divām nedēļām AFP norādījis kāds prezidentam Nikolā Sarkozī tuvu stāvošs informācijas avots.

Tirgus noskaņojums pirmdien apstiprinājis šīs bailes.

Valdības parāds Francijā 2010.gada beigās sasniedza 1,59 triljonus eiro. Salīdzinājumam - Itālijas parāda rādītājs bija 1,8 triljoni eiro. Taču Francijai ir bijis lielāks budžeta deficīts nekā Itālijai katru gadu kopš 2006.gada.

«Ir arvien vairāk pazīmju, ka Francija drīzumā varētu zaudēt augstāko reitingu,» pirmdien vēstīja Wall Street Journal.

«Francija manā skatījumā nav AAA valsts,» Bloomberg sacījis Pols Donovans no UBS. «Francija nevar drukāt savu naudu, kas ir būtiska atšķirība no ASV. Tirgi to neuztver kā AAA valsti,» viņš skaidrojis.

«Pēdējā laika notikumi ļoti atgādina 2008.-2009. gada hroniku, kad ļoti bieži – it īpaši brīvdienās – mums tika paziņoti jaunumi, kas vēl nesen šķita neiedomājami. Kaut arī var teikt, ka finansistiem un ekonomistiem ir izveidojusies imunitāte pret nepatīkamiem pārsteigumiem, piektdienas vakara paziņojumu par ASV reitinga samazinājumu tomēr var nosaukt par pamatīgu triecienu,» norāda Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Pārsteigumu nesagādāja pats S&P lēmums: fiskālā situācija ASV un - vēl jo vairāk- politiķu nespēja parādīt stingru nostāju budžeta deficīta un valsts parāda samazinājumam jau liecināja par ļoti lielu iespējamību, ka vismaz viena no kredītreitingu aģentūrām varētu izšķirties par labu ASV reitinga samazinājumam. Bet pārsteidzoši bija tas, ka paziņojums tika izdarīts brīdī, kad fondu tirgos valda panika un pasaules ekonomikai draud ja ne atkārtota recesija, tad nopietna attīstība tempu palēnināšanās. Drīzāk šķita, ka šī ziņa gaidāma rudenī, raksta analītiķe.

Pirmo reizi ASV vēsturē kāda no vadošajām kredītu aģentūrām samazinājusi līdz šim augstākās pakāpes – AAA reitingu. «Jāteic gan, ka pārējās divas vadošās kredītreitingu aģentūras Fitch un Moody’s vēl 2. augustā šo AAA reitingu apstiprināja un līdz šim nav paziņojušas par iespēju tuvākajā laikā to samazināt. Neapšaubāmi, mēs varam diskutēt par vairākiem jautājumiem: vai S&P lēmums par ASV reitinga samazinājumu bija pamatots, vai tā pamatā nebija vairāk politisku, nevis ekonomisko apsvērumu, kāpēc aģentūra apstiprināja reitinga samazinājumu par spīti atrastajai matemātiskajai kļūdai ASV fiskālas situācijas novērtējumā ($2 trilj.), kāpēc izvēlējas tieši šo laiku lēmuma paziņošanai utt. Tomēr nevar nepiekrist aģentūras viedoklim, ka 2. augustā apstiprinātais budžeta deficīta un valdības parāda samazinājuma plāns nav risinājums fiskālas situācijas uzlabojumam ilgtermiņā, turklāt ekonomiskās un fiskālās politikas veidošanas procesi pēdēja laikā neļauj cerēt, ka tuvākajā laikā politiskie spēki varētu vienoties par kvalitatīvāku risinājumu,» skaidro Ertuganova.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible ieteicis ASV nodarboties ar savām problēmām pirms dot padomu citiem. Ministra sašutumu izsaukuši ASV prezidenta B. Obamas izteikumi, ka Eiropas Savienības (ES) parādu krīze «baida pasauli», vēsta The Telegraph.

«Vienmēr ir daudz vieglāk dot padomus citiem, nekā izlemt pašiem. Es arī esmu gatavs dot padomus ASV valdībai,» klāstīja Vācijas finanšu ministrs.

Tāpat viņš kritizēja plānus palielināt Eiropas Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) finansējumu, norādot, ka fonda finansējuma palielināšana no pašreizējiem 440 miljardiem eiro līdz diviem triljoniem eiro būtu neprāts.

«Es nesaprotu, kā kādam Eiropas Komisijā var ienākt prātā tik muļķīga ideja. Rezultāts varētu apdraudēt dalībvalstu AAA kredītreitingus. Tas ir bezjēdzīgi.»

Jau vēstīts, ka starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s otrdien izplatījusi brīdinājumu, ka tā varētu pazemināt Vācijas augsto AAA reitingu. Tas notikšot, ja Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdība izlems iepludināt papildus naudu Eiropas glābšanas fondā.

Leģendārais investors Vorens Bafets (Warren Buffett) paziņojis - nav šaubu, ka ASV kredītreitings joprojām ir AAA, un pēc reitingu aģentūras Standard & Poor's lēmuma pazemināt valsts kredītreitingu viņš savas domas par šīs valsts parādzīmēm neesot mainījis, vēsta CNBC.

«Tas varētu mainīt manu viedokli par S&P,» sacījis Bafets.

Medijs gan norāda, ka Bafets ir liels Moody 's, S&P konkurentes, akcionārs.

Bafets stāstījis, ka viņa kompānija Berkshire Hathaway joprojām pērk ASV valdības parādzīmes.

Vienlaikus CNBC norāda - nevar teikt, ka nācijas tērēšanas paradumi, centrālās bankas tieksme drukāt naudu un Vašingtonas politiskā krīze nebūtu ietekmējusi investoru noskaņojumu. To atzīst arī Bafets, kurš saka: «Mūsu valūta nav AAA, un pēdējos mēnešos mūsu valdības sniegums nav bijis AAA, bet mūsu parāds ir AAA.»

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investor Service samazinājusi kredītreitingus Itālijai, Portugālei un Spānijai, bet Francijas, Lielbritānijas un Austrijas reitingiem mainījusi nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu.

Reitingu aģentūra samazināja arī piešķirtos reitingus mazākām eirozonas valstīm – Slovēnijai, Slovākijai un Maltai. Savu lēmumu Moody’s skaidro ar parādu krīzes izraisītiem izaicinājumiem un reģiona vājo ekonomikas attīstības perspektīvu, kas izraisa spiedienu uz finanšu tirgiem, vēsta Bloomberg.

Itālijas reitings tika samazināts no A2 uz A3, Spānijas – no A1 uz A3, Portugāles – no Ba2 uz Ba3, Slovākijas un Slovēnijas – no A1 uz A2, bet Maltas – no A2 uz A3.

«Visiem šiem reitingiem ir piešķirta arī negatīva nākotnes perspektīva,» norādīja Moody’s. Negatīva nākotnes perspektīva nozīmē, ka Moody’s saskata vismaz 40% iespējamību, ka valsts reitings tuvāko 18 mēnešu laikā varētu tikt samazināts.

Vācijas parlaments ar lielu balsu pārsvaru atbalstījis Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) paplašināšanu, vēsta BBC.

Balsojums tika uzskatīts kā pārbaudījums Vācijas kancelers Angelas Merkeles autoritātei, jo vairāki viņas koalīcijas deputāti neatbalstīja likumprojektu. Par likumprojektu piektdien jābalso Vācijas parlamenta augšpalātai.

Ievērojams skaits Vācijas iedzīvotāju iebilst par lielāku finanšu līdzekļu piešķiršanu parādu krīzes nomocītajām valstīm. Saskaņā ar plānu Vācijas iemaksas fondā veidos 211 miljardus eiro, pretstatā 123 miljardiem pašlaik.

Līdz šim 10 eirozonas valstis ir ratificējušas jauno likumprojektu, saskaņā ar kuru EFSF rīcībā esošo līdzekļu apmērs palielināms līdz 440 miljardiem eiro, kā arī tam piešķiramas lielākas pilnvaras. Likumprojekts jāratificē visām 17 eirozonas valstīm.

Vācijas valdība otrdien paziņojusi, ka valsts ekonomika šogad, visticamāk, «sabremzēsies». Tas saistīts ar «eirozonas parādu drāmu», vēsta thelocal.de.

Medijs akcentē - tas liecina, ka krīze negatīvi ietekmē pat Eiropas spēcīgāko ekonomiku.

«Vācijas ekonomika trešo ceturksni sāka labi, neskatoties uz sarežģīto starptautisko vidi. Tomēr pēdējās nedēļās ekonomiskie riski ir ievērojami palielinājušies, investoru un patērētāju noskaņojums - aptumšojies,» savā jaunākajā mēneša ziņojumā norādījusi Vācijas Ekonomikas ministrija.

«Atlikušajā laikā šogad izaugsme būs lēnāka, kas saistīts ar vājākiem ārējiem impulsiem un piesardzīgāku iekšzemes pieprasījumu no uzņēmumu un privāto patērētāju puses,» teikts ziņojumā.

Vācija, kas nodēvēta par Eiropas ekonomikas vilcēju un ir pasaulē otrs lielākais eksportētājs pēc Ķīnas, līdz šim krīzi pārcietusi samērā labi, saglabājot zemu bezdarba līmeni un dinamisku izaugsmi.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch varētu samazināt ASV piešķirto augsto AAA reitingu, kā iemeslu šādai rīcībai minot politisko saspīlējumu, kas izveidojies saistībā ar ASV parādu griestu palielināšanu.

«Lai gan Fitch turpina uzskatīt, ka parādu griesti tiks palielināti, politiskais saspīlējums un samazinājies finansiālais elastīgums var palielināt ASV maksātnespējas risku,» izplatītajā paziņojumā norāda kredītreitingu aģentūra. Fitch noteikusi ASV reitingam negatīvu perspektīvu un lēmumu par AAA kredītreitinga mainīšanu iecerējusi pieņemt līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām.

Pirms diviem gadiem – 2011. gada augustā, ASV kredītreitingu līdz AA- samazināja aģentūra Standard & Poor’s (S&P), tādējādi valsts pirmo reizi zaudēja savu augsto reitingu. Par iemeslu šādai S&P rīcībai kalpoja neskaidrība, kas valdīja saistībā ar ASV parādu palielināšanu 2011. vadā. Vienošanos par ASV aizņemšanās limita palielināšanu izdevās panākt pēdējā brīdī. S&P veiktais reitinga samazinājums izraisīja vērienīgu viļņošanos pasaules vērtspapīru tirgos.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) samazinājusi Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSF) kredītreitingu no AAA līdz AA+.

S&P skaidro, ka finanšu instrumenta reitings samazināts tāpēc, ka savus augstos kredītreitingus zaudējušas divas no EFSF galvotājvalstīm – Francija un Austrija, vēsta BusinessWeek.

Pagājušās nedēļas nogalē aģentūra S&P samazināja kredītreitingu deviņām eirozonas valstīm, tostarp tika samazināti Francijas un Austrijas augstie AAA kredītreitingi. Abas šīs valstis ir EFSF galvotājas.

S&P vēl pērn gada nogalē norādīja, ka gadījumā, ja kāds no EFSF galvotājiem, zaudēs AAA reitingu, arī Eiropas Finanšu stabilitātes instruments varētu zaudēt augsto AAA reitingu.

EFSF izveidots ar mērķi finansēt ārkārtas glābšanas programmas Grieķijā, Īrijā un Portugālē. EFSF līdzekļus daļēji gūst no eirozonas dalībvalstu garantētu obligāciju pārdošanas.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) izplatījusi brīdinājumu, ka gadījumā, ja tiks veikts eirozonas valstu reitingu samazinājums, aģentūra varētu ķerties arī pie visas Eiropas Savienības un lielāko eirozonas banku reitingiem.

ES pašlaik ir piešķirts AAA reitings. Kredītreitingu aģentūra uzsver, ka visa bloka reitinga samazinājums neatstās ietekmi uz atsevišķām dalībvalstīm (kuras nav eirozonā). Reitinga samazināšana ietekmēs ES aizņemšanās izmaksas, kas sadārdzinātu finanšu palīdzības programmas grūtībās nonākušajām dalībvalstīm, vēsta Reuters.

Reitingu aģentūra uzsver, ka eirozonas valstis nodrošina 62% no ES kopējiem budžeta ieņēmumiem un tāpēc, ja tiks samazināts eirozonas reitings, ES reitingam tiks atņemta viena pakāpe.

Tāpat S&P brīdinājusi arī eirozonas lielākās bankas, kā, piemēram, BNP Paribas un Deutsche Bank.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s noteikusi negatīvu Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) kredītreitinga nākotnes perspektīvu. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar iepriekš notikušo Vācijas, Nīderlandes un Luksemburgas reitingu perspektīvu pārskatīšanu.

Nosakot negatīvu reitinga perspektīvu, Moody’s fondam tomēr atstājusi piešķirto augsto AAA kredītreitingu. Aģentūras lēmums nozīmē – pieaugusi iespēja, ka EFSF tuvākā gada vai pusotra laikā var zaudēt savu AAA reitingu.

Jau vēstīts, ka Moody’s otrdien no stabilas uz negatīvu mainīja Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai piešķirto kredītreitingu nākotnes perspektīvas. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar pieaugušu neskaidrību par Eiropas parādu krīzi un risku, ka Grieķija būs spiesta pamest Eiropas monetāro savienību, bet Itālija un Spānija lūgs starptautisko aizdevumu. Tādējādi lielāko krīzes smagumu nāksies pārvarēt valstīm ar visaugstākajiem kredītreitingiem. Pašlaik Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai ir AAA reitings.

Vācija ir pazeminājusi tās izaugsmes prognozes 2012. gadam, kas norāda ka arī Vāciju negatīvi ietekmējusi eirozonas parādu krīze, vēsta BBC.

Eiropas lielākā ekonomika turpinās izaugsmi, tomēr valsts pazeminājusi tās prognozi no 1% līdz 0,7%. Izaugsmi 1% apmērā Vācijas valdība valstij paredzēja pērnā gada oktobrī. Pirms tam Vācijas izaugsme 2012. gadam tika prognozēta 1,8% apmērā.

Lai arī Vācijas izaugsmes prognozes ir samazinātas, valsts ekonomikas ministrs Filips Roslers (Philipp Roesler) uzsvēra, ka «te nevar būt runa par recesiju». Jau vēstīts, ka Vācijas Ekonomiskās izpētes institūts (DIW) šā gada janvāra sākumā pavēstījis, ka šogad Vācija piedzīvos pieaugumu par 0,6% un tad par 2,2% 2013. gadā. Tomēr institūta ekonomisko pētījumu vadītājs Ferdinands Fičtners (Ferdinand Fichtner) brīdinājis: «Tas notiks tikai tad, ja politiķi tuvākajos mēnešos nāks klajā ar pārliecinošu risinājumu eirozonas krīzei.» Vācijas ekonomikas ministrs 2013. gadā paredz ekonomikas izaugsmi par 1,6%.

Kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no AAA līmeņa līdz AA+ ar negatīvu prognozi, un izskaidroja savu lēmumu ar ASV valsts parāda un budžeta deficīta problēmām un ASV politiķu nespēju risināt šīs problēmas.

Aģentūra arī paziņoja, ka nākamajos divos gados ASV kredītreitings var tikt pazemināts vēlreiz, ja netiks panākts progress milzīgā ASV budžeta deficīta samazināšanā.

Standard and Poor's paziņoja, ka "politiskā balansēšana" pēdējos mēnešos parādījusi to, ka ASV vadība kļūst "mazāk stabila, mazāk efektīva un mazāk prognozējama" un palielinās risks, kā tā kādreiz varētu nepildīt parādsaistības.

ASV kredītreitings AAA tika pazemināts pirmoreiz, kopš 1917.gadā šo reitingu ASV piešķīra aģentūra Moody's. "Standard and Poor's" to piešķīra ASV 1941.gadā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Lielbritānijai atņēmusi prestižo AAA kredītreitingu, samazinot to līdz AA+, savu lēmumu skaidrojot ar sliktākām valsts ekonomikas un fiskālajām prognozēm.

Reitingu aģentūra norāda, ka Lielbritānijas valdības parāds 2015. – 2016. gadā sasniegs 101% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) un samazināties sāks tikai 2017. – 2018. gadā. Iepriekš Fitch lēsa, ka laika posmā no 2015. līdz 2016. gadam, Lielbritānijas parāds sasniegs 97% no IKP.

Tāpat aģentūra norādījusi uz augstāku nekā iepriekš prognozēts budžeta deficītu, kas liecina par Lielbritānijas vārgulīgo izaugsmi pēdējo gadu laikā. Tam par iemeslu lielākoties bijusi eirozonas krīzes ietekme.

Fitch skaidro, ka, neskatoties uz Lielbritānijas finanšu elastīgumu, kuru veicinājis fakts, ka valstij ir pašai sava valūta, tomēr «fiskālā telpa», kas nepieciešama, lai amortizētu finanšu satricinājumus, nav savienojama ar AAA reitingu.

Neskatoties uz prezidenta Nikolā Sarkozī pūlēm atrisināt eirozonas parādu krīzi, Francija savu augsto AAA reitingu zaudēs jau nākamā gada sākumā, uzskata aģentūras Reuters aptaujātie ekonomisti.

Vienīgais jautājums esot par to, vai Francijas reitings tiks samazināts par vienu pakāpi līdz AA+ vai uzreiz par divām – līdz AA.

«Ja jūs lietojat Standard & Poor’s metodoloģiju, kas balstās kvantitīvajos faktoros, Francijai jau jābūt piešķirtam AA reitingam, tādam pašam reitingam jābūt piešķirtam arī ASV un Lielbritānijai,» sacīja investīciju bankas Natixis ekonomists Žans Kristofs Kafets (Jean-Christophe Caffet).

Liela daļa aģentūras aptaujāto ekonomistu uzskata, ka Eiropas plāni par ciešāku integrāciju nespēs novērst Francijas kredītreitinga samazināšanu. Savukārt reitinga samazinājums ietekmēs valsts aizņemšanās izmaksas un var atsaukties uz starptautiskajiem tirgiem, pārliecināti ekonomisti.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&) kļūdas dēļ atsevišķiem saviem klientiem izplatījusi paziņojumu par to, ka samazinājusi Francijas augsto AAA kredītreitingu.

Reitingu aģentūra izmeklējot, kas noticis un apliecināja, ka Francijai joprojām ir AAA reitings, vēsta BBC. «Dažiem S&P Global Credit Portal klientiem, tehniskas kļūdas dēļ, automātiski tika izsūtīts nepareizs paziņojums, kurā bija pausts, ka ir ticis samazināts Francijas kredītreitings,» norāda reitingu aģentūra.

Savukārt Francijas finanšu ministrs Fransuā Baruāns (Francois Baroin) jau ir aicinājis veikt šīs kļūdas Eiropas līmeņa izmeklēšanu. S&P reitinga samazināšana būtu jāizskata Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, norāda ministrs.

«Fransuā Baruāns ir aicinājis attiecīgos regulatorus – Eiropas Vērtspapīru tirgus iestādi un Finanšu tirgus pārvaldi – veikt izmeklēšanu par iemesliem un iespējamām sekām, kuras var izraisīt šī kļūda,» teikts Francijas Finanšu ministrijas paziņojumā, vēsta Reuters.

Reitingu aģentūra Moody’s brīdinājusi Franciju par tās AAA kredītreitinga maiņu, vēsta BBC.

Moody’s norādījusi, ka tuvāko mēnešu laikā, iespējams, Francijas AAA reitings varētu tikt mainīts no «stabila» uz «negatīvu».

Pēc šādām Moody’s veiktajām izmaiņām Francijas reitingā, ja tādas tiks noteiktas, Francijas kredītreitings par vienu soli tuvāk būs pietuvojies samazinājumam.

Francijas finanšu ministrs norādīja, ka «Francija darīs visu, lai reitinga samazinājums nenotiktu un valsts «nosargātu» trīskāršo A reitingu».

Moody’s norādījis, ka Francijas parādu ir pasliktinājusi pasaules finanšu un ekonomiskā krīze, un šobrīd Francija ir viena no vājākajām valstīm ar AAA kredītreitingu, turklāt Francijas valdībai pašlaik ir «mazāk telpas manevriem». Moody’s brīdinājusi arī par to, ka Francijas budžets varētu tik samazināts, ja palielināsies ieguldījums, kas Francijai būs jāsniedz, lai glābtu citas eirozonas valstis.

Ņemot vērā eirozonas krīzes radītos riskus, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's samazinājusi kredītreitingu vairākām Nīderlandes un Beļģijas bankām, vēsta BBC.

Ilgtermiņa kredītreitingi tādām bankām kā ING, Rabobank, ABN, LeasePlan un KBC tika pazemināti par divām atzīmēm, bet SNS bankas reitings – par vienu atzīmi.

«Nīderlandes bankām šā gada laikā un, iespējams, vēl ilgāk būs apgrūtināti darbības apstākļi,» norāda Moody's, paužot, ka «Nīderlani ietekmējusi eirozonas parādu krīze un kopējais reģiona ekonomikas vājums».

Patlaban Nīderlandes bankas ING reitings ir A3, ING bankas daļa – A2, Rabobank Nederland novērtēta ar trešo augstāko investīciju līmeni Aa2, ABN Amro – A2, bet LeasePlan Corp un SNS – ar Baa2.

Ar nepacietību tiek gaidīta finanšu tirgu pirmā reakcija uz Lielbritānijas augstākā AAA kredītreitinga zaudējumu, ziņo BBC.

Reitingu aģentūra Moody's Lielbritānijas reitingu līdz Aa1 pazemināja piektdienas vakarā.

Kā raksta BBC, pastāv bažas par reitinga pazemināšanas būtisko ietekmi uz mārciņu. Lielbritānijas reitings pazemināts pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Piektdien vakarā pēc reitinga pazemināšanas bija vērojams mārciņas vērtības kritums.

Moody's brīdinājusi, ka valsts ekonomikas izaugsme vēl dažus nākamos gadus saglabāsies gausa. Turklāt valdības parāda samazināšanas programma saskaras ar ievērojamām problēmām.

Eiropas darba devēju federācija jau brīdinājusi, ka Moody's lēmumam varētu būt milzīga ietekme uz Londonu kā vienu no pasaulē vadošajiem finanšu centriem.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi Spānijas kredītreitingu. Reitings samazināts no Aa2 līdz A1, un tam noteikta negatīva perspektīva, liecina reitingu aģentūras paziņojums.

Aģentūra savu lēmumu skaidro ar to, ka kopš jūlija, kad tā brīdināja Spāniju par reitinga samazināšanu, parādsaistību krīzei nav atrasts risinājums, tāpat Spāniju ievainojamu padara tās banku lielie ārējie parādi.

Moody’s lēmums seko neilgu laiku pēc tam, kad valsts reitingu samazināja gan Fitch, gan Standard & Poor’s.

Db.lv jau vēstīja, ka oktobra sākumā Fitch pazemināja Spānijas kredītreitingu no AA+ uz AA-, savukārt S&P samazināja valsts reitingu no AA līdz AA-, kā arī noteica tam negatīvu perspektīvu.

Iepriekš S&P un Fitch jau samazinājušas atsevišķu Spānijas lielāko banku reitingus. S&P paziņojusi, ka pazemina reitingus 10 finanšu kompānijām, ieskaitot divas valsts lielākās bankas Santander un BBVA.

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Pagājušā gadā trijām Latvijā strādājošajām bankām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noteikusi zemāko reitingu, kas liecina par šīm bankām piemītošu augstu darbības risku un vāju risku pārvaldīšanu.

Šādām bankām, pēc FKTK 2012.gada darbības pārskatā norādītā, nepieciešama pastāvīga un pastiprināta uzraudzības kontrole. Vēl 2011.gadā zemākais reitings nebija noteikts nevienai bankai, liecina FKTK 2011.gada darbības pārskats. FKTK norāda, ka pērn kopumā piecām bankām tika pārskatīts reitings.

FKTK katrai uzraugāmajai institūcijai uzraudzības vajadzībām piešķir reitingu no 1.0 līdz 4.0, kur 1.0 ir visaugstākais vērtējums, bet 4.0 – viszemākais vērtējums. Atbilstoši institūcijai piešķirtajam reitingam tiek plānota tās uzraudzība, tajā skaitā institūcijai, kuras vērtējums ir visaugstākais (institūcijas darbībai piemīt zems risks un risku pārvaldīšana ir pietiekama), nepieciešamie uzraudzības pasākumi ir minimāli.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch brīdinājusi, ka varētu samazināt ASV piešķirto augsto AAA kredītreitingu, ja laikus netiks paaugstināti ASV parāda griesti.

Vienošanās par parādu griestu paaugstināšanu ASV jāpanāk līdz 1. martam. Ja tas netiks izdarīts, valstī var iestāties maksātnespējas pazīmes. Fitch atzinusi, ka to satrauc iespējama krīze un tās sekas un brīdinājusi, ka nespēja paaugstināt parādu kalpotu par iemeslu, lai ASV kredītreitings tiktu pārskatīts. Fitch jau patlaban ASV kredītreitingam piešķīris negatīvu nākotnes perspektīvu.

Tikmēr ASV prezidents Baraks Obama pavēstījis, ka republikāņi nevēlas maksāt ASV rēķinus, kamēr vien viņiem nepiekāpjas pilnībā. «Esmu gatavs kompromisiem un meklēt vienošanās par veidiem kādos samazināt ASV budžeta deficītu. Tomēr Amerika vairs nevar atļauties kārtējās diskusijas ar Kongresu par veidiem kā mēs maksāsim par saviem rēķiniem. Pat pašas idejas – Amerika, kas neapmaksā savus rēķinus – izvirzīšana ir absurda,» sava pirmā termiņa pēdējā preses konferencē sacījis B. Obama.