Rīgas ielās uzkrītoši strauji parādās jauni satiksmes dalībnieki – elektriskie skrejriteņi un citas elektriskas uzpariktes.
Tirgotāji prognozē, ka interese par tiem saglabāsies arī turpmāk, jo Latvijas iedzīvotāji tikai sākuši iepazīt alternatīvos braukšanas līdzekļus, kas ļauj būt ātrākiem par velosipēdu un gājēju, kā arī sastrēguma stundās nokļūt vēlamajā vietā veiklāk, nekā braucot ar automašīnu vai sabiedrisko transportu.
Pasaulē un Latvijā līdzās elektriskajiem skrejriteņiem ielās manāma virkne citu iepriekš mazāk redzētu ierīču. Vairāk izplatīts no tiem ir elektriskais pašbalansējošais braucamrīks ar diviem riteņiem, tas spēj sasniegt 20 km/h. Šo braucamrīku kā pārvietošanās līdzekli nereti piedāvā tūrisma kompānijas, līdz ar to ārvalstu viesi daudz ātrāk un atraktīvāk spēj izbraukāt pilsētu. Ielās ir manāmi pašbalansējošie vienriteņa skūteri un elektromehāniskie vienriteņa skeiti. Šie braucamrīki spēj attīstīt pieklājīgu ātrumu, lai būtu interesanti satiksmes dalībniekiem. Protams, ir pieejami arī elektriskie velosipēdi, tomēr DB novērojumi liecina, ka to skaits aktīvākajās velosipēdu braukšanas dzīslās nav liels.
VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba atgādina, ka Ceļu satiksmes likumā iekļauta velosipēda definīcija – transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai, izmantojot uz tā esošā cilvēka muskuļu spēku. Velosipēds var būt aprīkots ar elektromotoru, kura jauda ir ne lielāka par 0,25 kilovatiem. Ja tā pārsniedz šo rādītāju, transportlīdzeklis atbilst mopēda kategorijai. Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka ar mopēdu atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vai nomali, savukārt ar velosipēdu ir atļauts pārvietoties arī pa ietvi ar nosacījumu, ja tas netraucē gājējus. «Saskaņā ar mums pieejamo informāciju, elektriskie skrejriteņi jeb skūteri ir ļoti dažādi, un lielākoties tos var pielīdzināt velosipēdiem vai sporta un atpūtas inventāram. Savukārt elektriskie skūteri, kuri ir aprīkoti ar lielākas jaudas motoru un kuru maksimālais ātrums tuvinās 45 km/h, ir pielīdzināmi mopēdiem,» viņš akcentē. Skaidrojot, pa kurieni īsti drīkst vai nedrīkst braukt elektriskie skrejriteņi, Lattelecom tehnikas biznesa līnijas vadītājs Pāvels Degtjarevs akcentē, ka ietve sākotnēji ir domāta kājāmgājējiem un tikai pēc tam elektriskajiem skrejriteņiem un citām neordinārām braukšanas ierīcēm, kā arī velosipēdiem.
Par drošību domā arī ierīču ražotāji, piemēram, pirms piedzīvojuma ir jālejupielādē mobilā aplikācija Ninebot by Segway, kas ir pieejama Android un iOS mobilajās platformās, un jāreģistrējas ražotāja izveidotajā vietnē. Tālāk jau lietotnē tiek izskaidroti drošības noteikumi un piedāvāta jauno lietotāju apmācība. Neizejot šo jauno lietotāju apmācību, skūtera maksimālais ātrums būs ierobežots drošības apsvērumu dēļ.
Visu rakstu Apbrauc sastrēgumus lasiet ceturtdienas, 18.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
#1/6
«Pagaidām noteikumos nav definēts, cik lielu ātrumu drīkst sasniegt, braucot pa ietvi tieši ar elektrisko skrejriteni, bet jāievēro tās pašas normas, kā pārvietojoties ar citiem transportlīdzekļiem. Tie visi drīkst braukt pa ietvi, bet galvenais noteikums – nedrīkst traucēt kājāmgājējus, kuriem šajā situācijā ir priekšroka,» skaidro veikala e-ride.lv vadītājs Toms Dzintarnieks.
#2/6
e-ride.lv vadītājs Toms Dzintarnieks
#3/6
#4/6
#5/6
#6/6
e-ride.lv vadītājs Toms Dzintarnieks
