2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pērn pieaudzis par 11%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie sākotnējie dati par pirmajiem apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 3%.

Kopumā 2014. gadā Latvijas tirgū apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 347,6 miljonu eiro apmērā un izmaksājuši atlīdzības 194,7 miljonu eiro apmērā.

LAA vadītājs Jānis Abāšins uzsver, ka ļoti pozitīvi vērtējams, ka no lielajiem veidiem visstraujākais kāpums turpinās dzīvības apdrošināšana (ieskaitot uzkrājošo apdrošināšanu) – par 22%. Prēmijās parakstīti 82,5 miljoni eiro, atlīdzībās izmaksāti 40 miljoni eiro. Dzīvības apdrošināšana ir līdere Latvijas tirgū, sasniedzot jau gandrīz ceturto daļu – 23,7% – no kopējā parakstīto prēmiju apjoma. Izmaksāto atlīdzību apjoms samazinājies par 11%.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE grupa šā gada deviņos mēnešos parakstījusi bruto apdrošināšanas prēmijas 122,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,2 miljoniem eiro jeb 11,1% vairāk nekā 2012. gada deviņos mēnešos.

Kā informē apdrošināšanas kompānijas pārstāvji, bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA izmaksājusi 57,3 miljonus eiro, kas ir par 6 miljoniem eiro jeb 11,8% vairāk nekā 2012. gada deviņos mēnešos. BTA grupas peļņa šī gada deviņos mēnešos sasniegusi 5,1 miljonu eiro.

Lielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums šogad salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika periodu sasniegts īpašumu apdrošināšanā, nelaimes gadījumu apdrošināšanā un vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā.

Šogad deviņu mēnešu laikā BTA īpašumu apdrošināšanā parakstīja prēmijas 17,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4% vairāk nekā 2012. gada deviņos mēnešos. Nelaimes gadījumu apdrošināšanā BTA šī gada deviņos mēnešos parakstīja prēmijas 2,5 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar identisku periodu pērn, ir par 19,5% vairāk, savukārt vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā kopumā parakstītas prēmijas 4,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Lielākajiem nedzīvības apdrošināšanas tirgus spēlētājiem Latvijā šogad deviņos mēnešos kardināli atšķirīgi rezultāti – BTA uzrāda 1,42 miljonu latu peļņu, bet Balta cieš 1,28 miljonu latu zaudējumus.

Tā liecina abu kompāniju publiskotie finanšu pārskati. Pagājušā gada deviņos mēnešos BTA peļņa bija 4,23 miljoni latu, bet Balta strādāja ar peļņu 2,67 miljonu latu apjomā. Šogad pusgadā Baltai zaudējumu apjoms bija sasniedzis 1,04 miljonus latu, bet BTA šajā laika periodā bija peļņa – 254,4 tūkstoši latu. Saskaņā ar iepriekš teikto, Balta šogad cieš zaudējumus, jo nepietiekamā apjomā audzē iepriekš samazinātās cenas, bet BTA peļņu var uzrādīt pateicoties kompānijas darbībai kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, kur apdrošināšanas tirgus sācis atlabt.

Latvijas apdrošināšanas tirgus pērn sasniedzis 214 miljonus latu, kas ir par 12% lielāks nekā pirms gada. Latvijas apdrošinātāju asociācijas beidzot publicētie dati atklāj, ka Latvijā jau otru gadu pēc kārtas dzīvības apdrošināšana pēc parakstīto prēmiju apjoma ir lielākais apdrošināšanas veids Latvijā.

Pērn dzīvības apdrošināšanā prēmijās parakstīti 42,9 miljoni latu, kas veido 20,1% tirgus, un uzrāda 3% pieaugumu, salīdzinot ar 2011.gadu, liecina asociācijas dati, kas apkopoti par septiņu nedzīvības apdrošinātāju un sešu ārvalstu riska apdrošinātāju filiāļu, kā arī divu dzīvības apdrošinātāju un piecu ārvalstu dzīvības apdrošinātāju filiāļu darbības rezultātiem Latvijas teritorijā. Asociācija datus par apdrošināšanas tirgu pārtrauca publiskot pirms vairākiem gadiem, kad populārāko apdrošināšanas veidu galvgalī bija auto apdrošināšana. Līdz šim bija pieejami vien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopējie dati. Tie savukārt liecina, ka Latvijā strādājošās apdrošināšanas kompānijas bruto prēmijās pērn kopumā parakstījušas 314 miljonus latu, jo tajā skaitā prēmijas (par aptuveni 100 miljoniem latu) parakstītas arī ārpus Latvijas, piemēram, Lietuvā un Igaunijā.

Šā gada 1. ceturksnī Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pieaudzis par 6,5% un kopumā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas 97,6 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, palielinājies par 10,7% un kopumā atlīdzībās izmaksāti 53,7 miljoni eiro

LAA prezidents J. Abāšins: «Par spīti izaicinošajai ģeopolitiskajai situācijai, apdrošināšanas tirgus uzrāda visnotaļ labus izaugsmes ciparus. Turpinās izaugsme personu apdrošināšanas veidos, kas ir pozitīvs signāls. Kā jau prognozēts, strauji pieaug mūža pensijas saņēmēju skaits, kas liecina arī par uzticību apdrošināšanas nozarei. Atlīdzību pusē izaugsme ir vēl straujāka, ko visvairāk ietekmē praktiski nepārtrauktā cenu celšanās medicīnas un autoservisu nozarēs un pieaugošais klientu prasīgums.»

Noslēdzoties pusgadu ilgušajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, ministrijas saviem darbiniekiem sākušas izmaksāt prēmijas, lai pateiktos par padarīto darbu, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Veselības ministrija (VM) ir viena no pirmajām, kas tās izmaksājusi. Prēmijas saņēmuši 28 darbinieki, kuriem kopumā izmaksāti 50 900 eiro. Prēmiju apmērs ir plašs - no 378 līdz pat 4466 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tās izmaksātas algas, pusotras vai divu algu amērā, ņemot vērā katras personas darba intensitātes pakāpi, kā to paredz valdības noteikumi, skaidro ministrijā.

«Par labi padarītu darbu, tas ir viens. Bet es gribētu uzsvērt arī to, ka Veselības ministrijas darbinieki ir vieni no viszemāk atalgotajiem ministriju līmenī. Un, ņemot vērā to, lai motivētu savus darbiniekus, šīs prēmijas tika izmaksātas,» komentēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Latvijā darbojošos apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms 2014. gadā pieaudzis par 10%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie dati par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Ārzemēs Latvijas apdrošinātāji pērn parakstījuši prēmijas 168,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7% vairāk nekā 2013. gadā. Latvijas iekšējā tirgū pieaugums bijis 11%, un kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 517,2 miljonus eiro, kas ir 10% pieaugums pret 2013. gadu.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 86,6 miljonu eiro apmērā, Latvijā - 197,6 miljonu eiro, un kopā izmaksātas atlīdzības 284,2 miljonu eiro (+7%) apmērā.

Vislielākais kāpums tieši ārzemēs no lielajiem veidiem bijis īpašuma apdrošināšanā - par 62% (pieaugums šajā veidā kopumā - 28%). Tā rezultātā lielāko apdrošināšanas veidu topā pērn notikusi līderu maiņa, un īpašuma apdrošināšana ar 16,6% tirgus daļu ieņem pirmo vietu, vērtējot pēc kopējā parakstīto prēmiju apjoma, kas sasniedzis 86,1 miljonu eiro. Ārzemēs izmaksātās atlīdzības īpašuma apdrošināšanā pieaugušas vēl straujāk - par 74%, sasniedzot 9,6 miljonus eiro. Kopumā atlīdzībās izmaksāti 29,5 miljoni eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērn.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE pērn parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 160 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,3 miljoniem eiro jeb 12,2% vairāk nekā 2012. gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Proporcionāli parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumam, pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA 2013. gadā izmaksāja 77,8 miljonus eiro, kas ir par deviņiem miljoniem eiro jeb 13% vairāk nekā 2012. gadā. BTA grupas peļņa 2013. gadā sasniegusi 7,1 miljonu eiro.

BTA Insurance Company SE valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus norāda, ka kompānija ievērojami uzlabojusi savu tehnisko rezultātu. Ja 2012. gadā apdrošinātāju peļņu lielā mērā veidoja veiksmīgā atdeve no finanšu ieguldījumiem jeb tā saucamais netehniskais rezultāts, tad 2013. gadā situācija finanšu ieguldījumu jomā nav bijusi tik ienesīga. BTA peļņu 2013. gadā noteica tieši tehniskais rezultāts jeb iegūtā peļņa no tiešās apdrošināšanas darbības. 2013. gadā BTA ir divarpus reizes palielinājuši peļņu no tiešās apdrošināšanas darbības.

AAS BTA Insurance Company SE pirmajā pusgadā parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms sasniedzis 59,3 miljonus latu, kas ir par 5,3 miljoniem latu jeb 10% vairāk nekā pirms gada, informē uzņēmums.

Pirmajā pusgadā BTA peļņa bija 1,2 miljoni latu.

BTA īpašuma apdrošināšanā parakstījis prēmijas 10,2 miljonu latu apmērā, kas ir par 24% vairāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā, savukārt nelaimes gadījumu apdrošināšanas veidā – 1,2 miljonus latu, kas ir par 20% vairāk nekā pērn.

Pieaugums BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjomā pirmajā pusgadā sasniegts arī ceļojumu apdrošināšanā – par 13%, sauszemes transporta apdrošināšanā KASKO – par 12% un sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā par 8%.

Latvijā darbojošos apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms šā gada trīs ceturkšņos pieaudzis par 7%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošā informācija par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Ārzemēs Latvijas apdrošinātāji šī gada trīs ceturkšņos parakstījuši prēmijas 125,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3% vairāk nekā 2013. gada trīs ceturkšņos. Latvijas iekšējā tirgū – 251,5 miljonus eiro, kas ir 8% pieaugums pret pagājušā gada trim ceturkšņiem. Kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 377 miljonus eiro, kas ir 7% pieaugums pret 2013. gada 3 ceturkšņiem.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 64,4 miljonu eiro apmērā, Latvijā – 142,6 miljoni eiro un kopā izmaksātas atlīdzības 207 miljonu eiro apmērā, palielinoties par 2%.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(359).jpg

Latvijas finansiālās problēmas ir beigušās, mēs vairs nevienam neesam parādā, un valsts budžets ir ar pārpalikumu - šāds iespaids visnotaļ droši var rasties, dzirdot valdības pērnā gada nogales paziņojumu, ka prēmiju maksāšanas moratorijs valsts aparātā ir beidzies un vienu reizi gadā to atkal varēs darīt.

Protams, premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), acīmredzot juzdams, ka šāds pavērsiens var beigties ar budžeta deficīta palielināšanos, ir steidzis bilst, ka šādu soli varēšot spert, tikai ievērojot noteiktus apmērus, bet, kā zināms, kaķa lāsti debesīs nekāpj. Ministrijām atšķirībā no privātām kompanijām gadījumā, ja gada vidū aptrūkstas nauda, tā tiek piešķirta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (joprojām nepamet sajūta, ka šī sadaļa valsts budžetā ir pati vērtīgākā).

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Viens no karstākajiem topikiem publiskajā telpā pirms vēlēšanām ir pensijas – kam tās pienākas, cik lielā apjomā, vai tās jāsaista ar bērnu skaitu, vai 2. līmeņa pensijas ir mantojamas utt. Diemžēl šajās visnotaļ vērtīgajās diskusijās mēdz iezagties arī pa kādam mītam, kas neatbilst patiesībai.

Viens no tādiem ir šad tad sastopamais apgalvojums, ka šodienas bezbērnu strādājošie attiecībā uz pensijām tādi dienaszagļi vien ir un viņiem pensijas pelnīs šodienas jaunā paaudze, kas vēl sēž skolas solā. Un vecākiem, kas šos bērnus audzina, pienākas īpaši bonusi klāt pie pensijas. Un vispār nav īsti godīgi, ka šodienas bezbērnu strādājošie dzīvos uz citu vecāku bērnu sarūpētām pensijām. Te būtu nepieciešams ieviest skaidrību.

Katrs strādājošais, kas veic sociālās iemaksas, neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav bērni, savu paaudžu solidaritātes pienākumu ir izpildījis.

Naudas avots, no kura tiek izmaksātas pensijas, tiešām ir aktuālie nodokļu maksātāji. Taču tas ir tikai naudas avots, bet savu pensiju katrs nopelna sev pats ar savām darba mūžā veiktajām sociālajām iemaksām un darba stāžu. Ikviena pensija ir atkarīga tikai no cilvēka paša darba mūža ieguldījuma, un tai nav nekāda sakara ar to, ko pelnīs vai nepelnīs šodienas bērni. Katrā ziņā ir aplami teikt, ka kāds pelna pensiju kādam citam. Jo pensiju katrs pelna sev pats.

Sākot ar nākamo gadu, augsta līmeņa banku vadītājus sagaidīs mazākas prēmijas, paredz jaunākā Eiropas Savienības (ES) valstu vienošanās.

Saskaņā ar jaunākajiem noteikumiem, baņķieriem izmaksātas prēmijas apjoms nedrīkstēs pārsniegt gada algas apmēru. Speciālos gadījumos prēmija varēs sasniegt divu gadu algas apjomu, taču šādā situācijā būs nepieciešams akcionāru vairākuma atbalsts.

«Pirmo reizi ES finanšu tirgu regulēšanas vēsturē, mēs samazināsim baņķieru prēmijas,» aģentūrai Reuters norādīja Austrijas pārstāvis. Prēmiju samazināšanas attieksies arī uz finansistiem, kurus nodarbina ES institūcijas, bet tie strādā ārpus bloka teritorijas, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta aģentūra.

Ieceri gan vēl jāatbalsta vairumam ES valstu. Baņķieru prēmiju apmēra samazināšana ir daļa no plašākām izmaiņām ES banku regulēšanā, lai tās padarītu noturīgākas pret ekonomiskajām nedienām. Pret ES plāniem samazināt baņķieru prēmiju apjomus iebilda Lielbritānija, kura norādīja, ka šāda kārtība no finanšu sektora atgrūdīs speciālistus, bet bankas to varēs apiet palielinot algas. Lielbritānijai izdevies izcīnīt arī atvieglotākus noteikumus saistībā ar prēmijām Londonas Sitijā.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE šā gada pirmajā pusgadā parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 94,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Veiksmīgi īstenojot biznesa mērķus, šī gada pirmajā pusgadā BTA peļņa palielinājusies par 11,1%, sasniedzot 4,7 miljonus eiro.

Vislielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums summas izteiksmē pirmajā pusgadā sasniegts īpašuma apdrošināšanā, sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO) un vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā. Šī gada pirmajā pusgadā īpašuma apdrošināšanā BTA parakstīja apdrošināšanas prēmijas 24,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par trīs miljoniem eiro jeb 14,2% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, savukārt KASKO veidā BTA parakstīja apdrošināšanas prēmijas 15 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2 miljoniem eiro jeb 8,7% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā. Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā BTA kopumā parakstīja prēmijas 4,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 847,6 tūkstošiem eiro jeb 25,4% vairāk nekā identiskā periodā pērn.

Apdrošināšanas nozarē šā gada pirmajos trīs mēnešos vērojams veselīgs tirgus izaugsmes temps: parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, ir pieaudzis par 7,4%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Vienlaikus klientiem izmaksātās atlīdzības ir pieaugušas divreiz straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms – par 15,8%. Kopumā 2019. gada pirmajā ceturksnī parakstītas apdrošināšanas prēmijas par 143,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās izmaksāti 86,2 miljoni eiro.

Lielākais apdrošināšanas tirgus veids ar 36,3 miljoniem eiro parakstīto prēmiju ir veselības apdrošināšana (pieaugums par 8,3% pret 2018. gada 1. ceturksni). Atlīdzībās veselības apdrošināšanā izmaksāti 17,8 miljoni eiro, kas ir 17% pieaugums. Kā skaidro LAA prezidents Jānis Abāšins, veselības apdrošināšana Latvijā aug noturīgi, bet fakts, ka straujāk aug veselības apdrošināšanas izmaksātās atlīdzības, nozīmē, ka cilvēki daudz izmanto maksas pakalpojumus medicīnas iestādēs. «Acīmredzot, ar valsts veselības aprūpes piedāvājumu nepietiek. To plašā pētījumā konstatēja arī Pasaules Veselības organizācija – ka Latvijā personīgo maksājumu daļa veselības aprūpes izdevumos ir starp augstākajām Eiropas Savienībā,» atgādina J. Abāšins.

Latvijas apdrošināšanas kompāniju un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstīto bruto prēmiju apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 2% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs palielinājies par 34%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

2019.gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas apdrošināšanas kompānijas un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles bruto prēmijās kopumā parakstījušas 393,32 miljonus eiro pretstatā 385,789 miljoniem eiro 2018.gada pirmajā pusgadā. Savukārt bruto atlīdzībās apdrošinātāji izmaksājuši 267,382 miljonus eiro pretstatā 199,593 miljoniem eiro gadu iepriekš. Tostarp Latvijas apdrošināšanas kompāniju parakstīto bruto prēmiju apmērs 2019.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 1,3% un bija 251,395 miljoni eiro, bet ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles bruto prēmijās parakstījušas 141,926 miljonus eiro, kas ir par 8,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latvijā strādājošo vietējo un ārvalstu apdrošināšanas kompāniju parakstīto bruto prēmiju apjoms uz vienu Latvijas iedzīvotāju 2011. gadā sasniedza 135,5 latus, no kuriem aptuveni 25 latus Latvijas iedzīvotājs tērējis dzīvības apdrošināšanai.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija, kur izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati par iedzīvotāju skaitu (uz 2012. gada sākumu tie bija ap 2,052 miljoniem). Salīdzinot ar 2010. gadu, vidējās bruto pērmijas apjoms uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par 35,8% (bija 99,8 lati), bet, salīdzinot ar 2009. gadu – pieaudzis par 17,8%.

Tajā skaitā vietējo apdrošināšanas kompāniju parakstīto bruto prēmiju apjoms uz vienu iedzīvotāju veidoja 109 latus, liecina Db.lv aplēses. Te gan jāņem vērā, ka tā nav vidēji viena Latvijas iedzīvotāja iztērētā apdrošināšanas summa par dažādu apdrošināšanas pakalpojumu iegādi, jo vietējie apdrošinātāji lielu daļu prēmiju – sevišķi auto apdrošināšanā - paraksta ārpus Latvijas. Tikmēr dzīvības apdrošināšanā gan vietējās apdrošināšanas kompānijas, gan ārvalstu kompāniju filiāles prēmijas paraksta gandrīz tikai Latvijā.

Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus arī šogad «liek pasvīst» apdrošinātājiem, no kuriem dažiem neizdodas izlīst no zaudējumiem, bet dažiem samazinās peļņa.

Tā liecina Db.lv apkopotie publicētie pieejamie dati par nedzīvības apdrošinātāju finanšu rādītājiem šogad deviņos mēnešos.

Faktiski tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta šogad deviņos mēnešos uzrādījusi 888 tūkstošu latu zaudējumus, kas ir par 30,8% mazāki nekā pērnā gada deviņos mēnešos. Anglijas RSA Insurance Group piederošā Balta bruto prēmijās šogad deviņos mēnešos parakstījusi 22,95 miljonus latu.

Vācijas investoriem piederošais nedzīvības apdrošinātājs Ergo šogad deviņos mēnešos strādājis ar 369,7 tūkst. Ls peļņu , kas gan ir par 60% mazāka nekā pērn šajā laikā, liecina finanšu pārskats. Ergo prēmijās parakstījusi 10,2 miljonus latu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem prēmijās kopumā tiks izmaksāti 2, 27 milj. Ls – minēto līdzekļu piešķiršanu, ņemot vērā nodokļu ieņēmumu plāna pārpildi, trešdien atbalstīja Ministru kabinets.

Nepieciešamība prēmēt VID darbiniekus tiek skaidrota gan ar vajadzību tos motivēt, gan arī ar faktu, ka šogad nodokļu iekasēšanas plāns ir izpildīts ar krietnu uzviju, kas liecinot par sekmīgu cīņu ar ēnu ekonomiku.

VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova valdības sēdē trešdien skaidroja, ka VID ir izstrādājis īpašu nolikumu, kuru ievērojot tikšot panākts, ka prēmijas saņem nodokļu kontroles pasākumu veicēji, Finanšu policijas pārstāvji un citi reālie «darbarūķi».

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), kurš iepriekš ieņēma labklājības ministra amatu, gan uzsver, ka saistībā ar labiem sasniegumiem ēnu ekonomikas apkarošanā prēmijas būtu pelnījuši arī Valsts darba inspekcijas, Valsts robežsardzes un citu kontrolējošo institūciju pārstāvji.

No nākamā gada banku darbiniekiem maksātās prēmijas nevarēs pārsniegt gadā saņemtā atalgojuma apmēru. Ja tam piekrīt bankas akcionāri, tad divas gada algas, bet ar noteikumu, ka ceturtdaļa prēmijas tiks izmaksāta pēc pieciem gadiem.

Tā nolēmuši Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji. Laikraksts Latvijas Avīze Latvijas banku pārstāvjiem jautājis, vai šis lēmums ietekmēs līdzšinējo prēmiju maksāšanas kārtību.

Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska sacījusi, ka bankā izmanto Eiropā jau sen pazīstamo prēmēšanu ar bankas akcijām. Tās var saņemt trīs gadus, skaitot no tā gada, kad tās bijušas piešķirtas.

«Šis ES lēmums mūs būtībā nekā neietekmē, jo bankā ieviestā prēmēšanas sistēma jau ietver riska ierobežošanu – prēmēšana notiek ar paša uzņēmuma akcijām, turklāt tās tiek uz trim gadiem iesaldētas, tādējādi veicinot tiekšanos uz ilgtermiņa darba rezultātiem,» skaidrojusi K. Jakubovska.

Apdrošināšanas kompānija Ergo Baltijas valstīs šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 1.ceturksni, kāpinājusi peļņu par 37,5%, nopelnot 228 tūkstošus eiro (159,6 tūkstošus latu), liecina uzņēmuma paziņojums.

Parakstīto prēmiju apjoms palielinājies par 4,1%, sasniedzot 39 miljonus eiro (27 miljonus latu), savukārt par 15,5% pieaudzis arī izmaksāto atlīdzību apjoms, kopumā sasniedzot 22,8 miljonus eiro (16 miljonus latu).

Kopumā Ergo Latvijā pirmajā ceturksnī parakstījis prēmijas 10,7 miljonu eiro (7,4 miljonu latu) apmērā, bet izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības sasniedza 5,52 miljonus eiro (3,8 miljonus latu).

Saskaņā ar Ergo Baltijas Apdrošinātāju Grupas valdes priekšsēdētāja Kestutis Bagdonavičus teikto, Ergo nedzīvības apdrošināšanas segmenta pieauguma galvenais virzītājspēks bija OCTA un KASKO apdrošināšanas veidi, bet dzīvības apdrošināšanas segmenta izaugsmi ietekmēja Ergo pakalpojumu popularitātes pieaugums banku apdrošināšanas biznesā.

Pamatalgas palielināšana lielai daļai vai atsevišķiem darbiniekiem ir notikusi trijās no četrām (75%) organizācijām, secināts pētījumā, kurā apkopoti dati no 243 organizācijām par vairāk nekā 50 000 darbinieku.

Vadības konsultāciju kompānijas "Fontes" ikgadējā atalgojuma pētījumā teikts, ka šogad mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 3,1% un gada kopējā alga - par 6%.

Algas pielikumu galvenokārt ir saņēmuši kvalificēti speciālisti un pieredzējuši vadītāji. Tas sasaucas ar jau ilgāku laiku vērojamo tendenci, ka darba tirgū trūkst pieredzējušu pārdošanas speciālistu, kā arī augstas kvalifikācijas strādnieku, inženieru un informācijas tehnoloģiju speciālistu.

Būtiska loma pieaugumā ir atalgojuma mainīgajai daļai - to saņēmis katrs septītais darbinieks. Lai gan visbiežāk tiek izmaksātas mēneša un ceturkšņa prēmijas (50% gadījumu), arvien biežāk darbinieki tiek atalgoti par pusgada un gada rezultātiem. Pusgada vai gada prēmijas par iepriekšējo finanšu gadu šogad ir izmaksātas 30% organizāciju, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2011.gadu, kad to īpatsvars bija tikai 9%.

Ap 2000 Rīgas pašvaldības darbinieku, kas strādā departamentos, izpilddirekcijās, centrālajā administrācijā un pašvaldības aģentūrās, jeb apmēram puse Rīgas pašvaldības iestādēs strādājošo gada nogalē saņēmuši naudas prēmijas, kuru kopējā summa sasniegusi 320 000 latu.

Vienreizējas naudas balvas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normām decembrī izmaksātas par intensīvu un kvalitatīvu darbu, skaidro domes pārstāvis Uģis Vidauskis.

Vienreizējās prēmijas apmērs svārstījies no 100 līdz 140 latiem pēc nodokļu nomaksas, un kopumā šim mērķim pašvaldība atvēlēja 320 000 latu.

Prēmijas netika izmaksātas domes deputātiem, piebilda Vidauskis.