Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs 2024.gada deviņos mēnešos Latvijā pieaudzis par 9%, sasniedzot 580 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Pieaugušas arī izmaksātās atlīdzības - par 7%, sasniedzot 357 miljonus eiro.

Straujākā izaugsme turpina saglabāties veselības apdrošināšanas jomā, prēmiju apjomam pieaugot par 17% un veidojot ceturto daļu (25,7%) no tirgus.

Īpašuma apdrošināšana stabili saglabā trešās populārākās apdrošināšanas nozares vietu. Īpašuma apdrošināšanas nozarē prēmiju apjoms ir audzis par 13,3%. Šajā nozarē ir arī vērojams lielākais izmaksāto atlīdzību kāpums, par 21,6%, salīdzinājumā ar pērno gadu, kura viens no galvenajiem iemesliem ir jūlijā piedzīvotās spēcīgās vētras seku novēršanai izmaksātās atlīdzības.

2024.gada deviņos mēnešos izaugsmi piedzīvojusi arī dzīvības apdrošināšanas nozare - prēmiju apjoms šajā nozarē ir audzis par 4,4%, bet izmaksāto atlīdzību jomā ir kritums par 2,7%.

Pēc gadiem ilgušajiem draudiem celt obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) polises cenas apdrošinātāji šajā gadā tās sākuši paaugstināt straujāk, un sadārdzinājums gaidāms arī turpmāk

Zaudējumi OCTA nozarē vērojami jau gadus desmit, un pēdējo gadu laikā tie palielinājās, neskatoties uz to, ka apdrošinātāji regulāri izteicās par nepieciešamību celt cenas. Iepriekšējos gados cenu pieaugums nozarē bija vidēji par 5-10%, kas bija pārāk zems, lai spētu segt augošās izmaksas, ko rada dārgāku detaļu nepieciešamība jaunāku modeļu automašīnām, izmaiņas nemateriālo atlīdzību izmaksu kārtībā, augošais dārgo ceļu satiksmes negadījumu skaits ārvalstīs un citi faktori. Tiesa, konkurence daudzo apdrošinātāju vidū bija tik asa, ka cenas tika turētas zemas, tomēr jau pērn vairāki apdrošinātāji paziņoja par plāniem paaugstināt cenas šajā segmentā, un šā gada pirmajā pusē šī tendence vērojama daudz izteiktāk.

Šajā gadā apdrošināšanas nozare par garlaicību sūdzēties nevarēja, atzīst nozares pārstāvji. Pieņemti vairāki normatīvie akti, kas gan šajā, gan nākamajā gadā ietekmēs pieprasījumu pēc pakalpojumiem.

Šā gada deviņu mēnešu rezultāti liecina, ka apdrošinātāji prēmijās parakstījuši 326 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājuši 194,4 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati. Prēmiju ieņēmumi auguši par 14,3%, savukārt atlīdzību apjoms palielinājies par 6,8%. LAA vadītājs Jānis Abāšins teic, ka šā gada izaugsme vērtējama kā strauja – iepriekšējos gados bija vērojama tendence, ka atlīdzību apjomi vienmēr auga straujāk par parakstītajām prēmijām, bet šogad pēc ilgāka pārtraukuma prēmiju pieaugums ir bijis straujāks nekā atlīdzību palielinājums. Daļēji tas skaidrojams ar cenas celšanos atsevišķos veidos, kuri, nemitīgi pieaugot atlīdzībām, ilgstoši bija nerentabli. Lielākais apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms deviņos mēnešos vērojams dzīvības apdrošināšanā, sasniedzot 68,8 milj. eiro, tirgus apjoms pieaudzis par 15%. Izmaksātās atlīdzības sasniegušas 44 miljonus eiro, veidojot lielāko īpatsvaru jeb 22,7% no kopējā izmaksāto atlīdzību apmēra. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dzīvības apdrošināšanas atlīdzību apjoms ir pieaudzis par 19%.

Trīs ceturkšņu apdrošināšanas nozares rezultāti jau diezgan skaidri iezīmē šā gada kopējās tendences – liela izaugsme bijusi īpašuma apdrošināšanas jomā, palēnām atgūstas dzīvības apdrošināšana, pieaug interese par ceļojumu apdrošināšanu, raksturojot šā gada tirgus tendences, norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.

Savukārt veselības apdrošināšanas jomā atlīdzības joprojām aug straujāk nekā prēmijas, kas liecina, ka cilvēki ļoti aktīvi izmanto privāti apmaksātus pakalpojumus. Kopumā nozares pieauguma temps ir pat augstāks par prognozēto.

Šā gada deviņu mēnešu laikā Latvijas apdrošinātāju klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms sasniedzis 278 miljonu eiro, un tas ir par 29% vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms audzis mērenāk, sasniedzot 409 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pērn.

Lielākā apdrošināšanas veida pozīcijas pēc saņemto prēmiju apjoma atguvusi dzīvības apdrošināšana ar 20,6% tirgus daļu (84,4 miljoni eiro prēmiju; 55 miljoni eiro atlīdzību), palēnām atgūstoties no nodokļu reformas negatīvās ietekmes.

Kā ik katru gadu, arī šogad septembrī noticis apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas Bonus Malus (BM) klašu pārrēķins. Lai arī BM ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē OCTA polises cenu, autoīpašnieku zināšanas par BM sistēmu ir nepilnīgas, secināts Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) veiktajā aptaujā.

Šogad septembrī veiktajā aptaujā secināts, ka autoīpašnieki ir vāji informēti par BM sistēmu kopumā un ikgadējo klašu pārrēķinu, kas tieši skar katru transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju. «Aptaujas rezultāti liks LTAB nākotnē veltīt daudz nopietnāku uzmanību BM sistēmas skaidrošanai gan ar mediju starpniecību, gan biroja tīmekļa vietnē, sociālajos tīklos un ikdienas komunikācijā ar autoīpašniekiem,» informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

«42,2% respondentu zina, ka pavisam ir 17 BM klases, savukārt 32,4% - ka pirmo reizi iegādājoties transportlīdzekli, jaunajam autoīpašniekam tiek piešķirta sestā klase. Tikmēr tikai nedaudz vairāk par ceturto daļu autoīpašnieku ir informēti, ka BM klase tiek piešķirta tieši transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam, bet nevis automašīnas vadītājam vai konkrētajam spēkratam,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Valsts un pašvaldību iestādēm noteiktie veselības apdrošināšanas polišu griesti augošu cenu apstākļos liek izvēlēties aizvien liesākas polises, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Veselības apdrošināšana patlaban ierindojas starp nozīmīgākajiem apdrošināšanas veidiem Latvijā, cenas aug nelielā apmērā, taču attīstība varētu būt straujāka, atzīst apdrošinātāji. Šā gada sešos mēnešos veselības apdrošināšanas prēmijās parakstīti 47,3 miljoni eiro, kas ir par 11% vairāk nekā pērn šajā pat laika periodā un veido 21,9% no tirgus, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati. Tas ir lielākais parakstīto prēmiju apjoms šajā pusgadā, un provizoriskie 9 mēnešu rezultāti liecina, ka prēmijās parakstīti 66 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn šajā pat laika periodā un veido aptuveni 20% no apdrošināšanas tirgus.

Apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda uz esošo problēmu – salīdzinoši zemie polišu limiti netiek līdzi augošajām cenām, tādējādi kompāniju klientiem jāizvēlas aizvien tukšākas polises.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, laika posmā no 14.oktobra līdz 11.novembrim Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenos sociālu kampaņu.

Kampaņas laikā vairāki fotoradari visā Latvijā veiks OCTA un tehniskās apskates kontroli ārpuskārtas režīmā – t.i. neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma. Uzsākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēš, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 - 3%.

«Kampaņas ietvaros veiksim plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Pirms kampaņas LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse (46,5%) autovadītāju nezina, ka par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas OCTA un tehniskās apskates fotoradari un policijas ekipāžas vienas diennakts laikā var sodīt vairākkārtīgi. Tāpat salīdzinoši daudz ir to autovadītāju, kas vispār nav informēti, ka fotoradari un policijas ekipāžas spēj pārbaudīt ne vien braukšanas ātrumu, bet arī to, vai automašīnai ir derīga OCTA (18,5% respondentu) un tehniskā apskate (21,5% respondentu).

Iespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem, nepieciešams aptuveni 31 000 eiro. Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.