Šodienas Anglijas Bankas sanāksmes laikā, Apvienotās Karalistes noteicēji lēmuši ekonomiku stimulēt ar papildu 75 miljardiem sterliņu mārciņu, kas tiks tērēti valsts obligāciju atpirkšanai, lai pasargātu valsts ekonomiku no eirozonas parādu krīzes negatīvās ietekmes un nosargātu trauslo valsts ekonomikas izaugsmi.
Tāpat Anglijas centrālā banka lēma nemainīt mārciņas bāzes procentlikmi – tā palika pie 0,5% atzīmes.
Katrā ziņā Anglijas rīcība atkal drukājot marciņas var ietekmēt arī Latviju, spriež eksperti. Pagaidām gan par kādām ļoti izteiktām sekām uz mūsu valsti runāt ir pāragri. «Ja mārciņa rezultātā vājināsies pret eiro un latu, tad latu izteiksmē samazināsies maksājumi, ko Lielbritānijā strādājošie mūsu tautieši sūta savām ģimenēm Latvijā. Varētu samazināties pieprasījums pēc Latvijas eksportprecēm Lielbritānijā, ja tām ir pieejami vietējie aizvietotāji par konkurētspējīgām cenām,» secina SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds.
Anglijas Bankai, līdzīgi kā Eiropas Centrālajai bankai (ECB), mērķis ir noturēt inflāciju pie 2% atzīmes. Apvienotās Karalistes monetārās politikas noteicēji sagaida, ka inflācijas līmenis drīzumā valstī var sasniegt 5% atzīmi. Anglijas baņķieri lēš, ka straujš inflācijas kritums būs novērojams nākamgad.
Jāpiebilst, ka Anglijas CB iepriekšējā kvantitatīvās mīkstināšanas programma bija 200 miljardu sterliņu mārciņu apjomā.
Šodien notiks arī ECB sēde. No tās likmju izmaiņas gaidītas vēl netiek. Tiek lēsts, ka ECB eiro bāzes likmi samazināt varētu novembrī.