Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Zaļā enerģija ir diezgan dārgs prieks, tāpēc dabasgāze kā kurināmais ir ļoti svarīgs un arī turpinās saglabāt nozīmīgumu sava lētuma dēļ, stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja un bijusī ilggadējā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Valentīna Andrējeva.

Viņa atzīst, ka Visaginas atomelektrostacija (AES) un sašķidrinātās gāzes terminālis mazinātu Latvijas neatkarību no Krievijas gāzes koncerna Gazprom, kā arī tā īpatsvaru enerģētikas tirgū.

«Katru gadu sanāk ar šo uzņēmumu cīnīties par līgumu un tā nosacījumiem. Visi zinām, ka ir brīži, kad tarifi ir izdevīgāki, un ir brīži, kad ne pārāk,» piebilst Andrējeva.

Vienlaikus Andrējeva akcentē, ka Visaginas AES un sašķidrinātās gāzes terminālis ir politiski projekti un par tiem jāvienojas valstsvīriem.

«No ekonomiskā viedokļa, domāju, ka sašķidrinātās gāzes terminālī jābūt privātām investīcijām, taču nebūtu pareizi tās saistīt ar Gazprom, jo tad tas kļūs par vienīgo tirgotāju Latvijā,» brīdina eksperte.

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Ekonomikas ministrija (EM) šogad septembra beigās vai oktobra sākumā plāno izsludināt konkursu uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja amatu.

Viņš norādīja, ka ministrija nedrīkst kavēties ar konkursa izsludināšanu, jo pašreizējai SPRK vadītājai Valentīnai Andrējevai pilnvaru termiņš beidzas šogad decembrī.

Pūce klāstīja, ka konkurss būs atklāts un tajā pieteikties varēs arī Andrējeva, jo pēc pašreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem jebkurš SPRK padomes loceklis var ieņemt amatu neierobežotu reižu skaitu. Tiesa, EM gan šo normu plāno mainīt, jo Eiropas Savienības direktīva paredz, ka regulatoru padomes locekļi var ieņemt amatu divas reizes, viņš piebilda. Pagaidām nav zināms, kad Latvijā šī norma varētu stāties spēkā.

Šajā ziemā esot sagaidāmi mazāki apkures tarifi, kurus, visticamāk, izdošoties saglabāt līdz ziemas beigām, intervijā Latvijas Radio teica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Andrejeva.

Jau ziņots, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, šosezon apkures tarifu kritums sasniegs vidēji vismaz 20%, jo kritusies ir dabas gāzes cena. V. Andrejeva atgādina, ka mazajiem gāzes patērētājiem un mājsaimniecībām tarifus pārskata reizi pusgadā, tāpēc līdz pat pavasarim apkures tarifos izmaiņas nav gaidāmas. Mazajiem patērētājiem apkures tarifs šogad kritīsies par aptuveni 20%, liecina aptuvenās aplēses. Savukārt lielajiem patērētājiem tarifus pārskata reizi mēnesī, tomēr arī šajā gadījumā tiek plānots, ka izmaiņu nebūs. V. Andrejeva uzsver, ka neredz iemelsu, kāpēc lai šobrīd Latvijas gāze vērstos pie regulatora ar lūgumu pacelt tarifus.

Turpmāk SPRK vadītāja alga būs 2282 lati, bet padomes locekļiem 2136 lati, iepriekš atalgojums šīm amatpersonām bija attiecīgi 4900 un 4500 lati.

Tā šodien lēma Ministru kabinets. Db.lv jau rakstīja, ka iepriekš valdība jautājumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes locekļu atalgojuma samazināšanu atlika vairāku ministru iebildumu dēļ, kas uzsvēra, ka, samazinot atalgojumu šajā institūcijā varētu tikt samazināta arī SPRK padomes locekļu objektivitāte, izvērtējot dažādu uzņēmumu tarifus. Līdz ar pieņemto lēmumu šogad budžetā tiks ietaupīti 70 tūkst. Ls, jo līdz šim SPRK padomes locekļu gada atalgojuma budžets sasniedza 341 tūkst. Ls, bet turpmāk tas būs tikai1 161.2 tūkst. Ls.

It kā ar nāciju uz nervu sabrukuma robežas nemitīgi turošo salīdzināšanu ar Igauniju vēl nepietiktu, šogad populāra kļuvusi algu pieauguma salīdzināšana Latvijā un Lietuvā. Šajā sacensībā mums klājas labāk. Šī gada 1.ceturksnī algu pieaugums dienvidu kaimiņvalstī bija ievērojami lielāks, taču 2.ceturksnī esam viņus noķēruši, algām gada griezumā pieaugot par 8.7%.

Tātad Latvija «nosargāja» bruto algu līmeņa starpību, kas ir gandrīz simts eiro, vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 927 eiro.

Kā jau ierasts, interesantas un ilustratīvas ir algu dinamikas atšķirības nozarēs. Visstraujāk samaksa auga zinātnisko, tehnisko un profesionālo pakalpojumu nozarē, par 13.5%, tai pārsniedzot 1000 eiro robežu. Tas ir rezultāts iepriekšējos gados augošajam biznesa pakalpojumu eksportam, kas gan šogad ir piebremzējies, kaut kādā ziņā tieši ierobežotas darbaspēka pieejamības dēļ. Ļoti strauji, par 13.0% auga algas izglītībā, to vidējam līmenim (780 eiro) gan paliekot zem vidējā, kas diez vai ir ilgtspējīga situācija. Ievērojami, par 11.0% augusi arī alga lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, iespējams, atspoguļojot cilvēku aizplūšanu no retāk apdzīvotajiem apvidiem, palielinot tur palikušo darbinieku iespējas panākt sev labākus nosacījumus. Atskaitot operācijas ar nekustamo īpašumu, visās nozarēs darba samaksa auga straujāk nekā cenas.

Minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada veicinās bruto algu kāpuma paātrināšanos, kā arī veicinās algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozēja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs uzskata, ka, lai arī inflācija paliek augstā līmenī, vidējās bruto algas pieauguma temps šā gada trešajā ceturksnī bija salīdzinoši lēns - tikai 6,3%, sasniedzot 1384 eiro mēnesī.

Ievērojamā starpība starp inflāciju un algu pieaugumu liecina, ka iedzīvotāju pirktspēja turpina rukt, norāda ekonomists. Darbinieku trūkums, kas bija viens no algas dzinējiem, nedaudz samazinājās šā gada trešajā ceturksnī, un visdrīzāk tas bija iemesls, kādēļ algu pieauguma temps sabremzējās.

Prezidents izsludina likuma grozījumus par minimālās algas paaugstināšanu 

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no...

Kaut arī algu gada pieauguma temps sabiedriskajā sektorā šā gada trešajā ceturksnī bija straujāks, salīdzinot ar privāto sektoru, reģionos situācija ir atšķirīga. Visstraujāk algas pieauga Pierīgā, bet visaugstākā vidējā bruto alga bija Rīgā. Kaut arī Latgale arvien ir reģions ar viszemāko vidējo bruto algu, izaugsme šajā ziņā notiek salīdzinoši lēni, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību arī sociālajam aspektam. Migunovs uzsver, ka īpaši svarīgi tas ir šajos ekonomiski sarežģītajos laikos, lai iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem spētu samaksāt par savām pamatvajadzībām un nepaliktu zem nabadzības robežas.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

Migunovs atgādina, ka Saeima nolēma palielināt minimālo algu 2023.gadā līdz 620 eiro. Ņemot vērā augstās inflācijas apstākļus, šis palielinājums palīdzēs balansēt nodarbināto ieņēmumus un izdevumus, kas ir īpaši svarīgi vismazāk atalgotajām iedzīvotāju grupām.

Minimālās algas palielināšana atspoguļosies vidējās algas pieaugumā valstī, tajā pašā laikā mazinot zemākas algas saņēmēju atpalicību no vidējā līmeņa. Tomēr Migunos skaidro, ka tās palielināšana pati pa sevi nenozīmē ekonomisko izaugsmi - pieaugot algām, palielinās darbaspēka izmaksas uzņēmējiem, līdz ar to konkurētspējas saglabāšanai vēl jo svarīgāka kļūst darbinieku kvalifikācija un produktivitāte.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš akcentē, ka trešajā ceturksnī darba samaksas pieaugums palēninājās līdz 6,3%, salīdzinot ar 7,6% šī gada pirmajā pusē.

Bremzēšanās lielā mērā ir saistīta ar pandēmijas īpašo pasākumu beigām, skaidro Strautiņš. Ja veselības aprūpē algu kāpums īslaicīgi bija mērāms pat desmitos procentu, tagad tas samazinājies līdz 1,2%. Algu dinamiku nepārprotami ietekmē arī krīze būvniecībā, kur atalgojums gada laikā ir audzis tikai par 0,5%. Pavājš algu kāpums bija arī profesionālo pakalpojumu nozarē, kur tas iepriekš auga ļoti strauji un ir sasniedzis visnotaļ cienījamu līmeni, vidēji 1784 eiro. Straujākais algu kāpums reģistrēts trīs tehniskās nozarēs - ieguves rūpniecībā (par 13,5%), komunālajos pakalpojumos (par 11,7%) un transportā (par 10,6%).

Vidējā neto alga ir pirmo reizi pārsniegusi 1000 eiro, sasniedzot 1013 eiro, norāda Strautiņš, vienlaikus atzīstot, ka neto algas pirktspēja ir samazinājusies par 12,9%, kas ir pat sliktāk nekā globālās finanšu krīzes jeb dižķibeles laikā 2008. un 2009.gadā. Tad reālās algas kritums 2009.gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 10,8%.

Taču Strautiņš uzsver, ka ir milzu atšķirība - tobrīd aizņemto darbavietu skaits samazinājās pat vairāk nekā par 20% gadā, savukārt tagad to skaits ir stabils. Strautiņa ieskatā pēc šī krituma pirktspējas atjaunošanās notiks daudz straujāk, Latvijas ekonomikai nebūs jācīnās ar nesabalansētības sekām - pirktspējas kritumu ir izraisījuši galvenokārt pārejoši ārēji apstākļi. Konkurence par darbiniekiem ir intensīva, pirktspēju atgūt palīdzēs enerģijas un citu izejvielu cenu kritums.

Lai arī ekonomika visdrīzāk ir recesijā, kas iestiepsies nākamajā gadā, nominālais algu kāpums paātrināsies, veicinot algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozē Strautiņš. Viņaprāt, to veicinās minimālās algas palielināšana, kas ir pamatota, ņemot vērā zemo minimālās un vidējās algas attiecību. Labāk veicināt straujāku algu pieaugumu, vienlaikus veicinot ekonomikas pārstrukturēšanos, nevis riskēt zaudēt cilvēkus emigrācijā, uzskata ekonomists.

"Latvijas un Baltijas inflācijā šobrīd ir liela neizskaidrojamā komponente - cenu kāpums, ko neizskaidro enerģijas, izejvielu un darbaspēka izmaksu daļa. Acīmredzot, lielo cenu jucekli daudzi uzņēmumi ir izmantojuši, lai palielinātu maržas. Citiem vārdiem, uzņēmumiem ir izdevies pārdalīt kopējo ienākumu plūsmu par labu sev, pēc šīs daļas pakāpeniskas zaudēšanas iepriekšējos desmit gados," pauž Strautiņš.

Kopējais algu fonds saskaņā ar iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem trešajā ceturksnī auga par 9%, kamēr nominālais IKP trešajā ceturksnī palielinājās par 15%. Savukārt IKP ienākumu komponente, kas ietver uzņēmumu peļņu (bruto ienesa un bruto jauktais ienākums) auga par 23,4%. Taču šī tendence nav ilgtspējīga, uzsver Strautiņš. Viņš uzskata, ka labā peļņa mudinās uzņēmumus pieņemt darbiniekus, tas saasinās konkurenci darba tirgū un stimulēs reālo algu kāpumu. Ar laiku pircēji atkal sāks kritiskāk vērtēt piedāvājumus, savukārt algota darba veicēji izmantos iespējas prasīt lielākas algas.

Strautiņš atgādina, ka 2019.gadā jeb pēdējā pirmspandēmijas gadā darba samaksa veidoja 49% no IKP. Pandēmijas sākumā šis koeficients vēl pieauga, bet šī gada pirmajā pusē algu un sociālās apdrošināšanas iemaksu kopsumma vairs atbilda tikai 46,6% no IKP.

Algota darba veicēju daļa kopējos ienākumos drīz atkal augs un var pārsniegt iepriekšējo maksimumu, prognozē ekonomists. Viņaprāt, to veicinās gan demogrāfiskā situācija, gad ekonomikas struktūras maiņa, jo palielinās to nozaru daļa, kas nav kapitālintensīvas, kur izmaksu struktūrā dominē cilvēku laiks.

Laikā no 2012.gada līdz šī gada otrajam ceturksnim kopējais aizņemto darbavietu skaits auga par 53 000. Lielākie pieaugumi starp bija programmēšanā - par 11 770, medicīnā - par 10 373, sociālajā aprūpē bez izmitināšanas - par 9860, informācijas pakalpojumos - par 6255. Savukārt starp nozarēm ar lielākajiem samazinājumiem dominē kapitālintensīvas jomas, piemēram, apstrādes rūpniecības un transporta apakšnozares. Šobrīd algu daļa IKP ir tuva ES vidējam rādītājam, kas pirmajā pusgadā bija 47,2%. Tādā izteikti uz pakalpojumiem orientētā ekonomikā kā Latvijā šī attiecība var būt augstāka, uzskata Strautiņš.

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas, veicot atkārtotu pārbaudi kādā transporta pakalpojumu nozarē strādājošā uzņēmumā, konstatēja «aplokšņu algu» maksāšanu tieši to izmaksas brīdī, kā arī algu sarakstus, kas apliecināja jau izmaksāto un izmaksāt plānoto «aplokšņu algu» samaksu kopumā 4340 latu apmērā.

Šā gada 29. martā VID saņēma informāciju no Valsts policijas, ka kādā transporta pakalpojumu nozarē strādājoša uzņēmuma struktūrvienībā Kurzemes reģionā nākamajā dienā, 30. martā, tiks izmaksātas «aplokšņu algas». Saskaņā ar Valsts policijas sniegto informāciju šajā uzņēmumā «aplokšņu algu» izmaksa tiek veikta mēneša beigās nekonkrētā datumā, par ko uzņēmuma darbiniekiem tiek paziņots tajā pašā vai iepriekšējā dienā. Līdzīga satura informāciju VID bija saņēmis arī 2011. gada nogalē, bet, veicot kontroles pasākumus 2011.gada novembrī, «aplokšņu algu» izmaksa netika konstatēta.

Latvijas zāļu ražotāja AS Olainfarm akciju vērtība, kas kopš gada sākuma piedzīvojusi vairāk nekā 18% kāpumu, nākotnē vēl palielināsies, uzskata uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva.

Viņa norādīja, ka akciju cenas dinamika patlaban esot vērtējama kā ļoti pozitīva.

«Farmācija ir viena no nozarēm, kas Latvijā ir jau pietiekami labi attīstīta. Prognozēju, ka nākotnē akciju cena palielināsies. Konkrētus pieauguma rādītājus ir grūti prognozēt, jo gaidām, kad savu vārdu teiks tirgus. Apgrozījuma pieaugums par 40% un divkāršs peļņas kāpums gadā ir maksimums, ko uzņēmums var izdarīt. Kādā brīdī jāmostas pašam fondu tirgum,» uzsvēra Andrējeva.

Viņa norādīja, ka Olainfarm pats ir spējīgs atrast investorus un attīstīties. Galvenais esot, lai valdības politika būtu absolūti prognozējama.

Andrējeva arī komentēja izvirzīto 12% izaugsmes mērķi šogad, saucot to par reālistisku.

Ja Administratīvās apgabaltiesas 25.jūnija spriedums stāsies spēkā un tiks atcelti AS Latvenergo 2011.gada februārī akceptētie tarifi, sekas būs citādas, nekā sūdzības iesniedzēji to gaidīja. Proti, elektroenerģijas tarifi, visticamāk, pieaugs.

To šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes sacīja AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja un bijusī ilggadējā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāja Valentīna Andrējeva.

Kā akcentēja Andrējeva, tiesas spriedums ir pretrunīgs. No vienas puses, tiek apšaubīta SPRK lēmuma pamatotība, pietiekami neizvērtējot Latvenergo aprēķinus, bet, no otras puses, tiesas iebildumus rosinājusi tarifu diferencēšana. Ja precīzi izpilda tiesas spriedumu, pazeminātais «Starta» tarifs būtu jāatceļ.

«No regulatora puses tarifiem jābūt vienādiem,» sacīja bijusī regulatora vadītāja.

Paredzētais akcīzes nodoklis gāzei apkures cenu sadārdzinās no 3% līdz 6%, taču šādu slogu patērētājiem labāk neuzlikt, intervijā laikrakstam Diena norāda SPRK padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva.

Plānotais akcīzes mērķis esot ienākumi budžetā un zaļās enerģijas jeb atjaunojamo energoresursu (AER) atbalstīšana. Šeit jābūt skaidram, ka AER praktiski attiecas tikai uz apkuri, jo mājās ēdienu gatavošanai iedzīvotāji gāzes plīti varētu nomainīt pret elektrisko, bet ne jau nu pret malkas krāsni, skaidro V.Andrējeva. Viņa arī piebilst, ka apkurē gan, ja cilvēki varētu sekot un izvēlēties, kurš resurss vai piegādātājs viņiem ir izdevīgāks, varētu būt konkurence.

«Gāzes sektorā tarifs mainīts netiks. Tas noteikts kā režģis un ir pilnīgi atkarīgs no tirdzniecības cenas. a/s Latvijas gāze katru mēnesi informē par gāzes cenu, kas lielākajiem patērētājiem, rūpniekiem arī mainās katru mēnesi, bet mājsaimniecībām reizi pusgadā. Mūsu prognoze ir, ka lietotājiem kopš jūnija noteiktajai cenai nevajadzētu mainīties visu šo gadu, varbūt pat tā samazināsies,» prognozē V.Andrējeva.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien skatīs Rīgas TEC2 tarifu projektu par siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu.

To SPRK vadītāja Valentīna Andrējeva pavēstīja intervijā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes. Pēc viņas sacītā, TEC2 lūdz paaugstināt elektroenerģijas tarifu par 10.2%, bet siltumenerģijai — par aptuveni 2%.

«Ja uzņēmums varēs pārliecināt, ka tas ir objektīvi, tad lēmums tiks pieņemts šodien,» solīja Andrējeva. Taču kopumā situācija esot pozitīva, jo viss liecina, ka gāzes tarifi neaugs, un tas nozīmē, ka arī siltumenerģijas tarifs neaugs. Siltumenerģija būs pat par 30% lētāka nekā pagājušajā apkures sezonā, viņa piebilda. Tomēr V. Andrējeva uzsvēra, ka SPRK nevar pieļaut tarifu celšanu pēdējā un pirmajā ceturksnī.

Db jau rakstīja, ka SPRK šogad jau atteicās paaugstināt TEC-2 un sadales un pārvades tarifus, par ko attiecīgi a/s Latvenergo un a/s Sadales tīkli iesūdzēja SPRK tiesā. Pēc Db rīcībā esošās informācijas, šī konflikta risināšanā pagaidām vēl nav rasts abām pusēm pieņemams risinājums, kas ļautu izvairīties no tiesāšanās starp valsts iestādi un valstij piederošu uzņēmumu.

Ļoti atbalstāma ir ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) iniciatīva runāt ar Gazprom, lai panāktu vienošanos un dabasgāzes iepirkumu cenu mehānisms mainītos, raidījumā 900 sekundes norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva.

Taču viņa arī uzsvēra, ka arī sekmīgu sarunu rezultātā, Gazprom visticamāk neveiks izmaiņas šogad un līdz ar to gāzes tarifu cenas šosezon nemainīsies. V. Andrējeva arī norādīja, ka akcīzes nodokļa ieviešana dabasgāzei būtu jāpārceļ uz citu laiku. SPRK jau gada sākumā esot prognozējusi dabasgāzes tarifu pieaugumu, līdz ar to brīdinot, ka akcīzes nodokli ieviest nevajadzētu.

Dabasgāzes tarifa veidošanos ietekmējot piesaiste naftas cenām un arī eiro kurss. Savukārt iepirkuma cenas nosakot līgums starp Gazprom un AS Latvijas Gāze (LG), taču to ietekmēt nevarot, jo LG neesot valsts uzņēmums. V. Andrējeva arī piebilda, ka pērnajā sezonā Latvijā bija dabasgāzes cenas bija ceturtās zemākās Eiropā, pēc Eurostat datiem.

Problemātiska Latvijā var izrādīties ne tikai tā saucamā dienesta auto nodokļa un vēl viena otra maksājuma iekasēšana, bet arī gāzes akcīzes nodokļa samaksa, tā intervijā Lietišķajai Dienai/ Dienas Biznesam atzīst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja, ilggadēja Finanšu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva.

Regulatora vadītāja norāda, ka «šodien pat nav skaidrs, kurā brīdī nodoklis ir jāmaksā – kad gāze tiek iepirkta, vai arī, kad tā tiek iepumpēta Inčukalna krātuvē, vai arī – kad pārdota gala patērētājam». «Kurā brīdī tad šai gāzei ir «jāuzlīmē» akcīzes nodokļa marka?! Īsi sakot, šajā sakarā vēl ir tūkstotis dažādu jautājumu – nav skaidra ne nodokļa piemērošana, ne administrēšana,» tā V. Andrējeva.

Tā kā šis nav vienīgais nodoklis, ar kura iekasēšanu valstij rodas problēmas, reālas bažas esot par to, ka šā gada valsts budžets nebūt nepildīsies tā, kā ir iecerēts, un tas nozīmē, ka jau šogad nāksies veikt tajā grozījumus, kārtējo reizi mazinot izdevumus.

Šogad gaidāmais gāzes tarifu pieaugums vasarā neradīs stresu iedzīvotājiem, bet tas vairāk iespaidos nākamo apkures sezonu, šādu viedokli pirmdien intervijā Latvijas Radio teica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāja Valentīna Andrējeva.

«Izskatās, ka jā,» tā viņa atbildēja uz jautājumu, vai šogad uz tarifu samazināšanos nevar cerēt.

Viņa atzina, ka regulatoru vairāk uztrauc siltuma problēmas. Siltumuzņēmumus arī ietekmēs gāzes aplikšana ar akcīzes nodokli, un tas iespaidos siltuma rēķinus.

SPRK vadītāja atturējās prognozēt, kā mainīsies gāzes tarifi, vai pieaugums būs par 20% vai 30%. Viņa norādīja, ka šobrīd baudām tarifu, kas ir ļoti zems, un tā tas turpināsies līdz aprīlim-maijam.

Nākamgad, pēc viņas vārdiem, tarifus ietekmēs tas, ka tiks nopirkta dārgāka gāze. Jau vēstīts, ka iepriekš gāzi no Krievijas laikā, kad krīzei pasaulē vēl nemanīja galu un pieprasījums bija mazs, Latvijas gāze (LG) iepirka par salīdzinoši zemu cenu un uzglabāja Inčukalna gāzes krātuvē. «Kāda ziema būs nākamgad, to mēs nezinām, varbūt nebūs tik barga, tad patēriņš būs mazāks,» piebilda V.Andrējeva.

Latvijas iedzīvotāju siltuma parādu situācija ir katastrofa, jo pēdējie rēķini lielai iedzīvotāju daļai ir nesamaksājami, norāda AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja un bijusī ilggadējā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Valentīna Andrējeva.

Viņa arī uzsver, ka šiem maksājumiem vēl klāt nāk gāzes un elektrības maksājumi. Turklāt esot diezgan skaidrs, ka šie parādi netiks dzēsti, un to norakstīšana arī nebūtu jautājuma risinājums.

«Domāju, drīz pienāks brīdis, kad valdībai būs ļoti aktīvi jāiesaistās šīs problēmas risināšanā. Jau strādājot regulatorā, šādu risinājumu neredzēju. Neredzu to arī patlaban. Nebūšu tik bezatbildīga, lai piedāvātu valdībai tos norakstīt. Ja ceļam akcīzi, tad nevajag brīnīties par izmaksām, kas kāpj kā piramīda,» akcentē Andrējeva.

Eksperte arī norāda, ka dabasgāzes tarifi tikai augs - gan cena, gan akcīze.