Ņemot vērā Covid-19 situāciju Latvijā un pasaulē, daudzās nozarēs šobrīd vērojama izteikta piesardzība, arī lauksaimniecības sfērā. Ja ir iespēja noslēgt sezonu, iztiekot ar saviem spēkiem un līdzekļiem, jautājums par papildu finansējuma piesaisti nākotnes ieceru realizēšanai visai bieži tiek atlikts. „Bet ir arī gadījumi, kad, tieši otrādi, – tiek izmantotas esošās situācijas radītās iespējas! Piemēram, tiek nopirkta zeme par ļoti izdevīgu cenu no saimniecības, kas nonākusi grūtībās. Tāpat šajā laikā vērojamas cenu svārstības, tāpēc daudzi, kamēr ir laba cena, vairumā iepērk liellopus. Tā kā šādu spontānu soļu speršanai nereti nepieciešams papildu finansējums, talkā var nākt aizdevums pret zemes ķīlu,” stāsta Lande.lv kredītspeciālists Mārtiņš Geidels.

Viedās lauksaimniecības tehnoloģijas – zemnieku nākotne

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs manāma līdzīga attīstības stratēģija un klimatiskie apstākļi, neizbrīna, ka arī lauksaimniecības ražīguma ziņā Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Lai gan uz kaimiņvalstu fona efektivitātes ziņā Latvija īpaši neizceļas, iezīmējas kāda pozitīva tendence – liela daļa mūsu zemnieku saimnieko gudri, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, jaunu traktortehniku u. tml., tā arvien vairāk paaugstinot saimniecību ražīgumu. „Automatizācija ir neizbēgama,” norāda M. Geidels. „Droni, robottehnika, GPS sistēmas un citi tehnoloģiskie risinājumi ilgtspējīgai lauksaimniecībai jau šobrīd dod milzīgu pienesumu, ja runājam par saimniecību izaugsmi. Viedie palīgi ļauj strādāt daudz efektīvāk, ar mazāku piepūli un, kas nav mazsvarīgi – videi draudzīgāk. Kopējā valsts ekonomika no tā tikai iegūst. Arī uztraukumam par to, ka roboti varētu pilnībā aizstāt cilvēkus, nav pamata. Darba rokas laukos joprojām būs vajadzīgas, mainīsies tikai veicamie uzdevumi, kam būs nepieciešams adaptēties.”

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Pagājušajā nedēļā Saldus novada uzņēmums a/s Kurzemes degviela reģistrējis 38,9 milj. Ls komercķīlu, kuras ņēmējs ir Gibraltārā reģistrēta kompānija Red Star Enterprises Limited, liecina Uzņēmuma reģistra informācija.

A/s Kurzemes degviela darbības veidi ir degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība; naftas pārstrādes produktu ražošana; degvielas, rūdas, metāla un rūpniecisko ķīmikāliju vielu vairumtirdzniecības starpnieku darbība un uzglabāšana un noliktavu saimniecība. Uzņēmums dibināts 1994. gadā, un tā juridiskā adrese ir Saldus pagasta Torņi.

Tāpat pagājušajā nedēļā apjomīgu – 21,3 milj. Ls – ķīlu reģistrējusi SIA Baltic Trade Network, kuras parādnieks ir būvmateriālu tirgotājs UAB Sanitex, Bendra Lietuvos-Jav imone. Ķīlas devējs ir a/s UniCredit Bank.

Aizvadītajā nedēļā tikušas reģistrētas vairākas apjomīgas komercķīlas, tostarp lielākās reģistrējis Riga Bulk Terminal, Rīgas Piena kombināts (RPK), kura attīstībā tiek veiktas vērienīgas investīcijas, un noliktavu uzņēmums Signāls P-Šuja , liecina Uzņēmumu reģistra (UR) statistika.

Vislielākāko pagājušajā nedēlā reģistrēto komercķīlu parādniece ir SIA Riga Bulk Terminal. Šis uzņēmums reģistrējs divas ķīlas – katru vairāk nekā 17,921 milj. Ls apmērā. Komercķīlu devējis a/s SEB banka ir SEA Orchid Consultants Ltd un Latvian Bulk Holding Limited, liecina UR dati. Ja rakstīts, ka Riga Bulk Terminal Rīgas bbrīvostas teritorijā, Kundziņsalā, būvē multifunkcionālu beramkravu termināli.

Aizvadītajā nedēļā a/s Rīgas Piena kombināts a/s DNB banka devis desmit miljonu latu apjomīgu komercķīlu. Jau vēstīts, ka arī novembra pirmajā nedēļā RPK reģistrēja desmit milj. Ls ķīlu, kuras ņēmējs ir a/s DNB banka. Jau rakstīts, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu Food Union, kurā tiek veiktas vērienīgas investīcijas. Pašlaik uz RPK bāzes izveidotas trīs jaunas ražotnes – saldējuma ražotne, kurā investēti 12 milj. eiro jeb aptuveni 8,4 milj. Ls, sviesta un krēmsiera ražotne, kurā investēti 18 milj. eiro (12,6 milj. Ls). Savukārt Food Union atjaunoto produktu grupā Rasa uzņēmums ieguldījis 11,2 milj. Ls un plāno iekarot 5% siera, 8% sviesta un 20% krēmsiera tirgus daļu Krievijā.

Lielbritānijā, Linkolnšīras grāfistes pilsētiņā Bostonā uzsprāgusi kāda ēka, kurā, pēc vietējo iedzīvotāju domām, imigranti no Austrumeiropas esot nodarbojušies ar nelegāla alkohola ražošanu, vēsta britu mediji. Alkohola ražošanu ēkā apstiprinājusi arī britu policija.

Sprādzienā ir gājuši bojā pieci vīrieši, kuru identitātes tiek noskaidrotas. Aculiecinieki esot redzējuši arī sesto vīrieti, kurš esot bēdzis no sprādziena vietas ar uguns apņemtām rokām.

Ēkā atrastas ķimikālijas, kas liecina, ka tur ticis ražots alkohols, paziņojusi Lielbritānijas policija, vēsta BBC. Tomēr patiesais ugunsgrēka un sprādziena cēlonis vēl tiek izmeklēts.

Britu policija norāda, ka ēkā ticis ražots pagaidām nenoskaidrots alkohols. «Mums tur strādā dažādi eksperti, pagaidām mēs neizteiksim minējumus, kāds tieši alkohols tur ticis ražots,» norāda policija.

Varasiestādes joprojām mēģina identificēt bojā gājušos cilvēkus.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

Ar lielākiem sodiem būs jārēķinās komersantiem, kuri bez licences izsniedz kredītus pret kustamas mantas ķīlu. To paredz Saeimā trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Par kreditēšanas noteikumu pārkāpšanu sods juridiskajām personām paredzēts no 150 Ls līdz tūkstoš latiem. Savukārt, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā, soda apmērs būs no 250 Ls līdz trīs tūkstošiem latu.

Likumprojekta autori norāda, ka vairāku komersantu līdzšinējā darbībā saskatāmas slēptas lombardu darbības pazīmes. Ņemot vērā salīdzinoši augstās nebanku kreditēšanas licences izmaksas, daļa pakalpojumu sniedzēju mēģina apiet licences saņemšanu. Piemēram, tiek slēgti preču glabājuma vai remonta līgumi, kas paredz drošības naudas izmaksu klientam, nododot lietu glabāšanā vai remontā.

No šā gada 1.maija stājās spēkā ierobežojumi lombardu darba laikam diennakts tumšajās stundās no 20:00 līdz 8:00. Tas nozīmē, ka turpmāk lombardi drīkstēs darboties tikai pa dienu.

Tāpat stājušās spēkā prasības obligātai lombardā nodoto ķīlu uzskaitei, līdz 2012.gada 1.janvārim pilnībā pārejot uz elektronisku ķīlu uzskaiti, kā arī prasības ķīlu drošai glabāšanai lombardā, DB informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Minētās prasības ietver gan atsevišķas ķīlu glabātavas, gan videonovērošanas un apsardzes līgumu obligātu esamību, gan pienākumu kredīta devējam apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu tā glabāšanā nodotajai ķīlai.

No 1.maija stājušies spēkā arī jauni nosacījumi attiecībā uz patērētāja kreditēšanas līgumos ietveramo informāciju un pirmslīguma informācijas sniegšanu. Ministru kabineta noteikumi paredz līgumā iekļaut ne tikai informāciju par darījuma noteikumiem un patērētāja pienākumiem, bet par tiesību aktos noteiktajām patērētāja tiesībām.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Elko grupa, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Uzņēmums reģistrējis 71,55 miljonu vērtu ķīlu, kuru ņēmusi Nordea Bank Finland.

Otru lielāko komercķīlu 12,04 miljonu latu vērtībā devusi AS Latvijas nafta, un tās ņēmējs bijis Valsts ieņēmumu dienests.

Aizvadītajā nedēļā 8,36 miljonu latu vērtu komercķīlu reģistrējis SIA B&B Investīcijas, SIA Alternative Energy Resources kā parādnieku reģistrējis SIA KSER.

Komercķīlu 4,85 miljonu latu apmērā devis Gertynoir Holdings Limited, kā parādnieku reģistrējot SIA T2 Terminal. Ķīlu ņēmusi Nordea Bank Finland.

Tāpat pagājušajā nedēļā Nordea Bank Finland ņēmusi komercķīlu 3,9 miljonu latu vērtībā, ko devusi Nacionālā būvkompāniju apvienība.

Aizvadītajā gadā turpinājusies tendence sarukt reģistrēto ķīlu skaitam, un pagājušajā gadā kritums bijis 11,08%, liecina Lursoft dati. 2012.gada laikā jaunu reģistrēto ķīlu skaits samazinājās par 5,8%.

Lursoft pētījums liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā reģistrētas kopumā 4752 komercķīlas, kas ir zemākais rādītājs kopš 1999.gada, kad tika reģistrētas 3876 ķīlas.

Neskatoties uz tendenci sarukt reģistrēto ķīlu skaitam, to kopējā summa, salīdzinot, piemēram, ar 2012.gadu, ir ievērojami augusi. Lursoft dati rāda, ka aizvadītajā gadā valstī reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa veidojusi 13,08 miljardus latu, kas nozīmē, ka vidēji katras ķīlas summa bijusi 2,751 miljons latu. Tomēr ievērojamu artavu kopējos statistikas rādītājos devuši atsevišķi rekordisti, kad reģistrētas ķīlas par vairākiem miljoniem latu, savukārt vienā gadījumā ķīlas summa pārsniegusi pat vienu miljardu.

Televīzijas nodrošinātāja SIA Balticom TV aizvadītajā nedēļā reģistrējusi divas ķīlas – katru vairāk nekā 29,5 milj. Ls apmērā, tāpat divas 27 milj. Ls ķīlas reģistrējusi Liepājas atkritumu savākšanas SIA Eko Kurzeme, liecina Uzņēmumu reģistra statistika par pagājušo nedēļu.

Vienas no vairāk nekā 29,51 milj. Ls apjomīgās komercķīlas devējs ir SIA Baticom TV, savukārt otras ķīlas devējs ir telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējs SIA Latvijas Datoru tīkli. Abu ķīlu parādnieks ir SIA Balticom TV, bet ķīlas ņēmējs ir a/s SEB banka.

Tāpat aizvadītajā nedēļā divas 27,1 milj. Ls komercķīlas reģistrējusi arī Liepājas atkritumu savākšanas SIA Eko Kurzeme. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc., vienas no Eko Kurzeme ķīlas devējs ir šķirotu materiālu pārstrādes uzņēmums SIA Eko Baltija, kas sniedz konsultācijas komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī veic centrālo biroju darbību.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 91 miljrd. Ls, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 54 miljrd. Ls, liecina Uzņēmumu reģistra (UR) informācija.

Savukārt dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 37 miljrd. Ls. Pagājušajā nedēļā UR saņēmis 518 komercķīlu pieteikumus, kas ir par 190 vairāk nekā pirms nedēļas. No kopējā skaita 82 komercķīlas tika reģistrētas, 415 – dzēstas, 17 – atsauktas.

Lielākie komercķīlu ņēmēji bija a/s SEB banka, kas reģistrējusi 25 komercķīlas par 19,81 milj.Ls, a/s DnB NORD Banka – piecas komercķīlas par 5,66 milj.Ls, Nordea Bank Finland Plc – trīs komercķīlas par 5,12 milj. Ls.

Pagājušajā nedēļā lielākā ķīlas ņēmēja bija a/s SEB banka, kura no SIA VRPB ņēmusi ķīlu 13,19 milj.Ls apmērā. Tai seko a/s Norvik banka, kas no SIA Preses nams Baltic ņēmusi ķīlu 12,37 miljonu apmērā un SIA SEB līzings, kas no Recipe Pluss ņēmis 10,54 milj. Ls lielu ķīlu.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu 13,8 milj. Ls apmērā parādnieki ir ar Jysk Linnen's Furniture saistītie uzņēmumi, kā arī naftas pārstrādes produktu ražošanas uzņēmums SIA Naftas Tranzīta aģents, liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati.

Divu 13,807 milj. Ls apjomīgu komercķīlu parādnieks ir SIA The Pier. Vienas no komercķīlu devējiem ir ar Jysk Linnen'n Furniture saistītais uzņēmums SIA Do It, bet otras – SIA Jysk Linnen'n Furniture. Abu ķīlu ņēmējs ir a/s Swedbank. Kā Db.lv stāstīja Jysk Linnen'n Furniture valdes locekle Edīta Skrastiņa, komercķīlas reģistrētas, palielinot banku prasījuma apjomu, un tām nebūs tiešas saistības ar uzņēmuma darbību.

Tāpat aizvadītajā nedēļā reģistrētas divas 5,819 milj. Ls apjomīgas komercķīlas, kuru ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc. Vienas no šo ķīlu devējiem ir uzņēmums K Holding Limited, bet otras – SIA Latrealty. Abu komercķīlu parādniece ir SIA Naftas Tranzīta aģents, kas nodarbojas ar naftas pārstrādes produktu ražošanu. Db.lv neizdevās sazināties ar uzņēmuma pārstāvjiem.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Latvijas Banka apsver iespēju izsniegt vēl vienu aizdevumu bankai «ABLV», informēja Latvijas Bankā.

Līdzīgi kā iepriekš sniegtais 97.5 miljonu eiro aizdevums, arī šajā gadījumā Latvijas Banka, īstenojot monetārās politikas operācijas un saņemot FKTK ierosinājumu, var nodrošināt ārkārtas likviditātes palīdzību komercbankai. Aizdevums ir labi nodrošināts, jo tiek izsniegts pret drošu ķīlu.

Pašlaik nacionālā banka vērtē kā aizdevuma ķīlu piedāvātos vērtspapīrus. Par aizdevumu izsniegšanu ir saņemts arī «ABLV Bank» uzraugošās Eiropas Centrālā bankas novērtējums.

FKTK skaidro, ka lēmumu par ārkārtas likviditātes palīdzības sniegšanu kredītiestādei pieņem LB.

Savukārt lūgumu izskatīt iespēju aizdevumu saņemt LB izsaka pati kredītiestāde. FKTK pirms tam atbilstoši LB noteikumiem sniedz tai novērtējumu par kredītiestādes finanšu stāvokli, lai LB varētu pieņemt atbilstošu lēmumu, uzsver FKTK.

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Pagājušajā nedēļā apjomīgu komercķīlu 17,9 milj. Ls apmērā reģistrējusi SIA Riga Bulk Terminal, bet 14 milj. Ls ķīlu – SIA NIF Zemes īpašumi, liecina Uzņēmumu reģistra apkopotie dati.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā lielāko ķīlu reģistrējusi Igaunijas kompānijai pilnībā piederošā a/s Dobeles dzirnavnieks.

Tāpat 11,5 milj. Ls ķīlu pagājušajā nedēļā reģistrējusi mehāniskās apstrādes SIA Cutcentre.

Kopumā aizvadītajā nedēļā lielākie komercķīlu ņēmēji ir SEB banka, kas ņēmusi 27 komercķīlas par kopējo summu 23,7 milj. Ls apmērā, a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka, kas ņēmusi 18 komercķīlas par kopējo summu 4,4 milj. Ls apmērā, Swedbank, kas ņēmusi deviņas komerķīlas par kopējo summu 34,6 milj. Ls, Nordea Banka Finland, kas ņēmusi četras komercķīlas par kopējo summu 16 milj. Ls apmērā, Hipolīzings (četras komercķīlas, 235 tūkst. Ls apmērā) un Citadele banka, kas ņēmusi septiņas komercķīlas par kopējo summu 2,8 milj. Ls apmērā.

A/s PrivatBank meitasuzņēmums SIA Amber Real pagājušajā nedēļā reģistrējis 80 milj. Ls vērtu komercķīlu, liecina Uzņēmumu reģistra apkalpojošā uzņēmuma Lursoft sniegtie dati.

Apjomīgās komercķīlas ņēmējs ir kompānijas mātesuzņēmums – a/s PrivatBank. SIA Amber Real sniedz juridiskos pakalpojumus un pārvalda nekustamo īpašumu par atlīdzību vai uz līguma pamata. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Muitas iela 1, Rīga, un tas dibināts 2007. gadā.

Tāpat aizvadītajā nedēļā 24,8 milj. Ls komercķīlu reģistrējusi SIA CMC, kas nodarbojas ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību un citur neklasificētu inženierbūvniecību. Komercķīlas ņēmējs ir a/s Norvik Banka.

21,6 mil. Ls komercķīlu ir atjaunojusi SIA Sigmen. Summa paredzēta dzelzceļa materiālu piegādes projektam.

Tāpat desmit milj. Ls apjomīgu komercķīlu pagājušajā nedēļā deva Latvijas Hipotēku un zemes banka, savukārt šīs ķīlas devējs ir Valsts Kases pārstāve Gunta Medne.

Degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā vairumtirgotāja SIA Ovi kļuvusi par ķīlas devēju divām jaunreģistrētām komercķīlām, savukārt divām citām ķīlām minēta kā parādniece, liecina Lursoft dati.

SIA Ovi reģistrēto ķīlu nodrošinātā prasījuma summa veido 16,76 milj. Ls, un ķīlu ņēmējs ir Swedbank. Ķīlu parādnieki ir SIA Bunkeroil, SIA Ovi Rīga, SIA Trans Quadrant Riga, kā arī SIA Ovi.

Tāpat jaunas ķīlas reģistrējusi arī SIA Bunkeroil un SIA Alkonte. Abu šo ķīlu parādnieku vidū minēts arī SIA Ovi.

SIA Ovi reģistrēta 1992.g ada 21. aprīlī, un tās īpašnieks ir Lihtenšteinā reģistrēts uzņēmums Asiavoy LLC un SIA Carnel, kas pieder ir ASV reģistrētai kompānijai Ailtrans LLC.

SIA Ovi ir kapitāldaļu turētāja SIA Ovi Rīga, SIA Bunkeroil, SIA Trans Quadrant Riga, SIA Alkonte.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devis telekomunikāciju uzņēmums SIA Izzi kopā ar nekustamā īpašuma uzņēmumu SIA MV Hotels un Vadimu Muhinu, kā parādnieku reģistrējot SIA Vaļņu 49, liecina Uzņēmumu Reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 8,8 miljoni latu, un ķīlu ņēmusi AS ABLV Bank.

Komercķīlu 4,9 miljonu latu apmērā reģistrējusi Aktsiaselts Mangelbert Agro, kā parādnieku norādot OU Deleesia. Ķīlu ņēmusi AS Rietumu banka.

Savukārt ķīlu 4,2 miljonu latu vērtībā reģistrējis nekustamā īpašuma tirgotājs SIA Rītausmas Steel Constructions, kā parādnieku reģistrējot metāla konstrukciju ražotāju SIA Vikom Industry.

Tāpat aizvadītajā nedēļā 2,8 miljonu latu vērtu komercķīlu reģistrējis konsultāciju un nekustamā īpašuma tirdzniecības SIA R.evolution Energy, kā parādnieku norādot SIA Swallow Residence. Ķīlu ņēmusi dažādās nozarēs strādājošā SIA T-Development. Šis uzņēmums ņēmis arī 2,3 miljonu latu vērtu komercķīlu, ko devis uzņēmums SIA R.evolution Energy.

Pagājušajā nedēļā reģistrētas vairākas komercķīlas, kuru apjoms pārsniedz piecus milj. Ls, taču lielāko ķīlu parādnieks ir uzņēmums Key 15, liecina Uzņēmumu reģistra apkopotie dati.

SIA Key 15 ir parādniece četrām vairāk nekā 9,329 miljonus Ls apjomīgām komercķīlām, kas reģistrētas aizvadītajā nedēļā. Visas četras ķīlas reģistrētas a/s ABLV Bank, savukārt divu no šo ķīlu devējiem ir uzņēmums ar līdzīgu nosaukumu – SIA Key 1, bet vienas ķīlas devējs – Sfem Italia S.R.L. Tāpat SIA Key 1 ir parādniece aizvadītajā nedēļā reģistrētām vairāk nekā 5,622 milj. Ls komercķīlām, kuru devējs ir gan pati Key 1, gan uzņēmums Baltic Re S.R.

SIA Key 15 reģistrēta Maskavas ielā 222C-15, Rīgā, bet pašlaik Lursoft nav pieejama informācija par Key 15 darbības veidiem, savukārt kompānijas pamatkapitāls ir vairāk nekā 3,795 milj. Ls. Uzņēmums reģistrēts šā gada 23. jūlijā. Savukārt SIA Key 1, kura ir ķīlas devēja, pamatkapitāls ir 2,459 milj. Ls un kā uzņēmuma darbības veidi norādīta sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata. SIA Key 1 dibināta 2009. gada 29. janvārī. Uzņēmuma valdē darbojas tās pašas personas, kas šovasar dibinātās SIA Key 15 valdē.

Pagājušajā nedēļā divas lielākās komercķīlas – katru vairāk nekā septiņu miljonu apjomā – reģistrējusi viesnīcas Elefant Hotel jaunā īpašniece SIA Latvia Hotel Invest, savukārt leikosafīru ražotājs Baltic Crystal aizvadītajā nedēļā reģistrējis piecas komercķīlas - katru vairāk nekā 6,9 milj. Ls apmērā, liecina Lursoft apkopotie dati.

SIA Latvia Hotel Invest ir reģistrēta kā parādnieks divām 7,028 milj. Ls apjomīgām ķīlām a/s ABLV Bank. Vienas ķīlas devējs ir Latvia Hotel Invest īpašnieks Nolefe Enterprises Limited.

Jau vēstīts, ka šā gada jūlijā Elefant Hotel Kalnciema ielā teju pēc divu gadu pārtraukuma atkal atsākusi darbību. Viesnīcas jaunie īpašnieki ir šā gada maijā reģistrētā SIA Latvia Hotel Invest, kas pieder Kiprā reģistrētai kompānijai Nolefe Enterprises Limited - viesnīcas ēku Latvia Hotel Invest iegādājās par 6,3 miljoniem eiro (apm. 4,4 milj. Ls) no SIA Ektornet Commercial Latvia, kas, savukārt, maksātnespējīgajai SIA V.B.O. piederošo objektu par 3,6 milj. Ls nopirka izsolē 2010. gada nogalē.