Valsts ieņēmumu dienesta (VID) būtiskais ieguldījums ēnu ekonomikas apkarošanā - konkrēti alkoholisko dzērienu segmentā šī gada 9 mēnešos ir maigi izsakoties pārspīlēts, uzskata alkoholisko dzērienu nozares apvienības ARTA biedri.

Teikto viņi pamato ar to, ka 4% pieaugums legālo alkoholisko dzērienu realizācijā 9 mēnešos ir sasniegts tikai un vienīgi pateicoties tam, ka tā ir sezona, kad aug vīna un alus pieprasījums, kas neatspoguļo visu situāciju nozarē. Nozares apvienība uzskata, ka arī nav korekti burtiski salīdzināt taksācijas periodus, ja nav ņemtas vērā akcīzes likmes izmaiņas, kas ietekmē rezultātus.

ARTA valdes priekšsēdētājs, SIA LIVIKO direktors Genādijs Kļepikovs pauž viedokli, ka VID darbinieku motivācija, izmaksājot prēmijas, principā ir atbalstāma, taču prēmija 6.7% apmērā no summas par kuru pārsniegts nodokļu ieņēmumu plāns ir ļoti dāsns atalgojums. Kas tad notiek situācijā, ja nodokļu plāns netiek pildīts – vai tiek proporcionāli samazinātas algas, viņš jautā.

Galvenā šī gada nozares aktualitāte ir un paliek legālo dzērienu konkurētspējas krišanās, ar to saprotot joprojām augsto nelegālas izcelsmes alkohola pieejamību un piedāvājumu, kas ticis vāji apkarots valstiskā līmenī.

To, vērtējot šī gada galvenos notikumus alkoholisko dzērienu nozarē, norāda Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (Arta) biedri. Tāpat trūkstot objektīvas informācijas, pētījumu, kas palīdzētu veidot ekonomisko nozaru politiku un izvērtēt, vai ēnu ekonomikas apkarošanas plāns alkoholisko dzērienu jomā strādā.

«Lai ari šogad valdība nāca klajā ar Ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, tas notika tikai gada otrajā pusē un mums grūti spriest par rezultātiem, jo nozares uzņēmumus neviens nav aicinājis uz dialogu vai informējis par rezultātiem. Vienīgie fakti ir tie, ka legālu dzērienu realizācijas apjomi šī gada griezumā saglabāja tendenci samazināties,» tā ARTA valdes priekšsēdētājs Vitolds Bremmers.

Kopējais akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns šā gada pirmajā pusgadā ticis izpildīts, jo ieņēmumi atspoguļo situāciju līdz akcīzes nodokļa paaugstināšanai stiprajam alkoholam šā gada 1.jūnijā, uzskata Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) pārstāvji.

ARTA prognozē, ka cenu pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem, ko radīja akcīzes paaugstināšana, negatīvi ietekmēs turpmāko ieņēmumu dinamiku, tāpēc otrajā pusgadā nozare paredz ieņēmumu kritumu, īpaši degvīna segmentā.

«Pirmā pusgada rezultāti apstiprina jau agrāk valdībai un starptautiskajiem aizdevējiem pausto nozares redzējumu – saglabāt pieaugošu akcīzes nodokļu ieņēmumu dinamiku šī gada sākumā iespējams, neceļot nodokli. Jāņem vērā, ka pirmā pusgada rezultāti neatspoguļo akcīzes kārtējo palielināšanu un vēl neietekmēja pusgada ieņēmumu datus,»atzīmē ARTA valdes priekšsēdētājs un SIA Jaunalko vadītājs Edmunds Demiters.

Veiksmīgu un uz rezultātu vērstu nelegālo preču kustības apkarošanu traucējis politiskās gribas trūkums, secinājuši Alkoholisko dzērienu ražotājus un tirgotājus pārstāvošās apvienības (ARTA) pārstāvji pēc šodien notikušās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes, kurā ticis izskatīts jautājums par kontrobandas apkarošanu.

«Ir apsveicami, ka valsts beidzot ir nonākusi līdz vēlmei analizēt un vērtēt atbildīgo tiesībsargājošo institūciju darbu kontrabandas akcizēto preču plūsmas apkarošanā. Diemžēl pirmā un būtiskākā atziņa ir tā, ka līdz šim trūcis politiskās gribas to darīt. Līdz ar to tikai varam izteikt cerību, ka nākamais Saeimas sasaukums atradīs sevī vēlmi pievērsties kontrabandas apkarošanai kā vienai no prioritātēm un vājajiem punktiem valsts ekonomiskajā izaugsmē», saka ARTA valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters.

Kaut arī «vezums ir izkustējies» un ierosinātas vairākas izmaiņas likumdošanā, kas sekmētu policijas un robežsardzes darbu, reālajā dzīvē legālā alkohola nozare nekonkurē savā starpā – kas būtu normāli, bet joprojām konkurē ar nelegālo tirgu, uzsver ARTA valdes loceklis Vitolds Bremmers.

Alkoholisko dzērienu nozares darboņu apvienība ARTA ceturtdien visā Latvijā rīkos protesta akciju, lai paustu neapmierinātību ar valdības plānu palielināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam.

Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedru rīkotajā akcijā visā Latvijas teritorijā pilnībā tiks apturēta ARTA apvienoto nozares pārstāvju darbība.

Protesta akcijas laikā nenotiks stipro alkoholisko dzērienu ražošana, nestrādās specializētie ARTA dzērienu tirdzniecības veikali un tiks apstādināts biroju un izplatītāju darbs.

Protesta akcija norisināsies rīt no pulksten 9.00 līdz pulksten 9.30.

Protesta akcija ir nozares uzņēmumu reakcija uz valdības lēmumu celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, lai konsolidētu budžetu.

Pēc apvienības ARTA aplēsēm protesta akcijā varētu piedalīties ap 1500 nozares darbinieku.

Protesta akcijā piedalīsies alkoholisko dzērienu ražotāji Latvijas Balzāms, SIA Jaunalko; nozares importētāji un tirgotāji Liviko, Mobil Plus ADV, Park MV, Dylan Distribution un Prike Latvija.

Šobrīd bērnunamu audzēkņu apdāvināšana dzimšanas dienās ir labdarība, bet projekta Give iniciatore Arta Maure cer, ka drīz tā pārvērtīsies sociālajā uzņēmējdarbībā , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Projekta būtība ir apsveikt bērnus viņu dzimšanas dienā,» saka Arta. Doma par bērnunamu mazo iemītnieku iepriecināšanu viņai radās, vērojot, ka šobrīd par labdarību runā visai daudz, tiek rīkotas dažādas akcijas. Īpaši to jūt sociālo tīklu lietotāji, jo tajos katru dienu var redzēt daudzus aicinājumus pēc palīdzības. Arta uzskata, ka tas ir labi, bet viņa vēlējās nodalīt divu veidu labdarību – palīdzību īpašos gadījumos un iepriecināšanu bez īpaša iemesla. «Šobrīd labdarībai ir pat negatīva pieskaņa – lai vērstos pēc palīdzības, jānotiek kaut kam sliktam – slimībai vai cita nelaimei. Dažkārt, ieraugot tikai bildi, man ir bail lasīt tālāk, jo nezinu, kas sekos. Emocionāliem cilvēkiem tas ir grūti. Pats vārds taču ir pozitīvs – darīt labu. Cilvēkiem ir vēlme palīdzēt, bet viņus attur šis smagums. Gribēju izveidot priecīgu labdarību – neviens nav saslimis, nekas slikts nav noticis, ir svētki, dzimšanas diena un iespēja bērnu šajā dienā iepriecināt. Nekādā ziņā nenoniecinu to labdarību, kas palīdz cilvēkiem, kurus piemeklējusi nelaime, abi virzieni viens otru neizslēdz,» uzskata Arta. Iesākot projektu, viņa ar draudzenēm Kseniju Titovu un Zani Rukavišņikovu vienojās – ja neizdosies, pašas vienu gadu pirks dāvanas, lai nebūtu tā, ka daži bērni ir saņēmuši apsveikumus, bet pārējie palikuši bešā. Taču projekts uzņem apgriezienus. Šobrīd viņas sadarbojas jau ar 15 bērnunamiem, jauniešu mājām, ģimenes atbalsta centriem, īslaicīgās un ilglaicīgās rehabilitācijas centriem. Galvenokārt tie atrodas ārpus Rīgas, jo Artas skatījumā Rīgas bāreņiem ir lielākas iespējas sagaidīt atbalstu nekā laukos dzīvojošiem.

Šā gada pirmajā pusgadā iekāsētā akcīzes nodokļa apjoms par alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, audzis par 6% - to ietekmējos gan pērnā gada vasarā realizētais akcīzes nodokļa likmju palielinājums, gan legālā alkoholisko dzērienu patēriņa stabilizēšanās. Tajā pašā laikā nelegālais alkohols Latvijā vēl aizvien aizņem 35% - 40% no kopējā tirgus, norāda Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedri.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) iekasēts 39,55 milj. LS apmērā, kas ir par 2,16 milj. Ls vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

«Lai arī šī brīža rādītāji demonstrē pozitīvu tendenci, atslābt nedrīkst, jo pēc Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) aplēsēm nelegālā alkohola tirgus Latvijā joprojām aizņem aptuveni 35% - 40%,» pauž ARTA biedri.

«Pēc pagājušo gadu krituma šobrīd tirgū vērojams stabilizācijas un nostiprināšanās process, pēdējos sešus mēnešos alkohola tirgū vērojams pat 3% - 5% kāpums,» norāda ARTA biedri, piebilstot, ka «pozitīvi, ka Finanšu ministrija tomēr secināja, ka vēl tālāka akcīzes nodokļa alkoholam palielināšana ir nelietderīga. Pierādījies, ka, palielinot akcīzi, alkohola patēriņš īpaši nesamazinās, toties šis solis noved pie nelegālā alkohola tirgus paplašināšanās,» secina ARTA pārstāvji.

BBanka krājkases (ALBB Finanses) īpašniece Arta Liepiņa piedāvā naudu krāt caurspīdīgās un neatveramās stikla burkās, lai varētu vērot, kā aug nauda un būtu motivācija turpināt krāt, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Man patīk nauda un vienmēr ir bijusi vēlme pēc tās, līdz ar to allaž esmu domājusi par to, kā lai to iegūst vairāk. Biju mazs bērns, man tolaik bija astoņi gadi, un es gribēju redzēt, kā tā aug, krājas, bet vienlaikus zināju, ka tai nedrīkst tikt klāt – sāku aptīt burkas ar līmlenti. Bērnībā krājkases izmantoju ilgu laiku, tad pārstāju un nesen atkal atsāku, jo bija paredzēti nopietni lieli izdevumi,» stāsta Arta.

Domājot par krāšanu, viņai radās jautājums, kā to darīt, jo baidījās, ka nebūs gana stipra rakstura, tik un tā iekrāto iztērēs. Arta aizgāja uz stiklinieku darbnīcu, pasūtīja daļu no krājkases, pati sameistaroja to kopā un bija laimīga, ka beidzot ir viņas skatījumā drošs risinājums, kas neļauj tik vienkārši naudai tikt klāt. «BBanka krājkases tiešām nevar atvērt – vienīgi sasitot,» saka Arta. Viņa parādīja savas krājkases draugiem, kuri ideju slavēja un ierosināja mēģināt spēkus biznesā. Artai pašai gan sākumā likās absurdi izgatavot un tirgot krājkases, jo veikalos var nopirkt daudz lētākus līdziniekus no Ķīnas. Tomēr tagad viņa spriež, ka īpašas konkurences viņas produkcijai nav. «Ķīnas krājkases, ko var nopirkt lielveikalā, nav konkurentes – ja tās no tirgus pazustu, manas krājkases nesāktu pirkt divas reizes vairāk. Šī ir cita niša, un manas krājkases drīzāk konkurē ar citiem Latvijā ražotiem dizaina produktiem,» spriež Arta.

Latvijā jāmaina alkoholisko dzērienu reklamēšanas kārtība, jo reklāmas nosacījumiem vai ierobežojumiem jābūt vienotiem attiecībā uz visu veidu alkoholiskajiem dzērieniem, uzskata Alkoholisko dzērienu ražotāji un tirgotāji no apvienības ARTA.

«Pilnīga alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, piemēram, televīzijā vai vides reklāmās, nenesīs nekādu atdevi, jo būs mākslīgs šķērslis, kas viegli apejams, izmantojot plašās un dažādās starptautisko, sociālo un interneta mediju iespējas, kas pieejami Latvijā,» norāda ARTA valdes loceklis Vitolds Bremmers. Sabiedrību nepieciešams izglītot, ievērot reklāmas ētiskos kritērijus, nevis aizliegt reklamēt.

ARTA valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters atzīmē, ka apvienības biedri lasa ziņās par iereibušu pusaudžu neadekvātu rīcību. Neveiksmi ciešot arī mēģinājumi izslēgt alkohola pārdošanu nepilngadīgiem. Tā ir problēma, kas jānovērtē laikus, un valsts līmenī jāmeklē veidi, kā to risināt.

Alkohola nozarē strādājošie paredz nodokļu neiekasēšanu pilnā apjomā pēc akcīzes nodokļa palielināšanas.

Alkohola akcīzes ieņēmumi šī gada 1.ceturknī saglabājušies stabili tikai un vienīgi pateicoties tam, ka nemainīga akcīzes nodokļa likme saglabājusies pusotru gadu un patērētājs ir paguvis pierast pie esošās dzērienu cenas. Gaidāmais cenu pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem pēc 1.jūnija, ko radīs akcīzes palielinājums, negatīvi ietekmēs ieņēmumu dinamiku, un, pēc mūsu prognozēm, 2011.gads noslēgsies ar zaudējumiem attiecībā pret jau tā samazināto plānu, paredz nozares uzņēmumu apvienība ARTA.

ARTA valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters uzsver, ka jāņem vērā arī tas, ka lielāko ieguldījumu akcīzes ieņēmumos no stipro dzērienu pārdošanas dod degvīns, kas uzrāda izteiktu pārdošanas kritumu gadu no gada. Šī dzērienu kategorija ir tā, kas visvairāk cieš no viltojumiem un kontrabandas – ja 2008.gada 3 mēnešos (pirms akcīzes celšanas) realizēti 4.5 milj.litru degvīna, tad ar katru gadu realizācija sarukusi un šā gada pirmajos trīs mēnešos realizēti 2.4 milj. litru degvīna. Nozares uzņēmumu apvienība uzskata, ka valstī novērojama absurda situācija – aug mazumtirdzniecības apjoms, bet jau ilgtermiņā neaug valsts ieņēmumi.

«Diemžēl, kontrabandas cigaretes kabatā vai alkohols bez akcīzes nomaksas kļuva par normu daļai sabiedrības, un mēs to visi zinām. Uzdrošinos teikt, ka, mazinot legālu preču konkurētspēju un radot priekšnosacījumus nelegālā tirgus uzplaukumam, valsts pati veicinājusi nihilistisku attieksmi pret likumiem un izvairīšanos no nodokļu nomaksas,» norāda Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) pārstāvis un SIA Mobil Plus pārdošanas direktors Vitolds Bremmers.

Neskatoties uz vairākkārtēju akcīzes nodokļa paaugstināšanu pēdējo gadu laikā, ieņēmumi no tā tikai tagad atgriežas 2009. gada līmenī, bet legālo dzērienu pārdošanas apjomi litrāžā, savukārt, ir kritušies, liecina pirmā ceturkšņa dati. «Tas norāda uz nepārdomātu akcīzes politiku legālo dzērienu sektorā laikā, kad ēnu ekonomika nozarē joprojām ir stipri izteikta,» secinājuši ARTA pārstāvji.

2009. gada pirmajā cetuksnī realizētais alkoholisko dzērienu (izņemot alu) apjoms veidoja 11,18 miljonus litru. Šā gada pirmajā ceturksnī alkoholisko dzērienu (izņemot alu) realizācija veidoja 10,22 miljonus litru. Pirmajā ceturksnī iekasētais akcīzes nodoklis bija 21,3 milj. latu tikai tagad tuvojoties 2009. gada ieņēmumiem no akcīzes nodokļa (21,5 milj.latu). ARTA atgādina, ka 2009., 2010. un 2011. gadā akcīzes nodoklis tika vairākkārt palielināts.

«Jauna vecuma cenza ieviešana būtu tikai patīkama formalitāte, kas labi izskanētu publiskajā telpā, jo vizuāli 18 gadīgs un 21 gadu vecs cilvēks būtiski neatšķiras. Nav arī zinātnisku pierādījumu, ka 21 gadu vecumā atbildības un seku izvērtēšanas slieksnis būtu augstāks nekā 16, 17, vai 20 gados,» komentējot rosinājumu veicināt stingrāku kontroli par alkoholisko dzērienu kontroli un pārdošanu mazgadīgajiem, pauž Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) pārstāvji.

Jau vēstīts, ka Latvijas Universitātes Atturības un Veselības izglītības veicināšanas biedrība (LUAVIV) un Jaunatnes Atturības federācija (JAF) ir izveidojušas iniciatīvu ar konkrētiem likumu grozījumiem par alkohola iegādāšanos un lietošanas vecuma ierobežojuma palielināšanu līdz 21 gadam.

«Mūsu valstī 18 gadīgs cilvēks ir tiesīgs balsot, nēsāt ieroci, vadīt automašīnu un arī dienēt armijā, kur jāpilda komandiera pavēles, ja tās nav noziedzīgas. Vai šajā gadījuma 18 gadīga cilvēka dzīves pieredze ir pietiekama, lai pieņemtu adekvātus lēmumus par savu rīcību? Mūsuprāt, ne jau gadu cenzs izver to, vai jaunietis pārmērīgi lietos alkoholu un kādas tam būs sekas», uzskata nozares apvienības biedri. Viņi norāda, ka «ja pašreiz nestrādā likuma paredzētas vecuma robežas, tad neesam pārliecināti, ka 21 gada vai 50 gadu robežas ieviešana mainītu situāciju par labu alkoholisma samazināšanai jauniešu vidū».

Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedri atbalsta Darba devēju konfederācijas prasību nākamā gada budžetā paredzēt konkrētu summu, kas iegūstama, apkarojot ēnu ekonomiku valstī.

Nozares uzņēmumi pauž viedokli, ka vismaz 8 miljoni latu būtu jāparedz kā atgūstamā summa, apkarojot nelegālā alkohola tirdzniecību, kontrabandu un ražošanu. «Iekļaut budžetā konkrētas summas, kas atgūstamas no ēnu ekonomikas, acīmredzot ir vienīgais veids, kā valdības solījumus padarīt par valsts politiku,» pauž ARTA biedri.

«8 miljoni latu nav nedz daudz, nedz maz – šis cipars ir kārtējais akcīzes nodokļa zaudējums šī gada deviņos mēnešos. Ņemot vērā to, ka šogad akcīzes likme tika paaugstināta minimāli, nodokļu zaudējumi tieši saistāmi ar legālu dzērienu nespēju konkurēt ar «pelēkā» alkohola segmentu un izplatību,» skaidro nozares uzņēmumu pārstāvji.

Salīdzinot ar pērnā gada sešu mēnešu rādītājiem, visvairāk alkohola patēriņš palielinājies alkoholisko kokteiļu grupā (par 9%), tāpat arī konjaku un brendiju grupā (par 16%) un viskija grupā (par 29%), liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirmā pusgada dati par alkoholisko dzērienu realizācijas apjomiem.

Savukārt vislielākais alkoholisko dzērienu samazinājums vērojams degvīnam (- 4%) un dabīgajiem vīniem (-2%).

«Statistika diemžēl apstiprina vispār zināmu patiesību - tās dzērienu kategorijas, kas nelegālajā tirgū nav populāras kā, piemēram, konjaks un viskijs, šī gada pirmajā pusgadā uzrādījušas realizācijas kāpumu, mazumtirdzniecības pieaugumu, līdz ar to - arī lielākus akcīzes ieņēmumus. Taču legālais degvīns turpina uzrādīt ievērojamu samazinājumu. Tas ir bīstami, jo tieši degvīns ir viens no tiem alkoholiskiem dzērieniem, kas visvairāk pakļauts kontrabandai un dažādiem viltojumiem. Tas nozīmē, ka visticamāk tā pieaugums vērojams tieši nelegālajā tirgū, un šī nauda valsts makam aiziet garām, turklāt tiek kaitēts nelegālā alkohola lietotāju veselībai,» uzskata Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) valdes priekšsēdētājs, SIA Liviko ģenerāldirektors Genādijs Kļepikovs.

Ministru prezidenta amatam nominētā kandidāte Laimdota Straujuma (V) svētdien aicināja Reformu partiju (RP) ekonomikas ministra amatam jaunajā valdībā izvirzīt pašreizējo izglītības un zinātnes ministru, ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski.

Kā svētdien pēc sarunām ar Straujumu un partijas Vienotība pārstāvjiem sacīja RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters, viņa vadītās partijas valde par turpmāko rīcību lems rīt.

RP un Vienotības pārstāvju tikšanās šodien ilga aptuveni 20 minūtes. Pēc tās Straujuma žurnālistus informēja, ka aicina RP ekonomikas ministra amatam virzīt Vjačeslavu Dombrovski. «Es veidoju valdību un savu komandu un, manuprāt, Vjačeslavs Dombrovskis parādīja sevi ļoti labi kā izglītības ministrs,» pauda L. Straujuma.

Savukārt E. Demiters uzsvēra, ka viņam nav bažu par Vjačeslava Dombrovska profesionalitāti un spējām vadīt Ekonomikas ministriju, bet par šo jautājumu vēl jādiskutē un lēmums jāpieņem RP valdei. Partijas valdes sēde varētu notikt šodien plkst.11.

Saeimas priekšsēdētāja, partijas Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters šodien oficiāli parakstīja abu partiju vienošanās par tuvināšanos memorandu.

Āboltiņa uzsvēra, ka šo vienošanos jau iepriekš atbalstījušas abu politisko spēku valdes.

Kā ziņots, partijas Vienotība un RP līderi decembra nogalē paziņoja, ka ir vienojušies par kopīgu sadarbību, startējot 12.Saeimas vēlēšanās.

12.Saeimas vēlēšanās kandidēšana plānota no Vienotības saraksta un RP biedriem, kuri vēlēsies no minētā saraksta startēt, nāksies iestāties Vienotībā, žurnālistiem iepriekš sacīja Vienotības līdere Solvita Āboltiņa (V). «12.Saeimas vēlēšanās startēs saraksts Vienotība, kurā būs cilvēki no Vienotības un kurā būs cilvēki no RP, kas iestāsies Vienotībā,» pauda Āboltiņa.

Rīgas dome Aldara parka rekonstrukcijai plāno tērēt apmēram 2,95 miljonus eiro, liecina Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam Investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Projekta laikā plānota demontāža un sagatavošanās būvdarbiem, ārējo inženiertīklu ierīkošana, ieseguma izveide un rekonstrukcija, satiksmes infrastruktūras uzlabošana, mazo arhitektūras formu un gaismekļu uzstādīšana, rekreācijas zonu izveide un apzaļumošana.

Investīciju plāns liecina, ka visu finansējumu plānots iegūt no pašvaldības budžeta. Rekonstrukciju iecerēts sākt 2018.gadā un realizēt divu gadu laikā.

Jau ziņots, ka Aldara parka Rīgā rekonstrukcijas būvprojektu par 73 520 eiro izstrādā PS Re-Arta. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pērn aprīlī izsludināja Aldara parka pārbūves metu konkursu, lai iegūtu veiksmīgāko pilsētbūvniecisko un labiekārtojuma risinājumu teritorijas attīstībai. Konkursā tika saņemti divi priekšlikumi, no kuriem neviens netika atzīts par pilnīgu, bet Re-Arta ieguva 2.vietu, tāpēc tika uzaicināta uz sarunu procedūru.

Reģistrētas izmaiņas autotirgotāja SIA Domenikss valdē – tajā par valdes locekli iecelta Arta Biruma, liecina Klientu portfelis informācija.

Kopā ar viņu uzņēmuma valdē darbojas arī Andrejs Jansons, Raitis Zeltiņš un Ilze Zoltnere.

Arta Biruma ir personāla atlases kompānijas SIA Eiro Personāls vienīgā kapitāldaļu turētāja, tāpat arī uzņēmējai pieder 2015.gadā dibinātais SIA LikeIT. Līdz jūnija sākumam A. Biruma ieņēma amatu VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca valdē, vadījusi arī sev piederošo SIA Eiro Personāls. Vienlaikus Arta Biruma iesaistījusies arī Latvijas personāla atlases asociācijā.

2017.gadā SIA Domenikss apgrozīja 53,96 milj.EUR, kas, attiecinot pret 2016.gadu, ir pieaugums par 13%. Apgrozījuma kāpumu uzņēmuma vadība skaidro ar mikroautobusu un kravas automašīnu tirdzniecības attīstīšanu un tirgus daļas iegūšanu. Aizvadīto finanšu gadu auto tirgotājs noslēdza ar 338,49 tūkst.EUR peļņu.

Ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnija paziņojumi par Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kuros tika izteikta neuzticība aviokompānijai, radījuši vairāk nekā 25 miljonus latu lielus zaudējumus, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

(Papildināts ar Arta Kampara viedokli)

Viņš skaidroja, ka pēc negatīvajiem ministra paziņojumiem kreditoru pacietība sākusi izsīkt. Pēc paziņojuma biļešu tirdzniecība būtiski samazinājusies - par 70 000 biļešu, un kopumā tas radījis aptuveni piecus miljonus latu lielus zaudējumus.

Nosacījumu maiņa jaunu lidsabiedrības lidmašīnu iegādei radījusi vairāk nekā 20 miljonu latu zaudējumus.

Kā ziņots, jūnijā Latvijas Radio ekonomikas ministrs Kampars paziņoja, ka problēmas aviokompānijā airBaltic būtu jārisina, «agresīvā veidā pārņemot informācijas pieejamību un operatīvo menedžmentu» no pašreizējās kompānijas vadības.

Tirdzniecības centrs “Spice” pabeidzis interjera atjaunošanas projektu, kura laikā, investējot 9 miljonus eiro, renovēti 7565 kvadrātmetri no tirdzniecības centra platības.

Pārbūves darbi īstenoti dažādos segmentos, iekļaujot gan dekoratīvo margu un grīdas flīžu nomaiņu, gan jaunu apdares risinājumu ieviešanu. Tai skaitā rekonstrukcijas darbi notika arī nozīmīgās tirdzniecības centra zonās, piemēram, ieejas portālos, ātrijos un Modes, Palmu alejās. Veicot vērienīgos rekonstrukciju darbus apmeklētājiem pieejamajās tirdzniecības centra telpās, domāts arī par darbinieku labbūtību, renovējot tiem paredzētās atpūtas telpas. Papildu tam ieviesti nozīmīgi, ilgtspējīgi risinājumi, kas ļāvuši samazināt tirdzniecības centra ekoloģiskās pēdas nospiedumu uz apkārtējo vidi.

“Pēdējo 10 gadu laikā tirdzniecības centru funkcija ir ievērojami mainījusies – tā vairs nav tikai vieta, kur iegādāties noskatīto preci, bet tie ir kļuvuši arī par brīvā laika izklaides galamērķi. Veidojot jauno interjeru, mūsu uzmanības centrā bija un būs apmeklētāja pieredze un emocionālā labsajūta. Tieši tādēļ esam spēruši drosmīgu soli un atkāpušies no ierastā, tirdzniecības centriem raksturīgā interjera, vienlīdzīgās lomās nostādot tik ļoti nepieciešamo funkcionalitāti un estētisko baudījumu, integrējot interjerā elementus ar pievienotu māksliniecisko vērtību,” stāsta Iveta Priedīte, tirdzniecības centru “Spice” un “Spice Home” vadītāja.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā izveidota tiešsaistes sistēma, kas ļauj pierakstīties uz konsultāciju vai izmeklējumu, neizmantojot ierasto telefonzvana metodi, tā vietā lietojot datoru vai mobilo telefonu.

Pierakstoties caur «e-pieraktu» datorā vai mobilajā telefonā, pacients vispirms izvēlas pakalpojumu vai konkrētu speciālistu. Tālāk sistēma piedāvā veikt pierakstu par valsts apmaksātajiem līdzekļiem vai izvēlēties maksas pakalpojumu. Atveroties pieraksta kalendāram, iespējams redzēt tuvākos pieejamos datumus un laikus. Šobrīd pierakstu var veikt, izmantojot piecus identifikācijas veidus – SEB bankas, Swedbankas un bankas Citadele, kā arī e-parakstu un e-ID sistēmu. Pēc pieraksta veikšanas, pacients saņem apstiprinājuma e-pastu, kurā būs pievienota saite arī vizītes atteikumam. Vizītes atcelšana notiek automātiski, nav nepieciešams sagaidīt apstiprinājumu, un šī vieta uzreiz ir redzama, pieejama citiem sistēmas lietotājiem.

2012. gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem, neskaitot alu, pastāvīgi palielinās. To lielā mērā veicina pakāpeniskais, bet stabilais legālā alkohola patēriņa kāpums – pēr legālo alkoholisko dzērienu realizācijas rādītāji ir par 5% augstāki nekā 2011.gadā.

Tā citējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) alkohola aprites datus norāda Latvijas alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība (ARTA).

ARTA valdes priekšsēdētājs Vitolds Bremmers, analizējot tirgus tendences, secina: «Pašlaik Latvijā ir nobremzēta nelegālā tirgus attīstība (kritums degvīnos, salīdzinot ar 2011.gadu, ir tikai 0,74%). Lielu pieaugumu litros veido stiprinātie vīni, kokteiļi un sidri. Procentuāli pieaugums ir arī liķieriem, konjakiem un brendijiem. Diemžēl jākonstatē fakts, ka vairākums patērētāju dod priekšroku pēc iespējas lētākam un stiprākam alkoholam. Tātad – stipruma un cenas attiecībai.»

Db.lv jau ziņoja, ka 2012.gadā par alkoholiskajiem dzērieniem, neskaitot alu, kopumā iekasēti 82,86 milj. latu un tas ir par 2,85 miljoniem latu vairāk nekā 2011.gadā.

Nodibinot Latvijas alkohola nozares asociāciju (LANA), apvienojušās divas organizācijas - Latvijas alkohola ražotāju un tirgotāju asociācija (ARTA) un Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācija (LADRIA).

Apvienošanās pamatā ir mērķis konsolidēt spēkus, lai turpmāk efektīvāk pārstāvētu nozares dalībnieku intereses.

Saskaņā ar VID Akcīzes preču pārvaldes statistiku 2012.gadā LANA biedru kopējais apgrozījums veido 80% Latvijas alkohola (izņemot alu) tirgus apgrozījuma, kā arī ap 50% Latvijas ražotāju alkoholisko dzērienu eksporta, tādejādi padarot jaundibināto nozares organizāciju - LANA par lielāko šīs nozares pārstāvi gan Latvijā, gan Eiropā. LANA ir Eiropas alkohola nozares asociācijas SpiritsEurope pilntiesīgs biedrs un Latvijas pārstāvis.

Vitolds Bremmers, ARTA valdes priekšsēdētājs un arī jaunizveidotās organizācijas LANA valdes priekšsēdētājs, norāda, ka jaunās organizācijas tuvākie darbības mērķi būs turpināt iesākto darbu alkohola kontrabandas apkarošanā, kā arī prasīt no valsts pārdomātāku un ilglaicīgākā periodā uz priekšu paredzamu nodokļu politiku, lai ražotāji un tirgotāji varētu rēķināties ar izmaiņām likumdošanā un pēc nepieciešamības pielāgot uzņēmējdarbības procesus.

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.