Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, jo tehnoloģiju uzņēmumu peļņas dati nespēja sajūsmināt investorus, bet ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nemainīja procentlikmes un lika saprast, ka tai vajag vairāk laika procentlikmju pazemināšanai.
FRS vadītājs Džeroms Pauels izteicās, ka procentlikmju pazemināšana martā ir maz ticama. Viņš norādīja uz progresu cīņā par inflācijas samazināšanu līdz 2% līmenim, bet sacīja, ka ir vajadzīgi lielāki uzlabojumi.
Pauels piebilda, ka "gandrīz visi" FRS procentlikmju noteikšanas komitejā atbalsta to pazemināšanu, bet šāds solis jau nākamajā sanāksmē martā ir maz ticams.
"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena kritās par 7,4%, bet "Microsoft" akcijas cena saruka par 2,7%, neraugoties uz šo uzņēmumu labu peļņu.
Šonedēļ ir gaidāma arī "Apple", "Amazon" un "Meta" peļņas datu publiskošana.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,8% līdz 38 150,30 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,6% līdz 4845,65 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,2% līdz 15 164,01 punktam.
Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 0,5% līdz 7630,57 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,3% līdz 7656,75 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 0,4% līdz 16 903,76 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 2,5% līdz 75,85 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 1,4% līdz 81,71 dolāram par barelu.
Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena trešdien pieauga par 2,2% līdz 30,24 eiro par megavatstundu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 1,0845 līdz 1,0821 dolāram par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2700 līdz 1,2685 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 147,61 līdz 146,89 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 85,40 līdz 85,25 pensiem par eiro.