Interneta telefonijas kompānija Skype izstrādā 3D video zvanu iespējas, tomēr, lai šī tehnoloģija tiktu plaši izmantota, nepieciešami vēl vairāki gadi, atzinis Microsoft Skype nodaļas viceprezidents Marks Džilets (Mark Gillett).

Intervijā BBC viņš norādīja, ka 3D attēlošanas tehnoloģijas ir spērušas lielu soli uz priekš un aizvien vairāk cilvēku pērk TV ar šādām iespējām. «Tomēr attēlu uzņemšanas iespējas vēl nav sasniegušas šādu līmeni. Mēs strādājam ar šādām tehnoloģijām – datoram nepieciešams pievienot vairākas kameras, tās precīzi kalibrēt un novirzīt pareizā leņķī,» skaidroja M. Džilets. Skype inženieri pūloties attēlu uzņemšanas procesu padarīt vienkāršāku, kā arī radīt tam paredzētas ierīces. 3D video zvanu iespējas tirgū varētu parādīties tad, kad izdosies sasniegt vienkāršu uzņemšanas procesu.

Viena no Baltijas startup jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumu priekšrocībām ir valstu lielums, jo šis apstāklis jau no pirmās dienas uzņēmējus spiež domāt globāli

Tā intervijā DB nule Rīgā notikušajā Riga Venture Summit pauda ilggadējais Skype vadītājs Stens Tamkivi (Sten Tamkivi). Viņš ir arī kompānijas Teleport līdzdibinātājs un vadītājs; tā palīdz izvēlēties piemērotāko vietu darbam un dzīvošanai.

Kāds ir jūsu iespaids par startup jomu Baltijā šobrīd?

Interesanti, ka, globāli skatoties uz startup aktivitāti un biznesa vidi Baltijā, visas trīs valstis joprojām ir diezgan līdzīgas, savukārt, ja paraugās detalizētāk, situācija katrā no tām ir atšķirīga. Igaunijai paveicās, ka tai bija Skype. Pasaulē ir pierādījies, ka startup ekosistēmās svarīgs ir viens veiksmes stāsts, kas izraisa turpmāku aktivitāšu vilni. Lietuvai un Latvijai vēl nav bijis savu «vienradžu» (kompāniju, kuru novērtējums pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru, – DB), taču aktivitāte ir plaša, ar mazākiem projektiem. Baltijai kopumā ir savas priekšrocības, piemēram, ja kaut kas labs palicis no padomju okupācijas, tad tā ir zinātne un labas inženierprasmes. Personīgi ticu, ka mazai valstij ir priekšrocība – katram, kurš sāk biznesu Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā, pirmā doma ir – kā paplašināt tirgu. Uzņēmēju prātos uzreiz tiek būvēts projekts simt miljoniem cilvēku, nevis tikai vienam miljonam. Kopumā Baltijai ir labs sākums, bāze startup biznesa attīstībai, jo īpaši pēdējos piecos līdz desmit gados, tomēr dažās jomās joprojām stipri iepaliekam. Šobrīd Baltijā ir pieejams agrīnas stadijas kapitāls, bet vēlāk, lai piesaistītu naudu, visticamāk, būs nepieciešams to darīt ārpus reģiona valstīm.

Microsoft paziņo par jauna komunikācijas risinājuma laišanu tirgū, kas aizstās līdzšinējo komunikācijas platformu uzņēmumiem — Lync.

Skype for Business ir balstīts uz Lync platformas, un papildu pašreizējām Lync iespējām ieviesīs lietotājiem pazīstamo Skype vidi un zvanus uz Skype ID numuriem.

«Komunikācija tās visdažādākajās formās ir daudzu Microsoft risinājumu pamatā. Viens no galvenajiem mūsu izaicinājumiem ir panākt pēc iespējas gludāku informācijas pārnešanu no ierīces uz ierīci un no platformas uz platformu. Ar Skype for Business esam spēruši lielu soli šajā virzienā, veidojot vienotu lietotāja pieredzi uz dažādām ierīcēm un platformām un savietojamu tehnisko risinājumu. Tas ļauj lietotājam vieglāk orientēties dažādu risinājumu izmantojumā un viegli dalīties ar informāciju,» stāsta Andrejs Juščenko, Microsoft Office biznesa grupas vadītājs.

Latvijā var rasties savs Skype, jautājums ir par varbūtību, tomēr, ņemot vērā spēju iet pa priekšu savam laikam, Latvijai jau ir kaut kas līdzīgs savam Skype - ar «blockchain» tehnoloģiju strādājošais BitFury, uzskata Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka.

Taujāta, vai Latvijā jau rīt varētu rasties savs Skype, Novicka bija apstiprinoša. «Noteikti var, jautājums ir par varbūtību. Varbūtība vienmēr būs augstāka, ja valsts stratēģiski cels izglītības līmeni augstas kvalifikācijas profesijās un veicinās uzņēmējdarbības sākšanu,» uzskata eksperte.

«Tāpat es teiktu, ka mums jau ir kaut kas līdzīgs savam Skype. Skype bija fenomens tajā laikā, jo toreiz neviens nezināja, kas tas ir, bet mums ir BitFury, kas veido pusi no Latvijas start-up uzņēmumos investētajiem 110 miljoniem eiro,» turpināja Novicka. «Uzskatu, ka tas, ko viņi dara uz «blockchain» tehnoloģijas bāzes, ir daudz sarežģītāk, ja mēs salīdzinām ar Skype.»

Latvijas Zemnieku federācija (LZF) un Latvijas Samariešu apvienība (LSA) aicina Latvijas lauksaimniekus un pārtikas ražotājus produktus, kurus nav iespējams realizēt Krievijas embargo vai citu iemeslu dēļ, ziedot trūkumā nonākušo ģimeņu atbalstam.

Jebkura veida dārzeņus un augļus, piena un gaļas produkciju – arī standartiem neatbilstošus (izmērs, svars, izskats), bet lietojamus uzturā, aicina ziedot pārtikas bankai Paēdušai Latvijai.

Kopīga sadarbība ražotājiem ar nevalstiskajām organizācijām ļautu atgūt kaut mazu ieguvumu no saražotā – noslēdzot ziedojumu līgumu ir iespējams saņemt nodokļu atvieglojumus. Nodokļa atlaidi ziedotājiem piemēro 85 procentu apmērā no summām, kuras ziedotas, bet ne vairāk kā 20 procentus no uzņēmumu ienākuma nodokļa kopējās summas attiecīgajā taksācijas periodā.

Paēdušai Latvijai ir 25 reģionālie partneri, kuriem ir pieejams savs transports, kura izmaksas tiek nosegtas.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

ASV informācijas tehnoloģiju gigants Microsoft zaudējis kārtējā tiesas cīņā ar britu lielāko maksas televīzijas kompāniju British Sky Broadcasting (BSkyB) par preču zīmes Skype reģistrēšanu, vēsta portāls cnet.com.

Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa otrdien nolēmusi, ka Microsoft nevar Eiropā reģistrēt interneta telefonijas risinājumu pakalpojuma Skype preču zīmi, jo šis nosaukums un logo ir pārāk līdzīgs BSkyB preču zīmei Sky.

Microsoft gan apņēmies šo tiesas lēmumu apstrīdēt.

Lai arī Microsoft nenāksies pārdēvēt Skype, BSkyB varētu pieprasīt licencēšanas nodevas par Skype zīmola izmantošanu Eiropā, vēsta portāls theverge.com.

BSkyB sūdzību sākotnēji iesniedza jau 2005.gadā - sešus gadus pirms Microsoft pabeidza Skype pārņemšanu par 8,5 miljardiem dolāru. Šī sūdzība koncentrējas uz Skype preču zīmes reģistrēšanu, nevis tās izmantošanu.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Lielākajai daļai jeb 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās amatā, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Aptaujā Vai Jums ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās darbā? 34% respondentu norāda, ka, sākot strādāt, viņu darba pienākumi izrādījušies plašāki/citādāki, nekā ticis minēts intervijā. 23% aptaujāto atklāj, ka realitātē darba alga nav atbildusi solītajam. Tikmēr 9% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka darba grafiks atšķīries no tā, kas ticis minēts intervijā. Savukārt 5% respondentu atzīmējuši atbilžu variantu nesaņēmu solītos labumus (apdrošināšana, apmaksātas virsstundas u.c.).

Tajā pašā laikā 29% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka intervijas laikā sniegtā informācija pilnībā atbilda reālajai situācijai.

Pirms pieņemt lēmumu par došanos peļņā uz ārzemēm, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina noskaidrot visus darba un sadzīves apstākļus par izvēlēto valsti. NVA vērš uzmanību, ka pēdējā laikā Latvijā un ārvalstīs ir sarosījušās fiktīvas darbā iekārtošanās firmas, kas, izmantojot darba meklētāju spiedīgos materiālos apstākļus vai neinformētību, sola labi apmaksātu darbu ārzemēs.

Tomēr, nokļūstot ārzemēs, noskaidrojas, ka darba devējs nemaz negaida šādu darbinieku. Ir iespējamas situācijas, kad darba devēja piedāvātajā darba vietā parādās arvien jauni nosacījumi – transporta izmaksas, darba apģērba izmaksas, dzīvošanas izmaksas, par kurām cilvēks nebija iepriekš informēts un tiek paziņots, ka viņš darba devējam «ir parādā», un nauda tiks ieturēta no algas. Rezultātā, darba meklētājiem no Latvijas ir izkrāpta nauda un viņi paliek bez ienākumiem, reālas darba un dzīves vietas ārzemēs. Diemžēl, dažkārt arī nokļūstot finansiālā atkarībā no «potenciālā» darba devēja.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šodien ievieš jaunu piedāvājumu – pakalpojumu Internets telefonā NEATKARĪBA bez apjoma un ātruma ierobežojuma, informēja tā pārstāve Elīna Lidere.

LMT prezidents Juris Binde cer, ka jaunā NEATKARĪBA veicinās plašāku un aktīvāku mobilā interneta lietošanu telefonā.

Līdz ar LMT 4G tīkla attīstību esot mainījusies mobilā interneta lietošanas pieredze. Divu gadu laikā tā patēriņš LMT tīklā pieaudzis 4,5 reizes.

LMT pakalpojuma Internets telefonā NEATKARĪBA bez apjoma un ātruma ierobežojuma mēneša maksa noteikta 9,99 eiro. Tas automātiski tiks pieslēgts lietotājiem, kuri līdz šim izmantojuši pieslēgumu Internets telefonā apjoma soļus no 3GB līdz 8GB.

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi TV reklāmas apjomu par 2014. gada augustu. TNS Reklāmu reģistrs augustā televīzijā ir fiksējis 132 056 reklāmas un 14 271 sponsorreklāmas gadījumu. Augustā TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 0,1%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 3%, kopumā radot kritumu par 0,2%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2013.gadā.

TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka augustā, kā ierasts, ir turpinājies vasaras TV reklāmu skaita kritums, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem. Neparasti, ka kopumā fiksēta tik neliela atšķirība starp 2013. gada un 2014. gada augustu. Lielāko pieaugumu nodrošinājuši alkoholisko dzērienu nozares reklāmdevēji, bet mazumtirdzniecības nozarē novērojams lielākais kritums.

Augustā visreklamētākā nozare bijusi mājsaimniecības higiēna ar 5% kāpumu pret 2013. gadu. Mazumtirdzniecība, lai arī samazinoties reklāmu skaitam par 21%, ieņem 2. pozīciju reklamētāko nozaru topā. Telekomunikāciju nozare ieņem 3. vietu topā ar līdzīgu izvietoto reklāmu skaitu kā gadu iepriekš. Mobilo sakaru nozares reklāmdevēji samazinājuši savu reklāmu skaitu par 12% un ieņem 4. vietu. TOP5 noslēdz alkoholisko dzērienu nozare ar ievērojamu 51% pieaugumu pret 2013. gada augustu.

Šodien, 6.oktobrī, Food Union akcionārs Andrejs Beshmeļņickis parakstīja vienošanos par Premia Foods saldējuma un saldēto produktu biznesa iegādi. Darījuma mērķis ir būtiski paplašināt biznesu Baltijas valstīs un Krievijā un apvienot vadošos reģionālos saldējuma zīmolus Food Union grupā, skaidroja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

«Premia Foods komanda ir profesionāla un ar lielu pieredzi saldējuma ražošanā, kā arī Premia ir ļoti spēcīgs un vērtīgs Baltijas zīmols, kuru mēs turpināsim attīstīt,» uzsver Food Union akcionārs A. Beshmeļņickis.

AS Premia Foods ir publiska akciju sabiedrība, kas ir kotēta NASDAQ OMX Tallinas biržā. Darījumā tiek pārdoti divi no trim AS Premia Foods biznesa virzieniem (ieskaitot AB Premia KPC (Lietuva), AS Premia TKH (Igaunija), AS Premia FFL (Latvija) un OOO Hladokombinat No1 (Krievija)), kas kopā veido pusi no uzņēmuma apgrozījuma.

Darījuma apmērs ir 27,1 miljons eiro. Darījumu vēl jāapstiprina Premia Foods ārkārtas akcionāru pilnsapulcē, kas notiks trīs nedēļas pēc 6.oktobra, un Konkurences padomē Latvijā.

Valsts policijā ir sākti vairāki kriminālprocesi par krāpšanu saistībā ar firmu SIA Kamīnkrāsnis, kas piedāvā klientiem iegādāties preces, veicot priekšapmaksu, bet pēc tam solītās preces nepiegādājot un neatgriežot naudu. Policija aicina ziņot par attēlā redzamo vīrieti, kurš, iespējams, ir saistīts ar krāpnieciskajām darbībām.

Valsts policija no iedzīvotājiem ir saņēmusi informāciju, ka uzņēmums SIA Kamīnkrāsnis savā interneta mājas lapā potenciālajiem klientiem piedāvā iegādāties dažādas krāsnis un to piederumus.

Atsaucoties uz uzņēmuma piedāvājumu, vairāki klienti ir pasūtījuši dažādas preces, veikuši pasūtījuma priekšapmaksu vai avansa maksājumu, pretī saņemot rēķinu. Tomēr pēc tam nav saņēmuši ne pasūtītās preces, nedz atguvuši iemaksāto naudu.

Valsts policija atgādina ikvienam rūpīgi izvērtēt preces vai pakalpojuma iegādes nosacījumus un aicina ikvienu, kurš cietis no SIA Kamīnkrāsnis krāpnieciskajām darbībām, vērsties ar iesniegumu tuvākajā policijas iecirknī.

Kā liecina lietotāju pieredze, tai skaitā Latvijā, un Skype paziņojums, saziņas platforma piedzīvo plašas un ilgstošas tehniskas problēmas.

Savos komentāros Skype problēmas būtību gan neskaidro.

«Mēs esam informēti par incidentu, kurā lietotāji zaudē savienojumu ar lietojumprogrammu un var nespēt nosūtīt vai saņemt ziņojumus. Daži lietotāji neredz norādi, ka notiek grupas zvans, kā arī ir aizkavēšanās, pievienojot lietotājus savam draugu sarakstam,» sākotnēji vēstīja saziņas platforma.

Otrdien dienas vidū Skype ziņoja, ka redz uzlabojumus un arī lietotāji informē, ka saziņas platforma atkal ir izmantojama. Tomēr joprojām ir lietotāji, kuriem var rasties problēmas - «mēs tās risinām».

Savukārt, jaunākais Skype paziņojums publicēts otrdienas vakarā. Tas vēsta: «Mēs esam veikuši dažus labojumus konfigurācijā un mazinājuši ietekmi. Mēs turpinām uzraudzību un ievietosim atjauninājumu, kad problēma būs pilnībā atrisināta.»

Pabeigta AS Laima šokolādes ražotnes tehnoloģisko iekārtu renovācija. Renovācija tika uzsākta 2013. gada oktobrī, izmantojot Latvijas valsts piedāvātās iespējas, ko sniedz līdzekļi no emisiju kvotu tirdzniecības saskaņā ar Kioto protokolu, informēja uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova.

Renovācija veikta, nomainot AS Laima ražošanas ēkā, kurā notiek šokolādes ražošana, tehnoloģiskās iekārtas, kas bija novecojušas un kurām bija nepieciešami nozīmīgi uzlabojumi, lai samazinātu siltuma zudumus un atgūtu neizmatoto enerģiju.

Produktu ražošanas procesā nepieciešamā dzesēšana līdz šim tika nodrošināta, izmantojot elektrību. Esošās iekārtas bija energoneefektīvas. Temperatūras uzturēšanai produktu masas tvertnēs tika izmantots tvaiks, kura ražošanai izmantoja dabasgāzi. Arī šī sistēma bija energoneefektīva, jo radīja lielus enerģijas un ūdens zudumus, skaidroja R. Voronkova.

Igaunijas vēsturiski slavenākā jaunuzņēmuma Skype, kas tagad ietilpst Microsoft, birojs veidots maksimāli omulīgi, lai darbinieki justos kā mājās

Skype Tallinas birojs ir veidots pēc atvērtā biroja principiem. «Interjera mērķis ir pēc iespējas omulīgāks birojs, lai cilvēki justos kā mājās,» stāsta Andrus Jergs (Andrus Järg), Microsoft Igaunijas attīstības centra vadītājs. Birojā ir bufete, kur darbiniekiem tiek pasniegtas brokastis un pusdienas. Telpu var pārvērst arī par lielu telpu sanāksmēm. Kopumā birojā ir 24 sapulču telpas – gan lielas, gan mazas. Tāpat birojā ir pavisam mazas telpas, ko uzņēmumā sauc par telefonbūdiņām un kas domātas netraucētiem telefona zvaniem. Lai nodrošinātu iespēju strādāt elastīgi, birojs ir atvērts visu diennakti.

«Te ir daudz vietu, kas piemērotas atpūtai, kā arī visdažādākais tehniskais aprīkojums, lai izmēģinātu jaunas dizaina idejas vai vienkārši paspēlētos. Šī ir vieta, kur cilvēkiem patīk strādāt,» saka A. Jergs. Viņš uzsver, ka cilvēkiem ir vajadzīga brīvība mācīties jaunas lietas un vide, kas to atbalsta. Darba vietai jādod iespēja veidot ciešu sadarbību ar savu un citām komandām, lai spētu dalīties domām, ieklausīties citos un pārvērst idejas realitātē. «Nozīme ir visam – kā mēs izturamies cits pret citu, kā un kur mēs strādājam. Mūsu misija ir balstīta gan pasaulē, kur mēs dzīvojam, gan nākotnē, kuru cenšamies radīt,» norāda A. Jergs. Tāpēc viss birojā veidots tā, lai sekmētu sadarbību un līdzdalību.

SIA NP Foods atzinīgi vērtē Rīgas apgabaltiesas lēmumu noraidīt ārzonā reģistrētās ofšoru kompānijas Menard Port LLC prasību par pilnu prasības nodrošinājumu SIA NP Foods grupas uzņēmumiem. Tas nozīmē to, ka uzņēmumiem netiks uzliktas papildus ķīlas vai apgrūtinājumi.

Rolands Gulbis, SIA NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs norāda: «Mēs esam gandarīti, ka taisnīgums šoreiz ir uzvarējis. Tiesa ir pieņēmusi loģisku un pamatotu lēmumu, noraidot ofšora prasību, tādējādi kavējot ļaunprātīgu mēģinājumu nelikumīgi pārņemt nacionāla mēroga uzņēmumus. Uzskatu, ka nav pieļaujama situācija, ka, īstenojot šādā veida agresīvas reiderisma metodes, tiek iznīcināti vietējie uzņēmumi.»

R.Gulbis norāda, ka valsts atbildīgajām institūcijām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība un aktīvi jārīkojas, lai novērstu atsevišķu personu mēģinājumus negatīvi ietekmēt vietējo un ekonomikai būtisku uzņēmumu pastāvēšanu.

Teikt, ka tagad visiem jāspecializējas tieši digitālajās tehnoloģijās, ir aplami, jo viens Skype Latvijas problēmas neatrisinās, un vairāk jādomā par sistēmas radīšanu, kurā attīstīties dažādu jomu talantiem, nākotnes tendenču forumā LMT Smart Future sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.

Kā sacīja Ozols, uzskatīt, ka Latvijas Skype jeb, kā agrāk sacīja, Nokia izglābs Latviju, nav pareizi, jo situācijā, kad no Latvijas ik dienu aizbrauc autobuss ar cilvēkiem, ar vienu Skype būs par maz un, lai atrisinātu šādu emigrācijas jautājumu, jauns Skype būtu jārada ik nedēļu.

«Kultivēt jaunu uzņēmumu rašanos un pateikt, ka visiem ir jāspecializējas tieši digitālajās tehnoloģijās, ir aplami,» sacīja Ozols. «Vairāk jādomā par vides un sistēmas radīšanu, kurā attīstīties visdažādāko jomu talantiem.»

Rīgā norisinājās nākotnes tendencēm veltīts forums LMT Smart Future, kurā pasaules līmeņa eksperti un Latvijas viedokļu līderi dalījās savās prognozēs par visdažādākajām tēmām - sākot no tehnoloģijām, biznesa un ražošanas un beidzot ar pilsētvidi un enerģētiku.

Lai vasaras periodā pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem nerastos nevienlīdzīga konkurence un tiktu novērsti likumpārkāpumi tirdzniecībā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pievērš pastiprinātu uzmanību situācijai Latvijas tirgos.

Vasaras periodā Latvijas tirgos realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu cenšas gan ārvalstu, gan Latvijas tirgotāji. Nereti arī Latvijas tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu, t.i., tirgojas ar iepirkto produkciju un produkciju, kam ir nezināma izcelsme. Tas rada ne tikai nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas audzētājiem, kuri realizē pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, bet arī norāda uz to, ka dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus, uzsver dienests.

VID šā gada jūnijā un jūlijā veica 105 kontroles pasākumus – pārbaudes, tai skaitā, 56 kontroles pasākumus dažādos Rīgas pilsētas tirgos, 20 pārbaudes Rīgā nakts tirgū un 29 pārbaudes veiktas citās Latvijas pilsētās un to tirgos.

Neskatoties uz to, ka AS «Diena» mediju koncerns 2013. gadu ir noslēdzis ar zaudējumiem, īstenojot restrukturizācijas un izmaksu samazināšanas plānu, būtiski uzlabots koncerna finanšu rezultāts salīdzinājumā ar 2012. gadu, informēja Elīna Kresa, SIA Dienas Mediji Mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītāja.

2013. gadu koncerns noslēdzis ar 1 005 917 LVL (1 431 291 €) zaudējumiem. Neskatoties uz to, 2013. gadā koncernam ir izdevies būtiski uzlabot finanšu rezultātu par vairāk nekā 336 730 LVL (479 124 €). Koncerna finanšu rezultātus pozitīvi ietekmēja iekšējās restrukturizācijas un izmaksu samazināšanas plāna īstenošana, kas arī turpmāk būs koncerna prioritāte, lai nodrošinātu koncerna meitas uzņēmumu ilgtspēju un rentabilitātes uzlabošanos.

Koncerna mātes uzņēmuma AS «Diena» apgrozījums pērn bijis 2 317 140 LVL (3 296 993 €), bet zaudējumi sasnieguši 3 546 620 LVL (5 046 386 €), no kuriem lielāko daļu veido ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājums. Zaudējumus no uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevies samazināt par vairāk nekā 174 731 LVL (248 620 €).

Pirms dažām nedēļām darbu sācis jauns sporta un fitnesa klubs Reaktors.

Kā informēja kluba Reaktors vadītāja Annija Viškinte, pēc 15 gadu ilgās darbības Rūpniecības ielā Reaktoram bija pienācis laiks pārmaiņām. Iepriekšējo telpu īpašnieks plāno nojaukt objektu Rūpniecības ielā 27. Kā plusu viņa min to, ka jaunās telpas ir vizuāli pievilcīgākas.

Jautāta, cik lielas investīcijas ieguldītas jaunā kluba izveidē un kas prasījis vislielākos ieguldījumus, A. Viškinte biznesa portālam db.lv stāstīja: «300 000 eiro. Ventilācijas sistēmas un telpu pielāgošana profesionālajām vajadzībām - profesionālie grīdas segumi.» Lai atvērtu jauno klubu aizņēmums nav ņemts, izmantoti pašu līdzekļi. Ieguldītos līdzekļus plānots atpelnīt 5 gadu laikā.

AS Trasta komercbanka ir noslēgusi subordinēto obligāciju emisiju 10 miljonu eiro apmērā. Vērtspapīru izlaidums notika pirmā publiskā piedāvājuma ietvaros, informēja kredītiestādes pārstāve Elīna Bikuļča.

Bankas subordinētās obligācijas iegādājās 47 investori, no tiem – 38 fiziskas un 9 juridiskas personas.

Obligāciju termiņš ir 7 gadi, bet to dzēšanas datums – 2021. gada 4. decembris. Bankai ir tiesības dzēst šīs obligācijas pirms termiņa, bet ne ātrāk par 2019. gada 4. decembri. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, gada procentu likme ir fiksēta – 6,5%, bet izmaksa tiek veikta 2 reizes gadā.

Kā ziņo bankas vadība, iegūtie līdzekļi tiks izmantoti bankas subordinētā kapitāla palielināšanai. AS Trasta komercbanka valdes priekšsēdētājs Gundars Grieze komentē: «Subordinētā kapitāla palielināšana palīdzēs bankai aktīvi realizēt savu finanšu politiku un attīstīt bankas pakalpojumus Latvijas tirgū.»