Viena no Baltijas startup jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumu priekšrocībām ir valstu lielums, jo šis apstāklis jau no pirmās dienas uzņēmējus spiež domāt globāli
Tā intervijā DB nule Rīgā notikušajā Riga Venture Summit pauda ilggadējais Skype vadītājs Stens Tamkivi (Sten Tamkivi). Viņš ir arī kompānijas Teleport līdzdibinātājs un vadītājs; tā palīdz izvēlēties piemērotāko vietu darbam un dzīvošanai.
Kāds ir jūsu iespaids par startup jomu Baltijā šobrīd?
Interesanti, ka, globāli skatoties uz startup aktivitāti un biznesa vidi Baltijā, visas trīs valstis joprojām ir diezgan līdzīgas, savukārt, ja paraugās detalizētāk, situācija katrā no tām ir atšķirīga. Igaunijai paveicās, ka tai bija Skype. Pasaulē ir pierādījies, ka startup ekosistēmās svarīgs ir viens veiksmes stāsts, kas izraisa turpmāku aktivitāšu vilni. Lietuvai un Latvijai vēl nav bijis savu «vienradžu» (kompāniju, kuru novērtējums pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru, – DB), taču aktivitāte ir plaša, ar mazākiem projektiem. Baltijai kopumā ir savas priekšrocības, piemēram, ja kaut kas labs palicis no padomju okupācijas, tad tā ir zinātne un labas inženierprasmes. Personīgi ticu, ka mazai valstij ir priekšrocība – katram, kurš sāk biznesu Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā, pirmā doma ir – kā paplašināt tirgu. Uzņēmēju prātos uzreiz tiek būvēts projekts simt miljoniem cilvēku, nevis tikai vienam miljonam. Kopumā Baltijai ir labs sākums, bāze startup biznesa attīstībai, jo īpaši pēdējos piecos līdz desmit gados, tomēr dažās jomās joprojām stipri iepaliekam. Šobrīd Baltijā ir pieejams agrīnas stadijas kapitāls, bet vēlāk, lai piesaistītu naudu, visticamāk, būs nepieciešams to darīt ārpus reģiona valstīm.
Kuri ir jūsu startup favorīti Baltijā?
Man ir grūti nosaukt favorītus, es varu nosaukt kompānijas, kuras ir manā portfolio. Man patīk TransferWise un vēl vairākas citas igauņu kompānijas, kurās esmu investējis. Esmu mazāk pazīstams ar Latvijas un Lietuvas kompānijām, lai nosauktu konkrētus nosaukumus. Nevar aizmirst Sellfy, kurā es arī esmu viens no eņģeļu investoriem. Pavisam noteikti man patīk Teleport.
Kurās jomās jūs redzat lielāku potenciālu?
Mazas nācijas visefektīvāk var darboties ar programmatūras izstrādi. Ir viens mērinstruments, kā vērtēt startup radīto vērtību – konvertēt ieguldītās darbstundas tajā, cik daudz vērtības tas dod pasaulei. Programmatūras maģija ir tā, ka divi pusaudži savās guļamistabās var rakstīt kodu un radīt kaut ko tādu, ko lietos miljoniem cilvēku. Skype ir klasisks stāsts no šīs sērijas. Miljoniem cilvēku vajadzību var apmierināt, izstrādājot programmatūru, bet strauji sasniegt šādus rezultātus nevar, ražojot taustāmas lietas. Un programmatūru var izmantot dažādiem mērķiem – patērētājiem, biznesam, veselībai utt. Tāpēc daudzi no esošajiem startup Baltijā strādā ar programmatūru.
Tātad programmatūra ir viens no virzieniem, kurā ieteicams strādāt, jo tas ir lēti un ar plašas izplatīšanas iespējām.
Jā, un izmaksas ir superzemas, nav nepieciešams liels cilvēku skaits, nav spēkā bagātu nāciju priekšrocības. Lai nopirktu serverus un programmatūras licences, lai kaut ko publicētu mājaslapā 1995. gadā, bija vajadzīgi milzu ieguldījumi. Tagad katrs to var izdarīt par dažiem dolāriem un kredītkarti.
Programmatūras bizness ir salīdzinoši lēts, mērogojams un internetā neviens īsti nezina, no kurienes tas nāk. Projekts var izskatīties globāls jau no pirmās dienas. Ja ražo kaut ko taustāmu, nepieciešama izplatīšana, un vismaz sākumā izdevīgāk ir pārdot šo lietu tuvāk mītnes vietai. Ar programmatūru šādu ierobežojumu nav, un es domāju, ka tas iedrošina startup gūt panākumus.
Jūs astoņus gadus strādājāt Skype, un šī kompānija ir viens no iemesliem, kāpēc tagad Igaunija tiek dēvēta par e-Estonia. Kāda ir jūsu pieredze, kā radīt kompāniju ar tādu ietekmi?
Google Ventures pirms dažiem gadiem analizēja riska kapitāla investīcijas un viens no secinājumiem bija, ka ārkārtīgi būtisks priešnosacījums ir pareizā laika izvēle.
Man kā uzņēmējam, tagad vadot citu kompāniju, svarīgākais uzdevums ir atrast gudrus cilvēkus un uzbūvēt tādu kompāniju, kultūru un darba vidi, kur cilvēki var gūt panākumus. Tas parasti nav iespējams lielās kompānijās, tāpēc jauni cilvēki vēlas veidot un strādāt startup. Šie principi var būt attiecināmi arī plašākā mērogā, piemēram, uz pilsētām. Reizēm pārāk vienkārši tiek domāts, ka, lai būtu vairāk startup, valdībai jādod tiem nauda. Uz to jāskatās plašāk – vai datorzinātņu studentiem universitātē ir arī dizaina lekcijas, vai ar 12-gadīgiem bērniem pamatskolā kāds runā par biznesu? Ir svarīgi radīt drošu vidi, lai jauni cilvēki zina, ka viņi var eksperimentēt, veidot startup, ka dažiem izdosies, bet daudziem ne, turklāt, ka sabiedrība akceptē neizdošanos un var piecelties un mēģināt vēlreiz. Tā visa, manuprāt, daudzās vietās, kur tiek veidoti startup, pietrūkst.
Vai jūs pats vēl lietojat Skype?
Es izmantoju Fleep, ko izveidojusi agrīnā Skype komanda, kad aizgāja no Skype. Kad man ir viens pret viens video zvans ar kādu, joprojām izmantoju Skype. Zinu, ka daži cilvēki sūdzas par kvalitāti, bet es uzskatu, ka sarežģītās situācijās viens pret viens video zvaniem tas joprojām strādā vislabāk.
Visu rakstu Liela nozīme pirmajam veiksmes stāstam lasiet 11. novembra laikrakstā Dienas Bizness.
