Lai novērtētu, vai vadītāju digitālās kompetences Latvijas uzņēmumos ir pietiekamas, un saprastu, vai uzņēmumi ir gatavi mūsdienīgiem risinājumiem, Tildes Jumis īsteno projektu Vadītāja digitālais portrets, informē uzņēmumā.

Vadītāja digitālais portrets ir interaktīvs tests, ar kuru uzņēmumu un struktūrvienību vadītāji var novērtēt savas zināšanas un prasmes piecos ar mūsdienīgām tehnoloģijām saistītos aspektos. Aizpildot šo testu, vadītāji saņem gan individuālo vērtējumu, gan iespēju salīdzināt savu rezultātu ar citiem testa dalībniekiem - redzēt, kur viņi ierindojas citu vadītāju vidū.

«Dažu nedēļu laikā savu digitālo portretu izveidojuši jau vairāk nekā 800 vadītāju gan no privātā, gan publiskā sektora, un dalībnieku skaits turpina augt. Tas parāda, ka digitālās kompetences un tehnoloģiju efektīva izmantošana ir daudzu organizāciju dienaskārtībā. Vadītāji meklē iespējas strādāt ātrāk, labāk un gudrāk. Tas arī ir šī projekta mērķis - veicināt informētību un diskusiju par tehnoloģiju iespējām, efektīvu uzņēmuma pārvaldību un rīkiem, kas to var palīdzēt izdarīt. Testa dalībnieki var iegūt sava rezultāta salīdzinājumu ar citu vadītāju rezultātiem un attiecīgi novērtēt, vai ir kādi aspekti, ko vajadzētu uzlabot individuāli vai uzņēmumā kopumā,» par projektu stāsta Tildes Jumis uzņēmumu vadības risinājumu attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Informācijas nopludināšana kalpo arī kā sabiedrības reakcijas tests – tā jaunumus sagremos vai izspļaus

Papildus baumām par iespējamiem valdības krišanas scenārijiem un nākamajiem premjeriem, publiskajā telpā parādījušās arī runas par nozīmīgā energouzņēmuma Latvijas gāze potenciālo vadītāju. Turklāt šoreiz neoficiālas informācijas izplatīšanā iesaistījusies pat ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, telekanālam LNT apliecinot, ka runas par to, ka ekspremjers Aigars Kalvītis varētu kļūt par a/s Latvijas gāze jauno valdes priekšsēdētāju, dzirdējusi pat savas ASV vizītes laikā. Aigars Kalvītis, kas bijis ne tikai tā saukto Latvijas trekno gadu premjers, bet arī ekonomikas un zemkopības ministrs, sevi kā universālais kareivis ir pierādījis, darbojoties Lattelecom un Latvijas Balzāms padomēs, kā arī vadot hokeja klubu Dinamo.

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu simtiem tūkstošu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti- MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls izveidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību vēl ir tikai ceļā uz panākumiem, nobriedušāki vadītāji līderības talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

KO PIEDĀVĀ EXECUTIVE MBA RTU RĪGAS BIZNESA SKOLĀ?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas studenti apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī atsvaidzina zināšanas galvenajās vadītāju kompetences jomās — finanses, mārketings, stratēģija, razošanas un pakalpojumu vadība, ekonomika, cilvērkresursu vadība, uzņēmējdarbība, IT vadība. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk — gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Nelsons, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Lepojos, ka mēs bijām pirmie, kas izveidoja pašapkalpošanās tipa aptiekas. Euroaptieka bija arī pirmā, kas ieviesa konsultācijas aptiekās – izglītotus darbiniekus, kuri strādā tieši pašapkalpošanās zālēs un konsultē klientus, palīdzot viņiem gan orientēties preču klāstā, gan izvēlēties sev piemērotākos produktus. Pašlaik mēs mērķtiecīgi vēlamies panākt, ka aptieka ir vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību un labsajūtu, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas. Manuprāt, ir jālauž stereotips par aptieku kā tikai zāļu tirdzniecības vietu.

Vācija ir nolēmusi pagarināt robežas šķērsošanas ierobežojumus, kas noteikti nolūkā iegrožot Covid-19 izplatību, par vēl astoņām dienām, otrdien paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretāre.

Domājams, ka šis lēmums sadusmos Eiropas Komisiju (EK), kas pieprasījusi Vācijai un vēl piecām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm atvieglot robežas šķērsošanas ierobežojumus.

Robežas šķērsošanas ierobežojumi, kas liedz ierasties Vācijā no Čehijas, Slovākijas un Austrijas Tiroles federālās zemes, paliks spēkā līdz 3.martam, otrdien apstiprināja Vācijas amatpersona.

Vācija 14.februārī noteica šos ierobežojumus uz 10 dienām, ņemot vērā lipīgākā jaunā koronavīrusa paveida izplatību kaimiņvalstīs. Ir gan pieļauti izņēmumi attiecībā uz svarīga darba veicējiem, tostarp kravu pārvadātājiem, tomēr viņiem iepriekš jāreģistrējas internetā un jāuzrāda negatīvs koronavīrusa tests, kas nav vecāks par 48 stundām.

Latvijas tipiskais automašīnas vadītājs ir svārstīgs autobraucējs, kurš uzskata, ka dažkārt viņš brauc labi, bet citreiz – slikti, liecina Nacionālā braukšanas testa rezultāti. Šādi autovadītāji tiek dēvēti par « Debespušu meistariem».

Savukārt vienlaikus ar testu notikusī Valsts policijas darbinieku praktiskās pieredzes aptauja noskaidroja, ka policistu skatījumā drošs šoferis Latvijā ir 35 līdz 44 gadus vecs autovadītājs, kura stāžs ir vismaz astoņi gadi.

Kopumā testu aizpildījuši vairāk nekā 23 tūkst. lietotāju, no kuriem 62% bija vīriešu un 38% - sievietes, kas proporcionāli atspoguļo kopējo autovadītāju dinamiku. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, patlaban Latvijā no visām aktīvajām vadītāju apliecībām 60% ir reģistrētas stirpā dzimuma pārstāvjiem, savukārt 40% - daiļā dzimuma pārstāvēm.

Sieviešu starpā biežākie autovadītāju profili bija: Debespušu meistare, Pagriezienu meistare, Saprātīgā braucēja, Teorētiski – ideāla un Satiksmes eksperte. Savukārt vīriešu starpā TOP5 ierindojās - Debespušu meistars, Saprātīgs braucējs, Teorētiski – ideāls, Stūres rata meistars un Zirgspēku pavēlnieks.

Otrdien gaidāmajā lidostas Rīga akcionāru sapulcē valdes locekles amatā plānots iecelt bijušā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) biroja vadītāju Olitu Augustovsku.

Tiem, kuri palaiduši garām, pavisam īsi atgādināšu. Stāsts ir gaužām vienkāršs un pat prasts, proti, Augustovska līdz ar Laimdotas Straujumas (Vienotība) kļūšanu par premjeri darbu ir zaudējusi, tāpēc lidostas valdi paplašinās no pieciem valdes locekļiem līdz sešiem un Dombrovska līdzgaitniecei būs sarūpēta silta vieta ar «godīgu un taisnīgu» mēneša atalgojumu aptuveni 4000 eiro apmērā. Jāatgādina, ka Augustovska ir politpadomju profesionāle vēl kopš Jaunā laika laikiem. Ir pāris lietu, kas man personīgi šajā gadījumā ne vien liek pasmīnēt, kā tas ir dažkārt, klausoties amatpersonu un politiķu makaronu kāršanā un batonu spraušanā, bet rada arī sajūtu, ka tieku uzskatīts, piedodiet, par idiotu. Pirmkārt, pašas Augustovskas publiskā retorika. Viņa laikrakstam Diena stāstījusi, ka pēc darba Valda Dombrovska birojā nav bijis plāna strādāt valsts pārvaldē, jo strādāt, runājot viņas pašas vārdiem, viņai «būtu, kur». Darbu piedāvājis ministrs Anrijs Matīss, kurš pēc Straujumas valdības apstiprināšanas piebiedrojies tiesiskuma, likumības un korupcijas galvenajiem uzraugiem Latvijā, proti, partijai Vienotība. Pašai Augstovskai informācija par atalgojumu bijis jaunums, jo viņa, piekrizdama ministra piedāvājumam, neesot pat painteresējusies, kāda tā ir. Šādā gadījumā ir tikai un vienīgi divas iespējas – vai nu absolūta uzticība partijai, ka «gan jau neapbižos» (un izskatās, ka neapbižo ar’), vai pietiekama turība, lai par tādiem sīkumiem nesatrauktos.

Turpinot pavasarī uzsāktās mācības Komercizglītības centra Biznesa Meistarklasē, pavadīju divas darbīgas un no iegūtās informācijas viedokļa ļoti noderīgas dienas. Pasniedzēja Jāņa Caunes vadībā praktiski strādājām pie savu uzņēmumu stratēģijām, un kas ir būtiski, ko jaunu uzzināja gan tie mūsu grupas biedri, kas līdz šim pastāvīgi vēl nekad nebija strādājuši pie uzņēmuma stratēģijas, gan arī tie, kas ir uzrakstījuši ne vienu vien stratēģiju. Jānis Caune mācīja šim visai apjomīgajam, bet arī katram uzņēmumam svarīgajam darbam pieiet no cita skatpunkta, nekā tas tradicionāli bieži vien tiek darīts.

Nereti uzņēmuma stratēģija ir dokuments, kas pēc uzrakstīšanas vienkārši iegulst plauktā. Labākajā gadījumā stratēģija noteiktos termiņos formāli tiek pārskatīta. Taču tas, ko es uzzināju šajās mācībās, bija, kā uzņēmuma stratēģiju ne tikai veiksmīgi uzrakstīt, bet arī praktiski izmantot. Pirmkārt, jau lai uzņēmuma vadītājs pats sev uzdotu pareizos jautājumus par uzņēmuma mērķiem, produktiem, klientiem un konkurentiem, jo pat ja liekas, ka tas viss ir labi zināms, tad ieliekot zināmus faktus konkrētos izstrādātos modeļos, reizēm var nonākt pie visai pārsteidzoša rezultāta, kas liek pat pārrevidēt vienu vai otru darbības virzienu. Otrkārt, šāda veida darbs ar stratēģiju ļauj no cita skatu punkta paskatīties arī uz uzņēmuma darbiniekiem. Treškārt, tas dod pārdomātu uzņēmuma darbības vektoru, jo ja vadītājs pats nespēj skaidri šo darbības vektoru noformulēt, nav iespējams pietiekami labi nomotivēt arī darbiniekus.