Krievijas sabiedrībā vairojas sašutums par valdības lēmumu iznīcināt pārtikas produktus, kas valstī ievesti, apejot Maskavas noteikto Rietumu produktu embargo.

Tīmekļa vietnē Change.org petīciju, kurā pausts aicinājums atdot sankciju produktus trūcīgajiem, līdz trešdienas vakaram parakstījuši vairāk nekā 220 000 cilvēku.

«Kāpēc mums būtu jāiznīcina pārtika, ar kuru varētu pabarot veterānus, pensionārus, invalīdus, lielās ģimenes vai tos, kuri cietuši dabas katastrofās,» teikts petīcijā, kas adresēta prezidentam Vladimiram Putinam un valdībai.

Sankciju produkti būtu jāizdala trūcīgajiem, lai kompensētu embargo izraisīto cenu pieaugumu, norāda petīcijas autori.

Krievijas pārtikas drošības uzraudzības dienests jau paziņojis, ka sāks iznīcināt «dažus simtus tonnu» nelegālās produkcijas, kas jau ir konfiscēta.

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Bijušais PNB Banka akcionārs Grigorijs Guseļņikovs atklātā intervijā portālam Rus.db.lv atbild uz vairākiem jautājumiem, kurus patlaban cilvēki uzdod saistībā ar PNB Bankas darbības pārtraukšanu. Viņš ir pārliecināts, ka banka ir kļuvusi par korupcijas spēku upuri un visā šajā stāstā ir daudz melu un noklusētu faktu.

Sāksim ar PNB Bankas pārdošanas darījuma faktu. Neskatoties uz to, ka Lursoft kā labuma guvēji parādās jaunie akcionāri, nevis jūs, aizvien nav skaidrs, kā šo darījumu bija iespējams noslēgt bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļaujas? Starp citu, FKTK pārstāvji paziņoja, ka darījums vēl nemaz nav pabeigts.

Saskaņā ar likumu investoram, kurš iegādājas mazāk nekā 10% bankas akciju, nav nepieciešams šāds apstiprinājums. Darījumos (vairākos) bija ne tikai vairāki pircēji, bet arī vairāki pārdevēji, kuri patstāvīgi izlēma, kā viņiem rīkoties. Tādējādi no juridiskās puses varu pateikt, ka darījumi tik tiešām ir noslēgti. Attiecībā uz FKTK - komisija slēpj patiesību un nestāsta, kā noticis īstenībā.

Ātro kredītu devēji uzskata, ka Ekonomikas ministrijas priekšlikumi nebanku kreditētāju tirgus sakārtošanai lobē bankas un var iznīcināt tirgu. Ministrija gan noraida ātro kreditētāju bažas, ka gada procentu likmes ierobežošana varētu iznīcināt nozari.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijai (LNKA) ir aizdomas, ka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts lobē komercbanku intereses, piedāvājot konkrētus risinājumus nebanku kreditētāju izslēgšanas no finanšu tirgus Latvijā, norāda LNKA vadītāja Baiba Fromane.

Viņa uzsver, ka nebanku kredītdevējiem nav skaidra Ekonomikas ministrijas (EM) motivācija regulēt pakalpojuma cenu tirgus apstākļos, kur darbojas 50 uzņēmumi un ir sīva konkurence.

EM šos apgalvojumus noraida, uzsverot, ka, sagatavojot priekšlikumu gada procentu likmes (GPL) maksimālo griestu noteikšanai, EM ir konsultējusies ar Lietuvas Centrālās bankas speciālistiem un Somijas Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, kā arī pētījusi citu valstu pieredzi procentu ierobežojumu noteikšanā. Lietuvā jau darbojas GPL ierobežojums (200%), Igaunijā tas ir aptuveni 100% robežās, bet Somijā to plānots ieviest 50% apmērā šā gada vasarā.

VID muitas amatpersonas sadarbībā ar KNAB veica muitas pārbaudi kāda Latvijas uzņēmuma teritorijā Daugavpilī. Uzņēmums nodarbojās ar autotransporta kravu pārvadājumiem, tostarp starptautiskajiem pārvadājumiem, kā arī smagās tehnikas nomas un remonta pakalpojumiem.

Pārbaudē pamanīts, ka kādā no konteineriem atrodas cigaretes, bet uzņēmuma darbinieki atteikušies atvērt konteineru, tādēļ, saņemot prokurora piekrišanu, konteiners tomēr atvērts. Tajā atrasti vairāk nekā 100 tūkstoši kontrabandas cigarešu ar Krievijas un Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām.

Turpinot notikuma vietas apskati, likumsargi novērsa mēģinājumu iznīcināt šķidrumu ar spirta smaku. Šis šķidrums bija lietiskais pierādījumus.

Likumsargi secinājuši, ka organizētās noziedzības grupas dalībnieki rūpīgi slēpuši savu patieso nodarbošanos, izveidojot dažādas slēptuves kontrabandas preču glabāšanai.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai.

Likumprojektam noteikta steidzamība un priekšlikumu iesniegšanas termiņš 15 minūtes. Ja komisija un parlaments pagūs izskatīt priekšlikumus, Saeima šodien varētu lemt arī par grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Grozījumus iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu komisija, virzot Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar vairākām ministrijām tapušo piedāvājumu.

Eiropas Komisija atturīga par Latvijas plāniem aizliegt graudu importu  

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākamnedēļ, 20.februārī, plānots sākt skatīt...

ZM likumprojekts sagatavots kā juridiski atbilstošāki jeb kā alternatīvi grozījumi iepriekš Nacionālās apvienības (NA) virzītajām izmaiņām, kas līdzīgi paredzēja aizliegt lauksaimniecības produktu piegādi Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.

Saeimai šodien noraidīja NA sagatavotos grozījumus, lai atbilstoši ierastajai kārtībai varētu strādāt ar ministriju sagatavoto tā dēvēto alternatīvo likumprojektu.

Atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam plānots noteikt, ka līdz 2025.gada 1.jūlijam būs aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana jeb importēšana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, vai kuras ieved Latvijā no citām trešajām valstīm, bet kuru izcelsme ir Krievijas vai Baltkrievija.

Anotācijā nav plaši skaidrota termiņa noteikšana aizliegumam. Aizlieguma ierobežojums laikā varētu būt piedāvāts, lai likums atbilstu arī tiesību jomas samērīguma principam. Visdrīzāk, nebūtu izslēgta iespēja pie nepieciešamības nākotnē lemt par aizlieguma pagarināšanu ilgāk par 2025.gada 1.jūliju.

Pēc likuma pieņemšanas Ministru kabinets līdz 2025.gada 1.martam izvērtētu un iesniegtu Saeimai ziņojumu par lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un pie nepieciešamības iesniegtu Saeimai kādus grozījumus.

Ministru kabinets 14 dienu laikā no šo aizlieguma spēkā stāšanās dienas izdotu noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus ievest Latvijā būs aizliegts.

Likumā tiktu definēts, ka šajos gadījumos ar ievešanu (importēšanu) Latvijā saprot produktu laišanu brīvā apgrozībā (izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt tos saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa), kā arī ievešanu pārstrādei (izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi tos iznīcināt) vai galapatēriņam.

Likuma izmaiņas plānots pieņemt, lai ievērotu un nodrošinātu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību, tajā skaitā tiesības uz īpašumu) un labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu).

Virzīto izmaiņu pamatojumā norādīts, ka lauksaimniecības un lopbarības produkti šā likumprojekta izpratnē ir zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kas ir tieši saistīti ar šādiem produktiem.

Likumprojekts ZM sagatavojusi sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Ārlietu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). Paredzēts, ka VID un PVD kontrolēs likuma izpildi. Importa ierobežojumi tiks noteikti atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kopīgiem importa noteikumiem nosacījumiem.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka Latvija kā Krievijas robežvalsts virzās uz pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, lai aizsargātu savu drošību. Latvijas iniciatīva ir kā papildus elements kopējai ES sankciju politikai.

"Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību. Latvija atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju," akcentēts likumprojekta pamatojumā.

ZM sadarbībā ar vairākām citām ministrijām sagatavotās izmaiņas virzītas, lai nepieļautu, ka agresorvalstu valsts budžeti un to uzņēmumi gūst papildu ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, kas veicina kara turpināšanas iespējas Ukrainā.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā.

Kā ziņots, Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, aģentūra LETA noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā.

Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā.

Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

Saistībā ar Eiropas Savienības institūcijas vēlmi aizliegt fosfātus, kas izmantoti kebabu gaļas gatavošanā, jāsaka - neuzskatām, ka tas būtu īpašs drauds kebabu biznesam.

Pēc medijos pieejamās informācijas, Eiropas Komisija (EK), kas ir ierosinājusi šo aizliegumu, savu lēmumu pamato ar 2012. gada pētījuma datiem. Tomēr Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) uzskata, ka nav skaidras saiknes starp fosfātiem un potenciāli bīstamu fosfora līmeni pārtikas produktos. Turklāt EFSA uzskata, ka droša fosfāta deva ir 4200 mg dienā. Vienā kebabā ir 134 mg. Tas nozīmē, ka dienā būtu jāapēd vairāk nekā 31 kebabs, lai pārsniegtu noteikto devu. Kā arī Eiropas Parlamenta deputāte Renāte Zommere ir norādījusi, ka vidējā ES pilsoņa gada laikā ar kebabiem uzņemto fosfātu daudzums esot pielīdzināms 1,5 litru «Coca Cola» izdzeršanai.

Francijas miesnieki pieprasījuši valdībai aizsardzību pret karojošajiem vegāniem, apsūdzot tos centienos iznīcināt franču tradicionālo gaļas patēriņa kultūru.

Gaļas veikali tiek pakļauti uzbrukumiem, tos apmētājot ar akmeņiem vai apķēpājot to sienas ar grafiti un uzlīmēm, norādījusi Francijas Miesnieku federācija.

Dažu pēdējo mēnešu laikā 15 gaļas veikali aplaistīti ar mākslīgajām asinīm.

Miesnieku federācijas vadītājs Žans Fransuā Gihārs uzsvēris, ka šādi uzbrukumi ir terorisma paveids, un piebildis, ka uzbrucēju mērķis ir iznīcināt veselu franču kultūras nozari.

Vegāni vēlas «uzspiest milzīgajam vairākumam ļaužu savu dzīvesveidu vai pat ideoloģiju,» piebildis Gihārs.

Veģetārieši un vegāni veido tikai niecīgu daļu no franču sabiedrības, un saskaņā ar 2016.gadā veiktas aptaujas datiem sevi par veģetāriešiem atzinuši vien trīs procentu francūžu.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) oktobrī veiktajā pārbaudē SIA RIMI Latvia tirdzniecības vietā Rīgā konstatēja no Nīderlandes ievestā ugunsērkšķa Pyracantha spp. izplatīšanas noteikumu pārkāpumu. Augam noņemtajā paraugā laboratoriski apstiprināta bīstama augu karantīnas organisma bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) klātbūtne, inform VAAD pārstāve Dace Ūdre.

Pamatojoties uz noteikumiem par bakteriālās iedegas apkarošanas un izplatīšanas ierobežošanas kārtību, VAAD pieņemts lēmums visu augu partiju iznīcināt.

VAAD aicina pircējiem, kuri no 22.septembra līdz 2.oktobrim iegādājušies Rimi veikalos Rīgā, Jelgavā un Kauguros ugunsērkšķa augus podiņos (svītru kods 8 717435671669, nosaukumu Dekoratīvais pīlādzis podiņā, D12/H50, izcelsmes valsts Nīderlande), atdot tos atpakaļ šajos veikalos.

Kopš 2004.gada Latvija ir atzīta par bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) aizsargājamo zonu, līdz ar to Latvijā drīkst izplatīt tikai tos bakteriālās iedegas saimniekaugus, kas audzēti no bakteriālās iedegas brīvajās zonās, par ko liecina norāde augu pasē ZP-b2 vai ZP – LV. Šādas norādes pārbaudē Rimi veikalā konstatētajiem bakteriālās iedegas saimniekaugiem ugunsērkšķiem Pyracantha spp. augu pasē nebija un papildus sniegtā informācija no Nīderlandes ražotāja apstiprināja, ka augi nav audzēti no bakteriālās iedegas brīvajā zonā.

Informēt un izglītot, nevis aizliegt – to prasa enerģijas dzērienu biznesā iesaistītie uzņēmēji . Saeimas pirmajā lasījumā ceturtdien konceptuāli atbalstītais enerģijas dzērienu aprites likumprojekts, kas paredz aizliegt pārdot enerģijas dzērienus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, nozari var ietekmēt negatīvi.

Paredzēts, ka mazumtirgotājam būs pienākums pieprasīt pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu. Paredzēts arī aizliegt enerģijas dzērienu mazumtirdzniecību izglītības ie stāžu telpās un teritorijā. Likumprojekts arī paredz, ka enerģijas dzērienus mazumtirdzniecības vietās pārdošanai novietos savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami.

Vienlaikus likumprojekts paredz reklāmas ierobežojumus. Deputāti piedāvā aizliegt enerģijas dzērienu reklāmu adresēt jauniešiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, kā arī izvietot to plašsaziņas līdzekļos, kuru auditorijā ir vairāk nekā 35% jauniešu līdz 18 gadiem.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja jaunas sankcijas Krievijai, kas paredz arī aizliegt ogļu importu no Krievijas un tās kuģu ienākšanu Eiropas Savienības (ES) ostās.

"Mēs visi esam redzējuši šaušalīgos attēlus no Bučas un citām vietām, kuras nesen atstājis Krievijas karaspēks. Krievija īsteno nežēlīgu karu, arī pret Ukrainas civiliedzīvotājiem. Mums jāturpina maksimāls spiediens šajā kritiskajā brīdī," videouzrunā sacīja EK prezidente Urzula fon der Leiena, izklāstot priekšlikumus par jau piekto ES sankciju kārtu, kopš Krievijas karaspēks 24.oktobrī iebruka Ukrainā.

EK arī ierosinājusi aizliegt darījumus ar VTB un vēl trim lielām Krievijas bankām, kas veido apmēram ceturtdaļu no Krievijas banku sektora.

ES ostās būtu aizliegts ienākt Krievijas kuģiem un Krievijas uzņēmumu kuģiem, kas reģistrēti citās valstīs.

Veselības ministrija (VM) rosina aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, piektdien ziņo Latvijas Televīzija.

Pašlaik alkoholiskos dzērienus ir atļauts tirgot no plkst.8 līdz 22. Ārpus šīm stundām alkoholu pārdot var tikai vietās, kur dzērieni jāizdzer uz vietas, piemēram, bāros un kafejnīcās. VM vēlas alkohola tirdzniecības laiku ierobežot stingrāk, nosakot, ka to var iegādāties tikai no plkst.10 līdz 20.

Vajadzību pēc jauniem ierobežojumiem ministrija pamato ar augsto alkohola patēriņu Latvijā.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atzīmējis, ka Latvija ir viena no dažām valstīm Eiropā, kur pēdējos desmit gados alkohola patēriņš ir pieaudzis. Lai gan pēdējos divos gados vērojams neliels samazinājums, patēriņš joprojām ir augsts.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati liecina, ka Latvijā organizācijas valstu vidū alkoholu lieto visvairāk. SPKC uzsvēra, ka tas rada būtiskas problēmas sabiedrības veselībai.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Latvijas zemniekiem ir atšķirīgi viedokļi par ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosātu herbicīdu izmantošanu lauksaimniecībā, jo daļa to atbalsta, bet daļa nē, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Viņš norādīja, ka jautājums par jautājumu par glifosāta herbicīdu aizliegšanu tika skatīts arī LOSP pārstāvju ikmēneša sēdē pagājušajā trešdienā un lauksaimnieku domas par to dalījās. «Lēmumu par to mēs nepieņēmām, jo mums dalījās domas. Faktiski mūsu redzējums bija tāds, ka līdz brīdim kamēr nav pietiekoši apstiprinoši pētījumi, ka glifosāts ir inde un tas atstāj paliekošu iespaidu uz cilvēka veselību, mēs nevaram sniegt viennozīmīgu atbildi. Mūsuprāt, tikai pēc pētījuma veikšanas, kurš apstiprina, ka glifosāts ir inde, to jāaizliedz,» teica Vilnītis.

Vilnītis sacīja, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputātu atbalstītā iecere līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosāta herbicīdus lauksaimniecībā nozari ietekmēs nelabvēlīgi, jo cīņai ar nezālēm, piemēram, graudaugos glifosātam nav alternatīvas. Līdz ar to varētu runāt par periodisku nevis pilnīgu attiecīgā preparāta aizliegšanu. «Mēs uzskatām, ka var būt runa par to, ka ierobežojam kaut kādu noteiktu dienu skaitu ar atbildību lauksaimniekam, zemniekam, ja viņš lieto glifosātu pirms ražas novākšanas. Savukārt augšanas periodā, kamēr nav pierādīts tā nenovēršams kaitīgums lauksaimniecībā, neaizliegt,» teica Vilnītis.

Dziesmu un deju svētku rīkotāju iecere aizliegt svētku noslēguma koncertā tirgot alu nav pārdomāta, turklāt varētu veicināt publikas un dalībnieku vēlmi ienest Mežaparka estrādes teritorijā stipro alkoholu, atzina aptaujātie alus ražotāji.

«Mūsuprāt, vēlme aizliegt Meža parka estrādē tirgot alu nav īsti pārdomāta. Atsevišķu personu dēļ, kuras varbūt pārmērīgi lietojušas alkoholu, aizliegt baudīt alu tūkstošiem citu apmeklētāju, ir muļķīgi. Turklāt alus tirdzniecības aizliegums tikai palielinātu centienus ienest teritorijā stipro alkoholu, kas savukārt radītu daudz lielākas problēmas svētku rīkotājiem un koncerta baudītājiem,» sacīja AS Aldaris pārstāve Laura Krastiņa.

Viņa arī norādīja, ka svētku rīkotāju ideja mazajiem alus darītājiem organizēt konkursu, bet lielajiem - licences izsoli - ir pretrunā vienlīdzīgas konkurences principiem.

«Uzskatām, ka visiem ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem, lai ar Dziesmusvētku rīkošanu atkal nesaistītos kārtējais skandāls,» sacīja Aldara pārstāve.

Eiropas Komisija (EK) pirmdien ierosinājusi aizliegt Eiropas Savienībā (ES) plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus plastmasas izstrādājumus, lai cīnītos ar atkritumu problēmu jūrās.

EK priekšlikums paredz aizliegt desmit veidu vienreiz lietojamus plastmasas priekšmetus, kas visbiežāk nonāk Eiropas jūrās un piekrastēs kā atkritumi.

EK vēlas aizliegt visus vienreizlietojamos plastmasas priekšmetus, kam jau ir pieejama alternatīva, kas nav ražota no plastmasas. Tostarp paredzēts aizliegt arī plastmasas nažus un dakšiņas un kociņus, pie kuriem piestiprina balonus, bet ne pašus balonus. EK vēlas arī samazināt tādu plastmasas priekšmetu lietošanu kā plastmasas krūzītes un trauciņi ēdiena līdzņemšanai. Tiem turpmāk vajadzēs būt no ilgtspējīgāka materiāla. Tirgū būs atļauti tikai tāda plastmasas elementus saturoša vienreizlietojama dzērienu tara, kurai vāciņa konstrukciju nav paredzēts atdalīt no korpusa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti saskata būtiskus trūkumus Rīgas domes saistošajos noteikumos par siltumenerģijas ražošanas veidu izvēli, tādēļ nestāsies spēkā Rīgas domes lēmums par dažādu veidu apkures iekārtu aizliegšanu.

VARAM norāda, ka nevar atbalstīt domes piedāvāto regulējuma redakciju vairāku būtisku trūkumu dēļ, piemēram, nav notikušas konsultācijas ar sabiedrību, kā arī trūkst skaidra redzējuma par finansiālā atbalsta programmu iedzīvotājiem, kam būtu jāiet kopsolī ar aizliegumu noteikšanu.

Regulējumā noteiktās prasības no vienas puses tiešā veidā ietekmēs gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, kas Rīgas teritorijā izmanto individuālās apkures iekārtas, bet no otras puses - pārējos Rīgas iedzīvotājus, kas iegūs no gaisa kvalitātes uzlabošanās.

Neskatoties uz to, ka Rīgas domes vīzija, izstrādājot šos saistošos noteikumus, esot atbalstāma, piedāvātajā regulējumā pastāvot virkne trūkumu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, aizliedzot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importu.

Atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam likums aizliedz lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana jeb importēšana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, tajā skaitā, ja šo valstu produkti tiek ievesti Latvijā no citām trešajām valstīm.

Likums stāsies spēkā pēc tam, kad to būs izsludinājis Valsts prezidents.

Pagaidām aizliegums būs spēkā līdz 2025.gada 1.jūlijam, bet nākotnē tas nepieciešamības gadījumā var tikt pagarināts. Likuma anotācijā nav plaši skaidrota aizlieguma termiņa noteikšana, taču, visticamāk, konkrēts datums ir minēts, lai likums atbilstu arī tiesību jomas samērīguma principam.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskanēja ZM informācija, ka attiecībā uz graudiem pēc pieejamajām bilancēm aptuveni secināts, ka no Krievijas importētajiem graudiem 1,4% paliek Latvijā, bet pārējais apjoms tiek aizvests prom no Latvijas. Savukārt attiecībā uz lopbarību nav pieejamas nepieciešamās bilances šādu aprēķinu veikšanai.

Saeimas deputātu vēlme aizliegt atsevišķu preču, tostarp alkohola, tirdzniecību veikalos, kas atrodas pie degvielas uzpildes stacijām (DUS), var iznīcināt mazāko vietējo degvielas tirgotāju biznesu un var skart vairāk nekā 400 DUS ar nacionālo kapitālu, norāda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā un darba grupās tiek izskatīti priekšlikumi likumprojektiem «Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā» un «Grozījumi likumā «Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu»». Kā vieni no priekšlikumiem ir dažādi alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pieejamības ierobežojumi, tostarp tirdzniecības aizliegums veikalos, kas atrodas blakus DUS.

Jau līdz šim uz veikaliem pie DUS attiecās vispārējais ierobežojums par aizliegumu tirgot alkoholiskos dzērienus, ja veikala telpu platība ir mazāka par 20 kvadrātmetriem. Taču šobrīd ir priekšlikumi vispār aizliegt alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirgošanu veikalos pie DUS.

Krievijā ceturtdien iznīcinātas 290 tonnas augu izcelsmes produktu un 29,3 tonnas sankciju sarakstā iekļauto dzīvnieku izcelsmes produktu, paziņojis Krievijas Federālais veterinārais un fitosanitārais dienests Rosseļhoznadzor.

Pirmā tika iznīcināta siera partija, kas tika ievesta Belgorodas apgabalā bez dokumentiem. Kravas automašīnu vadītāji nevarēja paskaidrot, no kurienes krava nākusi.

Piektdien produktu iznīcināšana turpinās, jo kopā konstatētas 407 tonnas nelikumīgi ievestu augu izcelsmes produktu.

Pēdējās aizturētas kravas automašīnas ar augļiem Brjanskas apgabalā. Nektarīniem, persikiem un ķiršiem bijuši Baltkrievijā izdoti fitosanitārie sertifikāti, kas izsniegti, pamatojoties uz Moldovas un Grieķijas reeksporta sertifikātiem, kā arī kravas izcelsmes valsts - Turcijas - sertifikātiem. Tomēr Turcija šo sertifikātu autentiskumu nav apliecinājusi. Kravas kopējais svars ir 270 tonnas.

Hakeru kolektīvs Anonymous solījis 5. novembrī iznīcināt sociālo vietni Facebook, vēsta ibtimes.com.

«Jūsu komunikācijas līdzeklis, ko jūs visi tik ļoti pielūdzat, tiks iznīcināts,» norāda grupa.

Anonymous apgalvo, ka plāni uzbrukt Facebook ir protests pret privātuma jautājumiem populārajā sociālajā medijā. Grupa arī norāda, ka Facebook privātuma kontrole ir joks un ka lietotāji nevar izdzēst savus kontus, ja viņi vēlas.

Bijušais politiķis, uzņēmējs Ainārs Šlesers atzinis, ka ir personiski ieinteresēts termiņuzturēšanās atļauju programmas turpināšanā.

«Pašreiz manā dienaskārtībā nav jautājums par atgriešanos politikā. Sanācis, ka pēdējā laikā esmu spiests sekot līdzi politiskajiem procesiem aktīvi tajos iesaistīties kā brīvas valsts brīvs pilsonis. 2010. gada 1. jūlijā imigrācijas likumā tika ieviesta sadaļa, kas paredzēja investoriem, veicot investīcijas Latvijā, iegūt ES uzturēšanās atļaujas. Tā bija mana iniciatīva, kuras rezultātā, kā liecina Deloitte pētījums, Latvijā jau tiešā un netiešā veidā ir ienākušas investīcijas pusotra miljarda latu apmērā. Valsts budžetā tiešā veidā ienākuši ap 150 miljoniem latu. Tagad Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi šo programmu vēlas iznīcināt, un es esmu spiests to aizstāvēt. Kopā ar citiem nozares uzņēmējiem esam apvienojuši spēkus, lai situāciju mainītu,» viņš skaidrojis intervijā laikrakstam Neatkarīgā.

Krievijā varētu sākt iznīcināt ne tikai sankciju sarakstā iekļautās Rietumu pārtikas preces, bet arī kontrabandas tekstilizstrādājumus un vieglās rūpniecības ražojumus no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas tiktu aizturēti pie robežas vai atklāti jau pašā Krievijas teritorijā, raksta Moskovskij Komsomoļec.

Izdevuma rīcībā nonākusi informācija, ka Krievijas Tekstilnieku asociācijas vadītājs Šamhals Ildarovs nosūtījis prezidentam Vladimiram Putinam vēstuli, kurā aicina viņu izdot dekrētu par šādu preču iznīcināšanu.

Pēc viņa teiktā, šobrīd kontrabandas ceļā Krievijā visvairāk tiek ievestas importa vējjakas, dūnu jakas un džinsi, ko lielākoties pārdod dārgāk, nekā tie patiesībā maksā.

«Kontrabandas apģērbus iznīcina, piemēram, Spānijā, un tas būtiski vairo vietējo ražotāju konkurētspēju,» skaidrojis Ildarovs.

Kā lēš Tekstilnieku asociācija, tekstilizstrādājumu tirgus apjoms naudas izteiksmē sasniedz aptuveni 31 miljardu dolāru gadā un gandrīz trešo daļu - deviņus miljardus - veido tieši šis «pelēkais» imports.