Pirms dažiem gadiem nolēmu, ka manam pusaudzim dēlam jāsāk jauna un veselīga dzīve. Pirmkārt, ievērojot pareizus (manā izpratnē) ēšanas principus. Neteiksim, ka līdz tam viņš pārtika tik no bulciņām un saldinātiem dzērieniem, bet, protams, atsevišķas korekcijas viņa ēdienkartē bija pat ļoti vēlamas. Un tātad – mūsu mājā tika aizliegtas konfektes, cepumi, limonādes, čipši; utt. Nekādu pārrunu par to, kas ir un kas nav veselīgs (jo kuram gan tas NAV zināms!); nekādas izglītošanas un moralizēšanas. Nedrīkst! Aizliegts!Nebūs šai mājā neveselīgu produktu!
Šķiet pagāja kāds mēnesis. Kārtoju dēla istabu, pastūmu malā viņa gultu un manam skatam pavērās gandrīz izēsta čipšu paciņa, arī konfekšu turza un vēl daudzi citi kārumi.
Nezinu, vai Veselības ministrijas jaunās «Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011. – 2017. gadam» izstrādātas (par grozījumu izstrādāšanu normatīvajos aktos, lai aizliegtu neveselīga uztura ražotāju, izplatītāju reklāmu un saldināto dzērienu (ar cukura daudzumu virs 7%) reklāmu), jo jaunajam Veselības ministram savas atpazīstamības veicināšanai jānāk «laukā» ar spēcīgām un pamanām ziņām, vai arī tāpēc, ka Veselības ministrijai vienkārši japarāda, ka kaut kas tiek darīts mūsdienu sabiedrības veselības labā... BET... Nav vienkāršāku lēmumu kā aizliegt un nav neveiksmīgāku lēmumu kā kaut ko aizliegt, skaidri neizsverot visas aizlieguma sekas. Izlasot šo dokumentu, man rodas sajūta, ka īsti labi ar domāšanu šoreiz Veselības ministrijas ierēdņiem nav veicies!
Arī es esmu PAR veselīgu dzīvesveidu. Mana ģimene ir maksimāli no savas ēdienkartes izslēgusi visu, kas mūsu izpratnē ir neveselīgs. Taču mūsu lēmumu pirkt vai nepirkt konkrētu produktu ietekmē izpratne par to, kas ir veselīgs un kas – neveselīgs. Protams, veidot sabiedrībā šo izpratni ir daudz ilglaicīgāk un sarežgītāk kā ieviest no 2011. gada līdz 2017. gadam konkrētus aizliegumus. Patiešām neizprotu cilvēkus, kuri uzskata, ka ar konfektes neparādīšanu reklāmas laukumos, kāds mazāk gribēs šo konfekti ēst !Tai pat laikā šī vēlme aizliegt mani rosina uzdot sekojošus jautājumus Veselības ministram:
1. Vai ir aprēķināti zaudējumi, kādi radīsies visiem Latvijas nodokļu maksātājiem, kuri ir iesaistīti šo reklāmu ražošanā; reklāmas izvietošanā; pārraidīšanā?
2. Vai ir aprēķināti zaudējumi, kādi radīsies mūsu vietējiem ražotājiem? Varbūt, pirms tālāk virzīt šos normatīvos aktus, Veselības ministrs personīgi varētu aizsūtīt katram ražotājam pa bēru vainagam? Un, godātais ministra kungs, noteikti vajag vēl arī kādu nodokli uzlikt šo ražotāju produkcijai! Ja gadījumā slīcējs pārāk lēni slīks, tad piesienot tam kaklā akmeni, - dibenā aizies ar garantiju!
3. Cik reizes Veselības ministrijas ierēdņi ir uzaicinājuši uz tikšanos konkrēto produktu ražotājus (tirgotājus), izklāstot savus apsvērumus jaunajām veselības pamatnostādnēm?
4. Cik daudz un konkrēti ko Veselības ministrija ir darījusi, lai izglītotu sabiedrību par veselīga dzīvesveida pamatprincipiem? Ja mana atmiņa neviļ, es neesmu dzirdējusi no Veselības ministrijas puses nevienu izglītojošu pasākumu, kurā būtu skaidri definēts, kas tas ir - neveselīgs produkts vai kura laikā skaidrotu, kā dzīvot veselīgi, utt!
5. Un galu galā, vai Veselības ministrijas ierēdņi ir aprunājušies ar reklāmas nozarē strādājošajiem, vai vispār ir iespējams reklāmu ierobežot, ļoti plaši nepaverot vaļā durvis citiem mārketinga instrumentiem un atļaujot nopelnīt citiem TV kanāliem, kurus, iespējams, patērētājs skatās vēl cītīgāk kā Latvijas televīzijas kanālus?